Angļu luksusa mobilo telefonu ražotājs Vertu ir parakstījis piecu gadu sadarbības līgumu ar Bentley, luksusa auto zīmolu. Sadarbības rezultātā tiks izlaisti pieci dažāda dizaina viedtālruņi.

Vertu mobilie tālruņi ir roku darbs, kuru detaļas tiek izgatavotas un sakomplektētas Apvienotajā Karalistē. Jau iepriekš telefonu ražotājs ir sadarbojies ar tādiem luksusa zīmoliem kā Ferrari, Lapo Elkann un Ermenegildo Zegna.

«Izveidot sadarbību ar automobiļu ražotāju mēs vēlējāmies, lai nostabilizētu mūsu pozīciju luksusa preču tirgū. Telefoni tiks kopīgi izstrādāti, sadarbojoties abu uzņēmumu dizaineru komandām,» stāsta Massimiliano Pogliani, galvenais Vertu izpilddirektors.

Plānots, ka pirmais zīmolu kopdarbs, Vertu Bentley tālrunis, tiks prezentēts 2014. gada oktobrī.

Vertu ir uzņēmums, kas nodarbojas ar luksusa mobilo telefonu ražošanu un izplatīšanu. Dibināts 1998. gadā kā Nokia meitas uzņēmums. Kopš 2012. gada EQT VI īpašumā.

Ekskluzīvais viedtelefons Vertu Aster maksā dārgāk nekā desmit gadus vecs auto, taču atalgo ar fantastiskiem dizaina materiāliem un personīgo asistentu

Dzirdot piesaucam Vertu vārdu, jauno tehnoloģiju fani mēdz izmest pa kādai zobgalībai «spoža mantiņa cilvēkiem, kuri neko nesaprot no telefoniem» stilā. Ilgi tā arī bija, jo Vertu tālruņi nebija pat viedi un lielākoties dižojās ar greznu ārieni. Taču arī ekskluzīvais britu zīmols padevies vispārējai tendencei un saviem klientiem piedāvā viedtelefonus, protams, saglabājot elitāro ārieni. Viens no tiem, pērnā gada nogalē prezentētais Aster, uz brīdi nonāca arī DB rīcībā.

Runājot par Vertu, neiespējami atstāt bez uzmanības dizainu, jo tas veido lielu daļu no ierīces vērtības. Otrs lielais pluss ir dārgā telefona klientiem pieejamais t.s. konsjerža serviss, kas nozīmē, ka pircējs iegūst savu privāto asistentu. Noderīgs ir arī Vertu Life, kur apkopoti dažādi ekskluzīvi piedāvājumi, piemēram, brauciens ar privāto zemūdeni Maldivu salās, Kremļa apmeklējums bez lieguma ieiet kādā telpā vai iespēja iegūt biļetes uz Čempionu līgas finālspēli futbolā. Latvijā gan vienīgā iespēja šobrīd ir brauciens olimpieša Martina Dukura pilotētās kamanās pa Siguldas trasi.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Elko grupa, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmums reģistrējis 71,55 miljonu vērtu ķīlu, kuru ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu 12,04 miljonu latu vērtībā devusi AS Latvijas nafta, un tās ņēmējs bijis Valsts ieņēmumu dienests.

Aizvadītajā nedēļā 8,36 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA B&B Investīcijas, SIA Alternative Energy Resources kā parādnieku reģistrējis SIA KSER.

Komercķīlu 4,85 miljonu latu apmērā devis Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA T2 Terminal. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā Nordea Bank Finland ņēmusi komercķīlu 3,9 miljonu latu vērtībā, ko devusi Nacionālā būvkompāniju apvienība.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bijusi 1,18 miljardu latu apmērā, ko ņēmis SIA UVZ-Logistic, un tās devējs bijusi kompānija Zarečnaja, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums Uralvagonzavod-Logistic noslēdzis līgumu ar Viktoru Nusenki par ogļu kompānijas Zarečnaja iegādi. Zarečnaja ir piektais lielākais Krievijas akmeņogļu eksportētājs, kurš gadā saražo 10 miljonus tonnu. Uzņēmums potenciāli var palielināt ražošanas jaudu līdz 20 miljoniem tonnu.

