Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lattelekom IT konsultāciju nodaļa Verdi cer attīstīt konsultāciju biznesu vairākās IT specialitātes, piedāvājot zināšanas par noteiktām nozarēm un konkrētām sistēmām. – tā Db paskaidroja Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis. E. Eglītis teica, ka šobrīd Verdi stiprā puse ir zināšanas par klientu attiecību vadību (customer relations management – CRM) kas smeltas no darba ar pāri par 700 000 Lattelekom klientiem. Vislielāka pieredze Verdi ir ar Siebel CRM sistēmu, ko apakšvienības speciālisti ieviesuši un uztur Lattelekom vajadzībām. «Mēs strādāsim ar pazīstamām preču zīmēm. Datu tīklu uzbūvē strādājam ar Cisco ierīcēm. Datu bāzes mums ir no Oracle. CRM būvējam ar Siebel, bet uzņēmuma resursus parvaldam ar SAP sistēmu. Ar laiku piedāvāsim visas šīs kompetences» E. Eglītis sacīja. E. Eglītis uzskata, ka Verdi ir organizācija ar vienu no lielākajiem IT pieredzes un zināšanu krājumiem Latvijā. «Mums taču ir vislielākā, pašu būvētā IT infrastruktūra Latvijā,» viņš teica.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Lattelekom informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanas nodaļa Verdi uzvarējusi konkursā par klientu attiecību pārvaldības sistēmas (CRM) ieviešanu Kazahstānas bankā Turan Alem. Verdi paziņojumā teikts, ka Latvijas speciālisti ieviesīs Siebel CRM risinājumu un, ka kompānija konkursā uzvarējusi pret citiem uzņēmumiem, kas arī piedāvājuši Siebel, vienu no pasaules vadošām CRM sistēmām. CRM sistēmas apkopo, uzglabā un analizē datus par uzņēmuma klientiem un bieži arī nodrošina noteiktu standartu ievērošanu darbā ar klientiem. Verdi mārketinga un komunikāciju vadītāja Santa Rutka teica, ka jau šobrīd Turan Alem bankā darbojas divi Verdi speciālisti. Viens no galvenajiem uzdevumiem esot informācijas par klientiem apkopošana no daudz un dažādiem sadrumstalotiem avotiem. Vaicāta par projekta izmaksām, S. Rutka teica, ka šī summa esot konfidenciāla saskaņā ar klienta, Turan Alem vēlmēm.

IBM Latvijā paplašinājis savu personālo datoru, serveru un ThinkPad portatīvo datoru garantijas servisa jaudu. Starptautiskās informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas Latvijas filiāle, IBM Latvija parakstījusi līgumu par garantijas servisa darbu veikšanu ar Lattelekom IT nodaļu Verdi, teikts abu kompāniju paziņojumā. Kompānijas raksta, ka sadarbība nodrošinās IBM garantijas klientu ātrāku un efektīvāku apkalpošanu. Verdi mārketinga un komunikācijas vadītāja Santa Strupiša sacīja, ka pēc kāda laika Verdi sadarbība ar IBM uzlabos garantijas darbu pieejamību un ātrumu «ne tik vien Rīgā, bet arī rajonos.» Verdi pievienojas Latvijas IT kompānijām Komerccentrs Dati un VAR kā trešais garantijas darbu partneris, kas uzņemas noteiktas IBM tehnikas apkopi, teica IBM Latvija mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Kārlis Apkalns.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Arodbiedrības "Verdi" izsludinātā vienas dienas streika dēļ septiņās Vācijas nozīmīgākajās lidostās piektdien atcelti visi reisi.

Ierēdņi, kā arī drošības un apkalpojošais personāls septiņās lidostās pievienojas plašākam streikam, kas notiek visā Vācijā.

Jau ceturtdienas vakarā pllkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) streiks sākās Hamburgas un Hannoveres lidostās. Vēlāk tam pievienojās arī Frankfurtes, Minhenes, Štutgartes, Brēmenes un Dortmundes lidostu darbinieki.

Septiņās lidostās tiek apkalpotas gandrīz divas trešdaļas Vācijas gaisa satiksmes pasažieru.

"Verdi" apliecinājis, ka izņēmums tiek attiecināts uz militāriem un medicīnas reisiem. Arodbiedrība sola, ka streika laikā tiks nodrošinātas palīdzības piegādes Turcijai un ar Minhenes Drošības konferenci saistīti reisi.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, informē EM.

Vadlīnijas pamatā ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.

Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Sasniedzot gandrīz 21 %, būvniecības izmaksu kāpums pērn ir jau divas reizes pārsniedzis force majeure slieksni. "Ja būvniecības izmaksas gadā pārsniedz 10 %, tas jau ir pielīdzināms force majeure," norādīja būvkompānijas Moduls Rīga valdes loceklis Māris Martinsons. Viņš klāstīja, ka izmaksu indeksācija ir grūts jautājums, kas jāizrunā ar pasūtītāju. Taču šobrīd, kad prognozēt precīzu izmaksu pieaugumu ir nereāli, būvnieki līgumos tomēr paredz izmaksu indeksācijas procentu, kas katram būvniekam var būt savādāks. Moduls Rīga līgumos bija paredzējis aptuveni 7 % gadā izmaksu indeksācijai, taču šobrīd pat paredzētie procenti ir pārsniegti.

Prasa neiespējamo

"Likumos noteikts, ka būvniekiem jāparedz visi riski, taču tas ir neiespējami šī- brīža situācijā," stāstīja Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolājevs. Viņš uzsvēra - kā gan būvnieks var paredzēt izmaksu palielināšanos, ja regulators vēl vērtē gāzes cenu iespējamo tarifu kāpumu, kas savukārt atsauksies uz Latvijā ražotajiem būvmateriāliem, līdz ar to arī uz kopējo būvniecību.

Pēdējo pusotra - divu gadu laikā betona cena palielinājusies trīs reizes, stāstīja M. Martinsons, piebilstot, ka iepriekš neviens šādu pieaugumu nevarēja paredzēt. Tāpat pieaugusi arī vairāku metālu cena, piemēram, cinka un niķeļa cena kopš pērnā gada sākuma ir vairāk nekā divkāršojusies, bet svina un vara cenu kāpums pārsniedz 50 %. Šo metālu cenu pieaugums atsaucās arī uz gala produkciju, līdz ar to sadārdzinājās dažādi elektroinstalāciju materiāli. Savukārt mega projekti kā Nacionālā bibliotēka, akustiskā koncertzāle, muzejs u.c., var netikt realizēti, ja līgumos nebūs noteikta izmaksu indeksācija, norāda eksperti. Ir divas iespējas - vai nu valdība kompensēs sadārdzinājumu, vai nu būvnieks, kas būs apņēmies uzcelt megaprojektu, var "noiet pa burbuli".

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Konkurences padome (KP) atklājusi, ka veikalu tīklu Cento un Iki operators SIA Palink pārkāpis vienošanās aizliegumu, līgumos ar tirdzniecības centru telpu iznomātājiem iekļaujot liegumu iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez SIA Palink atļaujas. Uzņēmumam piemērots sods 13 tūkst. Ls apmērā.

Paturot tiesības lemt par citu tirdzniecības centra platību iznomāšanu, SIA Palink varētu ne vien ierobežot potenciālos nomniekus, bet arī nepamatoti ierobežot iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību, norāda KP.Tomēr uzņēmumam piemērotais naudas sods ir samazināts, jo līgumos iekļautie ierobežojošie nosacījumi netika reāli piemēroti. Turklāt SIA Palink, pēc savas iniciatīvas veicot grozījumus pārkāpumu saturošajos līgumos, pārkāpumu pārtraucis un izmeklēšanas laikā sniedzis KP informāciju, kas bija būtiska lietas izskatīšanai.

Ierobežojošie nosacījumi bija iekļauti 23 līgumos, bet vēl 12, kas saturēja līdzīgus nosacījumus, lietas izpētes laikā jau bijuši pārtraukti.

Ar Jūrmalas eksmēra gādību vairāki desmiti vērtīgu Jūrmalas zemesgabalu iznomāti par maksu, kas mazāka pat par santīmu kvadrātmetrā.

Vairāk nekā 9 mēnešus domes deputāti lūdza domes vadību izsniegt viņiem advokātu biroja Liepa, Skopiņa/Borenius izvērtējumu zemes nomas līgumiem, kurus noslēdzis Juris Hlevickis, kurš tagad Matīsa cietumā izcieš sodu, ko Zemgales apgabaltiesa viņam piespriedusi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā.

