VEF - KTR ģenerāldirektors Ojārs Grigāns atgādina, ka bijušajā sociālisma nometnē VEF bija vadošais uzņēmums visā komutācijas tehnikas attīstībā. Tolaik VEF zinātniski pētnieciskais institūts noteica visu telekomunikāciju politiku. Visā savā pastāvēšanas vēsturē VEF ir uzstādītas automātiskās telefonu centrāles ar kopējo tilpumu - 19 miljonu numuru, daudzi demiti miljoni telefonu aparārtu, dispečeru sakaru aparatūra, starppilsētu automātiskās un pusautomātiskās centrāles utt., atceras O. Grigāns. Gan tobrīd, gan arī pašlaik joprojām komutācijas tehnika ar VEF logo ir pazīstama, jo daudzas telefonu centrāles joprojām strādā un ir vajadzīgs to remonts. Šis ir vēl viens no tiem iemesliem, kāpēc O. Grigāns uzskata, ka no šī NVS valstu tirgus ir perspektīvs. To, ka NVS valstu tirgū ir iespējas, rāda arī VEF - KTR saražoto telefonu centrāļu numuru skaits 2002. gadā, kad tas sasniedza 70 000, kamēr 2001. gadā tas bija — tikai nedaudz virs 60 000 — tātad par 17 % vairāk, skaidro uzņēmuma ģenerāldirektors. Viņš gan atzīst, ka ražošanas jaudas šo tendenci ļauj attīstīt, jo savulaik ik gadu tika ražotas telefonu centrāles ar kopējo numuru skaitu — 200 000. Zinātniski tehniskais progress ir sasniedzis tādu līmeni, ka uz vienas plates tiek uzlikti vairāki simti nelielo detaļu, taču turpmākās attīstības rezultātā samazinoties detaļu izmēram un pieaugot šo mazo detaļu skaitam, faktisi tiek to remonts reģionālajos servisa centros tikpat kā nav iespējams, tā rezultātā attiecīgais mezgls uz remontu jāsūta uz Rīgu vai arī tas jāaizvieto ar jaunu. Taču šādā gadījumā tiek sadārdzināta attiecīgo telefoncentrāļu servisa apkalpošana, savu nostāju skaidro O. Grigāns.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

VEF logo rotā Ķīnā ražotas preces, Latvijas Avīzei (LA) atklājis uzņēmuma vadītājs Igors Gora.

«Nodarbojamies tikai ar tirdzniecību. Pašiem ražot, protams, neatmaksātos,» avīzei nav slēpis I. Gora.

SIA VEF & Co kā VEF Aizkraukles ražotnes privatizētājam jau no deviņdesmito gadu sākuma pieder tiesības uz VEF logo, liecina Valsts preču zīmju reģistra dati. Ķīnā pēc pasūtījuma jau vairākus gadus top ne tikai VEF radioaparāti – veikalos un interneta pārdotavās iegādājami arī VEF & Co pulksteņi un stacionārie telefona aparāti. Ķīnā ražotās un ar VEF emblēmu apdrukātās preces uzņēmums tirgo arī Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un citur, raksta LA.

Nav izslēgta arī cita iespēja: ar zīmi VEFTEL aparāts gatavots Latvijā uzņēmumā VEF Telefoni. Tiesa gan, šo abu uzņēmumu ražojumi tikpat kā vairs nav pieejami tirdzniecībā – VEF Telekom tālruņus ražot pārtraucis pirms pieciem gadiem, bet VEF Telefoni telefonus un citas iekārtas no Beļģijā pirktām detaļām varot salikt tikai pēc individuāliem pasūtījumiem.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Šodien, turpinot vizīti Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar ĶTR premjerministru Venu Dzibao (Wen Jiabao). Šī tikšanās notika zīmīgā laikā, jo rīt aprit 16 gadi, kopš ĶTR atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Ministru prezidents uzsvēra: "Starp Latviju un Ķīnu ir izveidots tāds politisko attiecību ietvars, kas sekmēs ekonomisko sadarbību, un es aicinu Latvijas uzņēmējus paplašināt savus kontaktus un darbību Ķīnas Tautas Republikā, lai veicinātu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju."

