SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat dalībnieki – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jahtu ostu apsaimniekotāji un atbildīgās institūcijas – divās dienās apmainījās ar pieredzi un uzklausīja Norvēģijas jahtu ostu eksperta Olafa Klunderuda viedokli par iespējām Baltiju popularizēt kā interesantu galamērķi Baltijas jūras un Ziemeļjūras burātājiem un ūdens tūristiem.

Diskusiju laikā Latvijas jahtu ostu pārstāvji vienojās par nepieciešamību apvienot spēkus atbilstošā asociācijā un par visu trīs Baltijas valstu sadarbības iespējām.

Šobrīd jahtu ostu attīstības ziņā līderu pozīcijās ir valsts ar visgarāko krasta līniju - Igaunija. Šeit ir visvairāk Eiropas līmenī rekonstruēto jahtu ostu. Arī Latvijas jahtu ostas pēdējos gados ir piedzīvojušas strauju attīstību – to visspilgtāk pierāda Pāvilostas, Mērsraga un Kuivižu jahtu ostas. Attīstības ziņā atpaliek Lietuva, taču arī šajā republikā ir sākusies nopietna jahtu ostu rekonstrukcija, piemēram, Klaipēdā un Šventojā tiek veikta vērienīga būvniecība, lai tuvākajos gados izveidotu modernas jahtu ostas.

Jau kopš 2014. gada Rīgas brīvostas pārvalde ciešā sadarbībā ar Rīgas pilsētā esošajām jahtu ostām un ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īsteno apjomīgus jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanas pasākumus.

Rīgas ostā šobrīd darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos, te var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā.

“Rīga un Rīgas osta jau dabīgi ir piemērota šādas jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanai, tāpēc, ja vēlamies iezīmēt Rīgu un Rīgas ostu Skandināvijas un pat visas Baltijas jūras reģionā kā jahtošanai piemērotu vietu, mums ar savām idejām, darbību un investīcijām ir jāpalīdz šo jahtu ostu infrastruktūru izveidot. Attīstot jahtu ostas, redzam uzreiz vairākus ieguvumus – tas ir gan ieguldījums zaļā un veselīgā dzīvesveidā, gan veicina tūrisma attīstību un līdz ar to arī Rīgas un Latvijas atpazīstamību, gan paver iespēju dažādiem papildu biznesiem, piemēram, jahtu apkopēm, ēdināšanas un viesmīlības nozarēm, pilsētas tūrismam,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Šogad Ventspils jahtu ostā no aprīļa līdz 14. jūlijam ir ienākušas 235 jahtas, kas ļauj prognozēt, ka jahtu skaits Ventspils jahtu ostā pārsniegs pagājušā gada rādītājus, ziņo Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Pirmajās divās jūlija nedēļās ostu ir apmeklējušas jau 126 jahtas, bet šī gada jūnijā ostā ienāca 94 jahtas. Pagājušajā gadā kopā Ventspils uzņēma 407 jahtas, savukārt 2003. gadā – 350 jahtas, bet 2002. gadā 223 jahtas. Šogad jahtu ostas viesu starpā izteikti līderi ir vācieši – 100 cilvēku, tiem seko 42 zviedri un 36 somi, tāpat jahtu ostā viesojušies15 nīderlandieši, 9 angļi, 8 poļi un 3 dāņi, pāris viesi bijuši no Lietuvas un Norvēģijas, bet pa vienam no Šveices, Igaunijas un Spānijas, ar jahtu Ventspilī pabijuši arī 10 latvieši. Nākamnedēļ, no 18. līdz 20. jūlijam, Ventspils jahtu ostā viesosies vairākas daudzkorpusu jahtas (katamarāni, trimarāni), kuras no Ventspils ostas uzsāks priekšbraucienu uz Eiropas daudzkorpusu jahtu sacensību norises vietu - Rīgu. Sacensībās piedalīsies jahtas no septiņām valstīm – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Vācijas, Nīderlandes, Dānijas un Latvijas. Plānots, ka Ventspilī ieradīsies aptuveni 20 sacensību dalībnieku jahtas. 13. jūlijā Ventspils jahtu ostā bija iegriezies arī 16. gs. buru kuģa «Obena von Bremen» līdzinieks no Vācijas ar 14 cilvēku komandu. Šis kuģis apceļo Baltijas jūru, popularizējot Hanzas savienības pilsētas. Ventspils jahtu osta Zilo karogu ieguva 2002. gadā un šogad to pacēla jau ceturto reizi.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

