Domāšana par to, ko dara citi, var novest pie kļūdainiem lēmumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka investīciju pasaulē noderīgi ir zināt to, ko domā citi ieguldītāji. Tiesa gan, šādu informāciju jāmāk uztvert pareizi, jo citādāk var tik pieņemti pārlieku emocionāli lēmumi, kurus vēlāk var nākties nožēlot.

Mūsdienās par dažādiem ieguldījumiem ir pieejama ļoti daudzveidīga informācija un prognozes. Tādējādi nav izslēgts, ka investors uz plašā informācijas klāsta fona galu galā apjūk, jo tā var būt arī vairāk vai mazāk maldinoša. Turklāt ir pētījumi, kas pierādījuši, ka pārāk daudz informācijas mēdz novest pie kļūdainiem investīciju lēmumiem. Tādējādi daudz ko izsaka arī investora psiholoģiskā sagatavotība.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Pērn reģistrēts rekordliels jauno uzņēmumu skaits, turklāt pērn jaunu kompāniju dibinātāji ir izcēlušies, dodot uzņēmumiem interesantus nosaukumus.

«Ja daži iegulda ievērojamus līdzekļus uzņēmuma mārketinga aktivitātēs, tad ir uzņēmēji, kuri izvēlas savam uzņēmumam tādu nosaukumu, kas paliek atmiņā arī bez reklāmas aktivitātēm,» teikts Lursoft paziņojumā par pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ar interesantiem nosaukumiem.

Pērn janvārī reģistrētas tādas SIA kā Sperjānis, Reindžers, Pedāļu pavēlnieks, februārī Latvijas uzņēmumu pulku papildināja SIA Ļoti laba doma, SIA Padod tālāk un SIA Rausēji, martā tika dibinātas SIA Kāp nost, SIA Vella kalpi un IK Lauķi, aprīlī vieni no interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem ir SIA Gods un …, kā arī SIA Disko pipars. Maijā tika nodibināta SIA Klusa blusa, SIA Komēta nenāk un SIA Gribu strādāt. Jūnijā Latvijā tika dibināta, piemēram, SIA Gugle, bet jūlijā – SIA Čoperis, augustā – SIA Autsaiders, SIA Normāls bizness un SIA Dvēseles ķēķis. Pērnā gada septembrī vieni no interesantākajiem jaundibinātu uzņēmumu nosaukumiem ir SIA Ēst! un a/s Iesim zaļi holding, oktobrī dibināta SIA Rižiki, bet novembrī – IK Ok vienmēr un SIA Ziemeļi ir tur, bet decembrī jaunie uzņēmēji savām firmām devuši tādus nosaukumus kā SIA JankaXXL, SIA Racējs, SIA Dvēseļnieks un SIA Astotā nedēļas diena.

Šobrīd portāls runabildes.lv ar visām saistītajām sociālo tīklu lapām tiek piedāvāts iegādei, biznesa portālam db.lv pastāstīja tā īpašnieks Artūrs Laukmanis.

«Portāls tiek pārdots, jo šobrīd, piemēram, sociālā tīkla Facebook portāla lapā ir sasniegts, manuprāt, tuvu maksimālais latviski runājošās auditorijas sekotāju (Like) skaits, kas ir 129 000,» paskaidroja A. Laukmanis.

«Nav noslēpums, ka mūsdienu interneta tehnoloģiju laikmetā lielāko apmeklētāju skaitu un sasniedzamību interneta portāli var piesaistīt tieši no sociālajiem tīkliem, tieši tāpēc līdzšinējā portāla attīstībā esmu koncentrējies tieši uz tiem. Portālam, protams, ir arī lapas sociālajos tīklos Draugiem.lv ar 78 000 un Twitter ar 1800 sekotājiem. Šajā brīdī, lai portālu attīstītu un paplašinātu, būtu nepieciešams piesaistīt vairāk darbinieku, kuri paplašinātu portālā atspoguļoto tēmu skaitu un ziņu apjomu. Īsāk sakot ir ļoti laba platforma, kuru var attīstīt vēl tālāk un sākt konkurēt arī ar tādiem portāliem kā Delfi un Apollo. Pats šobrīd (vismaz pagaidām) neesmu plānojis attīstīt portālu šajā virzienā, jo tad būtu jāiegulda pats dārgākais resurss - laiks, bet šobrīd savu laiku veltu viena starptautiska portāla izaugsmei un attīstībai, tāpēc arī tiek tirgots portāls Runabildes.lv, lai pārdošanas gadījumā iegūtos finanšu resursus varētu novirzīt šim starptautiskajam projektam,» stāsta A. Laukmanis. Viņš uzsver, ka portāls gadu gaitā esot ieguvis salīdzinoši lielu atpazīstamību Latvijā un valstīs, kurās uzturas latvieši, kā, piemēram, Anglijā, Īrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Pērnais gads e-komercijas jomā Austrumeiropā pagājis uz kolektīvās iepirkšanās viļņa, liecina Centrālās uz Austrumeiropas (CAE) valstu dati par šos portālus izmantojošās auditorijas apmēriem. Savukārt, kā noskaidrojies Gemius pētījumā, cīņā par Latvijas auditoriju vismaz pagaidām uzvarējis portāls Perkamkopa.lv.

