Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Ceturtdien, 21. jūnijā Iekšlietu ministrijā sadarbībā ar Valsts policiju tika demonstrēta jauna un interaktīva iespēja Valsts policijas(VP) mājaslapā ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām.

Pakalpojuma mērķis ir veicināt VP un sabiedrības sadarbību nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu.

Valsts policijas mājaslapā ir ievietots baneris ar interaktīvu karti, kur iedzīvotāji var ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām Latvijā. Šī informācija automātiski tiks nosūtīta uz attiecīgo policijas nodaļu un nonāks iecirkņa inspektora rīcībā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka izveidotā informācijas sistēma ir viens no mūsdienīgiem veidiem, kā iedzīvotājs var sniegt informāciju VP. Ministrs izteica cerību, ka ar iedzīvotāju atbalstu jaunā sistēma palīdzēs apkarot nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecību valstī, kā arī veicinās katra iedzīvotāja iespēju iesaistīties šīs problēmas apkarošanā. Vienlaikus ministrija gatavo grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai pie atbildības varētu saukt ne tikai nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirgotājus, bet arī personas, kuru īpašumā notiek šī nelegālā tirdzniecība.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas līmenis jauniešu auditorijā izklaides vietās ir ievērojami augstāks nekā katras valsts iedzīvotāju vidū kopumā, secināts Sabiedrības veselības aģentūras 2008. gada pētījumā Narkotiku lietošana izklaides vietās.

Kā minēts pētījumā, 2007. gadā uzsākti 54 kriminālprocesi par narkotisko vielu glabāšanu reiva pasākumos (10 pasākumi), trīs personas aizturētas par narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu nakts klubos; izņemts 0.38g kokaīna, 0.25g kokaīna un 5 MDMA tabletes; par narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā pie nakts kluba aizturēta persona, pie kuras atradās 92 MDMA tabletes.

Pērn nelegālajā atkarību izraisošo vielu apritē visvairāk izplatīti ir amfetamīna tipa stimulanti un kanabis grupas narkotiskās vielas. Šo vielu lietošanā un izplatīšanā tiek iesaistīti arvien jaunāki cilvēki, kuri lieto sintētiskās narkotiskās vielas, it īpaši amfetamīna grupas, kuras tiek lietotas un izplatītas jauniešu izklaides vietās. Palielinājies izņemto MDMA tablešu daudzums, tāpat pieaug arī heroīna un kokaīna daudzums narkotisko vielu nelegālajā apritē.

Nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai 2007.gadā kopumā izlietoti vairāk nekā 7.6 miljoni latu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.-2008.gadam īstenošanu 2007.gadā".

Šodien, 9.septembrī Ministru Kabinetā izskatītajā ziņojumā apkopotā atbildīgo nozaru ministriju informācija liecina, ka nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai 2007.gadā kopumā izlietoti 7 622 036 lati, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Tieši valsts programmā noteikto uzdevumu izpildei izlietoti 3 034 743 lati, savukārt citu pasākumu un uzdevumu, kas nav tieši attiecināmi uz konkrētiem valsts programmas uzdevumiem, taču saistīti ar atbildīgo institūciju funkcijām un veiktajiem pasākumiem nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanā, īstenošanai izlietoti 4 587 292 lati.

Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņojušas, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, vēsta Lietuvas Televīzija. Lēsts, ka laikā, kamēr šis kanāls darbojies, tas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru.

Kā pastāstījis Krievijas federālā narkotiku kontroles dienesta direktors Viktors Ivanovs, runa ir par dažādu sintētisko narkotiku izejvielu piegādes karteli, kas pastāvējis no 2003.gada un aptvēris daudzas ES valstis.

Šai laikā Krievijā, galvenokārt Permā, sagatavotas 135 tonnas benzilmetilketona - jau gandrīz gatava amfetamīna. No minētā daudzuma var iegūt 100 tonnu jeb pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam, viņš norādījis. «Esam izglābuši Eiropu no amfetamīna cunami,» sacījis Ivanovs.

Līdz 2010.gadam narkotiku prekursoru ražošana Krievijā bija atļauta, bet Lietuvā - aizliegta.

Valsts policija (VP) Ropažu pagastā atklājusi rūpniecisku kompleksu, kurā ražotas sintētiskās narkotikas nelegālajiem Austrumu tirgiem. Ražotne darbojusies oficiāli reģistrētas alkohola ražošanas firmas aizsegā un ir bijusi lielākā atklātā pēdējos piecos gados.

Telpas, kurās notikusi narkotiku ražošana, bijušas ļoti meistarīgi nomaskētas, un Ekonomikas policijas darbinieki tās atklājuši, veicot ierastās pārbaudes, kādu šogad kopā bijis vairāk nekā 3900, raksta diena.lv Likumsargi gan tieši neatbildēja, vai ražotne uzieta nejauši, vien norādot, ka «policija darbojās saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju».

