Tehnoloģijas

Ventspils iesniegs IT projektu Phare finansējumam

Vēsma Lēvalde [email protected], 17.05.2005

Jaunākais izdevums

Ventspils pilsētas dome 16.maija sēdē apstiprināja projekta „Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstība” pieteikuma iesniegšanu Phare 2003.gada Nacionālās programmas projekta „Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā” 1.komponentes „Inovatīvas uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstības veicināšana” projektu konkursā. Projekts ir iecerēts kā stūrakmens elektronikas un elektrotehnikas (E&E) sektora attīstībā Latvijā. Ventspilī plānotās aktivitātes veicinās E&E ražošanas attīstību, jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidošanu un esošo Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu filiāļu izvietošanu pilsētā. To plānots panākt ar atbilstošu telpu, aprīkojuma un cilvēkresursu nodrošināšanu augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kas specializējas E&E, IT, mašīnbūvē, kā arī ražošanas procesu automatizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS no 10. līdz 16. septembrim

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz ar 49% SIA Ventspils nafta termināls daļu pārdošanu sācies jauns posms Vitol un a/s Ventspils nafta attiecībās

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beigusies Phare ieviešana Latvijā, viens projekts - neveiksmīgs

, 01.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Eiropas Komisijas finansētās Phare programmas ieviešana Latvijā ir beigusies. Šobrīd jau varam secināt, ka tās ieviešana nesusi būtiskus pozitīvus rezultātus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr dažkārt piliens darvas mēdz sabojāt medus mucu," norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras preses sekretāre Sanda Bergmane-Behmane.

Tāds varot izrādīties vienīgais neveiksmīgais Phare 2003. gada Nacionālās programmas projekts Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra izveide, kuru īsteno biedrība Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs.

2005. gada 23.augustā tika noslēgts līgums par šī projekta ieviešanu līdz 2006. gada 30. novembrim (līguma kopējā summa ir 2 965 314,42 eiro, tajā skaitā Phare finansējums 1 999 641,45 eiro, valsts pamatbudžeta dotācija 647 231,56 eiro un saņēmēja finansējums 318 441,41 eiro). Šajā datumā Jelgavā bija jābūt uzceltam piecstāvu namam, kurā atbilstoši apmācīta personāla uzraudzībā darbotos iekārtas būvmateriālu testēšanai, sertificējot būvmateriālus eksportam uz ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuģniecības pirmie pirkumi - Ventspils naftas uzņēmumi

, 17.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A. Lemberga aizturēšana varētu izraisīt varas maiņu Ventspils tranzītbiznesā.

Līdz Db nodošanai tipogrāfijā Rīgas Centra rajona tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu Ventspils mēram. Prokuratūra paziņojusi, ka apsūdzība (skat. tab.) Aiva-ram Lembergam uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas ir saistīts ar kukuļu izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 milj. Ls apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastiprinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā (LK). Procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu, ziņo LETA.

A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis apstiprina, ka Ventspils mērs aizturēts t.s. Ventspils amatpersonu lietas ietvaros, kurā Lembergam piemērots liecinieka statuss. Tas noticis trešdien ap plkst. 8:30 no rīta, kad viņš devies pie ārsta. Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss, ziņo LETA. Jau ziņots, ka Lembergam pērn uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis ·veicē reģistrētās kompānijas Multinord AG akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos 453 tūkst. Ls. Tāpat Lembergs kopš 1994. gada esot bijis slēpts Kālija parka akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olimpiskajam centram "Ventspils" šogad 10 gadu jubileja

, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskā centra "Ventspils" Basketbola hallei aprit apaļa jubileja. Tieši pirms 10 gadiem - 1997. gada 10. septembrī ekspluatācijā tika nodota Basketbola halle, savukārt 25. oktobrī notika halles atklāšanas svinības. Līdz ar pirmās mūsdienīgās spora būves pabeigšanu, Olimpiskais centrs "Ventspils" sāk savu attīstību kā viens no modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā.

Olimpiskais centrs "Ventspils" var atskatīties uz ražīgiem un panākumiem bagātiem desmit gadiem. Šajā laikā Olimpiskā centra kompleksa ietvaros ir rekonstruēti vai no jauna uzbūvēti 17 nozīmīgi objekti, tostarp kā lielākie jāatzīmē stadions, Vieglatlētikas manēža un Ledus halle, 5 futbola laukumi, skeitparks, akvaparks, viesnīca, sporta halle "Pārventa", BMX trase un Piedzīvojumu parks.

