Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.

Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu, konstatēts Naudas plānošanas centra (NPC) un AS GE MoneyBank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.

Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.

Kad runa ir par naudu, sievietes ir atbildīgākas nekā vīrieši. Sievietes biežāk cenšas izvairīties no iekļūšanas parādos un pūlas vairāk, lai kļūtu finansiāli neatkarīgas, teikts Reuters Synovate veiktajā aptaujā.

Šajā aptaujā par finanšu jautājumiem piedalījās 4 500 sievietes no 12 valstīm (Austrālijā, Brazīlijā, Bulgārijā, Kanādā, Francijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā un ASV). Identiskam skaitam vīriešu arī tika uzdoti jautājumi saistībā ar finansēm.

Rezultāti parādīja, ka aptuveni puse abu dzimumu pārstāvju atzina sievietes par atbildīgākām naudas jautājumos. It sevišķi tas ir uzskatāms Meksikā, kur šim apgalvojumam piekrīt 72% respondentu. Kaut arī 40% sieviešu daļu savu ikmēneša ienākumu lieto kredītkaršu atmaksai, 70% sieviešu atzīst, ka, lietojot vairāk nekā vienu kredītkarti, varētu nokļūt parādos, tādējādi parādot šādas iespējas apzināšanos.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Ņemot vērā, ka mūsu kaimiņos - Igaunijā – vīrieši pelna par vidēji 30.3% vairāk nekā sievietes un Eiropas Savienības (ES) valstīs šī atšķirība ir vidēji 17.4%, tad Latvijā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība ir salīdzinoši neliela, proti, mūsu valstī vīrieši pelna par vidēji 15.4% vairāk nekā sievietes.

Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība ir vislielākā Igaunijā (30.3%) un Austrijā (25.5%). Savukārt vismazākā atšķirība atalgojumam atkarībā no personas dzimuma ir Itālijā (4.4%) un Maltā (5.2%), taču šajās valstīs ir relatīvi zema sieviešu dalība darba tirgū. Tā liecina ES veiktais pētījums, tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai 8. martā.

"Šīs situācijas risināšanai nepieciešama rīcība visos līmeņos un dalību no visiem, kurus šī situācija uztrauc, sākot no darba devējiem un arodbiedrībām un beidzot ar nacionālajām institūcijām un ikvienu iedzīvotāju," norādījis ES komisārs sociālajos jautājumos Vladimirs Špidla.

Vīrieši uzkrājumiem novirza lielākas summas nekā sievietes, secināts GE Money Bank pētījumā.

Sievietes dod priekšroku skaidrai naudai un biežāk izmanto īstermiņa uzkrājumu veidus, bet vīrieši – grib pelnīt procentus, tādēļ nogulda ilgtermiņā.

Vīrieši uzkrājumiem ik mēnesi atvēl lielākas summas nekā sievietes. Piemēram, 14 % mēnesī uzkrāj 36-50 latu, 10 % - 51-100 latu. Sieviešu vidū šie rādītāji attiecīgi ir 10% un 8%.

Savukārt sievietes ir vairāk nodrošinātas īsākam laikam, paliekot bez regulāriem ienākumiem, 42 % sieviešu ar jau izveidotajiem uzkrājumiem pietiktu labākajā gadījumā mēnesim, vīriešiem šis procents ir mazāks – 32 %.

Pētījuma dati liecina, ka vīriešiem jau ir uzkrāts ilgākam laika periodam – 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19 % un 4 %, norāda GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Kā ziņo Eiropas Komisija, visā ES ekonomikā sievietes joprojām saņem vidēji par 15 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Jaunā, trešdien pieņemtā ziņojumā ir izklāstīti veidi, kādā ES var novērst minētās atšķirības, kas pēdējos desmit gados tikpat kā nav mainījušās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Kopumā visai ekonomikai ir raksturīga nevienlīdzīga darba samaksa starp dzimumiem attiecībā uz vidējo samaksu par stundu, ko pirms nodokļu atskaitījumiem saņem sievietes un vīrieši. Tas atspoguļo darba tirgū pastāvošo diskrimināciju un nevienlīdzību, kas skar galvenokārt sievietes.

