No 2017. gada 15. jūnija stājas spēkā jauna viesabonēšanas sistēma – viesabonē kā mājās princips – ceļo uz ārzemēm un maksā par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

tas nozīmē, ka operatori vairs nevarēs no lietotājiem iekasēt papildu maksu par viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus operatoriem saglabāsies pienākums maksāt vairumtirdzniecības maksu citas valsts operatoram. Lai arī vairumtirdzniecības tarifi šobrīd jau ir ievērojami samazināti, šādas papildu izmaksas joprojām var būt diezgan ievērojamas.Lielākā daļa operatoru šobrīd piedāvā tarifu plānus, kuros iekļautā maksa par datu pārraidi ir mazāka par 7,70 EUR/GB.

Tas nozīmē, ka pietiekami bieži var veidoties situācijas, ka Latvijas operatora izmaksas periodā, kad lietotājs atrodas ārpus Latvijas, pārsniegs ieņēmumus, kurus operators gūst no lietotāja.Vienlaikus kā labs signāls ir Eiropas līmenī pieņemtais lēmums pakāpeniski samazināt vairumtirdzniecības maksu par datu pārraides izmantošanu viesabonēšanā. Paredzēts, ka vairumtirdzniecības maksa turpinās pakāpeniski samazināties, 2022. gada 1. janvārī sasniedzot 2,5 EUR/GB. Šāda vairumtirdzniecības tarifu samazināšana sekmētu arī iekšzemes tarifu samazināšanos.

Eiropas Savienības parlaments piekāpies mobilo sakaru nozares lobijam un pretēji Industrijas komitejas lēmumam ļauj operatoriem iekasēt naudu arī par nenotikušām sarunas sekundēm.

Db jau vēstīja (11.03.2008.), ka Eiroparlamenta Industrijas komiteja atbalstīja viedokli, ka runājot arī viesabonēšanas režīmā klientam jāmaksā tikai par iztērētajām sarunas sekundēm.

Tomēr šodien parlaments apstiprinājis regulējumu, kurā noteikts, ka viesabonēšanas režīmā norunājot tikai, piemēram, 15 sekundes, klientam būs jāmaksā par 30 sekunžu sarunu. Tomēr pēc 30 sekunžu sliekšņa samaksa par sarunu tiks aprēķināta par katru norunāto sekundi.

Eiroparlamenta deputāti regulējumā ieviesuši arī jauninājumu, kas mobilo sakaru operatoriem ar nākamā gada jūliju liegs iekasēt papildus samaksu par ienākošā balss pasta ziņām, bet īsziņa ar šā gada 1. jūliju nedrīkstēs maksāt vairāk par 11 eirocentiem.

E-rēķinu operatori Fitek un Telema ir vienojušies par stratēģiskām partnerattiecībām, padarot plašāku e-rēķinu pieejamību saviem klientiem. Līdz šim e-rēķinu nosūtīšana tika ierobežota ar darījumu partneriem viena e-rēķinu operatora tīklā. Pēc jaunā viesabonēšanas līguma noslēgšanas abu e-operatoru tīkli tiek savienoti.

«Telema un Fitek klienti tagad var sasniegt tūkstošiem savu partneru visā viesabonēšanas tīklā. Mūsu klientiem nav nepieciešamas papildu IT izstrādes, lai gūtu labumu no jaunā viesabonēšanas līguma, kā arī maksa par dokumentu nosūtīšanu un saņemšanu paliks tāda pati kā līdz šim,» stāsta Fitek Latvija vadītājs Edgars Strazds.

«Lieli uzņēmumi, kas pārstāv dažādas nozares - piemēram, telekomunikācijas, bankas un apdrošināšanas sabiedrības, izmanto šos pakalpojumus, lai nosūtītu e-rēķinus saviem klientiem. Telema klienti tagad varēs automātiski saņemt e-rēķinus savā grāmatvedības programmā, ietaupot laiku un naudu,» skaidro Telema izpilddirektors Hele Hammer.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šī darba nedēļa vēl būs vasarīgi karsta, bet nedēļas nogalē Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte, tāpēc gaisa temperatūra pazemināsies un gaidāmas arī salnas, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Trešdien, 1.jūnijā, laika apstākļi īpaši neatšķirsies no darba nedēļas pirmajām dienām - gaiss sakarsīs līdz plus 27, plus 30 grādiem. Turpmākās dienas gaisa temperatūra pazemināsies par dažiem grādiem. Savukārt 4.jūnijā Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte, tāpēc gaisa temperatūra pazemināsies vēl vairāk.