Pagaidām saistībā ar ražotni aizturēti trīs cilvēki, no kuriem viens bijis agrāk tiesāts. Izmeklētāji nevēlējās atklāt aizturēto vārdus, norādot, ka ražotne bijusi vērienīga un ļoti iespējams, ka tikai trīs cilvēki nebūtu spējuši nodrošināt tās darbību, turklāt vēl jāatrod galvenais noziedzīgās darbības organizētājs, tādēļ lietā varētu parādīties vēl kādi aizturētie. No šobrīd aizturētajiem viens bijis vienkāršs ražotnes strādnieks, otrs - tās īpašnieks, bet trešais slēdzis līgumus par iekārtu piegādi.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Tā sauktais karš pret narkotikām ir izgāzies, paziņojusi grupa bijušo pasaules līderu un politķu sanāksmē ceturtdien, bet marihuānas dekriminalizēšana varētu samazināt ar narkotikām saistīto vardarbību un citu sociālo ļaunumu skaitu, vēsta AFP.

«Globālais karš ir izgāzies ar postošām sekām indivīdiem un sabiedrībām visā pasaulē,» norāda Globālās narkotiku politikas komisijas biedri.

«Piecdesmit gadus pēc ANO narkotisko vielu konvencijas pieņemšanas un četdesmit gadus pēc ASV prezidents Niksons uzsāka ASV valdības karu pret narkotikām ir nepieciešamas fundamentālas narkotiku politikas reformas gan nacionālā, gan globālā mērogā.»

Marihuānas ierobežojumi ir jāmīkstina, teikts grupas paziņojumā. Valstu valdībām ir jābeidz «to cilvēku kriminalizācija, marģinalizācija un stigmatizācija, kuri lieto narkotikas un neapdraud citus».

Marihuānas aprite Lielbritānijā ir jāregulē, tās tirdzniecībai jāpiemēro nodokļi un atbildība par to jāpārceļ no britu Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju, pavēstījis Virgin grupas vadītājs, britu miljardieris Ričards Brensons.

R. Brensons piedalījās ekspertu komisijā, kas izvērtēja tā saukto karu pret narkotikām. Komisija, kurā bija arī iepriekšējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans un piecu valstu bijušie prezidenti, secināja, ka karš pret narkotikām ir izgāzies un aicināja veikt eksperimentus ar atsevišķu narkotiku dekriminalizāciju, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Virgin grupas vadītājs ar savu ziņojumu, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas deputātus, norādīja, ka patlaban briti tērē 20% no policijas laika un 200 miljonus mārciņu, lai katru gadu sodītu 70 tūkstošus jauniešu, kuri tiek pieķerti glabājot nelegālās narkotikas. Šos līdzekļus varētu novirzīt kriminālo grupējumu apkarošanai, kuri nodarbojas ar narkotiku tirdzniecībai.

Pasaule varēs vērot, kā Google cīkstēsies par sava dominējošā stāvokļa saglabāšanu interneta meklēšanas tirgū.

Septembra pirmajā daļā tika startēta, iespējams, viena no lielākajām pretmonopola stāvokļa izmantošanas lietām mūsdienu vēsturē. ASV cīnīsies ar internetā dominējošā meklēšanas uzņēmuma Google mātes kompāniju Alphabet. Daži pauž viedokli, ka šīs tiesvedības iznākums var noteikt to, kāda nākotnē izskatīsies interneta meklēšana. Šim procesam arī var būt pa spēkam pavērt durvis uz to, lai pret Alphabet un citiem tehnoloģiju grandiem tiek izvirzītas kādas citas prasības.

Konkrēti šī ASV Tieslietu departamenta lieta ir vērsta pret Alphabet saistībā ar to, ka šis uzņēmums slēdzis, iespējams, ne īsti legālas vienošanās par to, lai tieši tā Google meklēšanas platforma vienmēr būtu pamata izvēle patērētāju pūļiem. Piemēram, Google šādus daudzmiljardu ASV dolāru darījumus slēdzis ar Apple un ne tikai - lieta koncentrēsies uz līdzīgiem Alphabet darījumiem gan ar Samsung un pārējiem viedtālruņu ražotājiem, gan citiem tās šādiem sadarbības partneriem. ASV investīciju bankas J.P. Morgan analītiķi rēķinājuši, ka Google šogad vien tās meklēšanas rīka partneriem izmaksās gandrīz 30 miljardus ASV dolāru. 20 miljardi no tiem, lai Google būtu pamata izvēles meklēšanas rīks, atlēkšot Apple un 8 miljardi – tālruņu izstrādātājiem ar Android operētājsistēmu. ASV prokurori gan kopējo summu min krietni mazāku – 10 miljardu ASV dolāru apmērā, kas, iespējams, liecina par duļķainu un visai interpretējamu lauku.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Aizdomās par narkotiku izplatīšanu, aizvadītajā nedēļā policija Rīgā aizturējusi 32 gadus vecu vīrieti. Pie aizturētā atrasti un atsavināti 1666 iepakojumi sevišķi bīstamas vielas - metiletilkatinona jeb sintētiskā kokaīna.

