Valsts sekretāru sanāksmē Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par atliktajām piegādēm». Mobilizācijas īstenošanai nepieciešamo produkciju atliktās piegādes tiek īstenotas tikai valsts apdraudējuma situācijās un dod iespēju: ekonomēt valsts budžeta līdzekļus; neveidot valstī lielas materiālās rezerves (visiem dzīves gadījumiem), kuru izveidei, uzturēšanai un atjaunošanai ir nepieciešami ne tikai ievērojamu finansu resursi, bet arī ievērojama darba spēka resursu iesaistīšana. Atlikto piegāžu sistēma, esošajā drošības situācijā Eiropā, kad nav tieša militāra apdraudējuma un iespējams būs pietiekami ilgstošs apdraudējuma eskalācijas laika posms, valstij ir iespējams sarūpēt nepieciešamos materiālus, aktivizējot atlikto piegāžu sistēmu apdraudējuma eskalācijas laikā. Noteikumu projekts paredz noteikt: materiālo resursu veidus atlikto piegāžu vajadzībām; materiālo resursu apjoma noteikšanu atlikto piegāžu vajadzībām; atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību; ar atlikto piegāžu izpildi radušos izdevumu un zaudējumu apjoma noteikšanas un atlīdzības izmaksas kārtību; kārtību, kādā tiek nodrošināta atlikto piegāžu likumība un informācijas aizsardzība, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Lattelekom informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanas nodaļa Verdi uzvarējusi konkursā par klientu attiecību pārvaldības sistēmas (CRM) ieviešanu Kazahstānas bankā Turan Alem. Verdi paziņojumā teikts, ka Latvijas speciālisti ieviesīs Siebel CRM risinājumu un, ka kompānija konkursā uzvarējusi pret citiem uzņēmumiem, kas arī piedāvājuši Siebel, vienu no pasaules vadošām CRM sistēmām. CRM sistēmas apkopo, uzglabā un analizē datus par uzņēmuma klientiem un bieži arī nodrošina noteiktu standartu ievērošanu darbā ar klientiem. Verdi mārketinga un komunikāciju vadītāja Santa Rutka teica, ka jau šobrīd Turan Alem bankā darbojas divi Verdi speciālisti. Viens no galvenajiem uzdevumiem esot informācijas par klientiem apkopošana no daudz un dažādiem sadrumstalotiem avotiem. Vaicāta par projekta izmaksām, S. Rutka teica, ka šī summa esot konfidenciāla saskaņā ar klienta, Turan Alem vēlmēm.

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Arodbiedrības "Verdi" izsludinātā vienas dienas streika dēļ septiņās Vācijas nozīmīgākajās lidostās piektdien atcelti visi reisi.

Ierēdņi, kā arī drošības un apkalpojošais personāls septiņās lidostās pievienojas plašākam streikam, kas notiek visā Vācijā.

Jau ceturtdienas vakarā pllkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) streiks sākās Hamburgas un Hannoveres lidostās. Vēlāk tam pievienojās arī Frankfurtes, Minhenes, Štutgartes, Brēmenes un Dortmundes lidostu darbinieki.

Septiņās lidostās tiek apkalpotas gandrīz divas trešdaļas Vācijas gaisa satiksmes pasažieru.

"Verdi" apliecinājis, ka izņēmums tiek attiecināts uz militāriem un medicīnas reisiem. Arodbiedrība sola, ka streika laikā tiks nodrošinātas palīdzības piegādes Turcijai un ar Minhenes Drošības konferenci saistīti reisi.

Lidostu drošības kontroles darbinieku streika dēļ Vācijā piektdien sešās lidostās ievērojami traucēta aviosatiksme, izjaucot plānus tūkstošiem pasažieru.

Streiks notiek Hannoveres, Dortmundes, Vēces, Drēzdenes, Leipcigas un Karlsrūes/Bādenbādenes lidostās.

Drošības kontroles darbinieki vairākās lidostās streikoja arī ceturtdien, arodbiedrībai "Verdi" cenšoties palielināt spiedienu pirms nākamās sarunu kārtas par atalgojuma palielināšanu, kas paredzēta 20.martā.

Kolektīvās sarunas attiecas uz aptuveni 25 000 privāto drošības pakalpojumu sniedzēju darbinieku. Viņi Vācijas Federālās policijas vārdā pārbauda pasažierus, personālu un bagāžu.

Piecas sarunu kārtas līdz šim nav devušas rezultātu. "Verdi" pieprasa palielināt stundas likmi par 2,80 eiro, ieviešot to pakāpeniski 12 mēnešu laikā, un piemaksas par virsstundām, sākot no pirmās virsstundas.