Kā otrs lielākais komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā reģistrēts Aleksandrs Kraķis. Ķīlas vērtība ir 4 miljoni latu, un kā parādnieks reģistrēts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Dzintara projekts. Savukārt ķīlu ņēmusi AS SMP Bank.

Aizvadītajā nedēļā 2,9 miljonu latu vērtu komercķīlu devusi SIA Kuldīgas siltumtīkli. Tās ņēmējs bijusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas satiksme – 140,56 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc.

Kā skaidro SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, uzņēmums ir pārjaunojis iepriekšējo zemās grīdas tramvaja komercķīlu.

Otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 24,31 miljona latu vērtībā, un tās devējs bijusi Lietuvas kompānija UAB BFIII G1, kā parādnieku reģistrējot nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA SMI Berģi.

Savukārt 11,2 miljonu latu vērtu komercķīlu Swedbank devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print.

Pagājušajā nedēļā UAB BFIII G1 reģistrējis arī 8,785 miljonu latu lielu komercķīlu, kā parādnieku reģistrējot tirdzniecības centru Valdeka. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 67 komercķīlas, bet 103 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu devusi VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 52,18 miljonus eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi Finanšu ministrija. Kā informēja lidostā Rīga, lidosta pārjaunojusi 2012.gadā dotu komercķīlu, kas iepriekš tika reģistrēta, lai saņemtu Kohēzijas fonda līdzekļus.

Db.lv jau rakstīja, ka paredzēto infrastruktūras modernizācijas projektu realizācijai VAS Starptautiskā lidosta Rīga devusi Finanšu ministrijai 52 miljonu eiro vērtu komercķīlu «Šī komercķīla ir saistīta ar Kohēzijas fonda projekta realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ES fondi vispirms prasa, lai projekta realizētāji ieguldītu līdzekļus un tikai pēc projekta realizācijas tos pārskaita uzņēmumam, lidostai ir nepieciešami līdzekļi, ko ieguldīt. Līdz ar to Lidosta vērsās Valsts kasē, lai nepieciešamos līdzekļus aizņemtos,» iepriekš Db.lv sacīja VAS Starptautiskā lidosta pārstāvji.

Deviņpadsmito reizi Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ieguldījumu fonds Rīgā sadarbībā ar DNB banku potenciālos investorus, studentus un skolēnus aicina pieteikties realitātei ļoti pietuvinātai investīciju spēlei DNB Trade Investment game. Baltijā lielākajā šāda veida spēlē ikvienam dalībniekam tiks dota iespēja bez maksas izmēģināt vai uzlabot jau esošās iemaņas par investīcijām, pārvaldot 100 000 eiro vērtu portfeli.

DNB Trade Investment game ir gadskārtējs pasākums, kas norit ik gadu no februāra līdz maijam. 19 gadu laikā spēle ir piesaistījusi dalībniekus no visiem pieciem kontinentiem, vairāk nekā 90 valstīm un 500 universitātēm. Šajā laikā ir izspēlēti dažādi notikumi uzņēmumu dzīvē – to apvienošanās un iegādes, kā arī procentu likmju izmaiņas, valūtu devalvācijas, kā arī 2008. gada finanšu krīze.