"Skolā meitenes gūst labākus rezultātus, un, salīdzinot ar vīriešiem, darba tirgū iesaistās vairāk sieviešu, kurām ir augstskolas diploms, taču darba samaksa joprojām atšķiras par 15 %. Šī ir absurda situācija, un tā ir jāmaina," teica ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. "Darba samaksas atšķirības ir sarežģīts jautājums, kam ir daudz iemeslu. Dažreiz ir skaidri saskatāma diskriminācija. Taču bieži vien minētās problēmas cēloņi ir slēpti: sievietes strādā vairāk darbu, par ko nesaņem samaksu, piemēram, viņas rūpējas par mājsaimniecību un aprūpē apgādājamos; vairāk ir tādu sieviešu, kas strādā nepilnu darba laiku, un bieži vien nozarēs, kurās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, atalgojuma skala ir zemāka. Mums tagad ir jāievieš pārmaiņas. Vienīgais ceļš uz panākumiem ir panākt to, ka vīrieši un sievietes, NVO, sociālie partneri un valdības vienoti sadarbojas, lai visos līmeņos risinātu šo problēmu.

Britu interneta vietne greatplaces2work.co.uk veica pētījumu, iesaistot 3 tūkstošus strādājošu respondentu, un atklāja, ka vīrieši uz darbu dodas naudas dēļ, kamēr sievietes vairāk interesē pašattīstība, atsaucoties uz Prian, ziņo Dp.ru.

Pēc pētījuma rezultātiem tika noteikti reitinga faktori, kam jābūt darba vietā, lai vīrieši un sievietes būtu ar darbu apmierināti.

Vīriešu skatījumā šie reitinga faktori ir šādi:

1. Nauda;

2. Apmierinātība ar sasniegto;

3. Smadzeņu izmantošana;

4. Darba atmosfēra;

5. Iespēja risināt grūtus uzdevumus;

6. Elastīgs darba grafiks;

7. Iespēja jokoties ar kolēģiem;

8. Komandas darbs;

9. Mūsdienu tehnoloģijas;

10. Fizisks darbs.

Savukārt, sievietes šos faktorus salikušas mazliet citādākā secībā:

1. Apmierinātība ar sasniegto;

2. Smadzeņu izmantošana;

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis savā rīcībā esošus statistikas un pētījuma datus, kā arī Centrālā statistikas pārvaldes datus, piedāvājot uzzināt, kādas ir Latvijas sievietes, viņu paradumi un veselība.

Kā liecina statistikas dati, 54% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, un sieviešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz 79 gadi, kas ir par desmit gadiem ilgāks nekā vīriešiem.

No minētajiem 79 gadiem 56,5 gadus sievietes nodzīvo veselīgi bez nopietnām veselības problēmām. Vairāk nekā puse - 52% - Latvijas sieviešu savu veselību vērtē kā labu vai diezgan labu. Galvenās veselības problēmas sievietēm Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji. Visbiežāk sievietes sūdzas par galvassāpēm, muguras, locītavu, mugurkaula sāpēm kakla - plecu daļā, kā arī par bezmiegu.

Dati par sieviešu ģimenes stāvokli liecina, ka 37% Latvijas sieviešu ir neprecējušās, 35% ir precējušās, 14% ir šķīrušās no laulātā drauga, 14% sieviešu ir atraitnes. Vidējais sievietes vecums, piedzimstot bērnam, ir 29,1 gads. Pirmais bērns dzimst vidēji 26,4 gadu vecumā. Aptuveni 15% dzemdētāju ir vecumā virs 35 gadiem.