Sestdien maksimālā gaisa temperatūra būs plus 21, plus 23 grādu robežās, bet svētdien, 5.jūnijā, gaiss nebūs siltāks par plus 14, plus 20 grādiem. Arī naktis būs dzestras - gaisa temperatūra vietām būs vien plus 2, plus 5 grādi, bet uz augsnes ir gaidāmas salnas.

Nedēļas otrajā pusē vējš iegriezīsies no ziemeļiem un atsevišķās dienās tas brāzmās sasniegs ātrumu līdz 15-18 metriem sekundē.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Ņemot vērā telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 veiktās investīcijas, šā gada izaugsme ir likumsakarīga, intervijā stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, kurš prognozē, ka nākamie gadi būs interesanti un izaicinājumu pilni, ņemot vērā 5G tehnoloģiju attīstību

Kā vērtējat aizvadīto gadu un ar kādiem finanšu rādītājiem uzņēmums ir strādājis?

Šis periods bijis ļoti veiksmīgs, augusi klientu apmierinātība, un kompānijas apgrozījums šā gada deviņos mēnešos palielinājies par aptuveni 7% līdz 92,6 miljoniem eiro, arī peļņa pieaugusi par 8,2%. Uzņēmuma rentabilitāte pārsniedz 36% un ļauj mums droši skatīties nākotnē.

Kas veicinājis izaugsmi šajā gadā?

Šos rezultātus ietekmējis tas, ka kompānijai izdevies gan labi izprast klientu vēlmes, gan pielāgoties konkurences apstākļiem Latvijā. Jāuzsver, ka mums ir bijis veiksmīgs gads korporatīvo klientu segmentā un esam piesaistījuši vairākus lielus klientus – gan valsts, gan pašvaldību institūcijas. Tāpat turpinājās strauja izaugsme māju pakalpojumu segmentā, kā arī palielinājās mobilā interneta pakalpojumu pieprasījums, kur mums ir ļoti labas pozīcijas, jo Tele2, saskaņā ar regulatora datiem, jau trešo gadu uzrāda labākos lejupielādes ātrumus.

Pēc izteikti optimistiskā noskaņojuma Zviedrijā šobrīd valsts iedzīvotāji vairāk prognozē mājokļu cenu kritumu, liecina pēdējais SEB Mājokļu cenu indikators.

SEB Mājokļu cenu indikators ir starpība starp to mājsaimniecību daļu, kas domā, ka cenas paaugstināsies, un to daļu, kas uzskata, ka tās pazemināsies. Pēc marta mērījumiem Zviedrijas indikators ir 29, un tas, salīdzinot ar februāri, ir samazinājies par 11 vienībām. SEB indikators Latvijā, kaut joprojām ar negatīvu vērtību, tomēr mēneša laikā paaugstinājās par 3.1 procentpunktu līdz -8.2 (iepriekšējā mēnesī indikatora vērtība bija -11.3). Kopš 2009. gada maija ir novērojama izteikti pozitīva tendence – Latvijas indikators pieaudzis par 47.3 procentpunktiem.

Pašlaik Zviedrijā mazāk mājsaimniecību nekā iepriekš tic tam, ka mājokļu cenas varētu paaugstināties (šomēnes – 49% aptaujāto mājsaimniecību; februārī – 54%), un vairāk nekā iepriekš uzskata, ka nākamgad cenas vēl vairāk pazemināsies (šomēnes – 20% aptaujāto, februārī – 14%). Šobrīd 27% aptaujāto Zviedrijas mājsaimniecību uzskata, ka cenas paliks nemainīgas. Savukārt Latvijā katrs piektais iedzīvotājs (iepriekšējā mēnesī – 16% un 2009. gada vasarā tikai 5%) sagaida mājokļu cenu kāpumu tuvākā gada laikā. Vispopulārākā atbilde, pie kuras pieturas 35% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 37%), ir cenu nemainīgums turpmāko 12 mēnešu laikā.