Aigars Kalvītis pauda gandarījumu, ka starp abām valstīm veidojas cieši politiskie kontakti, sabalansētas un līdzsvarotas attiecības. Valdību vadītāji bija vienisprātis, ka veiksmīgās politiskās attiecības ir labs pamats ciešākai ekonomiskai sadarbībai.

Ķīnas premjerministrs apliecināja Ķīnas interesi ciešāk sadarboties tādās nozarēs kā rūpniecība un loģistika ar augstu pievienoto vērtību. Īpašu interesi Vens Dzibao pauda par savstarpēju tūrisma veicināšanu, akcentējot iespējas jau tuvākajā laikā izveidot tiešus avioreisus starp abām valstīm.

No 23. līdz 27.maijam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēs Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR), kur piedalīsies starptautiskās izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljona atklāšanā un tiksies ar augsta līmeņa valdības un pašvaldību amatpersonām, liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija medijiem.

Svētdien, 23.maijā ir plānota Ministru prezidenta V.Dombrovska tikšanās ar ĶTR Centrālās komitejas starptautiskā departamenta ministru Wang Jiarui, lai pārrunātu divpusējās attiecības, kā arī Eiropas Savienības un ĶTR attiecības.

Pirmdien, 24.maijā Ministru prezidents V.Dombrovkis tiksies ar ĶTR vicepremjeru Hui Liangyu. Pēc tam ir plānota Ministru prezidenta dalība un uzstāšanās ar uzrunu pirmajā Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā.

Otrdien, 25.maijā, Ministru prezidents V.Dombrovskis turpinās savu dalību Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā.

Trešdien, 26.maijā Ministru prezidents V.Dombrovskis piedalīsies starptautiskās izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljona atklāšanā Šanhajā.

Latvija kā viena no pirmajām Eiropas valstīm parakstīs unikālu līgumu ar Ķīnu abu valstu sadarbības veicināšanai augstākajā izglītībā un pētniecībā.

Latvija ir pirmā Baltijas valsts un viena no retajām Eiropas valstīm, kam ar ĶTR būs noslēgts šāds līgums. Ķīnai šādi līgumi šobrīd ir ar 35 valstīm pasaulē, un Latvija būs 36.valsts. Dokumenta parakstīšana notiks Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizītes laikā ĶTR, abu valstu oficiālo delegāciju tikšanās ietvaros ar ĶTR viceprezidentu Xi Jin Ping.

Līguma mērķis ir attīstīt un stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Līguma darbība nodrošinās, ka Ķīna un Latvija atzīst viena otras augstākās izglītības institūciju piešķirtās augstākās izglītības kvalifikācijas un grādus, veicinot gan Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju, gan vienkāršojot un sekmējot Latvijas un Ķīnas divpusējo sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā, dažādu kopīgu projektu īstenošanā.

Ar šo paziņojam, ka Akciju sabiedrības VEF Radiotehnika RRR Valde 2007.gada 30.aprīlī pulkstens 16.00,Rīgā,Kurzemes prospektā 3,sasauc kārtējo akcionāru pilnsapulci.

Dienas kārtībā:

1.AS VEF Radiotehnika RRR Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.AS VEF Radiotehnika RRR Padomes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

3.AS VEF Radiotehnika RRR zvērināta revidenta ziņojums.

4.AS VEF Radiotehnika RRR 2006.gada pārskata apstiprināšana.

5.AS VEF Radiotehnika RRR 2006.gada peļņas sadale.

6.AS VEF Radiotehnika RRR 2007.gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana.

7.AS VEF Radiotehnika RRRzvērinātā revidenta apstiprināšana.

8.Izmaiņas AS VEF Radiotehnika RRR Padomes sastāvā.

9.AS VEF Radiotehnika RRR organizatoriski-saimnieciskās struktūras pilnveidošana.