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Visvairāk sievietes un vīriešus Latvijā iepriecina algas paaugstinājums, profesionālā atzinība, ceļošana un sekss, liecina GfK Baltic ikgadējais Valentīndienas pētījums par sieviešu un vīriešu iepriecinājumiem. Latvijas sievietes un vīrieši pietiekami labi arī zina, kas iepriecina pretējo dzimumu, tomēr, domājot par pretējo dzimumu iepriecinošām situācijām un lietām, kopumā mēs biežāk pārvērtējam dažādu iepriecinājumu nozīmi otra dzīvē, Db.lv informēja P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības speciāliste Jana Ločmele.

Sievietes, salīdzinot ar vīriešu pašnovērtējumu, ievērojami pārvērtē tādas lietas kā labas maltītes, labas mašīnas un braukšanas ar mašīnu, smēķēšanas, seksuāla rakstura filmu un komandēšanas iepriecinošo nozīmi vīriešu dzīvē. Savukārt vīrieši nezina, ka sievietēm sekss spēj sniegt lielāku iepriecinājumu kā laba kosmētika, iepirkšanās.

Sievietes visvairāk iepriecina algas paaugstinājums, profesionāla atzinība, ceļošana un pretējā dzimuma komplimenti. Tomēr vīrieši par sieviešu lielākajiem iepriecinājumiem domā nedaudz atšķirīgi. Lai arī pirmajās pozīcijā kā sieviešu iepriecinājumus vīrieši ierindo algas pielikumu un pretējā dzimuma komplimentus, tomēr viņi uzskata, ka sievietēm nedaudz lielāku iepriecinājumu par seksu vai profesionālo atzinību sniedz pretējā komplimenti, laba kosmētika un iepirkšanās. Viņi arī ir pārliecināti, ka vienlīdz lielu prieku sievietēm spēj sniegt ceļošana un sekss. Vīrieši noteikti spēj novērtēt, cik lielu prieku sievietēm sniedz tādas lietas kā braukšana ar mašīnu, gulēšana, ceļošana un sporta nodarbības.

Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pakļaujas impulsīviem pirkumiem, visvairāk naudu tērējot pārtikai un apģērbam, liecina pētījums.

Biedrības Naudas plānošanas centrs (NPC) dibinātāji - AS GE Money un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, šī gada nogalē organizēja aptauju*, kuras mērķis bija noskaidrot, vai cilvēki sevi kontrolē iepirkšanās laikā. Aptaujā iegūtie rezultāti norāda - neskatoties uz salīdzinoši lielo respondentu paškontroli iepirkšanās laikā, 82% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju laiku pa laikam pakļaujas impulsīviem pirkumiem.

Aptaujas ietvaros, iedzīvotājiem tirdzniecības centrā tika uzdots jautājums “Vai Jūs kontrolējat sevi iepērkoties?’ un pēc pāris citiem jautājumiem - “Vai Jūs mēdzat veikt impulsīvus pirkumus?”. Lai gan lielākā daļa respondentu (59%) norāda, ka kontrolē sevi iepērkoties, no tiem 52% pēc brīža atzīst, ka bieži un dažkārt mēdz veikt impulsīvus pirkumus. 20% no tiem, kas sevi kontrolē, impulsīvus pirkumus veic ļoti reti un 28% impulsīvus pirkumus neveic nekad. Kopumā no visiem respondentiem vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka veic impulsīvus pirkumus.

Trešā daļa jeb 33,21% no viesiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pieder sievietēm, savukārt uzņēmumu, kuru valdēs darbojas sievietes, īpatsvars ir 33,43%, apkopojis Lursoft.

Lielāks sieviešu īpatsvars ir starp mazkapitāla SIA dalībniekiem un matpersonām. 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām SIA dalībnieces ir sievietes, savukārt 38,53% gadījumu sievietes darbojas mazkapitāla SIA valdēs.

Biznesā visaktīvākās sievietes ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, savukārt 11,14% gadījumu uzņēmumu dalībnieces ir no 18 līdz 29 gadus vecas. Vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%), noskaidrojis Lursoft.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Gandrīz 100% sieviešu ir parūpējušās par sava auto aizsardzību, nodrošinot to vismaz ar vienu pretaizdzīšanas iekārtu. Turpretī vīrieši šajā jautājumā ir vieglprātīgāki, liecina pētījums.