Jāzvēr klusēšana

Tikai pēc vēršanās pie Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Aigara Štokenberga, kurš norādījis, ka šādi dokumenti domniekiem ir jāizsniedz, domes izpilddirektors Gatis Truksnis (izpilddirektora pienākumus viņš sāka veikt laikā, kad mērs bija J. Hlevickis), liekot katram domniekam parakstīties par to, ka informācijas izpaušanas gadījumā viņiem draud kriminālatbildība, deputātiem šo dokumentu kopijas tomēr izsniedza. Deputāti sašutuši vēlreiz vērsās pie atbildīgā ministra un saņēma atbildi, ka domes vadībai šādi rīkoties nav bijis nekāda pamata un informācija nekādi nav uzskatāma par slepenu. Var tikai minēt, kāpēc mazpazīstamām Tukumā vai Zirņu pagastā reģistrētām firmām tikuši ekskluzīvi zemes nomas līgumi bez nekādiem nosac��jumiem, bieži nesasniedzot pat santīmu par m2 zemes nomu.

SEB banka ir identificējusi kļūdu kredīta likmes nosaukumā tajos kredītlīgumos, kuros klienti izvēlējušies ilgtermiņa (2, 3 vai 5 gadu) eiro, ASV dolāru vai Šveices franku likmes, un šāda kļūda varēja maldināt kredītņēmēju par likmes izcelsmes avotu, liecina bankas paziņojums.

Banka ir novērsusi kļūdas atkārtošanās iespēju, kā arī identificējusi tos klientus, kurus šī kļūda ir skārusi.

Šā gada vidū SEB banka konstatēja, ka nedaudz vairāk nekā 3800 kredītlīgumos kļūdaini norādīts procentu likmes nosaukums. Līgumos lietotas likmes «24, 36 vai 60 mēnešu LIBOR/EURIBOR», kas publiski netiek kotētas, bet bankas sistēmā likmes aprēķiniem tika piemērota ilgtermiņa likme - SEB bankas attiecīgā termiņa resursu cena, pēc kuras SEB banka ir aprēķinājusi un ieturējusi klientam procentu maksājumus. SEB bankas resursu cena ir vienīgā SEB bankā pieejamā likme kredītlīgumiem tajos gadījumos, ja klienti izvēlas kredīta likmi fiksēt periodam, kas ilgāks par vienu gadu.

Aizņēmējam neapdomīgi parakstot līgumu, 150 Ls kredīts nedaudz vairāk kā gada laikā pārtapis par vairāku tūkstošu latu saistībām.

Tiesāsies

Vairums kompāniju mainījušas lielu daļu līgumu nosacījumu, t.sk., krietni samazinot soda procentus, tomēr par daļu no jautājumiem finansētāji nolēmuši tiesāties. "Mūsu lēmumi attiecībā uz bankām visi tiek pārsūdzēti. Nepārsūdz dažas nebanku iestādes. Ir 1.instances tiesas spriedums par 1 lietu, bet tas nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts," atzina PTAC direktore Baiba Vītoliņa, norādot, ka PTAC lēmumi ir jāizpilda pat tad, ja ir pārsūdzēti, līdz ar to, ja ir situācija, ka aizdevējs mūsu lēmumu nepilda, par to vajag informēt PTAC.

Šobrīd PTAC nodarbojas ar izpildes kontroli vairākām bankām. "Bankas pēc mūsu aicinājuma līguma noteikumus īsti mainīt negrib. Vienīgais, ko piekrita izņemt - bija noteikums par kompensāciju kredīta ātrākas atmaksas gadījumā, bet tas nav īpašs sasniegums, jo tā vietā bankas piemēro komisijas maksu, ko Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) neaizliedz," tā B. Vītoliņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) laika periodā no 2013.gada jūnija līdz 2014.gada jūnijam īstenojis uzraudzības projektu, kā rezultātā tika izvērtēti līguma noteikumi un īstenotā komercprakse/reklāma autoskolu pakalpojumu jomā.

PTAC galvenās konstatētās problēmas – netaisnīgi līguma noteikumi patērētājiem piedāvātajos līgumos, kā arī papildus maksājumi, kas nav ietverti sākotnējā informācijā patērētājiem. Ņemot vērā projektā secināto, PTAC ir izstrādājis ieteikumus patērētājiem, izvēloties un slēdzot līgumus ar autoskolām.

PTAC konstatēja, ka autoskolu pakalpojumu sniedzēji pakalpojumu līgumos ietver netaisnīgus līguma noteikumus, kā arī īstenota negodīga komercprakse. Projekta laikā sadarbībā ar PTAC visi komersanti konstatētos pārkāpumus ir novērsuši, iesniedzot rakstveida apņemšanās.

Projekts tika īstenots, ņemot vērā patērētāju saņemtās sūdzības un PTAC apzinātās problēmas konkrētajā nozarē.

Bankrota gadījumā iedzīvotāju noguldījumi jāgarantē vismaz līdz 100 000 eiro — šādu izmaiņu Eiropas finanšu noteikumos šodien apstiprināja Eiropas Parlaments.

