Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Jaunā biznesa inkubatoru programma būs atšķirīga no iepriekšējās, viena no galvenajām izmaiņām – inkubatoru vietā darbosies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad beidzies pārejas periods un pirms nākamā biznesa inkubatoru programma ir sākusies, vairāk par gaidāmo stāsta Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Kādi ir pēdējie jaunumi – kad varētu gaidīt jauno programmu un kādā formā?

Nākamā perioda programmā visiem inkubatoriem kopā paredzēti nedaudz vairāk kā 32 miljoni eiro – 25 miljoni reģionālajiem inkubatoriem un septiņi miljoni Rīgas radošajam inkubatoram. Inkubācijas pakalpojumu pieejamību reģionos nodrošinās LIAA, veidojot struktūrvienības ārpus Rīgas. Iepriekšējā periodā lielākā problēma bija tā, ka, no valsts viedokļa, inkubācija nepieciešama visā Latvijā, bet tā bija pieejama tikai atsevišķos reģionos un ļoti atšķirīgā kvalitātē. Rīgā būs pieejams tikai radošais inkubators, jo šeit es zinu vismaz piecus uzņēmumus, kas jau nodrošina inkubācijas pakalpojumus. Rīgā tirgus pats strādā un, iejaucot valsti, varam tikai visu sabojāt. Taču reģionos nav nevienas pilsētas, kur ir potenciāls darboties komerciālam inkubatoram.

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Vai biznesa inkubatori būs arī pēc 2014. gada, šobrīd ierēdņi skaidru atbildi nesniedz; inkubatoru vadītāji ir par šīs iniciatīvas turpināšanu.

Programma varētu tikt turpināta, ja inkubatoru sasniegumi būs labi. Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētā programma Biznesa inkubatori darbību sāka 2009. gada otrajā pusē un paredzēts, ka darbosies līdz 2014. gada oktobrim. EM ir sākusi ES līdzfinansēto programmu starpposma izvērtēšanu.

Finanšu ministrija akcentē, ka sākts darbs pie 2014.-2030. gada ES fondu plānošanas perioda dokumentiem un vēl nav diskusiju par konkrētām aktivitātēm, - tiek izstrādāts Nacionālās attīstības plāns (NAP), ko Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegs šā gada septembrī. Ja programmas starpposma izvērtēšanā tiks uzrādīti labi darbības rezultāti, EM turpinās biznesa inkubatoru programmu nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā. Ministrija gan uzskata, ka inkubatoru programmai vairāk būtu jāatbalsta tehnoloģiski ietilpīgās nozares jomās, kurās ir salīdzinošas priekšrocības.

Biznesa inkubatori pārrāvuma laikā starp veco un jauno programmu turpinās darboties vēl līdz novembra beigām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik joprojām nav līdz galam skaidrs, kā inkubatori darbosies nākamajā plānošanas periodā. Atbildīgā Ministrija DB sola iecerētos jauninājumus sīkāk paskaidrot jau tuvākajā laikā. Pašlaik tā sniedz vien formālu atbildi: Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi pašvaldību, plānošanas reģionu, biznesa inkubatoru operatoru, komersantu aptauju par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī iespējamo jauno pasākuma ieviešanas modeli. Tā rosina būtiski mainīt ieviešanas modeli. Jauno kritēriju un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, tos bija plānots izskatīt 29. oktobrī, bet apstiprināt – 24. novembrī. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš informē, ka 29. oktobra sēdē sociālie partneri izteica komentārus, lūgumus papildināt un precizēt piedāvājumu, ko EM jāizstrādā tuvākās nedēļas laikā. Precizēto piedāvājumu plānots izskatīt 24. novembrī. Nolemts, ka EM piedāvājumu prezentēs 5. novembrī ES fondu Koalīcijas darba grupā, lai konceptuāli vienotos par būtiski izmainīto inkubācijas piedāvājumu.

Biznesa inkubatoriem dažādās Baltijas jūras valstīs, tai skaitā Latvijā, ir līdzīgas problēmas to attīstībā – sākot ar nedrošību par ilgtermiņa finansējumu un beidzot ar ierobežotu pakalpojumu klāstu, secināts starpvalstu biznesa inkubatoru projekta IBI Net ietvaros veiktajā pētījumā, ko veica Teknikdalen Fonds Zviedrijā. Tāpat pētījuma autori norāda – dažādu valstu inkubatoriem būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai dalītos pieredzē un veicinātu eksportu.