Policijas redzeslokā vīrietis nonācis jau pērn. Likumsargi pārbaudījuši informāciju un meklēšanas pasākumu laikā atklāja, ka narkotiku izplatītājs varētu būt 32 gadus vecs bezdarbnieks. Policija arī noskaidroja, kādas iespējamās narkotiskās vielas viņš izplata, vielu realizācijas shēmu un to slēptuves.

Šā gada 5. janvārī, kad kriminālpolicijas darbinieki bija ieguvuši pietiekamus pierādījumus minētā vīrieša noziedzīgajai darbībai, Rīgas centrā policisti aizturēja viņu un trīs personas, kas tajā brīdī iegādājās apreibinošās vielas. Pie aizturētajiem likuma sargi kopumā atrada četrus gramus sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - metiletilkatinona, kas narkotiku lietotāju vidū pazīstams arī kā sintētiskais kokaīns jeb kristāli.

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.

Rīgā aizturēts taksometra vadītājs - kokaīna tirgonis, kā arī atklāta narkotiku fasēšanas fabrika Pierīgā.

Naktī no šā gada devītā uz desmito septembri Valsts policijas darbinieki aizturēja trīs personas - divas par kokaīna iegādāšanos un glabāšanu, bet vienu par kokaīna realizāciju, Db informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Edgars Dudko.

Par kokaīna realizāciju aizturētais taksists policijas darbinieku redzeslokā nonāca aptuveni 2009.g. februārī. Piesardzības nolūkos, lai nepiesaistītu policijas darbinieku uzmanību, kokaīnu viņš realizēja, izmantojot savu darba automašīnu ar taksometra firmas simboliku. Policijas darbinieku darbu apgrūtināja gan šis apstāklis, gan tas, ka viņš, galvenokārt, ar narkotiku realizāciju nodarbojās diennakts tumšajā laikā - vakaros un naktīs. Narkotikas realizēja dažādās vietās Rīgā.

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Klaipēdas ostā muitnieki kravā no Ekvadoras atraduši 600 kilogramus kokaīna, ko bijis paredzēts nogādāt Krievijā, trešdien paziņojusi Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde.

Tā norādījusi, ka šī ir viena no lielākajām narkotiku kravām Lietuvas vēsturē, ko izdevies atklāt.

Narkotikas atrastas iekārtās, kas ar kuģi atvestas no Ekvadoras.

Atrasto narkotiku vērtība ir apmēram 49 miljoni eiro.

Kontrabandas kravu atklāja Lietuvas Muitas krimināldienests un Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde. Iekārtu atvēršanai tika nolīgts atsevišķs uzņēmums.

Pēc muitnieku sniegtajām ziņām, narkotikas bija paredzēts nogādāt saņēmējam Krievijā.

Narkotiku krava tika atklāta pēc tam, kad muitas speciālisti veica riska analīzi par detalizētāku kravas pārbaudi.

Lietuvas muitniekiem pirmās šaubas radās par kravas raksturu un maršrutu - kravas pavaddokumenti liecināja, ka it kā veidnes plastmasas vāku izgatavošanai tiek vestas uz Lietuvu no Ekvadoras, kuģim piestājot Kolumbijā un Hamburgā.

Īstenojot pret «legālajām narkotikām» vērstu akciju, kustības Stop drugs dalībnieki 17. februāra vakarā esot bloķējuši visas zināmās «legālo narkotiku» tirdzniecības vietas Rīgā, informēja kustības iniciators Sandris Bergmanis.

Bergmanis norādīja, ka kustības pārstāvji atrodušies pie 40 narkotiku tirdzniecības vietām, no kurām lielākais skaits atrodas Rīgas centrā. Lai gan daudzas «točkas» esot bijušas slēgtas, jo to īpašnieki, acīmredzot, bija informēti par akciju, tomēr vairākas tik un tā turpinājušas darbu.

«Marijas ielā pie vienas no «točkām» esam lielākā skaitā - teju 100 cilvēki, bet pie pārējām ir mazākas grupas. Esam miermīlīgi un nekādus kautiņus nerīkojam, tomēr tirgoties arī neļaujam,» ziņoja Bergmanis.

Vakarnakts akcijā piedalījies liels skaits sportistu un bijušo karavīru. Līdzīgas akcijas tikšot rīkotas arī turpmāk. «Arī priekšdienās rīkosim šādus reidus, lai izskaustu šo rūpalu, kura dēļ jaunieši iet bojā. Jāpārtrauc vismaz nelegālo bodīšu darbība, tad narkotikas nebūs pieejamas skolēniem, kuri vēl neapzinās šīs atkarības sekas,» norādīja Bergmanis.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.