Ar 556 balsīm par, 21 pret, un 3 atturoties, pieņemtais Parlamenta ziņojums ietver neformālu vienošanos ar Eiropas Savienības Ministru padomi, kas ļauj direktīvu pieņemt galīgi.

Eiropas Parlaments atbalstīja priekšlikumu, ka garantēto noguldījumu minimums (20 000 eiro) jāpalielina līdz vismaz 50 000 eiro, kolīdz direktīva stāsies spēkā. Vēlāk, no 2010.gada, bankām būtu jāgarantē vismaz 100 000 eiro. Deputāti šo punktu papildināja ar nosacījumu — šis otrais palielinājums stāsies spēkā tikai tad, ja Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums, ko plānots pabeigt līdz 31.decembrim, secinās, ka tāds plāns dalībvalstīs ir finansiāli dzīvotspējīgs.

Lidostu drošības kontroles darbinieku streika dēļ Vācijā piektdien sešās lidostās ievērojami traucēta aviosatiksme, izjaucot plānus tūkstošiem pasažieru.

Streiks notiek Hannoveres, Dortmundes, Vēces, Drēzdenes, Leipcigas un Karlsrūes/Bādenbādenes lidostās.

Drošības kontroles darbinieki vairākās lidostās streikoja arī ceturtdien, arodbiedrībai "Verdi" cenšoties palielināt spiedienu pirms nākamās sarunu kārtas par atalgojuma palielināšanu, kas paredzēta 20.martā.

Kolektīvās sarunas attiecas uz aptuveni 25 000 privāto drošības pakalpojumu sniedzēju darbinieku. Viņi Vācijas Federālās policijas vārdā pārbauda pasažierus, personālu un bagāžu.

Piecas sarunu kārtas līdz šim nav devušas rezultātu. "Verdi" pieprasa palielināt stundas likmi par 2,80 eiro, ieviešot to pakāpeniski 12 mēnešu laikā, un piemaksas par virsstundām, sākot no pirmās virsstundas.

Uz kino Rīga lielā ekrāna 25.novembrī 19:00 tiks demonstrēta itāliešu komponista Džuzepes Verdi opera Traviata, kuru inscenējusi provokatīvā itāļu kinorežisore Liliana Kavani - viena no retajām režisorēm sievietēm, kura strādā ar lieliem operas iestudējumiem.

Viens no Dž. Verdi slavenākajiem darbiem Traviata savu pirmizrādi piedzīvoja Venēcijas operteātrī La Fenice 1853. gadā. Opera veidota pēc Aleksandra Dimā (dēla) romāna Kamēliju dāma.

La Scalas 2007.gada uzvedumā Violetas lomā debitē Andžela Georgiu. Pie diriģenta pults - Lorins Māzels.

Romantiskās operas sākumā kurtizāne Violeta Valerī iepazīstas ar jaunu pielūdzēju - Alfrēdu Žermonu, kurš viņai atzīstas mīlestībā. Nepatikšanas sākas, kad Alfrēda tēvs pieprasa viņai noraidīt dēla uzmanības pierādījumus, jo skandāls, ko izraisījusi Alfrēda aizraušanās, apdraud viņa māsas saderināšanos.

Tuvojoties pirmajam maijam, Vācijas sabiedrība darba tirgus atvēršanu uzņem ar dalītām jūtām – darba devēji to atbalsta, savukārt arodbiedrības baidās no darbinieku algu samazināšanās, raksta izdevums The Local.

Pēc pirmā maija turpinās uzlaboties Vācijas un Polijas integrācija, uzskata Viadrinas Eiropas Universitātes prezidents Gunters Pleugers (Gunter Pleuger). Vācijas ekonomikai ir nepieciešami izglītoti un apmācīti speciālisti, kurus valsts var atrast Polijā. Visvairāk no darba tirgus atvēršanas iegūs Vācijas un Polijas pierobežas reģioni.

Universitātes prezidentam piebalso arī Vācijas Darba ministre Ursula fon der Leijena (Ursula von der Leyen) un Brandenburgas premjers Matiass Platceks (Matthias Platzeck). «Mums būs izglītoti strādnieki, kas ļaus samazināt trūkumu pēc speciālistiem. Daži pārāk daudz baidās no imigrācijas. Pieredze liecina, ka šādas bailes ir nepamatotas,» vāciešus mierina M. Placeks. Savukārt ministre Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung stāstīja, ka ir pārliecināta, ka «strādnieki no jaunajām ES valstīm palīdzēs mūsu ekonomiskajai attīstībai.»