Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Latvijas Tirgotāju asociācija pasniegusi balvas 40 pirktākajām Latvijas precēm un piešķīrusi apbalvojumu Gada prece 2011.

Kopumā apbalvojums Gada prece 2011 tika pasniegts gan produktiem, kas bijuši iecienīti arī citus gadus, gan arī tādi, kuri apbalvojumus ir ieguvuši pērn.

Jau iepriekš pircēju atzinību ir guvuši tādi produkti kā Agrofirmas Tērvete Tērvetes alus, Balttur-R majonēze Provansas Francis, Cēsu alus Cēsu Premium, Rīgas miesnieka Rakveres cīsiņi, Dobeles dzirnavnieka kviešu milti Dobele-Ekstra, Tukuma Piena Baltais Exporta sviests, Pērnes L Pērnes kartupeļu plāksnītes, Siguldas maiznieka Mini sausiņi ar rozīnēm, Staburadzes konditorejas Pedro Pizza, Nordic Sugar Jelgavas cukurs, Bauskas alus Bauskas Gaišais speciālais, Hanzas Maiznīcas tumšā sēklu maize Vizbulīte, Aldara alus Aldaris Dūmaku un konditorejas Mōra SIA Antaris produkcija.

Lietuvas monētu kaltuve Lietuvos monetu kalykla ir noslēgusi 350 tūkstošu eiro vērtu līgumu uz četriem gadiem ar Latvijas proves biroju un Latvijas Valsts prezidenta kanceleju par Latvijas valsts apbalvojumu izgatavošanu.

Lietuvos monetu kalykla informēja, ka saskaņā ar līgumu izgatavos trīs dažādus Latvijas apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu.

Triju Zvaigžņu ordenis ir augstākais apbalvojums Latvijā, kas tiek pasniegts par nopelniem valsts labā. Viestura ordenis tiek pasniegts par sasniegumiem militārajā jomā, par sasniegumiem valsts drošības saglabāšanā un stiprināšanā un par valsts robežas aizsardzību. Savukārt Atzinības krusts tiek pasniegts par lieliem sasniegumiem kultūrā, sportā, politikā vai izglītībā.

Šos apbalvojumus par sasniegumiem Latvijas labā ir saņēmuši arī vairāki Lietuvas pilsoņi. Bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus 2001.gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa Pirmo šķiru ar ķēdi, bet 1996.gadā bijušais Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa Lielo krustu.

Konkursam Gada preču zīme 2015, ko organizē Latvijas Republikas Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, pieteiktas 83 Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbību popularizējošas preču zīmes, informē Patentu valde.

Atklāts arī sabiedrības balsojums, lai noteiktu uzvarētājus.

Apbalvojums Gada preču zīme tiek piešķirts tiem uzņēmējiem, kuri visskaidrāk saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā. Nosakot konkursa Gada preču zīme uzvarētāju, vērā tiks ņemts gan žūrijas vērtējums, gan sabiedrības balsojums.

Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizē Gada preču zīmes apbalvojumu ar mērķi godināt Latvijas uzņēmējus, veicināt valsts uzņēmējdarbības attīstību un sabiedrības izpratnes veidošanos par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nepieciešamību.