Tā kā konkurencē telefonu centrāles kļūst lētākas, tad arī saražoto centrālu nurumu kopējā skaita pieaugums neatspoguļojas uz uznēmuma neto apgrozījumu, kas faktiski 2002. gada laikā salīdzinājumā ar 2001. gadu nav mainījies — neto apgrozījums 2002. gadā bija 1.56 miljoni Ls, bet 2001. gadā 1.5 miljini Ls.Visu sakaru līdzekļu, kā arī elektronisku un tehnoliģisku ierīču ražošanai nepieciešamās detaļas tiek iepirktas no attīstīsto valstu firmu produkcijas izplatītājiem Latvijā. O. Grigāns norāda, ka nekas netiek ražots noliktavai, jo konkrēta izstrādājuma ražošana tiek uzsākta tikai pēc konkrēta pasūtījuma un priekšapmaksas saņemšanas. Bez komutācijas tehnikas ražošanas VEF- KTR ir uzsācis arī iespedplašu izstrādi, detaļu un mezglu izgatavošanu no metāla, kā arī netradicionālu figurālu griešanu no jebkura materiāla līdz 30 cm biezumam. Līdz šim vislielākās investīcijas ap – 50 000 Ls uzņēmuma attīstībā tikušas ieguldītas 1999. gadā, pārējos gados ap 30 000 Ls, norāda O. Grigāns. Uzņēmumā kopā tiek nodarbināti 130 strādājošie, no kuriem ar pie komutācija stehnikas strādā apmēram 100, bet 38 — nodarbināti uzņēmuma attīstītajās palīgnozarēs. «Iespējas uzņēmumam izaugt arī liecina, ka no kopējām 18 000 m2 lielajām ražošanas platībām šobrīd pats uzņēmums izmantot tikai nedaudz vairāk par trešo daļu,» secina O. Grigāns. Viņš norāda, ka šogad uzņēmums plāno neto apgrozījuma kāpumu par vairāk nekā 200 000 Ls un sasniedzot 1.78 miljonus Ls. «Esam jau pierādījuši skeptiķiem, ka varam turpināt iesākto darbu automātisko sakaru līdzekļu izstrādē, modernizācijā, ražošanā un noturēties NVS, kā arī iekarot vietu pasaules sakaru līdzekļu tirgū,» skaidro SIA VEF — KTR ģenerāldirektors Ojārs Grigāns.

Akustisko sistēmu ražotājs VEF Radiotehnika RRR šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 279 094 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un guva peļņu 1,417 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.

Tostarp lielāko daļu ieņēmumu VEF Radiotehnika RRR 2017.gada pirmajā ceturksnī guvusi no komunālajiem pakalpojumiem - 252 115 eiro, kā arī no gatavās produkcijas realizācijas eksportam - 11 466 eiro un no gatavās produkcijas realizācijas vietējā tirgū - 9023 eiro.

Savukārt VEF Radiotehnika RRR peļņas pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī pamatā noteica pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas veidoja 1,328 miljonus eiro. Šos ieņēmumus veidoja kreditoru parādu norakstīšana atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka 2016.gada nogalē VEF Radiotehnika RRR ir atsākusi ražošanu un saražojusi pirmos pasūtījumus, kas nosūtīti pasūtītājiem ārvalstīs, tajā skaitā Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Krievijā.

Nekustamā īpašuma iznomātāja un energoapgādes pakalpojumu sniedzēja «VEF» valdes locekle Tamāra Kampāne iegādājusies papildu 2905 kompānijas akcijas, kas veido 0,15% no kopēja «VEF» akciju skaita, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Paziņojumā teikts, ka Kampāne iegādājusies 812 «VEF» akcijas, maksājot 1,8 eiro par akciju, kā arī 2093 akcijas, maksājot divus eiro par akciju. Tādējādi darījuma summa veido kopumā 5647,6 eiro. Darījumi veikti šogad 4. un 5.februārī.