Šajos gados Olimpiskajā centrā norisinājušies liela mēroga kultūras un sporta pasākumi: Latvijas 1.Olimpiāde, Latvijas Jaunatnes Olimpiādes, Pasaules čempionāti hokejā sievietēm un jauniešiem, sacensības vieglatlētikā "Ventspils šķēpi" u.c. Par tradīciju kļuvuši arī Eirovīzijas nacionālās atlases un Latvijas dziesmu konkursa "Muzikālā banka" noslēguma koncerti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils nafta pirkta Lembergam

Oskars Prikulis [email protected] 67084403, 06.11.2007

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra grupējumu Black Gold Trust, intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemberga komentārs par Meroni izteikumiem Dienas Biznesam

Vēsma Lēvalde [email protected], 20.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man ir pietiekams pamats uzskatīt, ka vīrs no Ventspils, kuru Meroni gan nenosauc vārdā un uzvārdā, neesmu es. Ja kāds var iedomāties, ka es varu atrast laiku un vienlaicīgi vadīt a/s "Ventbunkers" a/s "Ventspils nafta", a/s "Latvijas kuģniecība", "Preses namu" un Ventspils pašvaldības 13 iestādes un 14 uzņēmējsabiedrības, tad tāds cilvēks vienkārši savos apgalvojumos ir iestidzis dziļos maldos. Mans galvenais darbs ir Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana, bez kā man vēl papildus jāvelta laiks Ventspils Attīstības aģentūrai, basketbola klubam "Ventspils" un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai, kuru prezidents esmu. Savukārt nekad neesmu bijis nevienā amatā a/s "Ventbunkers", a/s "Latvijas kuģniecība", "Preses namā" un "Mediju namā", bet a/s "Ventspils nafta" neesmu amatā jau desmit gadus. Es neesmu nodarbojies ar a/s "Ventbunkers", a/s "Ventspils nafta", a/s "Latvijas kuģniecība" u.t.t komercdarbības tiešu vai netiešu vadību, tāpēc runāt par to, ka manis dēļ a/s "Ventspils nafta" nesaņem naftu, būtu vairāk nekā dīvaini. Jāatceras, ka laikā, kad Krievija pārstrauca naftas eksportu caur a/s "Ventspils nafta", a/s "Ventspils nafta" viceprezidents un atbildīgais par komercdarbību bija Olafs Berķis, savukārt a/s "Ventspils nafta" un attiecīgi arī a/s "Ventbunkers" komercdirektore bija O. Berķa labā roka J. Biktaševa. Ļoti interesanti skan apgalvojums, ka "viņam ir ..." zināmā mērā, hipnotiska ietekme uz cilvēkiem". Tātad lielais vīrs no Ventspils vada ar hipnozes palīdzību, no kuras, cik saprotu, advokāts R. Meroni nez kāpēc ir atbrīvojies. Var jautāt - kādas ir bijušas zāles? Ventspilī runā, ka tieši O. Berķis un O. Stepanovs ir galvenie bosi, kam tagad kalpo skaļi pazīstamais advokāts, protams, ne jau par skaistām acīm, politiskās pārliecības un goda prāta dēļ. Ventspilī runā par atvēlētajiem 15 miljoniem dolāru. Labs pamats jebkura apgalvojuma izteikšanai, vai ne? Viss iepriekš teiktais kalpo par pietiekamu apliecinājumu, ka diez vai es esmu tas, kurš laikrakstā "Dienas Bizness" publicētajā intervijā aprakstīts kā vīrs no Ventspils. Tāpat jāatzīmē, ka man noteikti nepieder kompānija "Yelverton Investments". Ir dīvaini, ka netīri cilvēki runā par izsoli kā par neizdevīgu a/s "Ventspils nafta" akciju pārdošanas formu un cenšas pārliecināt sabiedrību, ka pārdot a/s "Ventspils nafta" akcijas konkrētam pircējam bez izsoles ir taisnīgāk un valstij izdevīgāk. A/s "Ventspils nafta" akciju izsolē var piedalīties jebkurš, kuram ir nauda, tai skaitā Aivars Lembergs. Vienlaicīgi gribu visus tos, kurus nez kāpēc uztrauc iespēja, ka Aivars Lembergs varētu nopirkt kādu a/s "Ventspils nafta" akciju, nomierināt - šobrīd neplānoju piedalīties a/s "Ventspils nafta" akciju izsolē, jo a/s "Ventbunkers" akciju kontrolpakete atrodas ļoti šaubīgās rokās, kuri jau ir izzaguši a/s "Latvijas kuģniecība", ko, auditējot a/s "Latvijas kuģniecību" par 2003. un 2004. gadiem, konstatējuši starptautiskie auditori. Runājot par a/s "Ventspils nafta" valstij piederošo akciju pārdošanu, manuprāt, vajadzēja visas valstij piederošās a/s "Ventspils nafta" akcijas pārdot vēl 1998. gadā. Nekas labāks par izsoli no pārdevēja viedokļa a/s "Ventspils nafta" akciju pārdošanas gadījumā nav izdomāts. No publikācijām var spriest, ka izsole neapmierina ne O. Stepanovu, ne R. Meroni ar "Jauno laiku" priekšgalā. Nav grūti iedomāties, kāpēc. Cik zinu, a/s "Ventbunkers" ir ļoti smagā finansiālā stāvoklī, nepilda savas saistības, bet par to atbildība jāuzņemas Meroni kā a/s "Ventbunkers" padomes priekšsēdētājam, kurš apzināti virza šo kompāniju uz bankrotu. Kāpēc a/s "Ventbunkers" padomes priekšsēdētāja izteikumi izskan tieši tagad? Atbilde vienkārša - līdz vēlēšanām palikušas mazāk nekā 20 dienas. Neapšaubāmi, šobrīd notiekošā izteikumu apmaiņa publiskajā telpā ir saistāma ar Saeimas vēlēšanām un nākamās valdības veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vitol par 90 miljoniem nopircis daļu VN termināla

