Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

2005.gada 1.jūnijā atpūtas kompleksā „Laimes Ligzda” Cēsu Tūrisma informācijas centrs rīko Cēsu rajona tūrisma konferenci. Pērn šāda konference notika pirmo reizi, un tūrisma uzņēmēju izrādītā interese liecināja par to, ka viņiem ir interese par Cēsu rajona tūrisma aktualitātēm. Konference ir bezmaksas, un tā tiek rīkota Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” projekta „Baltijas apmeklētāju centri LAT II” ietvaros. Šogad konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta reģionā realizējamiem projektiem un mārketinga iespējām tūrisma uzņēmējiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava informēs par TAVA veiktajām un plānotajām aktivitātēm Vidzemes reģiona un uzņēmēju atbalstam, kā arī par to, kā uzņēmēji tieši var sadarboties ar TAVA un TAVA reģionālo biroju. Pēdējā laikā TAVA ir aktivizējusi atbalsta pasākumus uzņēmējiem sniedzot gan tiešu, gan netiešu atbalstu - tiek izdoti dažādi tūrisma katalogi un tūrisma informācijas materiāli, notiek aktīvs darbs pie Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv izveides, tiek organizēta dalība starptautiskās izstādēs, organizēti jaunu tūrisma produktu veicināšanas konkursi. Cēsu tūrisma konference, kuru rīko Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs ir kļuvusi par regulāru rajona tūrisma uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanos, kuras laikā konferences dalībnieki tiek informēti par nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē Cēsu rajonā, Vidzemes reģionā un valstī kopumā. Cēsu rajons ir viens no aktīvākajiem tūrisma nozarē ne tikai Vidzemē, bet arī Latvijā. To nosaka un veicina gan augstvērtīgi tūrisma resursi (Cēsu vecpilsēta, Gaujas Nacionālais parks, Piebalgas novads u.c.), gan organizatoriskā struktūra (izveidots Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kas organizē rajona tūrisma nozares aktivitātes), gan plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums (Cēsu rajonā 2005.gadā darbojas ap 90 naktsmītnes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā). Cēsu rajona un pilsētas pašvaldības tūrisma attīstībai veiksmīgi piesaista arī Eiropas Savienības finansu resursus, tādejādi nodrošinot dažādu tūrisma aktivitāšu realizēšanu. Avots: Cēsu TIC; TAVA

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

BalticTravelnews.com jau sesto gadu pēc kārtas nosaka labākos no labākajiem tūrisma industrijā, piešķirot titulu Gada cilvēks tūrismā 2008 vairākās kategorijās. Arī šogad sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru ir noteiktas 7 kategorijas – Naktsmītņu bizness, Ceļojumu aģentūru un operatoru bizness, Tūrisma informācijas centrs, Restorānu bizness, Tūrisma žurnālists, Tūrisma mājas lapa un Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā.

BalticTravelnews.com sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un tūrisma industriju sveiks:

• Aldis Kušķis (Eiropas Savienības parlamenta deputāts) - Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā

• Kristiana Ancāne (Livlands Hotels) Gada cilvēks tūrismā 2008 Naktsmītņu biznesā

• Irēna Riekstiņa (Kaleva Travel) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Ceļojumu aģentūru un operatoru biznesā

• Jānis Olups-Blumanskis (restorāns Benjamiņš) – Gada cilvēks tūrismā 2008 restorānu biznesā

• Gunta Ušpele (Jūrmalas TIC) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Tūrisma informācijas centra vadītājs

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu konkursu «Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā» Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai. Šīs aktivitātes mērķis ir tūrisma veicināšana, vienlaicīgi sekmējot reģionu attīstību, un tas ir vērsts uz efektīvu kultūras un vēstures mantojuma izmantošanu tūrisma produktu attīstībai, tūrisma infrastruktūras uzlabošanu, jaunu tūrisma produktu veidošanu un sezonalitātes ietekmes uz tūristu plūsmu mazināšanu, kas veicinātu tūristu skaita palielināšanos un sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Projektu pieteikumus šajā konkursā var iesniegt pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, tūrisma asociācijas un profesionālās tūrisma organizācijas, citas Latvijā reģistrētas biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kuru īpašumā vai pārvaldījumā ir kultūras un vēstures pieminekļi ar nozīmīgu tūrisma potenciālu vai arī jau esošu nozīmīgu tūrisma plūsmu. ERAF līdzfinansējuma pieļaujamā summa vienam projektam ir no 50 tūkstošiem latu līdz 1 miljonam latu. ERAF līdzfinansējuma ir pieejams līdz 75% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Kopējais pieejamais ERAF līdzfinansējums konkursa ietvaros laika posmā no 2004. līdz 2006.gadam ir 6,13 miljoni latu. Projektu pieteikumi jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) līdz 2005.gada 22.augustam. Atklāta konkursa vadlīnijas, kā arī ieteikumi un metodiskie norādījumi pieteikumu iesniedzējiem ir publicēti Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapā www.cfca.gov.lv. Minētos konkursa dokumentus var saņemt arī CFLA centrālajā birojā un reģionālajos birojos. Konkursā iesniegto projektu kvalitatīvo vērtēšanu veiks Ekonomikas ministrija, kas ir kopumā atbildīga par šīs Vienotā programmdokumenta aktivitātes ieviešanu. Programmas ietvaros var tikt iesniegti projekti sekojošos virzienos: tūrisma infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana (t.sk. tūrisma zīmju izvietošana, materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana, tūrisma informācijas centru tīklu veidošana, infrastruktūra riteņbraucējiem un gājējiem u.c.); kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana (t.sk. arī muzeju ekspozīciju atjaunošana un iekārtas kultūras vēsturisko vērtību izstādīšanai un restaurēšanai), ar mērķi panākt tā ekonomiski efektīvu izmantošanu tūrisma jomā; jaunu tūrisma produktu veidošana (tūrisma produkts ir jebkura prece, maksas vai bezmaksas pakalpojums, produkcija, kam piemīt reāla patēriņa vērtība, un kurus tūrisma un citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi un organizācijas ražo, izveido vai pielāgo tūristu interešu vai vajadzību apmierināšanai; projekta rezultātā būtu radīts komercializēts tūrisma produkts ieviešanai jeb piedāvājumam esošajiem vai jauniem tūrisma tirgiem). Programmas ietvaros tiks atbalstīti projekti visā Latvijas teritorijā. Projekts īstenojams laikā no 2004. - 2008. gada 31. augustam. Šajā termiņā jābūt pabeigtām visām projekta aktivitātēm un veiktiem visiem maksājumiem projekta ietvaros.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Pirmdien, 25.oktobrī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē savas jaunās struktūrvienības - Latvijas tūrisma informācijas biroja atklāšanu. Tas atradīsies Vecrīgā, Smilšu ielā 4, Doma laukuma tuvumā. TAVA direktors Uldis Vītoliņš informē, ka Latvijas tūrisma informācijas biroja mērķis ir apkopot informāciju par Latvijas reģionu piedāvātajiem tūrisma produktiem, jo līdz šim tūrisma informācijas centru darbībai Latvijā nebija vienotas shēmas. Ar jaunā biroja palīdzību, būs iespējams apmeklētājiem palīdzēt saplānot ceļojumu, sniedzot nepieciešamo informāciju par tūrisma iespējām ārpus Rīgas. Līdz šim Rīgas viesiem bija pieejami Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram pakļautībā esošie informācijas centri Rātslaukumā un Rīgas Starptautiskajā autoostā, kas sniedz informāciju par tūrisma piedāvājumu Rīgā. Jaunais Latvijas tūrisma informācijas birojs darbosies citā nišā – tā mērķis būs iepazīstināt centra apmeklētājus ar tūrisma iespējām Latvijas reģionos, jo līdz šim piekļuve šādai informācijai Rīgā bijusi ierobežota. TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka jaunā biroja darbība nav vērsta tikai uz ārvalstu tūristiem, bet arī uz vietējiem ceļotājiem, kas, plānojot ceļojumus pa Latviju, vēlas iegūt informāciju un informatīvos materiālus par notiekošajiem pasākumiem, tūrisma objektiem un naktsmītnēm. Tādējādi tiks attīstīts arī vietējais tūrisms. Papildus darbam ar klientiem, Latvijas tūrisma informācijas birojs strādās pie Latvijas reģionu piedāvāto tūrisma produktu sistematizācijas un koordinēšanas. Tāpat informācijas birojs aktīvi sadarbosies ar Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centru, tūrisma informācijas centriem rajonos, kā arī ar reģionālajām tūrisma asociācijām. Veicinot sabiedrības informētību, Latvijas tūrisma informācijas birojs regulāri organizēs rajonu tūrisma informācijas centru prezentācijas, kurās informācijas centru pārstāvjiem tiks dota iespēja iepazīstināt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un tūrisma profesionāļus ar tūrisma aktualitātēm reģionos. Darbu uzsākot, Latvijas tūrisma informācijas birojā strādās četri darbinieki. Biroja darbu vadīs Sanita Ciniņa, kas tūrisma sfērā darbojusies jau ilgstoši, līdz šim strādājot ceļojumu birojos Relaks Tūre un Averoja, kur guvusi pieredzi, gan darbā ar tūrisma informācijas koordinēšanu un piedāvājumu sagatavošanu, gan ar klientiem. Latvijas tūrisma informācijas biroja izveide ir būtisks solis 2001.gadā uzsāktā projekta „Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide” īstenošanā, kura galvenais mērķis bija sasniegt labāku informācijas pieejamības līmeni sabiedrībai. Avots: TAVA

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Pirmdien nosaukti veiksmīgāko Latvijas tūrisma produktu veidotāju vārdi un izsniegtas kvalitātes zīmes Q Latvia pieciem jaunajiem tās ieguvējiem, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) pārstāvji.

Konkursa «Jaunais tūrisma produkts 2012» uzvarētāji tika nosaukti ikgadējā pasākuma Tūrisma forums laikā.

Veselības tūrisma kategorijā TAVA vērtēšanas komisija par vislabāko atzinusi tūrisma programmu «Ar basām kājām pēc veselības», kuru izstrādājusi SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants.

Dabas tūrisma kategorijā uzvarējuši velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni», ko konkursam bija iesniedzis kempings Apaļkalns.

Kultūras tūrisma kategorijā par visveiksmīgāko jauno tūrisma produktu atzīta Kurzemes vīna tūre, ar kuru startēja tūrisma biedrība Kurzemes asociācija.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.