Repharm meitas uzņēmumu Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa ir saņēmusi LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Pirmo reizi par panākumiem veselības aprūpes jomā balvu pasniedzot privāto ambulatoro uzņēmumu vadītājai, ir apliecināta to spēja nodrošināt valstī veselības krīzes risinājumus un sekmēt daudzpusīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Strādāt veselības aprūpē pandēmijas laika diktētajā režīmā visiem ir izaicinājums, taču augsti kvalificēta radniecīgi domājoša vadības komanda un pašaizliedzīgi uzņēmumu profesionāļi ir galvenā mūsu panākumu atslēga. Šis apbalvojums uzskatāmi apliecina mūsu kopīgi paveiktā darba pilsonisko un valstisko nozīmību. Es pateicīgi to pieņemu, izjūtot lepnumu un gandarījumu par katru soli, ko esam kopīgi spērušu mūsu iedzīvotāju veselības vārdā. Šobrīd gada nogalei raksturīgi atskatoties uz paveikto, saskatu, ka paveikts patiesi ir daudz. Esam spējuši efektīvi piemēroties Covid-19 izraisītajai situācijai — operatīvi uzņemties papildu darbus, pienākumus un atbildību, uzrunāt vajadzīgos darbiniekus, veikt nepieciešamās investīcijas, lai varētu sekmīgi pildīt krīzes laika saistības, vienlaikus turpinot pilnveidot ikdienas pakalpojumus mūsu uzņēmumos un rūpējoties par medicīnas izglītību Latvijā. Tādējādi mēs cauri krīzes laika grūtībām spējam saskatīt tālāku izaugsmi ambulatorajā medicīnā un attīstības perspektīvu arī ārpus mūsu valsts robežām,” saka S.Lapiņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā ir nonācis Speedtest mērīšanas rīks, kuru vairāki Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai informētu par savu piedāvājumu. Apgalvojumi reklāmas materiālos ir dažādi: «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais internets», «Ātrākais internets Latvijā - apstiprinājis Speedtest.net», «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G» u.tml. Šādu saukļu izmantošanu PTAC ir atzinis par maldinošu komercpraksi, kuras ietekmē vidusmēra patērētājs var pieņemt kādu lēmumu par pakalpojuma izvēli, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Apgalvojumus, kas pamatoti ar Speedtest mērīšanas rīku, piemēram, «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G», patērētāji var uztvert kā vispāratzītu un uz visiem attiecināmu informāciju. Patērētājs var uzskatīt, ka interneta pakalpojumu sniedzējs saviem lietotājiem nodrošina ātrāko mobilo internetu salīdzinājumā ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām. Tādējādi var tikt pieņemti lēmumi par darījumu, kas citādi netiktu veikts, skaidro PTAC.

PTAC norāda, ka Speedtest interneta mērīšanas rīka izmantošana tādas komercprakses īstenošanā, kuras ietvaros patērētāji tiek informēti par uzņēmuma sniegtā interneta pieslēguma priekšrocībām un kvalitāti nav pieļaujama.

Izcilajam gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam piešķirta Grindeļa balva par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā. Savukārt par nozīmīgu veikumu zinātnē Zelta Pūces apbalvojums pasniegts preparāta Mildronāts® izgudrotājam, akadēmiķim Ivaram Kalviņam, informē farmācijas uzņēmumā Grindeks.

Piešķirtas arī trīs Sudraba Pūces perspektīvākajiem jaunajiem pētniekiem. Zinātniekus apbalvo Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks, iesaistot Latvijas Zinātņu akadēmiju.

«Veselība ir cilvēku dārgākā vērtība un rūpes par to ir farmācijas un medicīnas nozares, kā arī zinātnieku sūtība. Grindeks pateicas profesionāļiem, kuri savu mūžu velta Latvijas sabiedrībai, medicīnai, izglītībai un zinātnei,» saka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

D.H.Grindeļa balvas saņēmējs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģijas un uztura terapijas centra vadītājs, ārsts, pasniedzējs un zinātnisko rakstu autors, kurš sarakstījis monogrāfiju Gastrointestinālā endoskopija, kā arī ir vairāk nekā 400 citu publikāciju autors un līdzautors.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

LU doktorants un portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko pieļauj iespēju, ka ar apzīmējumu (AŠ)2 gribēts paironizēt par tiem, kas abiem partiju līderiem jau iepriekš piedēvējuši apzīmējumu AŠ. «Tagad viņi ielikuši kvadrātā – lūdzu, jums būs vēl vairāk AŠ. Tā es to varētu traktēt,» saka D.Petrenko.

Viņš portālam diena.lv norāda, ka cilvēkiem patīk īsi nosaukumi, piemēram, tautas valodā ļoti labi iegājis apzīmējums VVF, kas veltīts eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Tomēr (AŠ)2 no tā atšķiras ar to, ka tas ir pašu iniciēts gājiens - arī līdz šim (AŠ)2 bijis izmantots žurnālistu aprindās, taču plašāk arī līdz šim neesot bijis lietots. Raugoties no politiskā mārketinga viedokļa, pēc D.Petrenko domām, abiem AŠ ir labas cerības sasniegt to elektorāta daļu, kas ir "politiski nihilistiski" noskaņota.

