Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

2007. gada 9. martā Siguldā un Ķekavā vienlaicīgi notika Rīgas rajona informātikas metodiskās apvienības un Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldes organizētā informātikas olimpiāde Rīgas rajona skolu 5.-9. klašu skolēniem, kuras organizēšanā piedalījās arī DEAC. Olimpiādes rezultāti apliecina, ka Latvijā aug perspektīva un zinoša paaudze, kas nākotnē veidos IT nozares darbaspēku.

Informātikas olimpiādes mērķis bija padziļināt un paplašināt skolēnu zināšanas un prasmes, kā arī veicināt izpratni par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumiem un jaunākajām tendencēm šajā jomā. Olimpiādē šogad piedalījās pārsteidzoši liels dalībnieku skaits - 48 komandas.

DEAC sniedza ne tikai finansiālu atbalstu informātikas olimpiādes veidošanā, bet arī aktīvi līdzdarbojās tās organizēšanā. Papildus jautājumiem par skolā apgūto mācību vielu informātikas nozarē, DEAC darbinieki bija sarūpējuši jautājumus par dažādiem IT nozares aspektiem. Tie bija jautājumi par IT drošību, Latvijā esošajiem datu centriem un par Latvijas interneta sistēmu.

Ar svinīgo apbalvošanu Krievijas pilsētā Kazaņā noslēgusies 28. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 80 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Aleksejs Popovs izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī cits Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, kurš izcīnīja bronzas godalgu.

Šogad olimpiādes dalībniekiem bija jāizpilda seši sarežģīti uzdevumi. A. Popovs olimpiādē piedalījās jau sesto gadu un ar izcīnīto zelta godalgu nodrošināja sev pilnu medaļu komplektu: zelts šogad, bet sudrabs un trīs bronzas godalgas iepriekšējās sacensībās.

Līdz ar to viņš ir kļuvis par medaļām bagātāko Latvijas dalībnieku Vispasaules informātikas olimpiādēs. Ingum Jānim Pretkalniņam, piedaloties olimpiādē trešo gadu, izcīnītā bronzas godalga bija pirmā medaļa.

Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmā olimpiāde notika Bulgārijas pilsētā Pravecā, kurā piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm. Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 23 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 70 godalgas (7 zelta, 23 sudraba un 40 bronzas medaļas). Absolūtā līdere šajā kategorijā ir Ķīna – 111 medaļas, tostarp 75 zelta.

Ar izciliem panākumiem – iegūto bronzas medaļu pasaules ģeogrāfijas olimpiādē Tunisijas pilsētā Kartāgā tikko atgriezies Liepājas J. Raiņa 6. vidusskolas 12. b klases skolēns Zigmunds Orlovskis.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece S.Golde, tiekoties ar talantīgo jaunieti, pauda gandarījumu par viņa gūtajiem panākumiem olimpiādēs gan valsts, gan starptautiskajā mērogā un pārrunāja iespējamo pašvaldības atbalstu nākotnes profesijas izvēlē.

Z.Orlovskis šovasar piedalījies divās pasaules mēroga olimpiādēs – no 13.

līdz 22. jūlijam bioloģijas olimpiādē Indijā un no 7. līdz 12. augustam ģeogrāfijas olimpiādē Tunisijā. Tunisijā Z.orlovskis bijis sestais labākais starp 220 dalībniekiem no 55 valstīm. Savukārt ģeogrāfijas olimpiāde Tunisijā izcēlusies ar to, ka oficiālā valoda un uzdevumi bija tikai angļu valodā, citās olimpiādēs uzdevumi parasti esot iztulkoti dzimtajā valodā, pastāstīja Orlovskis. Neskatoties uz to, viņš 200 dalībnieku konkurencē, kuri pārstāvējuši 25 pasaules valstis, bijis trešais labākais un ieguvis bronzas medaļu.