Pētījumā tika analizēti 15 biznesa inkubatori sešās valstīs – Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā un Baltkrievijā.

«Kaut arī katrai no šīm valstīm ir atšķirīga biznesa inkubatoru attīstība un vēsture un tās pieredzes ziņā grūti savā starpā salīdzināt, tās saskaras ar līdzīgām problēmām, kas ietekmē biznesa inkubatoru attīstību,» secināts IBI Net pētījumā. Pārsvarā visās valstīs finansējums tiek piesaistīts uz noteiktu laika periodu, kā rezultātā netiek attīstīti papildus pakalpojumi. Tikai dažiem biznesa inkubatoriem ir valsts ilgtermiņa atbalsts.

Biznesa inkubatoru attīstītāji šajās valstīs ir gan valsts un pašvaldības, gan arī privātie uzņēmēji. Kopumā biznesa inkubatori piedāvā pamata produktus jaunajiem uzņēmumiem – telpas un bāzes pakalpojumus, kā, piemēram, biroja, grāmatvedības un juristu pakalpojumus. Tajos strādā vien daži darbinieki, kas nepieciešamības gadījumā piesaista ārējo pakalpojumu sniedzējus. Tikai neliela daļa biznesa inkubatoru ir specializējušies kādā jomā. Parasti to ietekmē tuvumā esošās universitātes darbības virzieni vai arī reģiona saimnieciskā specializēšanās.

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Šajā pavasarī 200 jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru programmas, varēs uzsākt savu biznesa ideju, produktu vai pakalpojumu attīstīšanu.

Lai uzsāktu virzīšanos uz globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu, jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja pievienoties inkubācijas programmai, savukārt tie, kas vēlas attīstīt savu biznesa ideju, aicināti pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

"Tā kā LIAA biznesa inkubatoru programma pamazām tuvojas savai izskaņai, tad šis vēl ir brīdis, kad vēl var paspēt pieteikties dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā. Vienlīdz tiek gaidīti gan jaunu ideju autori, kā arī tie, kuri tikko nodibinājuši savu uzņēmumu un nopietni metušies sava biznesa attīstībā. Runājot par biznesa attīstību, biznesa inkubatori ir viens no nopietnākajiem instrumentiem Latvijā, kas paredzēts jauna biznesa uzsācējiem, kuru idejas attīstība vēl ir pašā sākuma stadijā. Inkubatoru programmā uzņēmējiem tiek piedāvāts ne tikai finansiāls atbalsts iekārtu, izejvielu un dažādu pakalpojumu iegādei, bet arī profesionāļu atbalsts - konsultācijas, mentorings un piekļuve visai LIAA inkubatoru dalībnieku kopienai, kurā iespējams iegūt vērtīgus kontaktus un pieredzē balstītus padomus no līdzīgi domājošajiem," komentē Valmieras biznesa inkubators vadītājs Jurģis Priedītis.

Ņemot vērā, ka ir vēl pieejams finansējums un biznesa inkubatori ir pauduši vēlmi veikt jaunus pētījumus savu nozaru komersantu konkurētspējas celšanai, Ekonomikas ministrija strādā pie atkārtota iepirkuma izsludināšanas, lai no atlikušā 2007. - 2013. gada plānošanas perioda finansējuma finansētu reģionālos biznesa inkubatorus līdz 2015. gada beigām.

Kā informē EM, no 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas perioda finanšu līdzekļiem reģionālie biznesa inkubatori, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un inkubatoriem, tiek finansēti līdz 2014. gada beigām.

Lai 2015. gada beigās nebūtu pārrāvums reģionālo biznesa inkubatoru atbalstā, ministrija vienlaikus uzsākusi darbu pie 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātes Reģionālie biznesa inkubatori sagatavošanas. Plānots ka arī nākamajā periodā atbalstu biznesa inkubatoru darbībai arī sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura veiks publisko iepirkumu, lai katrā plānošanas reģionā atlasītu vienu saimnieciski izdevīgāko biznesa inkubācijas pakalpojumu sniedzēju.