Šogad spēle noritēs divās daļās – investīciju spēlē un tirdzniecības spēlē. Spēles atšķiras pēc tajās izmantojamiem instrumentiem un stratēģijas termiņiem. Simulācijas dalībniekiem būs iespēja izvēlēties – pieņemt ilgtermiņa lēmumus Investment Game vai darboties un pelnīt ātrā tempā Trading Game. Abas spēles tiek organizētas elektroniskajā tirdzniecības platformā, tādējādi nodrošinot spēles pieejamību visā pasaulē. Spēles sākumā katrs no dalībniekiem saņems savā pārvaldībā 100 000 eiro vērtu portfeli, kas, veicot virtuālus ieguldījumus fondu biržās ar reālām kotācijām, jāpārvalda reālā laikā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 77 komercķīlas, bet 112 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 187 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi farmācijas kompānija AS Olainfarm – 21 miljona eiro apmērā. Tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Db.lv jau rakstīja, ka SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 14 miljonu eiro apmērā farmācijas kompānijai AS Olainfarm tās investīciju projektu īstenošanai, lai attīstītu kompānijas produktu portfeli, modernizētu un paplašinātu ražošanu, kāpinātu eksporta apjomus un apgūtu jaunus ārvalstu tirgus, informē bankas pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 69 komercķīlas, bet 126 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Kā liecina dati, lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps – 9,1 miljona eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka. Tikpat vērtu komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums IAG Industrieanlagen GMBH, un tās ņēmēja bijusi SIA NN Smart.

Komercķīlu 8,687 miljonu eiro vērtībā reģistrējusi SIA Business Concept. Tās ņēmējs bijusi OU Prisma WEB.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Vides pakalpojumi un SIA MRTL, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 27,1 miljons latu un tās ņēmēja bijusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā 26,5 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis uzņēmums New Europe Real Estate LTA, bet kā parādnieks norādīts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Mežaparks SPV. Ķīlas ņēmēja bijusi SEB banka.

16,2 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis metāla izstrādājumu vairumtirgotājs SIA Sigmen un tās ņēmēja bijusi Swedbank. Uzņēmums Sigmen arī devis komercķīlu AS UniCredit Bank 11,13 miljonu latu apmērā.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 6,02 miljonu latu apmērā reģistrējusi Liepājas SEZ AS Liepājas Osta LM, tās ņēmēja bijusi Nordea Bank. Savukārt SEB banka ņēmusi 6,009 miljonu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijis New Europe Real Estate LTD, bet parādnieks – nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Ungura nami.

Brocēnos ceturtdien, 15.jūnijā 4 Energia atklāja savu pirmo koģenerācijas staciju un granulu ražotni.

Laikraksts Dienas Bizness jau pērn decembrī rakstīja, ka SIA 4 Energia Brocēnos izveidojusi kokskaidu granulu rūpnīcu ar jaudu 160 000 t gadā, kas perspektīvā var tikt dubultota, pat neraugoties uz šī produkta cenu kritumu par aptuveni 25%.

Uzņēmums 20 ha platībā ir izveidojis modernu kompleksu, kurā kokskaidu granulu rūpnīca strādā kopā ar koģenerācijas staciju, kurā ražo siltumu un elektroenerģiju. «Divu jomu sinerģija ļauj samazināt ražošanas izmaksas un būt konkurētspējīgiem, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā granulu tirgū, ko izraisīja iepriekšējo gadu salīdzinoši siltās ziemas Eiropā,» stāsta SIA 4 Energia valdes loceklis Toms Nāburgs.

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.

Investoriem turpinot raizēties par tālāku finanšu tirgu stimulu apgriešanu un atskārsmes, ka no ASV Federālās rezervju sistēmas, visticamāk, nav ko gaidīt jaunus monetārās mīkstināšanas pasākumus, rezultātā vakar ASV fondu tirgū turpinājās akciju izpārdošana, kā rezultātā indekss Standard & Poor's 500 uzrādījis lielāko vērtības samazināšanos vienas dienas laikā kopš 2011. gada novembra.

Kā raksta Reuters, visi 10 indeksu veidojošie ekonomikas sektori vakar piedzīvojuši akciju cenu samazināšanos, 94% Ņujorkas biržā kotēto akciju uzrādot zemāku tirgus vērtību nekā iepriekšējā dienā. Kritums piemeklējis arī vairāk nekā četras piektdaļas Nasdaq biržā kotēto kompāniju.

Visi lielie Volstrītas indeksi vakar uzrādīja vairāk nekā divu procentu vērtu kritumu, bet vislielākais kritums piemeklēja plašā tirgus indeksu Standard & Poor's 500, kas saruka par 2,5%.