Divi Latvijas jaunie programmētāji – Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) un Ingus Jānis Pretkalniņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) – 54 dalībnieku konkurencē izcīnīja bronzas godalgas 22. Baltijas informātikas olimpiādē, kas norisinājās Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Daniels Keziks (ISMA vidusskola PREMJERS), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola), Niks Derums (Saldus 1. vidusskola) un Roberts Leonārs Svarinskis (Pumpuru vidusskola), kuriem līdz medaļām šoreiz neizdevās aizsniegties, taču iegūtā pieredze noderēs nākotnē. Kopumā sacensībās piedalījās 54 jaunie programmētāji no 9 valstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Olimpiādē absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Polijas programmētājs Mariušs Trela (Mariusz Trela), otrajā vietā atstājot divus Zviedrijas pārstāvjus – attiecīgi Joakimu Blikstadu (Joakim Blikstad) un Dāvidu Vērnu (Dawid Warn). Šogad sacensībās izteikti dominēja Polijas un Zviedrijas informātiķi – pirmajā desmitniekā bija pa 4 šo valstu pārstāvjiem.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

2007. gada 9. martā Siguldā un Ķekavā vienlaicīgi notika Rīgas rajona informātikas metodiskās apvienības un Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldes organizētā informātikas olimpiāde Rīgas rajona skolu 5.-9. klašu skolēniem, kuras organizēšanā piedalījās arī DEAC.

Olimpiādes rezultāti apliecina, ka Latvijā aug perspektīva un zinoša paaudze, kas nākotnē veidos IT nozares darbaspēku, Db.lv norādīja DEAC mārketinga vadītājs Mārtiņš Vilisters.

Informātikas olimpiādes mērķis bija padziļināt un paplašināt skolēnu zināšanas un prasmes, kā arī veicināt izpratni par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumiem un jaunākajām tendencēm šajā jomā. Olimpiādē šogad piedalījās pārsteidzoši liels dalībnieku skaits - 48 komandas.

"Olimpiādē skolēni demonstrēja ļoti labas zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, pareizi atbildot uz lielāko daļu no sagatavotajiem jautājumiem, kā arī lieliski veica uzdotos uzdevumus. Turklāt lielais dalībnieku skaits norāda uz informātikas nozares popularitāti skolēnu vidū, un jāteic, ka Latvijā aug ļoti spēcīga jauno speciālistu paaudze," stāsta DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Šodien - 12.septembrī, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu par Latvijas II Olimpiādes rīkošanu Ventspilī 2008.gadā no 13. līdz 15.jūnijam.

Latvijas Olimpiāde ir augstākā līmeņa kompleksais sporta pasākumu Latvijā, kurā startē līdz 2000 sportistu no visas Latvijas.

Pirms līguma parakstīšanas LOK prezidents Aldons Vrubļevskis paslavēja Ventspils domi par atsaucību, piebilstot, ka līdz šim vēl neviena cita Latvijas pašvaldība nav bijusi tik drosmīga un apņēmīga, lai parādītu vēlmi rīkot tik liela mēroga sporta sacensības.

"Tiesa, sporta bāzes pamazām attīstītas arī citās pilsētās, un Balvu pašvaldība ir izteikusi vēlmi organizēt Latvijas Olimpiādi 2012. gadā," teica Vrubļevskis.

Gandarījumu par Ventspils gatavību uzņemt Latvijas II Olimpiādi pauda arī Baiba Rivža: "Pasākumam jābūt ļoti labam. Valsts uzdevums ir to sekmēt un finansiāli atbalstīt."

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Latvijas komanda 50. Starptautisko fizikas olimpiādi ir noslēgusi ar līdz šim augstāko rezultātu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni ir izcīnījuši sudraba un trīs bronzas medaļas, kā arī saņēmuši atzinības rakstu.

Ar izciliem panākumiem Latvijai 14. jūlijā noslēdzās 50. Starptautiskā fizikas olimpiāde Telavivā, Izraēlā – mūsu komanda izcīnīja vienu sudraba, trīs bronzas medaļas un saņēma atzinības rakstu. Olimpiādē kopumā piedalījās pieci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Sudraba medaļu saņēma Jānis Hūns, bronzas – Rolands Lopatko, Ingvars Vitenburgs un Vilhelms Cinis, savukārt atzinība – Ričardam Knipšem. I. Vitenburgs starptautiskajā olimpiādē piedalās trešo reizi, V. Cinis – otro, un visos gadījumos viņu zināšanas ir augsti novērtētas.

Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās jau kopš 1996. gada, un šai laikā tajā ir piedalījušies 117 mūsu valsts jaunieši. Skolēni Starptautiskajā fizikas olimpiādē kopumā ir izcīnījuši 1 zelta, 4 sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Piektdien, 14.septembrī, sākas dalībnieku reģistrācija jau otro gadu pēc kārtas notiekošajai IT olimpiādei, kurā aicināti piedalīties Latvijas vidējo un augstāko izglītības iestāžu audzēkņi, Db.lv informēja Lattelecom.

IT olimpiādi organizē Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom Technology sadarbībā ar Hansabanku un Microsoft.