Vācijas pasta bankas "Postbank" darbinieki piektdien un sestdien rīko streiku, tādējādi cenšoties panākt algu palielināšanu, paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība norāda, ka streikā piedalīsies bankas filiāļu un zvanu centru darbinieki visā Vācijā.

"Verdi" pieprasa "Postbank" darbinieku algas palielināt par 15,5%, lai šis pieaugums veidotu vismaz 600 eiro mēnesī.

Ņemot vērā ieplānoto filiāļu slēgšanu, arodbiedrība arī vēlas panākt pagarinot aizsardzību pret atlaišanu līdz 2028.gada 31.decembrim.

"Postbank" mātesuzņēmums "Deutsche Bank" līdz 2026.gada vidum plāno slēgt līdz pat 250 no 550 "Postbank" filiālēm, paredzot arī darbavietu likvidēšanu.

Nākamā sarunu kārta par jaunu darba koplīgumu paredzēta pirmdien.

Ceturtdien aviokompānijai Lufthansa nācās atcelt gandrīz 700 lidojumus darbinieku streika dēļ, raksta Reuters.

Darbinieku streiku rīko arodbiedrība Verdi, un tas ilgst līdz plkst.10 pēc vietējā laika. Tiesa, gan Lufthansa pārstāvji uzsvēruši, ka īsti neredz pamatu streikam šajā laikā, jo sarunas starp arodbiedrību un aviokompānijas pārstāvjiem notiks rīt un runas par apmaiņas prasībām ir tikai sākušās,

Maršrutu saraksts, kas tika publicēts trešdienas pēcpusdienā, liecina, ka kopumā atcelti 688 lidojumi, pārsvarā uz Vācijas un Eiropas galamērķiem. Kā liecina informācija Starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā, atcelti arī Lufthansa rīta lidojumi no Rīgas uz Frankfurti un Berlīni un pusdienlaikā - uz Rīgas lidostu.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" otrdien paziņoja, ka trešdien saistībā ar virszemes apkalpošanas darbinieku streiku tiks atcelti līdz pat 90% ieplānoto reisu.

Arodbiedrība "Verdi" pirmdien pavēstīja, ka streikā piedalīsies aptuveni 25 000 darbinieku, un tas ilgs apmēram 27 stundas, sākot no plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

"Mēs šobrīd pieņemam, ka streika dēļ būs iespējams nodrošināt aptuveni 10-20% no "Lufthansa" trešdien paredzētajiem reisiem," norāda aviokompānija, kas iepriekš brīdināja, ka streiks ietekmēs līdz pat 100 000 pasažieru.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5%, kā arī vienreizējas piemaksas, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.

Šodien lidostā bija plānoti aptuveni 300 avioreisi ar 35 000 pasažieru, taču streika dēļ aviokompānijas atlikušas daļu reisu līdz ceturtdienai, bet citus novirzījušas uz lidostām Drēzdenē un Leipcigā. Citiem pasažieriem lidojumu vietā piešķirtas vilciena biļetes.

Streiks plānots visas dienas garumā. To organizē arodbiedrība "Verdi", iesaistot lidostu darbiniekus un drošības personālu. Gaidāms, ka streiks ietekmēs arī lidostas ugunsdzēsēju brigādi, degvielas uzpildi lidmašīnās, bagāžas pārvietošanu un pasažieru reģistrāciju.

Arodbiedrība pieprasa algu palielināšanu par 500 eiro mēnesī, lidostai slēdzot kolektīvo līgumu ar darbiniekiem uz 12 mēnešiem.

Interneta giganta Amazon darbinieki Vācijā pieteikuši streiku. Tas saistīts ar ilgstošo strīdu par atalgojumu, ziņo BBC.

Arodbiedrība Verdi paziņojusi, ka darbinieki streikos Amazon loģistikas centros Bādhersfeldē un Leipcigā, kā arī Grābenā. Šādas aktivitātes sakrīt ar noslogoto iepirkšanās periodu Ziemassvētku gaidās.

Amazon Vācijā nodarbina vairāk nekā 9000 darbinieku.

Pirmdien Vācijas darbinieku delegācija protestē arī pie Amazon mītnes vietnes Sietlā.

Tālākas akcijas tiek plānotas arī otrodien Vācijā, Vernē.

Tuvojoties pirmajam maijam, Vācijas sabiedrība darba tirgus atvēršanu uzņem ar dalītām jūtām – darba devēji to atbalsta, savukārt arodbiedrības baidās no darbinieku algu samazināšanās, raksta izdevums The Local.