Mobilo sakaru operators «Tele2» par 3.-4. augustā traucētajiem mobilajiem sakariem viesabonēšanā klientiem izmaksās kompensācijas vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. Kompensācijas tiks piešķirtas ne vien tiem klientiem, kuri šajā laika periodā atradās ārzemēs, bet gan visiem «Tele2» klientiem.

Ikvienam pēcapmaksas klientam, kurš 3.-4. augustā atradās ārpus Latvijas un nevarēja izmantot mobilos pakalpojumus, netiks ieturēta abonēšanas maksa par augustu, savukārt priekšapmaksas klientiem kartes bilance tiks papildināta par desmit eiro.

Gan pēcapmaksas, gan priekšapmaksas klientiem tiks atlīdzināti visi izdevumi, kas saistīti ar viesabonēšanas izmaksām periodā no 1. līdz 5. augustam ieskaitot.

Papildus jau minētajai kompensācijai, pēcapmaksas klientiem, kuri atradās ārzemēs, tiks piešķirti 100 gigabaiti mobilo datu, kurus varēs izmantot līdz 2018. gada 30. septembrim.

Visiem pārējiem pēcapmaksas klientiem «Tele2» dāvina 20 gigabaiti mobilo datu, kas būs derīgi līdz 2018. gada augusta beigām.

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

"Tele2" klientiem, kuriem ir bezlimita pieslēgums un 5G tehnoloģiju atbalstoši viedtelefoni, ir iespējams izmantot "Tele2" 5G tīklu Zviedrijā – Stokholmā, Malmē un Gēteborgā.

Šāda iespēja pieejama, jo "Tele2 Latvija" un "Tele2 Zviedrija" vienojušies par 5G viesabonēšanas pakalpojumiem.

"Šis ir simbolisks nākamais solis 5G tehnoloģijas attīstībā, kuru esam spēruši kopā ar zviedru kolēģiem, piedāvājot mūsu klientiem 5G mobilos sakarus ārvalstīs. Tagad atliek tikai nogaidīt, kad situācija ar koronavīrusu Zviedrijā uzlabosies, lai brīvi varētu ceļot uz Zviedriju un pie reizes arī notestēt 5G tīkla jaudu," saka "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Lai arī 5G pārklājums Latvijā un daudzās citās valstīs vēl ir ļoti neliels, pakāpeniski attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot pieejamākām, arī pārklājums palielināsies. Taču ir skaidrs, ka tas nenotiks ātri un 4G vēl joprojām būs galvenais "darba zirgs" mobilo sakaru jomā," viņš skaidro.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Atzīstot to, ka kopējais algu līmenis valsts pārvaldē pazemināsies, koalīcija vienojās, ka vienotā atalgojuma sistēma jāpielāgo Ministru prezidenta algai.

To žurnālistiem paziņoja Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis (TP). Db iepriekš rakstīja, ka valdība nolēma vienoto atalgojuma sistēmu pielāgot Valsts prezidenta algai, taču saeima nolēma, ka Valsts prezidents ir vairāk reprezentatīvs amats, tāpēc par kritēriju nosakāma Ministru prezidenta alga. Tas nozīmē, ka alga pazemināsies arī Valsts prezidentam. Saeima lēma arī par to, ka parlamentārie sekretāri turpmāk varēs saņemt vai nu deputāta algu, vai arī ministrijas maksāto algu, bet ne abas, kā līdz šim.

1. februārī no rīta Latvijas austrumos gaisa temepratūra pazemināsies līdz -25...-26 grādiem, savukārt naktī uz 2. februāri teritorijas lielākajā daļa gaisa temperatūra pazemināsies līdz -25...-30 grādiem.

Par to informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra interneta vietne.

Kā novēroja db.lv, šorīt Rīgā gaisa temperatūra svārstījās no -18 grādiem līdz -20 grādiem. Neraugoties uz to, bija vairāki bērni, kuri uz skolu devās bez cepurēm galvās.