Latvijā sievietes vairāk nekā vīrieši rūpējas par sava auto aizsardzību, tā liecina pašmāju auto aizsardzību sistēmu ražotāja un uzstādītāja SIA Autonams un e-spy veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 800 respondenti.

Gandrīz 100% sieviešu ir parūpējušās par sava auto aizsardzību, nodrošinot to vismaz ar vienu pretaizdzīšanas iekārtu. Turpretī vīrieši šajā jautājumā ir vieglprātīgāki – katra desmitā vīrieša automašīnai nav uzstādīts neviens aizsardzības mehānisms.

Abi dzimumi kā drošāko automašīnu pretaizdzīšanas veidu atzīst signalizāciju. Tam seko KASKO, imobilaizers un auto marķējums. 91% no vīriešiem, kuri izmanto kādu auto aizsardzības sistēmu, izvēlas signalizāciju, savukārt sievietes – tikai 48%.

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par kristiešiem. Tomēr kristietība mūsdienu zinātnes laikmetā piedzīvo aizvien vairāk uzbrukumu un kritikas. Vai tā spēs atspēkot mestos izaicinājumus un piemēroties šī laikmeta prasībām? To Numurs vaicā teologam, kurš pazīstams ar savu liberālo, nereti pretrunīgi vērtēto kristīgās misijas redzējumu modernajā pasaulē – Jurim Cālītim.

Populārais TV kanāls Discovery nesen izrādīja dokumentālo filmu Lost Tomb of Jesus (Zaudētais Jēzus kaps). Tā stāsta par arheologu grupu, kurai it kā izdevies atklāt Jēzus un viņa ģimenes kapavietu. Ja šķirstā ar uzrakstu "Jēzus, Jāzepa dēls", kā apgalvo filmas veidotāji, patiešām atrodamas pravieša mirstīgās atliekas, tad pasaules lielākā reliģija draud atmaskošana un tā var pārvērsties par blefu.

Filma kristiešu sabiedrībā izsauca plašu rezonansi, jo tā draudēja izsist no pamatiem kristīgās ticības stūrakmeni.

Protams, šī nav pirmā reize, kad zinātnisks pētījums vai pat tikai mākslas darbs pretendē uz kristietības sagrāvēja un atmaskotāja lomu. Joprojām nerimstas kaislības ap Dena Brauna skandalozo romānu Da Vinči kods. Tuvākajās nedēļās zinātnieki īpaši šim nolūkam izveidotās raktuvēs izspēlēs Lielo sprādzienu, mēģinot pierādīt, ka Dievs pie Visuma radīšanas vispār nav bijis vajadzīgs.

Sievietes autobraucējas izraisa trīsarpus reizes mazāk ceļu satiksmes negadījumus nekā vīrieši, turklāt daiļā dzimuma pārstāves ir apdomīgas un ļoti reti tiek apturētas braucot alkohola reibumā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

"Tas, ka sievietes Latvijā brauc sliktāk nekā vīrieši ir mīts. Viņas brauc daudz apdomīgāk, bet bieži jūtās nedroši riskantās situācijās. CSDD statistika liecina, ja noticis ceļu satiksmes negadījums, sieviete pie stūres ir bijusi tikai vienā no četriem gadījumiem. Avārijas situācijas rodas, kad sievietes nav pārliecinātas par savu darbību uz ceļa, tādēļ pirms 8.marta Drošas braukšanas skola (DBS) pievērsīs īpašu uzmanību sievietēm," informēja DBS apmācības direktors Artūrs Priednieks.

Latvijā ir 741 664 aktīvi autobraucēji, bet tikai 36,7% no tiem ir sievietes. Taču autovadītāju sieviešu īpatsvars palielinās. 2008. gada pirmajā mēnesī autovadītāja apliecību ieguvušas 1 712 sievietes, kas ir par 8,6 % vairāk nekā vīrieši.