3.oktobrī Liepājā, Jūrnieku centrā norisinās ES Phare projekta “Latvijas jahtu ostu tīkla attīstība” partneru noslēguma forums, kurā piedalās pārstāvji no gandrīz visām Latvijas jahtu ostām, kā arī piekrastes pašvaldībām un turisma informācijas centriem. Konferences mērķis ir izvērtēt projekta laikā sasniegto rezultātu ietekmi uz Latvijas jahtu ostu attīstību 2004.gadā, kā arī sagatavot projekta priekšlikumus turpmākā finansējuma piesaistei no ES Phare un Interreg programmām. Esošā projekta ietvaros sešās Latvijas ostās ir piesaistīts ES finansējums jahtu ostu infrastruktūras pilnveidošanai, Latvijas jahtu ostu portāla izveidei (www.latviancoast.lv) kā arī dažādu informācijas materiālu sagatavošanai un izplatīšanai, ar mērķi piesaistīt vairāk ārvalstu burātājus Latvijas jahtu ostām. Projekta ietvaros, šī gada jūlijā un augustā Latvijas jahtu ostu pārstāvji piedalījās starptautiskajā burāšanas regatē, kas norisinājās Baltijas jūrā Cutty Sark Tall Ships’ race 2003. Kā minēja projekta stratēģijas izstrādes konsultants Egons B_rziņš, šī bija unikāla iespēja uzrunāt aktīvākos burātājus, jahtu un kuģu kapteiņus no Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Krievijas, Somijas un citām valstīm, radot lielāku interesi burāšanai uz Latviju. Projekta ietvaros Latvijas jahtu ostām ir piesaistīti 95 000 Eiro finansējums, noslēgtas jaunas vienošanās ar partneriem Krievijā (St.Pēterburga), Somijā (Turku), kā arī izvērsta esošā sadarbība ar partneriem Lietuvā (Klaipeda), Norvēģija (Oslo fjord) un Vācijā (Meklenburgas regions). Projekta laikā ir sagatavots nākošais pieteikums ES finansējumam, kurā tiks iesniegts Finanšu ministrijā tuvāko mēnešu laikā.

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā Karoga žūrijas sēdes lēmumiem, šogad Latvijā plīvos 14 Zilie Karogi – vienpadsmit no tiem peldvietās un trīs jahtu ostās.

Zilā Karoga (ZK)ekosertifikāts peldvietu kategorijā Latvijai piešķirts – Ventspils pilsētas peldvietai, Liepājas pilsētas peldvietām (dienvidrietumu pludmale, pludmale pie stadiona, iekšzemes peldvieta sporta un atpūtas takā Beberliņi), Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām, Daugavpils pilsētas peldvietām Stropu ezers un Stropu vilnis, Engure pagasta Abragciema kempinga peldvietai, kā arī Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām.

Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA Ziemeļeiropas jahtu aģentūras Rietumu krasts jahtu piestātnei Pāvilosta Marina, SIA Odyssey Ventspils jahtu ostai, kā arī Liepājas jahtu centram.

Rīgas brīvostas pārvalde ir parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību Quinto Marine Park par zemes iznomāšanu Krievu salā moderna jahtkluba un luksusa jahtu ražotnes izveidošanai.

Turpmāko piecu gadu laikā investējot turpat 3 miljonus eiro, privātais investors Krievu salā 15 hektāru platībā attīstīs visu nepieciešamo infrastruktūru pilna servisa jahtu ostas izbūvei, kā arī jahtu būves un remonta vajadzībām. Uz iznomāto teritoriju Krievu salā pēc atbilstošas infrastruktūras izbūves no teritorijas Sarkandaugavā tiks pārcelta ekskluzīvo peldlīdzekļu būvētava Latitude Yachts, kas šā gada maijā prezentēja Latvijā pilnībā izstrādātās un uzbūvētās luksusa klases jahtas – trimarānus.