Nodibināta starptautiska biznesa inkubatoru asociācija IBI NET, kas apvienos biznesa inkubatorus un tajos darbojošos uzņēmumus Baltijas jūras reģiona valstīs.

Asociācijas dibināšana notika starpvalstu biznesa inkubatoru tīkla projekta Inetrcountry Business Incubators Network (IBI NET) ietvaros, kas ir Baltijas jūras reģiona projekts un paredz šī reģiona valstīs izveidot starptautisku sadarbības tīklu starp biznesa inkubatoriem.

Ar asociācijas palīdzību biznesa inkubatori un uzņēmumi varēs apmainīties ar informāciju, zināšanām un pieredzi. Plānots, ka asociācijā varēs iestāties ikviens biznesa inkubatoru attīstītājs, mazie un vidējie uzņēmumi, universitātes, valsts un pašvaldību institūcijas Eiropas valstīs.

Asociāciju dibinājuši biznesa inkubatoru attīstītāji no Vācijas, Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Dānijas. Tās dibinātāji no Latvijas ir Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas reģiona biznesa attīstītības inkubators, DB informēja IBI Net Projekta vadītāja Inga Brieze.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Ekonomikas ministrija 2007.gadu Latvijas tautsaimniecībā vērtē kā straujas izaugsmes laiku, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ekonomikas ministrija par būtiskāko paveikto šajā gadā uzskata pretinflācijas plāna un makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna sagatavošanu, darbu pie dažādiem enerģētikas politikas jautājumiem, kā arī darbu pie 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda programmu izstrādes, lai sekmētu uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, kā arī uzņēmēju un Latvijas konkurētspējas celšanos.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsver, ka "2008.gadā ministrijas galvenais uzdevums būs šī Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna īstenošana, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības stabilu izaugsmi arī turpmāk".

2007.gadā ministrijas speciālisti aktīvi iesaistījušies pirmā pretinflācijas plāna gatavošanā un vēlāk sagatavojuši vairākus priekšlikumus valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2007.-2009.gadam eksporta veicināšanas, energoefektivitātes paaugstināšanas, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, konkurences paaugstināšanas, darba tirgus, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanas jomās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

2007.gada 10.aprīlī Ministru kabinets ar rīkojumu Par līdzekļu sadalījumu Ekonomikas ministrijas pamatbudžeta programmā 25.00.00 Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana apstiprināja, ka valsts budžeta ietvaros par kopējo summu 1 628 212 latu tiks finansēti 11 inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības projekti.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju inovācijas centru un biznesa inkubatoru projektu īstenošanas rezultātā tiks pilnveidota inovāciju infrastruktūra un tiks nodrošināti inovācijas centru un biznesa inkubatoru pakalpojumi jauniem uzņēmumiem, tādējādi sekmējot jaunu un inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību.

Apstiprināts šādi projekti:

1. Ventspils augstskolas projekts Ventspils Biznesa inkubators - inovatīvo uzņēmumu attīstības centrs - 174 511 latu apmērā;

2. Rīgas Tehniskās universitātes projekts Inovācijas inkubatora izveide Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centrā- 153 437 latu apmērā;

3. Rēzeknes augstskolas projekts Rēzeknes augstskolas inovācijas centra izveide - 200 000 latu apmērā;

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Sakarā ar pērn veiktajām izmaiņām vienā no ES struktūrfondu 2007. – 2013. gada programmām – Biznesa inkubatori, šobrīd īstenošanas nosacījumi paredz atbalsta liegumu tiem biznesa inkubatoriem, kas atrodas vai tiek plānoti Rīgā un Rīgas rajonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTICA) un kompānijas NP Properties valdes locekle Elita Moiseja uzsver, ka līdz ar programmā veiktajām izmaiņām tiks likti ievērojami šķēršļi tieši inovatīvu uzņēmumu attīstībai, jo Rīgā un Rīgas rajonā šādu uzņēmumu izveidei ir vislielākais potenciāls.