IT olimpiāde notiks divās grupās - skolēnu un studentu, vairāk orientējoties uz vidusskolēnu un pirmo kursu studentu auditoriju. Katrai grupai būs jārisina atšķirīgas grūtības pakāpes uzdevumi, kas pietuvināti reālajai programmētāja ikdienai. Lai piedalītos IT olimpiādē, dalībniekiem jāveido komanda no trim cilvēkiem un jāreģistrējas sacensību mājas lapā www.lattelecom.technology.lv/olimpiade.

Sacensības noritēs divās kārtās - kvalifikācijas kārta notiks no 21.septembra līdz 8.oktobrim. Tās laikā dalībniekiem neklātienē būs jārisina noteikts uzdevumu skaits. Pēc kvalifikācijas kārtas noslēguma astoņas labākās skolnieku un astoņas studentu komandas tiks uzaicinātas uz fināla sacensībām. Tās notiks klātienē 26.un 27.oktobrī Rīgā, Hansabankas Centrālajā Ēkā.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Trešdien, 12.septembrī, plkst. 13.00 Latvijas Olimpiskās komitejas telpās (Rīgā, Elizabetes ielā 49) izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis parakstīs trīspusēju sadarbības līgumu par 2008.gada II Latvijas olimpiādes finālsacensību organizēšanu Ventspilī.

Līgums paredz Ventspilī organizēt II Latvijas Olimpiādes finālsacensības no 2008.gada 13. līdz 15. jūnijam. Plānots, ka II Latvijas Olimpiāde norisināsies vairāk kā 20 sporta veidos un tajā piedalīsies ap 2500 dalībnieku. Latvijas Olimpiādē, kas ir augstākā līmeņa kompleksais sporta pasākums Latvijā un kurā noskaidro labākos Latvijas sportistus, piedalīsies visu pašvaldību komandas.

2006. gadā Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar "Sporta sacensību aģentūru" aicināja pašvaldības pieteikties II Latvijas olimpiādes finālsacensību sarīkošanai 2008.gadā. Aicinājumam atsaucās tikai Ventspils pašvaldība.

Saskaņā ar vienošanos par Latvijas olimpiādes rīkošanu, pašvaldība, kura konkursā ieguvusi tiesības rīkot Olimpiādi, divu gadu laikā saņem valsts dotāciju 400 000 latu, kas paredzēta sporta bāzu infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai, kā arī olimpiādes organizēšanai. Savukārt Ventspils pilsētas dome, balstoties uz pozitīvo pieredzi olimpiskās kustības programmu īstenošanā un valsts mēroga sporta pasākumu organizēšanā, apņemas nodrošināt 1 357 749 latu līdzfinansējumu, ietverot sporta bāzu labiekārtošanu un celtniecību ( 1 257 749 latu), sporta inventāra iegādi (40 000 latu) un Olimpiādes kultūras programmas norisi ( 60 000 latu).

Pasniegta uzņēmuma Tilde nodibinātā Tāļa Bērča piemiņas balva un stipendija par izcilu ieguldījumu IT izglītībā un informācijas sabiedrības veicināšanā.

Balva šogad pasniegta Smiltenes ģimnāzijas informātikas skolotājam Andrejam Miķim.

Tilde iedibinātā Tāļa Bērča piemiņas balva un tūkstoš latu stipendija tiek Latvijas informātikas skolotājam par moderno tehnoloģiju rīku izmantošanu mācību procesā, inovatīvu metožu ieviešanu mācību priekšmetu apguvē un skolēnu motivēšanu apgūt informātikas zinības tiek pasniegta piekto gadu.

2012. gada balvas laureāts Andrejs Miķis ir Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos. Viņa kandidatūru balvai izvirzīja ilggadējie Smiltenes ģimnāzijas darba kolēģi.

Ventspils iedzīvotāji interneta aptaujā par 2008. gada nozīmīgāko notikumu atzinuši atjaunoto vilcienu satiksmi Ventspils - Rīga - Ventspils.