«Veicot tirgus izpēti, esam secinājuši, ka Latvijā trūkst modernu pilna servisa jahtklubu, kas piedāvāto pakalpojumu klāstā un kvalitātē pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām. Pamatojoties uz šo secinājumu, esam izstrādājuši jahtkluba attīstības un biznesa plānu, kas paredz izveidot modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu jahtklubu ar visu nepieciešamo infrastruktūru atbilstoša servisa nodrošināšanai – izbūvēsim nepieciešamās inženierkomunikācijas, pievadceļus, autostāvvietas, jahtu piestātnes, kā arī jahtu būves un remonta angārus. Vēloties stiprināt un attīstīt luksusa jahtu būvētavu, kas jau starptautiski pazīstama ar Latvijas zīmolu Latitude Yachts, ražotni no Sarkandaugavas pārcelsim uz Krievu salu, kur tiks izbūvēta atbilstoša infrastruktūra,» stāsta Dmitrijs Čeļebijs, AS Quinto Marine Park valdes priekšsēdētājs.

Pagājušā gada nogalē Ventspils pilsētas domes speciālisti varēja iepazīties ar SIA "NK konsultāciju birojs" veikto Ventspils tūrisma mārketinga pētījumu, kas tika izstrādāts pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma. Darba mērķis bija dot neatkarīgu speciālistu vērtējumu par pašreizējo Ventspils tūrisma attīstības situāciju un perspektīvām, konstatēt vājās puses un rast risinājumus to novēršanai, kā arī identificēt stiprās puses un sniegt priekšlikumus to efektīvai izmantošanai. Mārketinga pētījuma ietvaros tika veikta plaša pilsētas viesu aptauja, kuras laikā anketas aizpildīja 1262 respondenti, tika intervēti arī Ventspils tūrisma nozares uzņēmumi un speciālisti. No aptaujātajiem pilsētas viesiem lielākā daļa bija ieradušies no Rīgas 50,81 %, 26,39% no Kurzemes un 13,20 % no Vidzemes. Aptaujātie viesi Ventspilī lielākoties bija ieradušies ar automašīnām 42,87 %, bet 30,43 % ar tūristu autobusiem, 12,12 % ar satiksmes autobusiem. 31,54 % no respondentiem bija skolēni vai studenti, bet 30,03 % dažādi darbinieki, 17,35 % respondenti bija uzņēmumu vai struktūrvienību vadītāji. 67,19 % no viesiem Ventspilī bija ieradušies, lai iepazītos ar pilsētu un tās kultūru, bet 23,30 %, lai apciemotu draugus un radus, 18,15 % viesu Ventspilī aktīvi atpūtās un sportoja. Ar Ventspils mārketinga pētījumu Latvijas tūrisma speciālisti un plašas saziņas līdzekļu pārstāvji detalizētāk tiks iepazīstināti 3.Ventspils tūrisma konferencē 20. februārī, kas notiks Ventspils Augstskolā. Savukārt Ventspils tūrisma informācijas centrs, lai spriestu par tūrisma nozares attīstību pilsētā, ir apkopojis tūrisma statistikas datus par pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski ir audzis naktsmītņu un gultasvietu skaits Ventspilī. 2002. gadā Ventspilī bija 25 naktsmītnes ar 804 gultasvietām, bet 2003. gada nogalē Ventspilī bija jau 39 naktsmītnes ar 1284 gultasvietām. Arī nakšņojušo tūristu skaits palielinās no gada uz gadu (2002.gadā Ventspilī nakšņoja 40159 cilvēki (75293 cilvēknaktis), bet 2003.gadā jau 54094 cilvēki (93050 cilvēknaktis). Būtisks ir nakšņojušo ārzemju tūristu skaita pieaugums - ja 2002.gadā no visiem nakšņojušiem tūristiem tikai 5 % bija ārzemnieki, tad 2003.gadā Ventspilī no visiem nakšņojušiem tūristiem ārzemnieki bija 15,85 %, kas ir trīs reizes vairāk kā 2002.gadā. Visvairāk ārzemju viesi bijuši no Lietuvas 18,48 %, no Vācijas 16,06 %, no Krievijas 14,32 %, no Igaunijas 10,06 %, no Zviedrijas 6,54 %, no Somijas 5,70 %, u.c. Arī Ventspils tūrisma objekti 2003. gadā ir bijuši labi apmeklēti. Ventspils muzeju kopā apmeklējuši 106575 cilvēki, no tiem 56401 bijuši Piejūras brīvdabas muzejā, 49408 apmeklētāji Livonijas ordeņa pilī, bet 766 cilvēki H. Dorbes memoriālajā muzejā „Senču putekļi”. Jau otro gadu pēc kārtas Ventspils muzejus apmeklējuši vairāk 100 tūkstoši viesu. Ar ekskursiju kuģīti "Hercogs Jēkabs" pagājušajā gadā braukuši 70700 pilsētas viesu, akvaparku "Ventspils" apmeklējuši 66287 cilvēki, Tūrisma informācijas centrā pieteiktas 236 ekskursijas, bet pilsētā uzskaitīti 1546 tūristu autobusi. Būtisks apmeklētāju pieaugums bijis Ventspils Jahtu ostā, kur pagājušajā gadā uzņemtas 350 jahtas, salīdzinot ar 2002. gadu (223 jahtas) tas ir par 57% procentiem vairāk. Viesi Ventspilī ieradušies, lai apmeklētu arī pilsētas pasākumus. Ventspils pilsētas svētkus apmeklēja ~ 50500 cilvēku, bet burinieku regati "Cutty Sark Tall Ship's Races 2003" Ventspilī ~ 60000 skatītāju. Jūras svētkus Ventspili apmeklējuši ~ 35500 cilvēku. Ņemot vērā būtisko pieaugumu naktsmītņu noslogojumā, jāsecina, ka arvien vairāk tūristi pilsētā uzturas nevis caurbraucot, bet pārnakšņojot vienu un vairāk naktis. Līdz ar to tūrisma nozares ieguldījums pilsētas ekonomikā ar katru gadu kļūst nozīmīgāks. To veicināja gan plašā kultūras un sporta programma, gan daudzveidīgās aktīvās atpūtas iespējas, gan arī pagājušajā vasarā atklātās jaunās naktsmītnes, piemēram, Olimpiskā centra „Ventspils” sporta viesnīca ar 152 vietām, Ventspils augstskolas viesnīca ar 256 vietām, kas darbojas jūlijā un augustā, un vairāk