Uzņēmēji koalīcijas virzīto prezidenta kandidātu Valdi Zatleru uzskata par cienījamu, tomēr apšaubot, vai viņš būs ietekmīgs politiķis. Aptaujātie arī neslēpj, ka viņos neizpratni radījis veids, kādā valdošā koalīcija vienojusies par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Šaubās par ievēlēšanu

Ģimenes ārsts Andris Lasmanis stāsta, ka viņu ziņa par V. Zatlera izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam iepriecējusi. "Es viņu pazīstu jau kopš studiju gadiem, kad viņš bija mans students. Tomēr nedaudz šaubos, vai viņu ievēlēs, jo, cik pazīstu V. Zatleru, viņš nav cilvēks, kas ļaus ar sevi manipulēt un mūsu politiķiem tas varētu nepatikt. Protams, V. Zatleram nav politiskās pieredzes, bet viņam ir liela organizatoriskā darba pieredze un, kā jau ārstam, arī labs kontakts ar cilvēkiem," tā A. Lasmanis.

Krietni skarbākās domās ir viesnīcu īpašniece Mairita Solima: "V. Zatlers ir ļoti cienīts gan ārstu, gan pacientu vidū. Taču viņa izvirzīšana man atgādina padomju laikus, kad tika izvirzīts viens kandidāts - kāds Brežņevs vai Andropovs un visiem kā tādiem auniem nācās viņu atbalstīt. Viena konkrēta kandidāta - V. Zatlera apspriešana, manuprāt, ir izlikšanās, ka mēs te spēlējam demokrātiju. Personiski man ļoti gribētos uzzināt, ar kādiem noteikumiem V. Zatlers ir pēkšņi, tik aizmuguriski izvirzīts."

Lai ES prezidenta amats iegūtu oficiālu statusu, jāstājas spēkā Lisabonas līgumam, ko vēl nav parakstījusi Čehija, taču uz jauno amatu jau izveidojusies gara kandidātu virkne, raksta Latvijas avīze.

Par nopietnāko pretendentu tiek uzskatīts britu bijušais premjerministrs Tonijs Blērs, kurš esot vienīgais no kandidātiem ar tūlītēju atpazīstamību. Viņa izredzes Īrijas lielākā derību firma Paddy Power vērtē kā 50:50. Tomēr daudzi eiropieši nav piedevuši Blēram, ka 2003. gadā viņš atbalstīja toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša lēmumu iebrukt Irākā.

Otrais sarakstā ir Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende. Pašreizējais Luksemburgas valdības vadītājs Žans Klods Junkers, pieredzējis un Briseles aprindās cienīts eirokrāts, Paddy Power sarakstā ir trešais.

Db jau ziņoja, ka uz Eiropas Savienības prezidentes amatu piekritusi kandidēt arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Ziņu aģentūra AFP jau paspējusi viņu nodēvēt par Austrumeiropas Dzelzs lēdiju, kas metusi izaicinājumu Tonijam Blēram cīņā par ES prezidenta amatu. Tiek uzsvērts, ka Vīķei-Freibergai ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un valodu prasmes šim amatam. Viņa būtu arī ļoti laba kompromisa kandidāte, jo līdz šim dalībvalstis nav spējušas vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Kā norāda analītiķi, bijušās Latvijas prezidentes lielākais mīnuss ir viņas cienījamais vecums (72 gadi), taču sieviete ES prezidenta amatā nāktu par labu ES tēlam dzimumu vienlīdzības jomā. Prezidents no mazākas dalībvalsts arī varētu iegūt lielāku atbalstu nekā kandidāts no lielas valsts.

Vairai Vīķei-Freibergai ir jauns amats, šodien, 31.oktobrī, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) padomnieces amatu un kļuvusi par Eiropas Pētniecības padomes vadītāju.

Aizejot no Rīgas pils, Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka turpmāk darīšot to, ko sirds vēlas, – pievērsīšoties zinātniskajam darbam un domāšot par Eiropas nākotni. Eksprezidentes ieceres piepildās, jo viņa piekritusi kļūt par EK padomnieci un vadīt Eiropas Pētniecības padomi, raksta Latvijas Avīze.

Piecpadsmitajā oktobrī notika pirmā šīs padomes sēde videokonferences veidā, kur V. Vīķe-Freiberga tika ievēlēta par padomes vadītāju.

Eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas kandidēšana Eiropas Savienības prezidenta amatam starptautiskajos medijos devusi Latvijai pozitīvu popularitāti, ir pārliecināts premjers Valdis Dombrovskis.

Intervijā Latvijas radio viņš norādīja: «Pēdējā mēneša laikā Latvija nebija ziņās ar to, ka valstī ir ekonomiskā krīze, bet tiešām bija ziņās ar to, ka mums ir izcils kandidāts Eiropas Savienības Padomes prezidenta amatam,» sacīja Dombrovskis. «Es tiešām gribu pateikt Vairai Vīķei - Freibergai lielu paldies par to, ka viņa piekrita kandidēt šim amatam, jo tas, manuprāt, ir panākums," turpināja premjers.