2008. gada nogalē Ventspils pilsētas dome interneta portālā www.ventspils.lv pilsētas iedzīvotājus aicināja balsot par viņuprāt nozīmīgākajiem notikumiem Ventspilī aizvadītajā gadā. Visvairāk aptaujas dalībnieku (vairāk nekā 32 % atbilžu) nobalsojuši par atjaunoto pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Ventspili. Pēc septiņu gadu pārtraukuma 2008. gada 30.augustā no Ventspils uz Rīgu devās pirmais pasažieru vilciens. No 2008. gada 1. septembra līdz 30. decembrim posmā Rīga -Ventspils - Rīga pārvadāti 22 142 pasažieri. Virzienā uz Ventspili braucis 13 101 pasažieris, no Ventspils uz Rīgu - 9041 pasažieris. Vilciens, neskaitot galastacijas, pietur septiņās vietās: Ugālē, Spārē, Stendē, Sabilē, Kandavā, Tukumā un Slokā.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

Liepājā vienlaikus šovasar notiks festivāls Summer Sound un Latvijas III Olimpiāde, tāpēc gaidāms liels viesu pieplūdums viesnīcās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Par valsts nozīmes komplekso sporta sacensību Latvijas III Olimpiāde organizēšanu parakstīts trīspusējais līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Liepājas pilsētas domi. Katrai no pusēm līgumā ir minēti konkrēti pienākumi Latvijas III Olimpiādes organizēšanā. Liepājai tie ir Olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremoniju organizēšana, kultūras programmas īstenošana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana Olimpiādes laikā, kā arī normatīvajos aktos noteikto medicīnisko, informatīvo u.c. prasību izpilde atbilstoši šāda mēroga pasākumiem.

Pagājušā gada nogalē Ventspils pilsētas domes speciālisti varēja iepazīties ar SIA "NK konsultāciju birojs" veikto Ventspils tūrisma mārketinga pētījumu, kas tika izstrādāts pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma. Darba mērķis bija dot neatkarīgu speciālistu vērtējumu par pašreizējo Ventspils tūrisma attīstības situāciju un perspektīvām, konstatēt vājās puses un rast risinājumus to novēršanai, kā arī identificēt stiprās puses un sniegt priekšlikumus to efektīvai izmantošanai. Mārketinga pētījuma ietvaros tika veikta plaša pilsētas viesu aptauja, kuras laikā anketas aizpildīja 1262 respondenti, tika intervēti arī Ventspils tūrisma nozares uzņēmumi un speciālisti. No aptaujātajiem pilsētas viesiem lielākā daļa bija ieradušies no Rīgas 50,81 %, 26,39% no Kurzemes un 13,20 % no Vidzemes. Aptaujātie viesi Ventspilī lielākoties bija ieradušies ar automašīnām 42,87 %, bet 30,43 % ar tūristu autobusiem, 12,12 % ar satiksmes autobusiem. 31,54 % no respondentiem bija skolēni vai studenti, bet 30,03 % dažādi darbinieki, 17,35 % respondenti bija uzņēmumu vai struktūrvienību vadītāji. 67,19 % no viesiem Ventspilī bija ieradušies, lai iepazītos ar pilsētu un tās kultūru, bet 23,30 %, lai apciemotu draugus un radus, 18,15 % viesu Ventspilī aktīvi atpūtās un sportoja. Ar Ventspils mārketinga pētījumu Latvijas tūrisma speciālisti un plašas saziņas līdzekļu pārstāvji detalizētāk tiks iepazīstināti 3.Ventspils tūrisma konferencē 20. februārī, kas notiks Ventspils Augstskolā. Savukārt Ventspils tūrisma informācijas centrs, lai spriestu par tūrisma nozares attīstību pilsētā, ir apkopojis tūrisma statistikas datus par pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski ir audzis naktsmītņu un gultasvietu skaits Ventspilī. 2002. gadā Ventspilī bija 25 naktsmītnes ar 804 gultasvietām, bet 2003. gada nogalē Ventspilī bija jau 39 naktsmītnes ar 1284 gultasvietām. Arī nakšņojušo tūristu skaits palielinās no gada uz gadu (2002.gadā Ventspilī nakšņoja 40159 cilvēki (75293 cilvēknaktis), bet 2003.gadā jau 54094 cilvēki (93050 cilvēknaktis). Būtisks ir nakšņojušo ārzemju tūristu skaita pieaugums - ja 2002.gadā no visiem nakšņojušiem tūristiem tikai 5 % bija ārzemnieki, tad 2003.gadā Ventspilī no visiem nakšņojušiem tūristiem ārzemnieki bija 15,85 %, kas ir trīs reizes vairāk kā 2002.gadā. Visvairāk ārzemju viesi bijuši no Lietuvas 18,48 %, no Vācijas 16,06 %, no Krievijas 14,32 %, no Igaunijas 10,06 %, no Zviedrijas 6,54 %, no Somijas 5,70 %, u.c. Arī Ventspils tūrisma objekti 2003. gadā ir bijuši labi apmeklēti. Ventspils muzeju kopā apmeklējuši 106575 cilvēki, no tiem 56401 bijuši Piejūras brīvdabas muzejā, 49408 apmeklētāji Livonijas ordeņa pilī, bet 766 cilvēki H. Dorbes memoriālajā muzejā „Senču putekļi”. Jau otro gadu pēc kārtas Ventspils muzejus apmeklējuši vairāk 100 tūkstoši viesu. Ar ekskursiju kuģīti "Hercogs Jēkabs" pagājušajā gadā braukuši 70700 pilsētas viesu, akvaparku "Ventspils" apmeklējuši 66287 cilvēki, Tūrisma informācijas centrā pieteiktas 236 ekskursijas, bet pilsētā uzskaitīti 1546 tūristu autobusi. Būtisks apmeklētāju pieaugums bijis Ventspils Jahtu ostā, kur pagājušajā gadā uzņemtas 350 jahtas, salīdzinot ar 2002. gadu (223 jahtas) tas ir par 57% procentiem vairāk. Viesi Ventspilī ieradušies, lai apmeklētu arī pilsētas pasākumus. Ventspils pilsētas svētkus apmeklēja ~ 50500 cilvēku, bet burinieku regati "Cutty Sark Tall Ship's Races 2003" Ventspilī ~ 60000 skatītāju. Jūras svētkus Ventspili apmeklējuši ~ 35500 cilvēku. Ņemot vērā būtisko pieaugumu naktsmītņu noslogojumā, jāsecina, ka arvien vairāk tūristi pilsētā uzturas nevis caurbraucot, bet pārnakšņojot vienu un vairāk naktis. Līdz ar to tūrisma nozares ieguldījums pilsētas ekonomikā ar katru gadu kļūst nozīmīgāks. To veicināja gan plašā kultūras un sporta programma, gan daudzveidīgās aktīvās atpūtas iespējas, gan arī pagājušajā vasarā atklātās jaunās naktsmītnes, piemēram, Olimpiskā centra „Ventspils” sporta viesnīca ar 152 vietām, Ventspils augstskolas viesnīca ar 256 vietām, kas darbojas jūlijā un augustā, un vairāk