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Šīs nedēļas nogalē 17.un 18.augustā, Daugavā, BeActive Pludmales spēles ietvaros norisināsies sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas būs pārredzamas arī Rīgas pilsētas viesiem un iedzīvotājiem no Vanšu tilta un abiem Daugavas krastiem.

Patlaban jau pieteiktas 38 jahtas dažādās grupās dalībai sacensībās, un pieteikšanās joprojām turpinās līdz pat sacensību atklāšanai sestdienas rītā.

Rīgas kauss 2019 ir vietēja mēroga sacensības dažādās jahtu klasēs. Sacensībās piedalīsies gan jūras jahtu komandas, kas tiks dalītas divās jahtu grupās – garumā līdz 10m, un virs 10m, sporta jahtu klases – Beneteau PLATU 25 un STAR, kā arī bērnu un jauniešu jahtu klases – Laser un Techno293.

Šis ir ikgadējs pasākums, un katru gadu tiek organizēts Daugavā, Rīgas svētku laikā. Šogad pasākumu organizēt deleģēti ir pagājušā gada pasaules čempionāta sporta jahtām PLATU 25 organizētāji – BIEDRĪBA LATVIAN SAILING TEAM un RĪGAS SPORTA BURĀŠANAS CENTRS, kas atrodas Ķīpsalā, Matrožu ielā 15.