ES struktūrfondu programmā Biznesa inkubatori, kuras mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, tai skaitā infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem, pagājušā gada nogalē tika veiktas izmaiņas īstenošanas nosacījumos, liedzot iespēju Rīgai un Rīgas rajonam saņemt jebkādu atbalstu programmas ietvaros. Tajā pat laikā programmā ietvertais punkts par atbalsta apjomu, pretēji programmā ietvertajiem īstenošanas nosacījumiem, joprojām paredz, ka projekta ietvaros Rīgas plānošanas reģionam paredzēts divreiz mazāks finansējums kā pārējiem reģioniem.

Ceturtdien, 1.decembrī sākas projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 14 reģionālajos biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī Rīgas Radošo industriju biznesa inkubatorā, informē LIAA.

Plānots, ka septembrī darbu uzsākušie inkubatori veicinās auglīgu un inovatīvu jauno komersantu attīstību, tādējādi gan attīstot Latvijas ekonomiku, gan veicinot reģionālo izaugsmi.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu komersantus tieši uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē, biznesa inkubatoru programmas ietvaros radīta augsti kvalitatīva, visos Latvijas reģionos vienlīdzīga inkubācijas vide. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai, īpaši reģionos. Biznesā parasti visgrūtākais ir sākums, kad ne reti pietrūkst zināšanu, pieredzes un finanšu. Biznesa inkubatoru atbalsts ļaus jaunajiem uzņēmumiem ātri un sekmīgi iziet cauri šim starta posmam, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,» norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatoru piektajā sezonā absolvējušas 14 jauno uzņēmēju komandas. Biznesa tālākai attīstībai trīs no komandām ir ieguvušas LU Biznesa ideju fonda grantus 10 000 eiro apmērā. Vienlaikus līdz 15. oktobrim ir atklāta pieteikšanās Biznesa inkubatora sestajai sezonai.

Biznesa inkubācijas sezonas noslēguma grantu konkurss norisinājās jau ceturto gadu, pateicoties Džona Medvecka, Driehaus ģimenes un mecenātu ziedojumiem.

Šogad konkursā piedalījās sešas no 14 inkubatoru absolventu komandām. Pēc biznesa projektu prezentācijas pieredzējušu uzņēmēju žūrija nolēma 10 000 EUR grantu sadalīt starp trim komandām.

Kontroldarbu veidošanas datorprogrammas izstrādātāji «Ingenium» saņēma 2415 EUR; attīstošo bērnu rotaļlietu ražotājs «KOPAA» ieguva 3200 EUR, bet lielāko grantu - 4385 EUR apmērā - žūrija piešķīra veselīgo augļu un ogu saldējumu ražotājiem «Avenei».

Jauno uzņēmēju idejas šogad vērtēja LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns, LMT Retail& Logistics vadītājs un valdes loceklis Rinalds Kalniņš, A/s 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, TechHub līdzdibinātājs Viesturs Sosārs un A/s Baltic International Bank Stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņicova.

Biznesa inkubatoru darbības rezultāti pēc teju divu gadu pastāvēšanas ir visai cerīgi, taču ir grūti paredzēt, cik «izperētajiem» uzņēmumiem izdosies pastāvēt reālajā biznesa vidē, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Piecu gadu laikā līdz 2014. gada beigām biznesa inkubatoros paredzēts sniegt atbalstu 800 uzņēmumiem. Šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka inkubatoros darbojas 313 uzņēmumi, neskaitot tos 54, kas inkubējas virtuāli. Pirmie cāļi jau «izperēti» - inkubatoru pametuši 79 uzņēmumi, no kuriem ap 10% ir pārtraukuši sadarbību ar inkubatoriem, nespējot izpildīt prasības, bet pārējie sākuši patstāvīgu dzīvi. Tā kā tas noticis nesen, nav zināms, cik no viņiem tas izdosies, bet tiek sagaidīts, ka 70% no tiem būs dzīvotspējīgi. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, šobrīd tiek lēsts, ka aptuveni viena trešā daļa no uzņēmumiem, kas uzsākuši darbu inkubatorā, kādu iemeslu dēļ to varētu pārtraukt. Dažos inkubatoros līdz šim ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad nācies pārtraukt sadarbību ar inkubējamiem uzņēmumiem. Viens no iemesliem – inkubējamie uzņēmumi nespēj realizēt biznesa plānu un gaidas nesakrīt ar realitāti.