, 01.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils nafta un starptautiskā naftas un gāzes korporācija Vitol ir

noslēgušas darījumu, kura rezultātā Vitol sabiedrība Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir iegādājies 49% a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

A/s Ventspils nafta un Euromin Holdings darījums paredz, ka par SIA Ventspils

nafta termināls 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. Vitol no

savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju,

ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieņem zināšanai Ģenerālprokuratūras lēmumu par drošības līdzekļa - noteiktas nodarbošanās aizlieguma - piemērošanu domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam

, 16.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 16. augustā, Ventspils pilsētas domes deputāti domes ārkārtas sēdē pieņēma zināšanai, ka ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora A. Mežsarga 2007. gada 13. augusta lēmuma par drošības līdzekļa 2. punktu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku līdz šī drošības līdzekļa grozīšanai vai atcelšanai.

Ventspils pilsētas dome savā 2007. gada 16. augusta lēmumā arī noteica, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus līdz kriminālprocesa virzītāja lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu grozīšanai vai atcelšanai pilda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki saskaņā ar Ventspils pilsētas pašvaldības nolikumu.

Tāpat Ventspils pilsētas dome nolēma atzīt, ka pretēji kriminālprocesa virzītāja lēmuma 2. punktā daļā par Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas aizliegumu minētajam, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A. Lembergs neieņem "Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja" amatu, un nolēma nosūtīt Ventspils Brīvostas pārvaldei izpildei kriminālprocesa virzītāja lēmuma 2. punktu daļā par piemēroto drošības līdzekli - liegt Aivaram Lembergam pildīt "Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par a/s Ventspils nafta budžetu 2007.gadam

, 26.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta padome ir piekritusi a/s Ventspils nafta 2007.gada budžetam, kurš paredz koncerna konsolidēto neto apgrozījumu 52 milj. Ls (šobrīd neplānojot neto apgrozījumā atspoguļojamos dzelzceļa pakalpojumus meitas sabiedrībā SIA Ventspils nafta termināls) un peļņu pēc nodokļu nomaksas, līdzīgi kā prognozēs 2006.gadam, – 5 milj. Ls apjomā. Patlaban apstiprinātā budžeta neto apgrozījumā netiek iekļauti SIA Ventspils nafta termināls dzelzceļa pakalpojumi, kuru plānojamo apjomu šobrīd ir grūti precīzi noteikt, ņemot vērā a/s Ventspils nafta jaunā akcionāra starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls biznesā, nodrošinot naftas produktu piegādes terminālim ne tikai pa dzelzceļu, bet arī ar tankkuģiem no jūras.