2009. gada vasarā Liepājas ostā pietauvosies apmēram 40 jahtas, starptautiskās jahtu regates Baltic Sprint Cup 09 dalībnieces.

Regates organizatori – kompānija SAIL & RACE – pašvaldību informējusi, ka Liepāja ir iekļauta regates maršrutā un regates dalībnieki Liepājā ieradīsies laikā no 25. līdz 27. jūlijam.

No 6. februāra tiek atklāta jahtu reģistrācija regatei. Pagaidu reģistrācijas laikā ir pieteikušās 39 jahtas. Organizatori lēš, ka apmēram šāds jahtu skaits būs arī pēc galvenās reģistrācijas noslēguma. Regates aktualitātēm līdzi ikviens var sekot internetā – www.balticsprintcup.com.

Jahtu regate Baltic Sprint Cup šogad notiks piekto reizi, bet Liepājā tā ieradīsies pirmo reizi.

Pagājušā gada vasaras nogalē Liepāju apmeklēja Baltic Sprint Cup 2009 organizatori, lai iepazītos ar Liepājas iespējām uzņemt apmēram 400 regates dalībniekus.

Polijas naktsmītņu tirgus kļūst aizvien kvalitatīvāks, kurā vienkāršo viesnīcu piedāvājuma īpatsvars ik gadu samazinās. Polijā naktsmītņu pakalpojumus piedāvāja 2003. gadā 1079 viesnīcas, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2002. gadā. Viesnīcu tirgus vienkāršo naktsmītņu piedāvājumā samazinās, bet strauji pieaug četru un piecu zvaigžņu kategoriju īpatsvars. 2003. gadā Polijas centrālā statistikas pārvalde uzskaitīja 7 piecu zvaigžņu viesnīcas. Pēdējo divu gada laikā Polijas četru zvaigžņu viesnīcu skaits ir pieaudzis no 39 (2001. gadā) uz 56 (2003. gadā), trīs zvaigžņu sektorā no 343 uz 357, divu zvaigžņu sektorā no 315 uz 380, bet vienas zvaigznes kategoriju viesnīcu skaits šo divu gadu laikā ir samazinājies no 262 uz 167. Līdzīga situācija ir arī neklasificēto viesnīcu vidū, kur vienkāršās naktsmītnes ievērojami zaudē savas pozīcijas. Polijas naktsmītņu tirgus piedāvā 57 851 gultas vietas un vidējais noslogojums 2002. gadā bija 36%. Aktuālākie dati, ko sniedz Varšavas Tūrisma institūts, raksturo pagājušā gada situāciju poļu tirgū – piecu zvaigžņu sektorā bija visaugstākais noslogojums 51,1%, bet zemākais noslogojums vienas zvaigznes viesnīcās, sasniedzot tikai 29,1%. Pārējās viesnīcu kategorijas uzrādīja noslogojumu starp šīm abām vērtībām. Polijas viesnīcu apvienība norāda, ka ārzemju viesi izmanto galvenokārt augstākās kategorijas viesnīcas. Jāatzīmē, ka apmēram 98% viesnīcu ir poļu rokās un tikai 2% pieder ārzemniekiem. Polija izmanto ārzemju viesnīcu tīklu preču zīmes, zināšanas un menedžmentu, bet fiziskos resursus patur savā īpašumā. Polijas tirgū ir ienākuši vairāki starptautiski viesnīcu tīkli, piemēram, Orbis-Accor 55 viesnīcas, Orbis-Ibis 10 viesnīcas, Best Western 8 viesnīcas, Qubus 8 viesnīcas, RadissonSAS 5 viesnīcas, Starwood 3, Marriott 2 un pa vienai - Hyatt, Inter-Continental un Dorint. Vairāki viesnīcu tīkli ir paziņojuši par jaunu viesnīcu atvēršanu šajā gadā, piemēram, Best Western ar marku Prima, Envergure, Hilton, Marriott ar marku Ramada un RadissonSAS. Skandināvu viesnīcu tīkls Qubus plāno šajā gadā atvērt 6 jaunas viesnīcas Polijā. Pilnīga jauna pieczvaigžņu Sheraton viesnīca 30 aprīlī atvērsies Krakovā, kurā tika investēti 39 miljoni eiro un tikai viens miljons eiro ir nācis no mātes uzņēmuma Starwood Hotels & Resorts. Pagājušajā gadā Poliju šķērsoja vairāk kā 25 miljoni ceļotāju, kur ievērojama daļa bija tranzīta tūristi. Šajā gadā Polijas tūrisma industrija cer apkalpot 11,8 miljonus tūristu ar vismaz vienu nakšņojumu un 2005. gadā 12,6 miljonus. Avots: Eiropa.lv