«VEF» akciju kapitālu veido 1 944 637 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 623 528 kompānijas akcijas.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2018.gada aprīļa beigās «VEF» kapitālā 45,52% piederēja «VEF komunikāciju serviss», 24,5% piederēja Gintam Feņukam, 11,59% - Kampānei, bet 6,31% - Lailai Līdumai.

Vienlaikus ziņots, ka 2018.gada jūnijā Kampāne iegādājās 1360 «VEF» akciju, kas veido 0,07% no kompānijas akcijām.

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību AS VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu, ar kuru bankai anulēta licence kredītiestādes darbībai. Šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Savukārt kā DB uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā VEF bankas lūgums šeit tiks skatīts 15. jūnijā.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

2007.gada 20.aprīlī notika akciju sabiedrības VEF kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības VEF valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2.Darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskata apstiprināšana”:

1)Apstiprināt AS VEF valdes sastādīto un AS VEF padomes izskatīto AS VEF 2006.gada pārskatu.

2)Bilances posteni „Pārējās rezerves” 586 037 LVL (pieci simti astoņdesmit seši

tūkstoši trīsdesmit septiņi lati) apmērā ieskaitīt bilances postenī

„Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa”.

3.Darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

AS VEF 2006.gada tīro peļņu 13 842 LVL pilnā apmērā izlietot iepriekšējo gadu

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada septembrī palielinājās par 0,3% jeb 1 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada augustu, bet salīdzinājumā ar 2006. gada septembri tā pieaugusi par 16,2% jeb 46,9 milj. latu, sasniedzot 336,7 milj. latu.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada septembrī bija par 1,3% jeb 8,4 milj. latu mazāka nekā 2007.gada augustā, bet salīdzinājumā ar 2006. gada septembri – par 8,5% jeb 49,7 milj. latu lielāka, sasniedzot 633,3 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada septembrī bija par 11,1% jeb 96,7 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada septembrī, un tā vērtība veidoja 970,0 milj. latu.

2007. gada septembrī salīdzinājumā ar 2006. gada septembri Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 23,3%. Palielinājās arī tādu nozīmīgu preču eksports kā lauksaimniecības un pārtikas preces – par 39,9%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu - par 38,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu - par 28,6%. Tai pašā laikā par 16,4% samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports, minerālproduktu eksports– par 13,6%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 4,8%.

Šodien, 4.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis dosies vizītē uz Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR), kur piedalīsies Pasaules ekonomikas forumā (World Economic Forum) Dalianā, Starptautiskā investīciju forumā un tiksies ar augstām ĶTR amatpersonām.

Ministru prezidents uzstāsies Pasaules ekonomikas foruma darba sesijā "Attīstības "karstie punkti" - uzmanības lokā Eiropa" (Growth Hotspots - Focus on Europe), kurā tiks pārrunātas uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas dažādos Eiropas reģionos - jaunajās un vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, galvenie panākumu faktori un sektori, kas būtiski veicina ekonomisko attīstību.

Aigaram Kalvītim paredzētas tikšanās ar ĶTR premjerministru Wen Jiabao, Dalianas mēru Xia Dere, Šendženas vicemēru Zhang Siping, "Korea SK Group" vicepriekšsēdētāju Chey Jae-Won un citām amatpersonām.

Jana Vektere

Valsts kancelejas

Komunikācijas departamenta konsultante

Tālr.: 7082919, mob.: 29244699

Nākamnedēļ, no 31. augusta līdz 2. septembrim tiek plānota Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) vicepremjera Hui Liangyu vizīte Latvijā, kuras laikā Ķīnas valdības pārstāvim paredzētas tikšanās ar Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām,

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ticies ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā V.E.Čeng Venju (V.E. Cheng Wenju), lai pārrunātu nākamnedēļ plānoto Ķīnas TR vicepremjera un pavadošās delegācijas vizīti Latvijā. Vizītes laikā tiks parakstīti vairāki sadarbības dokumenti.