Nevarētu teikt, ka ASV notiekošais viennozīmīgi ietekmējis pārējos pasaules akciju tirgus. Nule kā aizvērtais Japānas akciju tirgus dienu noslēdzis ar 1,66% vērtu indeksa Nikkei 225 pieaugumu. Tikmēr nemieru pārņemtās Indonēzijas akciju tirgus šorīt piedzīvojis vairāk nekā 3% vērtu biržas indeksa kritumu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 97 komercķīlas, bet 158 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi AS Recipe Plus – 45 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Putnu fabrika Ķekava, kā parādnieku norādot SIA Lielzeltiņi. Ķīlas maksimālā prasījuma summa ir 24,29 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank.

Tāpat AS Swedbank pagājušajā nedēļā ņēmusi komercķīlu 9,28 miljonu eiro vērtībā. To devusi SIA Plantos un SIA Kronus, kā parādnieku norādot SIA Landos.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA MV Hotels un Vadimu Muhinu, kā parādnieku reģistrējot SIA Vaļņu 49, liecina Uzņēmumu Reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 8,8 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Komercķīlu 4,9 miljonu latu apmērā reģistrējusi Aktsiaselts Mangelbert Agro, kā parādnieku norādot OU Deleesia. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Savukārt ķīlu 4,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Rītausmas Steel Constructions, kā parādnieku reģistrējot metāla konstrukciju ražotāju SIA Vikom Industry.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 2,8 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis konsultāciju un nekustamā īpašuma tirdzniecības SIA R.evolution Energy, kā parādnieku norādot SIA Swallow Residence. Ķīlu ņēmusi dažādās nozarēs strādājošā SIA T-Development. Šis uzņēmums ņēmis arī 2,3 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko devis uzņēmums SIA R.evolution Energy.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrēja 60 komercķīlas, bet 82 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējis SIA Baltic Credit Solutions Latvia, un ķīlas ņēmējs bijusi Citibank London Branch. Ķīlas maksimālā prasījumu summa ir 195 miljoni eiro.

Otra lielākā komercķīla bijusi ķīmisko vielu un graudu vairumtirgotājam - SIA Scandagra Latvia – 18 miljoni eiro. Ķīlu ņēmis SIA Swedbank Līzings.

Aizvadītajā nedēļā 8,7 miljonu eiro lielu komercķīlu devusi gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanas SIA APP Grupp, Bottomley Holdings Ltd, Dmitrijs Krikunovs un BBC R Germany GmbH. Kā parādnieks norādīta SIA APP Grupp.

27.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar Lursoft, SIA Ernst & Young Baltic un AS Olainfarm apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi. Svinīgā TOP500 izdevuma atvēršanas ceremonijā Mākslas muzejā Rīgas Birža 6.decembrī tika pasniegtas īpašas TOP500 godalgas piecās nominācijās.

Novērtējot visu Latvijas uzņēmumu pienesumu valsts labklājībai, Dienas Bizness īpaši izceļ nacionālā kapitāla uzņēmumu nozīmi šajā laikā, jo tieši viņi būs tie, kas paliks Latvijā un turpinās cīnīties jebkuros apstākļos. "Nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi, ražotāji un darba vietu devēji nav lielie rekordisti ne pēc apgrozījuma, ne peļņas, tomēr tieši viņi ir tie, kas veido tādas darbavietas, kas veido maksimālo pienesumu tautsaimniecībai. Viņu peļņa Latvijai ir daudz vērtīgāka, jo tā paliek pilsoņu īpašumā un turpinās nest procentu procentus arī nākamajā gadā gan pilsoņiem, gan nodokļus valstij. Ieraudzīt šos uzņēmumus kā valsts lielo iespēju nākotnē, nevis tikai kā nodokļu maksātājus un kārtējā gada budžeta veidotājus ir kopējs uzdevums," jaunākajā TOP500 izdevumā norāda Izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš. "Mums ir nepieciešams lielāks skaits vietējā kapitāla uzņēmumu, un tas prasa uztveres maiņu valsts iestādēs. Visās. Iespējams, ka, sākot uztvert vietējos uzņēmumus kā valsts asinsriti, mēs varēsim teikt ne tikai: “Latvija var!” -, ar to domājot uzņēmējus, bet arī: “Latvija grib!”-, ar to domājot valsti".