Visjūtīgākā pret salu ir seja, jo tā nav apsegta, - ausis, deguns, uzacis. Tāpēc, ja ārā jāuzturas ilglaicīgi, vairāk par 30 minūtēm, tad ieteicams ir elpot šallē, tā pasargājot seju un iekšējos elpošanas ceļus no auksta gaisa ieelpošanas, laikrakstam Diena stāstījis ģimenes ārsts Pauls Princis.

It īpaši esot jāuzmanās smēķētājiem, velkot dūmu, pavisam viegli var saelpoties arī auksto gaisu.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir paredzējusi atteikties no transportlīdzekļu riteņu bloķēšanas pašvaldības maksas autostāvvietās, to aizstājot ar pēcapmaksas kvītīm. Jaunā sodu sistēma sāks darboties no nākamā gada 1.februāra.

Rīgas satiksme norāda, ka jaunā sistēma būšot ērtāka lietotājam, jo nebūs nepieciešams zvanīt un gaidīt inspektoru klambura noņemšanai, kā arī tiks novērsti koruptīvie riski, par cik nebūs iespējams uz vietas samaksāt inspektoram par riteņu bloķētāja noņemšanu reālā naudas soda vietā. Vienlaicīgi jaunā sistēma izslēgs nevajadzīgas diskusijas par trešās personas mantas aizturēšanu.

Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Turklāt, lai nodrošinātu individuālu un diferencētu pieeju attiecībā uz pēcapmaksas iekasēšanu, pēcapmaksas apmērs tiks piesaistīts katras konkrētās maksas autostāvvietas zonas teritorijas tarifam. Piemēram, C zonas teritorijā pēcapmaksa ir paredzēta astoņi lati.

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Lielākais pieprasījums īres tirgū Jūrmalā ir pēc mājām un dzīvokļiem, kas atrodas jūras tuvumā. Parasti priekšroka tiek dota 3 līdz 4 istabu īpašumam ap 120m² ar diviem sanitārajiem mezgliem, novērojusi kompānija Arco Real Estate.

Īres maksas Jūrmalā būtiski atšķiras ilgtermiņa (gads un vairāk) un īstermiņa īres gadījumā. Īpašnieki nelabprāt izīrē mājokļus īsiem termiņiem (mēnesis) un vairākiem īrniekiem vasaras periodā. Ja mājoklis tiek īrēts tikai mēnesi, augstākās maksas ir jūlijā, īpaši konkursa Jaunais Vilnis laikā.

Pārējo īpašumu gadījumā ir svarīgi, vai tas atrodas starp jūru un dzelzceļu vai starp dzelzceļu un Lielupi. Pieprasījums pēc privātmājām ir augsts un pārsniedz piedāvājumu. Vasaras sezonā īres maksas privātmājām ir starp 1500 līdz 5000 eiro mēnesī. Mājām Bulduros, Dzintaros un Majoros parasti ir augstākās īres maksas.

Maksas autostāvvietu ierīkošana teorētiski uzlabo satiksmes organizāciju un disciplinē autovadītāju novietot auto ielu malā tikai tad, kad tas ir nepieciešams, nevis nomest to ielu malās, kur pagadās un uztvert to par ilgtermiņa stāvvietu, taču, vai šie uzlabojumi notiks arī praktiski, Drošas braukšanas skolas (DBS) eksperts Andris Pļavenieks šaubās.

Db jau vēstīja, ka Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme no šodienas plāno paplašināt maksas stāvvietu skaitu, un turpmāk aptuveni 150 vietās, kur līdz šim automašīnas varēja atstāt bez maksas, par to novietošanu būs jāmaksā.

Maksa par autostāvvietām noteikta ar mērķi optimizēt satiksmes organizāciju, sakārtot vieglo transportlīdzekļu plūsmu un organizēt to novietošanu tā, lai visi rīdzinieki un Rīgas viesi varētu piebraukt tuvāk interesējošiem objektiem un novietot savas automašīnas speciāli tam paredzētajās vietās. «Reizēm cilvēki automašīnas ielu malās atstāj uz vairākām dienām un ilgāk, bet pa to laiku citiem tās nav pieejamas,» skaidroja Rīgas Satiksmes sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bartaševica Bartaševica.

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.