A/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi 2007.gadā turpinās darboties šādos galvenajos biznesa virzienos: naftas un naftas produktu pieņemšana, pārkraušana un uzglabāšana; naftas un naftas produktu transportēšana pa cauruļvadiem; poligrāfija; jūras kravu pārvadājumi; nekustamo īpašumu attīstīšana un apsaimniekošana; izdevējdarbība. 2007.gadā a/s Ventspils nafta un tās koncerna uzņēmumi saglabās stabilu attīstības un izaugsmes līmeni, strādājot saskaņā ar akcionāru noteiktajiem plāniem un sasniedzot to izvirzītos mērķus.Atbilstoši iepriekš paustajām potenciālajām nostādnēm ciešāk sadarboties a/s Ventspils nafta koncerna tranzīta nozares uzņēmumu darbības veicināšanā Vitol, kuras uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited 2006.gada oktobrī publiskā izsolē iegādājās 34,75% a/s Ventspils nafta akciju, ir vērsies ar oficiālu sadarbības risinājuma priekšlikumu a/s Ventspils nafta valdē, piedāvājot garantēt a/s Ventspils nafta 100% piederošās meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls naftas produktu pārkraušanas apjoma noteiktu pieaugumu un iesaistoties šā uzņēmuma tiešā pārvaldē. Termināļa attīstības detalizētus priekšlikumus turpmākajiem gadiem Vitol kopā ar SIA Ventspils nafta termināls izstrādās 2007.gada pirmajos mēnešos, izvērtējot tādus saimnieciskās darbības virzienus kā pa dzelzceļu un jūras ceļu saņemto naftas un naftas produktu kravu apstrāde, pārkraujamo naftas produktu sortimenta paplašināšana atbilstoši termināļa tehnoloģiskajām iespējām, termināļa rezervuāru parka izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, izdevumu optimizācija, jaunu investīciju projektu un to īstenošanas plānu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasniedz Ventspils pilsētas balvas

Vēsma Lēvalde [email protected], 04.08.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. augustā plkst. 19:00 Rātslaukumā Ventspils Pilsētas svētku atklāšanas ceremonijā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pasniegs Ventspils pilsētas domes apbalvojumus - Lielo balvu un 7 Balvas ventspilnieku izvirzītajām personām, informē pilsētas dome. Saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 2006. gada 24. jūlija lēmumu "Par Ventspils pilsētas domes Lielās balvas un Ventspils pilsētas domes Balvas piešķiršanu" Ventspils pilsētas domes Lielā balva piešķirta Mārim Grīvam - par mūža ieguldījumu augstas klases sportistu sagatavošanā vieglatlētikā, gūstot ievērojamus sasniegumus sportā pasaules un Eiropas mērogā, tādējādi nesot Latvijas un Ventspils vārdu pasaulē. Viņa pirmais un vienīgais darbs līdz šim ir bijis treneris. Savukārt Ventspils pilsētas domes Balva piešķirta: Folkloras pedagoģei Inārai Salavai - par ilggadīgu radošu darbu latviskās dzīvesziņas iedibināšanā bērnos un pusaudžos, folkloras tradīciju kopšanā un popularizēšanā. Latvijas Bērnu fonda Ventspils filiāles vadītājai Ievai Sāmītei - par ilggadēju darbu, nesavtīgu darbošanos un iejūtību dzīves pabērnu problēmu risināšanā un palīdzības sniegšanā bērniem ar īpašām vajadzībām. Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagogam Arimanam Štrausam - par ilggadīgu izcilu pedagoģisko darbu un ieguldījumu talantīgu mūziķu čellistu sagatavošanā, gūstot ievērojamus panākumus daudzos Latvijas Mūzikas stīgu instrumentu nodaļas audzēkņu valsts un starptautiskajos K. Davidova čellistu konkursos. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklim, Ventspils Augstskolas asociētajam profesoram, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktoram Jurim Žagaram - par ieguldījumu Ventspils Augstskolas studentu sagatavošanā un Latvijas zinātnes tālākā attīstībā. Profesors Žagars ir neskaitāmu zinātnisku publikāciju un referātu autors, ir Latvijas delegāts vairākās ar kosmosa nozari saistītās starptautiskās organizācijās. Par "Kosmisko informācijas tehnoloģiju studiju virziena izstrādi un iedibināšanu Ventspils Augstskolā" viņam piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas, VAS "Latvijas Gaisa satiksme" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" 2005. gada balva. Laikraksta "Ventas Balss" žurnālistei Jeļenai Naruševičai - par ilggadēju darbu žurnālistikā, atspoguļojot aktuālas norises pilsētas ekonomikā un sabiedrības integrācijas problēmu risināšanā un aktīvu sabiedrisko darbu, veicinot daudznacionālu kultūras mantojumu iepazīšanu un izpratni. Ģimenes ārstam Harijam Akmentiņam - par ilggadēju nesavtīgu darbu un rūpēm ventspilnieku veselības sardzē. Dr. Akmentiņš Ventspilī strādā jau 38 gadus, kopš 1996. gada ir ģimenes ārsts, strādājis arī par pilsētas slimnīcas galveno ārstu, galvenā ārsta vietnieku un Ventspils Medicīnas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju. Sociālās aprūpes pārvaldes vadītāja v.i. Sarmītei Valdei - par ilggadēju darbu sociālās palīdzības un pakalpojumu sistēmā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā un stiprināšanā. Kandidātus Lielās Balvas un Balvu saņemšanai izvirza paši ventspilnieki - iedzīvotāji, iestādes, organizācijas un uzņēmumi. Par kandidātiem, kurus izvirzījis lielāks skaits ventspilnieku, iespējams balsot Ventspils portālā un aizpildot anketas, kas publicētas laikrakstā "Ventas Balss". Pēc balsošanas rezultātu apkopošanas domes Apbalvošanas komisija, ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu, izvirza kandidātus apbalvojumu saņemšanai, un galējo lēmumu par apbalvojumu saņēmējiem pieņem Ventspils pilsētas dome. Ventspils pilsētas domes Lielās balvas un Balvas piešķir septīto gadu. Balvu pasniegšanas tradīcija tika aizsākta 2000. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils Lielo balvu iegūst Ščerbatihs