Pēc pirmā maija turpinās uzlaboties Vācijas un Polijas integrācija, uzskata Viadrinas Eiropas Universitātes prezidents Gunters Pleugers (Gunter Pleuger). Vācijas ekonomikai ir nepieciešami izglītoti un apmācīti speciālisti, kurus valsts var atrast Polijā. Visvairāk no darba tirgus atvēršanas iegūs Vācijas un Polijas pierobežas reģioni.

Universitātes prezidentam piebalso arī Vācijas Darba ministre Ursula fon der Leijena (Ursula von der Leyen) un Brandenburgas premjers Matiass Platceks (Matthias Platzeck). «Mums būs izglītoti strādnieki, kas ļaus samazināt trūkumu pēc speciālistiem. Daži pārāk daudz baidās no imigrācijas. Pieredze liecina, ka šādas bailes ir nepamatotas,» vāciešus mierina M. Placeks. Savukārt ministre Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung stāstīja, ka ir pārliecināta, ka «strādnieki no jaunajām ES valstīm palīdzēs mūsu ekonomiskajai attīstībai.»

Ar Dž.Verdi Rekviēma atskaņojumu 15.maijā plkst. 19:30 Lielajā Ģildē šo koncertsezonu noslēgs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Koncerta diriģents - Karels Marks Šišons, kurš no šī gada septembra būs LNSO galvenais diriģents, atskaņojumā piedalīsies solisti Mišela Kraidere, Jeļena Batukova, Ēriks Fennels, Egils Siliņš, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālās operas kora grupa.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Dž.Verdi Rekviēma atskaņojumā piedalīsies meksikāņu tenors Hosē Luiss Duvāls. Bet tā kā Pasaules Veselības organizācija ir paaugstinājusi inficēšanās bīstamības pakāpi ar cūku gripas vīrusu, LNSO vienojās ar solistu nepakļaut riskam publiku un koncerta dalībniekus un atteikties no sadarbības. Līdz ar to tenora solo izpildīs amerikānis Ēriks Fennels.

Lidostu darbinieku streiku dēļ Vācijā pirmdien vairākās lidostās atcelts liels skaits avioreisu.

Arodbiedrība "Verdi", kas ir neapmierināta ar samaksu aviācijas drošības darbiniekiem, paziņoja, ka streiki notiks Berlīnes Brandenburgas lidostā un lidostās Hamburgā, Hannoverē un Brēmenē.

Šie streiki, visticamāk, ietekmēs arī citu lidostu darbību.

Hamburgas lidostā, kur streiks sākās jau svētdienas vakarā, atcelti visi 123 plānotie lidojumi.

"Verdi" iecerējusi, ka lidostās Hannoverē un Brēmenē, kur streiki sākās pusnaktī, pirmdien neviena pasažieru lidmašīna nevarēs nedz nolaisties, nedz pacelties gaisā.

Hannoverē šodien bija plānoti 35 izejošie un 34 ienākošie reisi, bet Brēmenē 20 izejošie un 19 ienākošie reisi.

Tikmēr Berlīnes Brandenburgas lidostā atcelti aptuveni 200 izejošie reisi, kas ietekmējis aptuveni 27 000 pasažieru.

Uz kino Rīga lielā ekrāna 25.novembrī 19:00 tiks demonstrēta itāliešu komponista Džuzepes Verdi opera Traviata, kuru inscenējusi provokatīvā itāļu kinorežisore Liliana Kavani - viena no retajām režisorēm sievietēm, kura strādā ar lieliem operas iestudējumiem.

Viens no Dž. Verdi slavenākajiem darbiem Traviata savu pirmizrādi piedzīvoja Venēcijas operteātrī La Fenice 1853. gadā. Opera veidota pēc Aleksandra Dimā (dēla) romāna Kamēliju dāma.

La Scalas 2007.gada uzvedumā Violetas lomā debitē Andžela Georgiu. Pie diriģenta pults - Lorins Māzels.

Romantiskās operas sākumā kurtizāne Violeta Valerī iepazīstas ar jaunu pielūdzēju - Alfrēdu Žermonu, kurš viņai atzīstas mīlestībā. Nepatikšanas sākas, kad Alfrēda tēvs pieprasa viņai noraidīt dēla uzmanības pierādījumus, jo skandāls, ko izraisījusi Alfrēda aizraušanās, apdraud viņa māsas saderināšanos.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

«Diemžēl lielās Rietumu kompānijas uztver Latvijas teritoriju kā potenciālo kara zonu,»

Tā DB intervijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc darījuma ar Ventspils naftas akcijām izskanēja arī tāds viedoklis, ka tā varētu būt daļa no kāda «miera plāna» starp ilgos konfliktos iesaistītajiem uzņēmējiem. Vai Ventspilī ir iestājies miers?