Dombrovskis arī uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu arī nākotnē aktīvi virzīt savus kandidātus nozīmīgiem amatiem Eiropā.

«Nākamais darbs pēc šodienas lēmumiem ir jautājums par Eiropas Komisijas sastāvu ar eirokomisāriem. Pašlaik jāieslēdzas darbā par to, lai nodrošinātu maksimāli smagu portfeli mūsu komisāram Andrim Piebalgam,» sacīja V. Dombrovskis. Kādu portfeli Eiropas Komisijā iegūs Latvijas pārstāvētais A. Pieblags, visticamāk uzzinās nākamā gada sākumā.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers svētdien Saeimas ārkārtas sesijā nodeva svinīgo solījumu, līdz ar ko viņš oficiāli stājies prezidenta amatā.

Piedāvājam lasīt visu Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu pēc svinīgā zvēresta došanas Saeimā:

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!

Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Ekselences! Klātesošie! Latvijas tauta!

Man ir tas gods šodien kā Valsts prezidentam pirmoreiz Jūs uzrunāt no Saeimas tribīnes. Kā Latvijas pilsonis vēlos pateikties visu pēdējo sasaukumu Saeimām, prezidentam Guntim Ulmanim, prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai, visai Latvijas sabiedrībai par darbu, atjaunojot un stiprinot mūsu valsti - Latviju!

Pirms 38 dienām no šīs tribīnes jau teicu – ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus. Brīva Latvijas valsts un tās valstiskā neatkarība vienmēr ir bijusi un būs mūsu tautas mērķis un lielākā vērtība. Vērtība, kura iemieso tautas ilgu gadu centienus un demokrātijasprincipus. Tā ir vērtība, pret kuru jāizturas ar lielu atbildību gan politiķiem, gan sabiedrībai. Politiķiem – ar saviem lēmumiem, sabiedrībai – ar savu līdzdalību. Un visiem kopā – ar savu darbu - savā, savas ģimenes un savas valsts labā.

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā, pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Ēka pieder septiņiem kopīpašniekiem - Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, trim juridiskām un trim fiziskām personām. Ēka atrodas blakus Ministru kabinetam un tās apsaimniekošanu veic SIA NIRA fonds apsaimniekošana.

Kā skaidroja Gailīte, ēkas apsaimniekotājs šī gada februārī ir iesniedzis atzinumu, kurā norādīts, ka ēkas fasāde kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr atsevišķas apmetuma zonas un dzegu elementi ir bojāti un ir sliktā tehniskā stāvoklī, kas rada apdraudējumu personu drošībai. Līdz ar to nepieciešams veikt bīstamo elementu demontēšanu.

Tāpat nomnieks norādīja, ka ēkas kopīpašnieki sapulcē nolēmuši neveikt ēkas fasādes atjaunošanu, līdz ar ko Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija nolēma būvi klasificēt kā B kategorijas vidi degradējošu būvi un piemērot īpašniekiem 3% paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Cik sensitīvu informāciju īsti izplata starptautiskais portāls WikiLeaks un kā tas var ietekmēt vairāku pasaules valstu, tostarp, Latvijas nacionālo drošību? Šis jautājums zināmu laika posmu nodarbina daudzu prātus.

Savukārt dažāda līmeņa ārvalstu un vietējās amatpersonas, piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēris, ka «WikiLeaks spekulē ar demokrātijas principiem, tas pielīdzināms visatļautībai», to attiecinādams uz publiskotajiem dokumentiem par ASV un NATO it kā noslēgto vienošanos par Baltijas valstu (arī Latvijas) aizsardzības plānu.

Šī polemika lielā mērā atgādina pirms vairākiem mēnešiem notikušos, nu jau lielā mērā aizmirstos procesus, kad aktīvi tika spriests, kas ir svarīgāk - tas, ka kāds NEO (Ivars Poikāns) atļaujas publiskot VID datus, ka VID savu klientu informāciju nespēj nosargāt, vai arī tas, par ko liecina nopludinātā informācija, proti, kāds ir tās saturs. Tāpat ir bijis kuriozs, kad informācija, kas tiek uzskatīta par klasificētu, mierīgi ir izlasāma kādas Latvijas valsts institūcijas interneta mājaslapā, bet tās darbinieki pat nenojauš, ka ir izdarījuši kādu pārkāpumu.