Latvijas skolās uzsākts jauns izglītības projekts Start (IT), kura ietvaros vairākās Latvijas vidusskolās no rudens tiks sākta fakultatīvā programmēšanas kursa pasniegšana skolēniem.

Patlaban jau norit sarunas par šāda kursa uzsākšanu Rīgas, Pierīgas, Daugavpils, Liepājas, Jūrmalas, Rēzeknes, Valmieras, Ogres novada, Jēkabpils un Tukuma vidusskolās.

Projekts aizsākts ar mērķi veicināt informātikas mācību priekšmeta popularitāti skolēnu vidū, palielinātu to skolēnu skaitu, kas šo priekšmetu apgūst padziļināti un vēlāk izvēlas arī studēt IT.

Start (IT) īsteno IT uzņēmums Accenture Latvijas filiāle, Rīgas Tehniskā universitāte, biznesa izglītības biedrība Junior Achievement - Young Enterprise Latvija, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Latvijas Informātikas skolotāju asociācija un Web&Mobile risinājumu izstrādes kompānija MAKIT. Paredzams, ka projekta laikā organizatoriem piebiedrosies arī citi partneri.

Tāļa Bērča piemiņai veltīto balvu un stipendiju par izcilu ieguldījumu IT izglītībā un informācijas sabiedrības veicināšanā šogad saņēma Daugavpils Krievu vidusskolas–liceja direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.

«Pateicoties Oļegam Bojarunam, tiek nodrošināta tehnisko līdzekļu integrācija mācību procesā. Oļegs ir izveidojis datorprogrammu komplektu organiskajā ķīmijā, kas dod iespēju integrēt jaunāko tehnoloģiju sasniegumus mācību procesā. Šo programmu izmanto ne tikai Daugavpils Krievu vidusskolā–licejā, bet arī citās pilsētas skolās. Tāpat skolotājs veiksmīgi palīdz skolēniem sagatavoties dalībai pilsētas, valsts un starptautiskā mēroga olimpiādēm un konkursiem informātikā, kā arī aicina skolēnus izvēlēties tehnisku nozaru profesijas,» stāsta Tildes biznesa attīstības direktore Indra Sāmīte.

Daugavpils Krievu vidusskolas–liceja absolventu vidējā balle izlaiduma eksāmenos programmēšanas pamatos ir 10 balles.