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta.

Ir noslēgusies Latvijas kandidātu vērtēšana starptautiskās vides balvas – Zilais Karogs iegūšanai, Db.lv informēja Zilā Karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme. Nacionālās peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas Komisijas (Zilā Karoga Nacionālās žūrijas) sēdē 12.martā tika izvērtēti Latvijas pašvaldību un jahtu ostu pieteikumi Zilā Karoga iegūšanai. Visticamāk, ja starptautiskā žūrija lems līdzīgi, Latvijas peldvietām un jahtu ostām šogad tiks piešķirtas jau desmit šīs tūrisma sektorā visatpazīstamākās vides balvas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu tika izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta. Bez papildu procedūrām uz starptautisko žūriju tiks izvirzītas Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Engures pagasta Abragciema peldvietas, divas Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvietas, kā arī Jūrmalas pilsētas Bulduru, Majoru un Jaunķemeru peldvietas.

29.oktobrī Rīgā Liepājas pārstāvniecībā tikās Latvijas jahtu ostu pārstāvju nacionāla līmeņa darba grupa, lai vienotos par projekta uzmetumu un dalībnieku skaitu ES Phare projekta pieteikumam. Projekta mērķis ir turpināt iesākto darbu pie Latvijas jahtu ostu tīkla infrastruktūras pilnveidošanas un mārketinga pasākumiem 2004.un 2005.gadā. 2003.gadā sešu Latvijas jahtu ostu izstrādātais projekts piesaistīja Latvijas jahtu ostu tīklam 75 000 Eiro finansējumu no ES fondiem. Projekta darbības ietekme bija vairāk nekā 10 Latvijas jahtu ostās. Projekta noslēguma forumā Liepājā šī gada oktobra sākumā partneri vienojās par jauna projekta izstrādes nepieciešamību. Foruma laikā tika definēti 4 galvenie mērķi: jaunu burātāju apmācība un vietējo regašu organizēšana Baltijas jūrā, Usmas ezerā un citviet; Latvijas buru flotes palielināšana un jaunu jahtu ražošana; jahtu ostu infrastruktūras uzlabošana un atbilstība Eiropas jahtu ostu standartiem; un ārvalstu burātāju piesaiste, informēšana un popularizēšana.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspils pilsētas dome 16.maija sēdē apstiprināja Domes dalību projektā „Mazo jahtu ostu tīkla attīstība Baltijas jūras Dienvidaustrumu daļā” iesniegšanai ES iniciatīvas Interreg IIIA pārrobežu sadarbības Dienvidu prioritātes projektu konkursā. Projekta atbalsta gadījumā Ventspils jahtu osta tiks aprīkota ar peldošajiem pontoniem 80m garumā, kas nodrošinās piestātņu un apkalpes vietas vienlaicīgi 50 jahtām. Jahtu skaits Ventspils jahtu ostā katru gadu pieaug, un šī projekta aktivitātes palielinās ostas kapacitāti, ļaujot organizēt vietēja un starptautiska mēroga jahtu pasākumus. Projekta iniciators ir Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojs, savukārt Ventspils pilsētas dome tāpat kā Pāvilostas pilsētas dome, Saulkrastu pilsētas dome un s/o „Burinieks” ir projekta partneris. Projekta mērķis ir attīstīt jahtu tūrismu Baltijas jūras dienvidaustrumos, uzlabojot reģionā esošo jahtu ostu infrastruktūru un īstenojot atbilstošus ostu reklāmas pasākumus.