Vispirms par pašu darījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā obligātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 4,56 eiro. Ņemiet vērā, ka ir pārdota ne tikai kontrolpakete virs 50%, bet pakete, kas nodrošina pircējam akcijas virs 75% – faktiski dod iespēju darīt ar kompāniju jebko. Vēl ņemiet vērā, ka Vitol grupā ietilpstošajai kompānijai Euromin Holdings Limited (Euromin) tūlīt vajadzēja maksāt par Ventspils naftas terminālu, kas viņiem bija atliktais maksājums uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Euromin varēs nesamaksāt šo atlikto maksājumu par Ventspils naftas terminālu. Savulaik Euromin nopirka 50% no Ventspils naftas termināla par 160 miljoniem, bet, izmantojot atlikto maksājumu uz 10 gadiem, neko nesamaksāja. Tagad maksāšanas laiks ir pienācis. Ja Euromin samaksā Ventspils naftai šos 160 miljonus, tad ir grūti izskaidrot, kāpēc tos nesadala dividendēs. Tātad, ņemot vērā absolūtas kontrolpaketes iegūšanu un šo faktu, minimālais koeficients, par kādu saprātīgs pārdevējs pārdotu vairāk nekā 43% akciju, būtu 4,56 eiro, kas jāreizina ar 1,3 līdz 1,5. Ja pareizinām ar minimālo koeficientu (1,3), tādā gadījumā vienas akcijas cena būtu apmēram 6 eiro. Taču akcijas nepārdeva par 6 eiro, bet par 1,77 eiro. Tātad katras akcijas cena ir apmēram 4,30 eiro zem tirgus cenas. Ja to pareizina ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, redzams, ka darījums ir par minimums 190–200 miljoniem eiro lētāks nekā tirgus cena.

Pavisam nesen ir pabeigts apjomīgs pētījums par tipiskākajiem nosacījumiem M&A (uzņēmumu apvienošanās un iegāde) darījumos, kas veikti Baltijas valstīs 2007.-2008. gadā. Pētījumu veica Sorainen Igaunijas biroja partneris Toomas Prangli, datus pētījumam iesniedza lielākie Baltijas advokātu biroji.

Pavisam kopā, ievērojot stingru konfidencialitāti, tika apkopoti dati par 58 darījumiem (no tiem pabeigti 73%), kuros mērķa sabiedrība darbojusies vismaz vienā no Baltijas valstīm, kas mūsu tirgum ir ļoti labs rādītājs (salīdzinājumam var minēt, ka līdzīgā pētījumā par kontinentālo Eiropu 2008. gadā tika iekļauti 73 darījumu dati). Šis ir pirmais tāda apjoma pētījums par M&A praksi Baltijas valstīs tādēļ, lai gan kā visiem pētījumiem arī šim ir savi trūkumi, pētījuma rezultāti varētu būt interesanti visiem, kas saistīti ar minēto jomu. Zemāk aprakstīti daži no interesantākajiem pētījuma secinājumiem.

Tipiskākais - stratēģisks pircējs no Eiropas

Ministru kabinets apstiprinājis papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 miljonu eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos.

“Sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un nepieciešams koriģēt izaugsmes plānus. Esam piešķīruši papildu finansējumu ALTUM eksporta garantiju programmai, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties, stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem un paplašināt eksporta tirgu ģeogrāfiju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Prasība par parāda piedziņu sasniegs aptuveni 200 tūkstošus latu, portālam Nozare.lv sacījis Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers.

Būvniecības uzņēmums SIA Skonto būve no Aizsardzības ministrijas (AM) neesot saņēmis aptuveni 200 tūkstošus latu, kas uzņēmumam pienāktos kā 5% atliktais maksājums par ēkas Rīgā, Grostonas ielā 2 būvniecību, iepriekš rakstīja portāls pietiek.com. Konflikts starp toreizējā aizsardzības ministra Imanta Viestura Lieģa (Vienotība) vadīto AM un Skonto būvi sācies pērn rudenī, kad būvnieki pēc ministrijas pasūtījuma pabeiguši speciālo dienestu vajadzībām celtās ēkas Grostonas ielā 2 būvniecību. Pavasarī, kad Skonto būve, pēc uzņēmuma līdzīpašnieka I. Millera teiktā, aizvien no AM nebija saņēmusi līgumā paredzētos aptuveni 200 tūkstošus latu, viņš esot vērsies pie gandrīz visām atbildīgajām institūcijām, to vidū Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un AM valsts sekretāra Jāņa Sārta. Rezultātu neesot bijis.