Taivāna drīzumā izveidos vienu miljardu ASV dolāru (884 miljoni eiro) vērtu aizdevumu fondu Lietuvas un Taivānas kopīgo uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, otrdien paziņoja Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija.

Par ieceri attālinātās tikšanās laikā otrdien Taivānas nacionālās attīstības ministrs Guns Minsjiņs informējis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti.

Pagājušajā nedēļā Taivāna paziņoja par plānu izveidot 200 miljonu ASV dolāru (176 miljoni eiro) vērtu investīciju fondu Lietuvas rūpniecības attīstībai.

Armonaite sagaida, ka abi fondi piedāvās labvēlīgus nosacījumus kopprojektu īstenošanai un Taivānas investīcijas Lietuvā nonāks pēc iespējas drīz, informēja ministrijā.

Ministre pauda, ka Lietuva gaida Taivānas lēmumu par konkrētiem projektiem, piebilstot, ka valsti visvairāk interesē iespējamās investīcijas pusvadītāju, lāzeru un biotehnoloģiju sektoros.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 69 komercķīlas, bet 49 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261,8 miljardu eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums KS Geneba LV Investments, kā parādnieku norādot KUB Geneba NT. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 137,5 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi Skandinaviska Enskilda Banken AB.

Otru lielāko komercķīlu devis SIA Uzņēmējdarbības attīstības fonds, kā parādnieku norādot AS West Kredit. Komercķīlas vērtība ir 46,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Lai arī gada sākums apstrādes rūpniecībai nav bijis sevišķi veiksmīgs, atsevišķu nozaru dati ļauj izteikt minējumu par to, ka konjunktūra varētu uzlaboties

Nepārliecinošā izaugsme globālajā tautsaimniecībā nav metusi līkumu arī Latvijai un vienai no pēckrīzes pirmo gadu ekonomikas vilcējspēkiem – apstrādes rūpniecībai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir samazinājusies par 2,9%, kas ir ievērojami sliktāks rādītājs nekā pagājušajā gadā, kad kopumā nozare demonstrēja 4,1% vērtu ražošanas pieaugumu.

Raugoties uz potenciālajām konjunktūras izmaiņām, varam atrast gan pozitīvus, gan negatīvus faktorus. Ja sākam ar sliktām ziņām, tad noteikti jāpievērš uzmanība atsevišķu Starptautiskā Valūtas fonda amatpersonu izteikumiem par pasaules ekonomikas atrašanos visai sarežģītā situācijā, tāpat ceturtdien Eiropas centrālās bankas izziņotajai tālākai bāzes procentu lik- mju samazināšanai un jaunām injekcijām finanšu tirgū. Tas skaidri norāda, ka ar patēriņa pieaugumu ir problēmas, ko apstiprina arī Ķīnas eksporta samazināšanās, turklāt krituma temps procentuālā izteiksmē uzrāda tendenci palielināties. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Ķīnas eksports krities par 25,4% salīdzinājumā ar 11,2% samazinājumu, kas gada izteiksmē tika fiksēts janvārī. Minētais norāda, ka noliktavas varētu būt pārpildītas un būtu naivi cerēt, ka tas neietekmēs arī Latvijas ražotājus.

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 148 komercķīlas, bet 193 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 119 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 78 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 40 miljardi lati.

Lielākais komercķīlas devējs bijusi Nordic Aviation Leasing Nine Pte. Ltd, kā parādnieku reģistrējot Nordic Aviation Financing One Pte. Ltd. Ķīlas nodrošinājuma maksimālā prasījuma summa ir 88,77 miljoni latu. Tās ņēmējs ir Export Development Canada.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi nekustamo īpašumu kompānija AS Towers Construction Management, kā parādnieku reģistrējot nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmumu Spi Re Holdings S.a.r.l. Komercķīlas vērtība ir 30,31 miljons latu, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.