Epopeja, kas sākās brīdī, kad par Valsts prezidenta amata kandidātu vēl tikai tika izvirzīts ārsts V. Zatlers, nu ir ieguvusi jaunu kvalitāti - Veselības ministrija ir izstrādājusi virkni dažādu prekšlikumu tā saucamo ārstu pateicību problēmas risināšanai. Jāatzīst, ka vismaz daļa no tiem ir dēvējami par absurdiem.

Piemēram, tiek paredzēts virzīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka atbildība iestājas, ja konstatē prettiesisku materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu saņemšanu par ārstniecības pakalpojuma sniegšanu. Izlasot šo punktu vien, rodas pārliecība, ka līdz attiecīgo grozījumu pieņemšanai (ja tādus vispār pieņems) tas ir atļauts.

Acīm redzams ir fakts, ka valdība šobrīd ir nonākusi dilemmas priekšā: no vienas puses, ir jāparāda sabiedrībai, ka notiek cīņa ar aplok-šņu naudu esamību medicīnā, no otras - nedrīkst pieņemt neko radikālu, jo tādējādi pastāv risks kaut vai netieši norādīt, ka pašreizējais Valsts prezidents ir rīkojies netīri. Tāpēc izskatās, ka valdība ir nonākusi uz ļoti nopietna un, iespējams, pat nenovēršama pavērsiena sliekšņa - Latvijas juridiskajā terminoloģijā ir jāievieš jēdziens pateicība ar skaidru, izvērstu definīciju, ko tas īsti nozīmē un ar ko tā atšķiras no kukuļa.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Šovasar aktualizētais jautājums par Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvokli, kas viņam pienāksies pēc prezidentūras beigām, uz nenoteiktu laiku ir atlikts. Taču prezidents skaidri definējis pamatprasības – tam jābūt tikpat lielam, cik eksprezidentu dzīvokļiem, proti, ap 230 m2, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) par piešķiramo dzīvokli eksprezidentam ar Valsts prezidenta kanceleju (VPK) sāka runāt jau laikus un vērtēt dažādus risinājumus. Aicinājumam atsaucās arī dzīvokļu īpašnieki. Ar piedāvājumu pārdot savu dzīvokli VNĪ vērsās ap 15 dzīvokļu saimnieki,» laikrakstam norādījusi VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

«Ievērojot nepieciešamību samazināt valsts budžeta izdevumus, jautājuma izskatīšana par dzīvokļa iegādi eksprezidentam pēc VPK lūguma šā gada jūlijā ir atlikta un konkursa dzīvokļa izvēlei nolikums ar kritērijiem nav apstiprināts, uz konkrētiem jautājumiem par nākamajam eksprezidentam piešķiramo mitekli atbildēt nav iespējams. Vienīgi varu piebilst, ka sākotnējās minimālās VPK izvirzītās pamatprasības bija, lai dzīvoklis būtu līdzvērtīgs atjaunotās Latvijas Republikas bijušajiem valsts prezidentiem piešķirtajiem dzīvokļiem,» tā D. Laukšteina.

Ēkai Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti diviem bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem, atcelts grausta statuss, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijā.

Līdz ar grausta statusa noņemšanu atcelta arī namam piemērotā paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme. Šāda lēmums pieņemts, jo ēkas īpašnieki izpildījuši visus departamenta norādījumus un ēkas fasādes bīstamās detaļas demontējuši vai atjaunojuši.

Kā ziņots, B kategorijas vidi degradējošas būves statusu Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija namam Brīvības ielā 38 piemēroja šī gada februārī.

Ēka pieder septiņiem kopīpašniekiem - Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, trim juridiskām un trim fiziskām personām. Ēka atrodas blakus Ministru kabinetam un tās apsaimniekošanu veic SIA "NIRA fonds apsaimniekošana".

Ēkas apsaimniekotājs šī gada februārī iesniedza atzinumu, kurā norādīts, ka ēkas fasāde kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr atsevišķas apmetuma zonas un dzegu elementi ir bojāti un ir sliktā tehniskā stāvoklī, kas rada apdraudējumu personu drošībai. Vienlaikus apsaimniekotājs norādīja, ka ēkas kopīpašnieki sapulcē nolēmuši neveikt ēkas fasādes atjaunošanu.