Ādažos notika ikgadējā a/s Latfood sanāksme ar Latvijas kartupeļu audzētājiem. Sapulcē zemnieki tika informēti par līguma nosacījumu maiņu, kas paredz kompensācijas tiem kartupeļu piegādātājiem, kuru lauki atrodas vairāk kā 10km attālumā no rūpnīcas, Db.lv informēja AS Latfood sabiedrisko attiecību konsultante Liene Pandare.

Jaunajā līgumā kartupeļu iepirkumu cena, iekļaujot kompensācijas transportam, pieaugusi par 12%. Papildus a/s Latfood ir arī iesniedzis vēstuli VID par atlikto PVN maksājumu kartupeļu audzētājiem, kas nodod kartupeļus pārstrādes uzņēmumos.

"Esam iesnieguši VID vēstuli, kurā aicinām arī kartupeļu audzētājiem piešķirt atlikto PVN maksājumu. Atliktais PVN maksājums ļautu zemniekiem samaksāt PVN pēc naudas saņemšanas no kartupeļu pārstrādes uzņēmuma, jo šobrīd jāmaksā uzreiz pēc pavadzīmes izrakstīšanas par kartupeļu nodošanu," skaidro Ilgvars Krūmiņš a/s Latfood agroservisa direktors.

Pretēji uzņēmēju bažām par apgrūtināto pamatlīdzekļu ievešanu Latvijā, pēc 1. maija — pievienošanās ES, šie nosacījumi ir izdevīgāki nekā līdz šim. Tā secina Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare. Viņa uzsver, ka ir mainījies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums, tomēr tas nebūt nav pasliktinājis pamatlīdzekļu ievešanas nosacījumus Latvijā. Jāatgādina, ka ne viens vien no Db aptaujātajiem ražotājiem (meža nozarē) neoficiāli pauda bažas par to, ka pēc 1. maija netiks saglabāts nosacījums, kas tās atbrīvoja no PVN tūlītējas maksāšanas (tika piemērots PVN atliktais maksājums), kā rezultātā visas iekārtas sadārdzināšoties par šī nodokļa likmes — 18 % tiesu, vai tos nevarēs ievest vispār. «Uzņēmējiem vajag lasīt likumu par pievienotās vērtības nodokli, jo šādas normas tur nav,» norāda S. Āmare. Viņa uzsver, ka ar PVN apliekamā persona var importēt (no valstīm, kuras nav ES) pamatlīdzekļus un piemērot «PVN atlikto maksājumu» tiem, kuru vērtība pārsniedz 500 Ls. «Tagad uzņēmējiem nav nepieciešamas nekādas izziņas no kādām komisijām vai institūcijām, lai piemērotu pamatlīdzekļu importam atlikto PVN maksājumu, ja vien viņiem nav nodokļu parādu,» skaidro S. Āmare.

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Latvijas balzams nokārtojis saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu, noteiktajā termiņā samaksājot atlikto nodokļu maksājumu 3,83 miljonu eiro apmērā, portālu Nozare.lv informēja uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

«Nodokļu maksājums ir veikts pilnā apmērā un noteiktajā termiņā. Visu šo laiku uzņēmums ir produktīvi strādājis, vienlaikus izmantojot likumā paredzēto iespēju, vienojoties ar VID,» sacīja Hasana.

Latvijas balzams jūnijā vērsās pie VID ar lūgumu rast iespēju izmantot atlikto nodokļu maksājumu 3,83 miljonu eiro apmērā, ko veido pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis. VID šim lūgumam piekrita, un nodokļu maksājumi budžetā sadalīti atbilstoši uzņēmuma piedāvātajam termiņam, kas ir 16.oktobris.

«Tas, ka uzņēmums lūdz atlikt nodokļu maksājumu, nav nekas ārkārtējs, bet normāla, likumā paredzētā iespēja. Uzņēmumam, kuram nav nodokļu parādu, ir tiesības četras reizes gadā izmantot iespēju maksāt nodokļus pēc īpaša, iepriekš saskaņota grafika. Atliktā nodokļu maksājumu iespēja tikusi izmantota arī citus gadus,» iepriekš atzina uzņēmuma pārstāve.