Š.g. 31.augustā plānots parakstīt vairākus divpusējās ekonomiskās sadarbības līgumus, tai skaitā Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Ķīnas Tautas Republikas Komercministriju par sadarbību investīciju veicināšanas jomā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ķīnas Tautas Republikas Komercministrijas Tirdzniecības attīstības biroja sadarbības saprašanās memorandu un Latvijas – Ķīnas apvienotās komitejas darba reglamentu.

Lai sekmētu koordinētu rīcību Latvijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanā, balstoties uz Latvijas uzņēmēju interesēm Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un biedrība Latvijas – Ķīnas biznesa padome parakstījusi līgumu par sadarbību investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības veicināšanā.

Tāpat līguma ietvaros abas puses apņemas nodrošināt Latvijas uzņēmēju informēšanu par tirdzniecības iespējām ĶTR un veicināt Ķīnas uzņēmēju interesi par investīciju iespējām Latvijā, Latvijas eksportspējīgām precēm un pakalpojumiem.

LIAA direktors Andris Ozols, parakstot līgumu teica, ka apsveic iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību nostiprināšanu un paplašināšanu. Savukārt Latvijas – Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars uzsvēra, ka LIAA ir pirmā valsts institūcija, ar kuru jaundibinātā biznesa padome slēdz sadarbības līgumu.

Lai veicinātu Latvijas eksportu un piesaistītu ārvalstu investīcijas, šā gada februārī Pekinā, ĶTR tika atvērta LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecība. Pirms tam vairākus gadus Ķīnā strādāja LIAA sabiedriskais pārstāvis, ar kura atbalstu klajā tika laista publikācija ķīniešu valodā - Latvijas uzņēmējdarbības vide.

1.septembrī notiks Latvijas - Ķīnas ekonomikas forums, kas notiks Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Hui Liangyu vizītes ietvaros.

Vicepremjera vizīte notiks no 31.augusta līdz 2.septembrim, un tās laikā paredzētas tikšanās ar Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām un tiks parakstīti vairāki sadarbības dokumenti.

Ķīnas uzņēmēju delegācijas programmas galvenais pasākums būs Latvijas – Ķīnas ekonomikas forums, kurā paredzētas vairākas Ķīnas amatpersonu uzstāšanās, tajā skaitā Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – ĶTR) vicepremjera Hui Liangyu kunga uzruna, ĶTR Komercministrijas viceministra Gao Hucheng kunga uzruna. No Latvijas puses forumu atklās ekonomikas ministrs Artis Kampars un LR ministru prezidenta vietas izpildītājs Einars Repše.

Ar prezentāciju par Latvijas – Ķīnas sadarbības iespējām piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Savukārt, ĶTR Komercministrijas Tirdzniecības departamenta biroja ģenerāldirektora vietnieks Wu Tongdiao prezentēs investīciju un tirdzniecības klimatu Ķīnā.

«NVS valstu pircēji nevēlas strādāt ar eiro un rēķināt cenas eiro, tāpēc esam spiesti strādāt ar ASV dolāriem, kā kursa krituma dēļ zaudējam daļu no peļņas,» atzīst SIA Vadu elektrosakaru firma, komutācijas tehnikas ražošana (VEF - KTR) ģenerāldirektors Ojārs Grigāns. Viņš uzsver, ka peļņa ir būtisks priekšnoteikums uzņēmuma attīstībai, taču daļu no tās apēd ASV dolāra kritums. «Šīs svārstības ir ļoti nepatīkamas, tāpēc uzņēmuma finansisti meklē iespējas, kā šo valūtas svārstību risku mazināt,» norāda uzņēmuma vadītājs. Pēc O. Grigāna teiktā, viena no iespējām vismaz Krievijā ir samaksu saņemt rubļos. VEF - KTR strādā pēc ilgtermiņa līgumiem, jo no brīža, kad tiek parakstīts pirmatnējais līgums, saņemta priekšapmaksa un noslēgts galīgais līgums un piegādāts pasūtītais izstrādājums, paiet bezmaz vai gads, norāda O. Grigāns.