Vēsma Lēvalde, Db, 01.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. augustā plkst. 19:00 Rātslaukumā Ventspils Pilsētas svētku atklāšanas ceremonijā pasniegs Ventspils pilsētas domes apbalvojumus – Lielo balvu un 7 Balvas ventspilnieku izvirzītajiem laureātiem. Saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 2007. gada 10. jūlija Apbalvošanas komisijas ieteikumu Ventspils pilsētas domes Lielā balva tiks pasniegta Viktoram Ščerbatiham - pasaules čempionam svarcelšanā, par Ventspils vārda nešanu pasaulē.

Ventspils pilsētas domes Balva piešķirta:

•Ivetai Cepurniecei – Kultūras centra producentei, par pašaizliedzīgu nesavtīgu atdevi darbam, izdomu un neizsīkstošu enerģiju, kas tiek veltīta katram mazajam un lielajam pasākumu apmeklētājam;

•Aigaram Brencēnam – acu ārstam, par izcilu profesionālu darbu pacientu redzes uzlabošanā;

•Regīnai Bogdanovičai – veikala „TOP" pārdevējai, par augstu profesionalitāti, atsaucību, laipnību un sirsnīgu attieksmi pret katru pircēju;

•Ivaram Cinkusam – kamerkora "Ventspils" mākslinieciskajam vadītājam, Ventspils koru virsdiriģentam, par Ventspils koncertdzīves iedzīvināšanu;

•Rutai Šenkevicai– NVO atbalsta centra vadītāja un krīzes centra „Paspārne" direktorei, par ieguldījumu Ventspils NVO darbības nodrošināšanā un par nesavtīgu palīdzību krīzes situācijā nonākušajām ģimenēm ar bērniem;

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

A/s Ventspils nafta 2007. gada konsolidētā neto peļņa - 49,6 miljoni LVL

, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa 2007.gadā sasniegusi 49,6 miljonus latu, liecina a/s Ventspils nafta koncerna auditētais konsolidētais 2007.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta koncerna neto apgrozījums 2007.gadā pārsniedzis 82 miljonus latu, un tas ir par 12 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gadā.

„2007.gads bija sava veida pārejas periods, kas pierādīja, ka, neskatoties uz ievērojamajiem darbības mērogiem, a/s Ventspils nafta vadība un darbinieki spēj uzsākt un īstenot dinamiskas pārmaiņas, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību ilgtermiņā,” uzsver a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājs Vladimirs Solomatins.

Uz pārmaiņām koncerna attīstībā norāda arī a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone: „2007.gads ir spilgti iezīmējies ar to pozitīvo pārmaiņu turpinājumu, kas saistāmas ar a/s Ventspils nafta līdzīpašnieka starptautiskā naftas un gāzes transportēšanas konsorcija Vitol Group iesaistīšanos koncerna pārvaldē un attīstībā kopš 2006.gada rudenī notikušās Latvijas valsts rīkotās publiskās tai piederējušo a/s Ventspils nafta akciju izsoles.” Pagājušais a/s Ventspils nafta koncernam izvērsies par nākotnē orientētu pārmaiņu gadu, kurā definēti a/s Ventspils nafta attīstības virzieni, nodrošināta augsta starptautiska līmeņa profesionāļu klātbūtne a/s Ventspils nafta pārvaldes institūcijās un jaunu elpu ieguvusi koncerna tranzīta nozare, norāda O.Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru