Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet gan lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, intervijā pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Digitālais eiro būs, bet vismaz pārskatāmā nākotnē tas nav domāts, lai aizstātu skaidro naudu. Abi dzīvos blakus. Līdz ar to iedzīvotājiem nevajag bažīties, ka skaidra nauda pazudīs. Jā, tās īpatsvars mazināsies, jo tehnoloģijas tiks izmantotas arvien plašāk, bet mēs nodrošināsim gan skaidru naudu, gan digitālo eiro. Digitālais eiro ir domāts, lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidi un ikdienu padarītu ērtāku, kā arī lai centrālajai bankai krīzes laikā būtu labākas iespējas atbalstīt ekonomiku," sacīja Kazāks.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka digitālā eiro projekts virzās uz priekšu. "Digitālais eiro nav jautājums "Vai?", digitālais eiro ir jautājums "Kad tas būs un kāds tas izskatīsies?"," teica Kazāks.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izdevis pagaidu noregulējumu, uzdodot SIA Vienotais norēķinu centrs tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, pārtraucot veikt ārpustiesas parāda atgūšanas darbības AS Pilsētas zemes dienests vārdā vai uzdevumā, informē PTAC.

Tāpat PTAC izdotais pagaidu noregulējums aizliedz pieprasīt vai aicināt patērētājus izpildīt piespiedu zemes nomas maksājuma saistības, ja starp AS Pilsētas zemes dienests un patērētāju nav noslēgts tiesisks darījums, vai attiecībā uz konkrēto strīdu nav stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pamato pieprasītās maksājuma saistības.

PTAC par SIA Vienotais norēķinu centrs šogad ir saņēmis vairāk nekā 30 patērētāju sūdzības par komersanta rīcību, atgūstot no patērētājiem AS Pilsētas zemes dienests uzdevumā zemes nomas maksājumus par laika periodu no 2008.gada līdz 2010.gadam.

PTAC konstatēja, ka SIA Vienotais norēķinu centrs, pieprasot patērētājiem AS Pilsētas zemes dienests uzdevumā izpildīt maksājuma saistības par piespiedu zemes nomu, kas nav pamatots ar pusēm noslēgtu tiesisku darījumu, piemēram, līgumu, ir veicis profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Tādējādi pieprasītie maksājumi nav atzīstami par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē, kur parāds definēts kā maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šonedēļ Latvijas autosporta vidē aizsākts netradicionāls, taču mūsdienīgs projekts, kas ir jauns autošosejas attīstības virziens - "Latvijas Automobiļu Federācijas" autošosejas komisijas paspārnē izveidots pirmais digitālais autošosejas čempionāts ar nosaukumu "e-motorsport.lv".

Linda Medne, Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre, stāsta: "Pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas lēmuma uzsākt digitālo autosporta sacensību rīkošanu, ir likumsakarīgi arī nacionālajām federācijām spert šādu soli. Latvija šajā jomā nebūs pionieris, bet mēs iesaistāmies pietiekami laicīgi, lai nostiprinātu savas pozīcijas un mūsu sportisti spētu nonākt līdz pasaules līmeņa sacensībām. Šāda veida projekti nozīmē sekot mūsdienu tendencēm un attīstīties."

Projekta iniciatori ir vietējais autošosejas sacensību seriāls "ABC RACE" un autosporta simulatoru klubs "SRC Riga". Šādu sacensību priekšrocības salīdzinājumā ar īsto autošoseju ir ne vien ievērojami zemākas izmaksas, bet arī iespēja biežāk aizvadīt treniņus un gūt sacīkšu pieredzi ar visdažādāko sacīkšu tehniku.

Darbību no 1.janvāra sācis vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā, informē "Conexus Baltic Grid".

"Lielākie tirgus ieguvēji būs uzņēmēji, jo tiks atcelti maksājumi par vienotās ieejas tarifu zonas valstu robežu šķērsošanu, ir noteikti vienoti pārvades tarifi, kā arī tiks veicināta tirgus konkurence un iezīmēts ceļš virzībai uz Eiropas Savienības vienotā gāzes tirgus izveidi," uzskata vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus".

Lai vienotais dabasgāzes tirgus uzsāktu darbību, visas trīs valstis ir strādājušas vairākus gadus un veikušas nepieciešamos priekšdarbus, tajos iesaistoties operatoriem, atbildīgajām ministrijām un regulatoriem. Sākotnēji vienotā ieejas tarifu zona sastāvēs no divām balansēšanas zonām: Latvijas-Igaunijas un Somijas. No šodienas darbosies Latvijas - Igaunijas balansēšanas zona, pakāpeniski tai pievienojoties arī Somijai.

Eiropas Savienībā (ES) 1. janvārī darbību sācis vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un Vienotā noregulējuma valde, kas pieņems lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības radīsies kādai no eirozonas kredītiestādēm, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu eirozonas banku noregulējumu ar minimālām izmaksām un samazināt noregulējuma iespējamo ietekmi uz kopējo tautsaimniecības ekonomiku.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: «Vienotais noregulējuma mehānisms ir otrs svarīgākais solis Eiropas Banku savienības izveidē. Tagad ar vienotā noregulējuma ieviešanu eirozonā ir izveidota vēl viena jauna sistēma saskaņotai rīcībai – ja kādai svarīgai eirozonas bankai ir radušās problēmas, kā tas risināt kopīgiem spēkiem. Latvijas uzraugi jau vairāk nekā gadu aktīvi līdzdarbojas eirozonas vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, un ar katru nākamo soli Eiropas banku savienība kļūst stiprāka, veicinot šī reģiona banku drošību, noturību un kopējo stabilitāti Eiropā.»

Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas sāksies šā gada 1. jūlijā, prioritātes ir vienotais digitālais tirgus, īpaši datu tirgus, kiberdrošība, enerģētika un bēgļu krīze.

To tikšanās laikā ar Eiropas Savienības dalībvalstu žurnālistiem paziņoja Igaunijas Eiropas lietu ministrs Klens Jārats (Klen Jäärat). Igaunijas prezidentūras moto ir: vienotība caur līdzsvaru (unity through balance). K. Jārats atkārtoti uzsvēra, ka, risinot visai Eiropas Savienībai kopējus svarīgus jautājumus, ir jārod balanss starp dažādu valstu intersēm. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka nav godīga pašreizējā situācija, kad vairākas Austrumeiropas valstis atsakās uzņemt bēgļus to pārvietošanas programmas ietvaros. K. Jārats norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija savus pienākumus šajā ziņā ir izpildījušas un tas pats būtu jādara arī pārējām valstīm, ar to domājot tā dēvētās Višegradas valstis. Tajā pašā laikā līdztekus bēgļu pārvietošanai ir jāmeklē arī citi risinājumi samilzušajai migrācijas krīzei.

Pēc 60 gadu pārtraukuma viens no pazīstamākajiem īru viskijiem Tullamore DEW ir atgriezies dzimtajā brūzī; nu pēc trīs gadu minimālās nogatavināšanas tas pamazām sāk līt arī mūsu glāzēs

DB izmantoja iespēju par šo un par daudz ko citu parunāties ar Rīgā iebraukušo Tullamore DEW zīmola globālo vēstnieku Džonu Kvinu (John Quinn).

Mēs ar jums tiekamies itin vēsturiskā brīdī, kad tirgū ir jāparādās kompānijas viskijam, kurš pēc ilga pārtraukuma atkal jau nāk tieši no Tulamoras pilsētas.

Mūsu viskijs tika taisīts pašā Tulamorā no 1829. gada līdz 1954. gadam. Īrijā dedzinātavas vērās ciet jau kopš 1930. gadiem un līdz pat 1960. gadiem. Galu galā 1970. gados Īrijā bija palikušas tikai divas dedzinātavas. Es kompānijā, ko tolaik sauca Irish Distillers, sāku strādāt 1974. gadā.

Tolaik tika uzcelta viena jauna dedzinātava Midltonā, un visi zīmoli, kam agrāk bija bijušas savas dedzinātavas, pārcēlās uz turieni – mūsu Tullamore DEW, Jameson, Powers, Paddy un Crested Ten. Bushmills bija sava dedzinātava. Tā nu bija šīs divas – Midltonā un Bušmilsā. Tullamore izmanto tās abas, jo DEW tiek darināts no graudu, iesala un kubla viskija. Midltonā taisa tikai graudu un kubla šķirnes, tāpēc Bušmilsā taisījām iesala daļu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis daudzu personu lūgumus palīdzēt situācijā, kad SIA Vienotais norēķinu centrs un AS Pilsētas zemes dienests pieprasa zemes nomas parādus par periodu no 2008.gada, savukārt SIA Vienotais norēķinu centrs papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus.

PTAC aicina patērētājus izvērtēt, vai konkrētajā periodā, par kuru ir aprēķināts zemes nomas maksas parāds, patērētājs bija norādītā dzīvokļa īpašuma īpašnieks (zemesgabala īpašnieks zemes nomas maksu var prasīt tikai no tām personām, kuras bija dzīvokļa īpašuma dzīvojamā mājā īpašnieks, turklāt tikai tad, ja nav iestājies noilgums); aprēķināt, kāds termiņš ir pagājis no parāda rašanās dienas (piemēram, ja nomas maksa tiek pieprasīta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra – 2008.gada 1.septembrim, tad no parāda rašanās brīža ir pagājuši vairāk kā 8 gadi);

Tāpat PTAC rosina neapmaksāt sabiedrību paziņojumā par parāda atgūšanas procesa uzsākšanu norādīto summu par zemes nomas maksas parādu, ja zemes īpašnieks darbojas saimnieciskās darbības ietvaros, un no parāda rašanās brīža ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, jo atbilstoši Komerclikumam šādā situācijā ir pamats piemērot saīsināto noilguma termiņu - trīs gadus; saņemot AS Pilsētas zemes dienests sagatavotu vienošanos, kas apliecinātu likumisko zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu un attiecīgi nomas maksas un nodokļu parāda esamību un piedāvā vienoties par parāda atmaksu vairākos maksājumos, neparakstīt vienošanos, ja neatzīst parādu.

Arvien straujāk attīstoties digitālajai ekonomikai un pieaugot digitālo biznesu īpatsvaram, aizvien aktuālāks kļūs jautājums par to aplikšanu ar nodokli, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē DB norāda, ka EK priekšlikumā digitālais nodoklis tiek veidots, ņemot vērā godīgumu un izaugsmi. Proti: godīgums ir saistīts ar to, ka visiem biznesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski vai digitāli, ir jāmaksā nodokļi. Savukārt izaugsmes aspekts saistīts ar to, ka šis nodoklis veidots tā, lai nekļūtu par šķērsli inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem un start up.

Kā norāda EK, ja pirms desmit gadiem tikai viena no divdesmit pasaules lielākajām kompānijām, vērtējot pēc tirgus kapitālizācijas, bija digitāla, tad pašlaik tādas jau ir 9 no 20. «Digitālizācija ir pavērusi neskaitāmas iespējas un devusi daudz pozitīva. Taču tā arī prasa tai pielāgot mūsu nodokļu sistēmas. Jo pašreizējā šādu kompāniju peļņas daļa, kas netiek aplikta ar nodokļiem, ir pārāk liela, Tas nav taisnīgi un godīgi,» norādījis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Savukārt viņa kolēģis, Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovici ir izteicies, ka «mūsu pirms interneta laika likumi neļauj dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem tās digitālās kompānijās, kuras tur nedarbojas fiziski un tām nav pastāvīga pārstāvniecība».

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.

Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.

VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.

"Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES," atzina ministrijā.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Trešdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam - sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Tas ļauj Eirosistēmai - ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām - turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā jeb emisijai.

Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Digitālais eiro būs esošo naudas veidu - skaidrās un bezskaidrās naudas - papildinājums, ne aizstājējs. Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie trešās sērijas eiro banknotēm. Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.