Salīdzinot Latvijas, Krievijas un Polijas iepirkšanās portālu tendences, iezīmējas dažas atšķirības. Neņemot vērā faktu, ka Polijas interneta lietotāju skaits gandrīz 13 reizes pārsniedz interneta lietotāju skaitu Latvijā, kolektīvās iepirkšanās portālu skaits abās valstīs ir līdzīgs. Kamēr Polijā kolektīvās iepirkšanās portālu laurus plūc starptautiskais spēlētājs Groupon, Krievijā līderis ir vietējais spēlētājs Biglion.ru, savukārt par līderpozīcijām Latvijā noris cīņa starp vietējiem un starptautiskajiem spēlētājiem, novērojis Gemius.

Šā gada martā Perkamkopa.lv auditorijas sasniedzamība (reach) jeb proporcija no kopējās interneta auditorijas bija vislielākā no visiem Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāliem – nedaudz virs 11%. Tam uz papēžiem min portāls Zizu.lv, kura auditorijas sasniedzamība martā bija 10,5%. Savukārt portāla Citylife.lv auditorija no kopējās interneta auditorijas sasniedza 9,5%, bet Cherry.lv ar nedaudz vairāk kā 8,5% auditorijas sasniedzamību bija ceturtais apmeklētākais Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāls.

«Lai uzlabotu noskaņojumu, dažkārt atliek tikai ieskatīties kontaktu katalogā vai iepazīties ar sadarbības partneru uzņēmumu nosaukumiem, lai pēc tam vēl pārdesmit minūtes locītos smieklos,» secinājuši Lursoft darbinieki, kas apkopojuši Latvijā reģistrētos «jautrākos» uzņēmumu un biedrību nosaukumus.

Nereti uzņēmumu nosaukumos tiek apspēlēta dzīvnieku tēma, turklāt ne vienmēr uzņēmumi darbojas lopkopības vai vides aizsardzības nozarē. Piemēram, SIA Lietuviešu šņukuriņi īpašnieki kā darbības sfēru norādījuši nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Savukārt IU Plakans Runcis darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet IK Zaķis ar bisi - restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, un SIA Cālēna māja sniedz neklasificētus profesionālus, zinātniskus un tehniskus pakalpojumus, turklāt šim uzņēmumam ir izveidots arī savs Cālēna mājas fonds.

Latvijas karjeras un izglītības portāls Prakse.lv pēc veiksmīgas darbības Latvijā ir nolēmis uzsākt starptautiska mēroga darbību, piesaistot investīcijas 200 tūkstošu eiro apmērā no investīciju fonda FlyCap.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Jau šogad portāla darbība tiks uzsākta Igaunijā, Lietuvā un Lielbritānijā. 2015. gadā plānots izvērst darbību arī Spānijā, Somijā un ASV, informē LGA.

«Investīcijas palīdzēs veiksmīgi attīstīt portālu, piedāvājot jaunas funkcionālas iespējas gan jauniešiem, gan uzņēmumiem un virzīt portālu Baltijas un Lielbritānijas tirgū,» informē SIA Prakse.lv dibinātājs un valdes loceklis Jānis Logins.

Starptautiski Prakse.lv darbosies ar nosaukumu PractiCan.com. PractiCan.com portāla mērķis ir palīdzēt jauniešiem atrast prakses un pirmās darba iespējas, savukārt uzņēmumiem - talantīgākos jauniešus. Prakses vietu skaits ir ierobežots, tāpēc portāls piedāvā jauniešiem arī virtuālas prakses iespējas jeb Virtuālo praksi.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

41,4% respondentu uzskata, ka kolektīvās iepirkšanās portālu nozarei būtu nepieciešama īpaša uzraudzība, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla gudriem.lv pētījums.

30,9% uzskata, ka tas nav nepieciešams, bet 25,2% - ir pret papildus regulācijām, jo to ieviešana var paaugstināt preču un pakalpojumu cenas kolektīvās iepirkšanās portālos.

Lai izzinātu galvenās problēmas kolektīvās iepirkšanās portālu darbībā, portāls gudriem.lv savā pētījumā uzdeva jautājumu par to, ar kādām grūtībām saskārušies kolektīvo iepirkšanās portālu klienti vai viņu radinieki.

27,8% bija slikta preces vai pakalpojuma kvalitāte, bet 17,1% klientu pamanījuši negatīvu attieksmi no preces vai pakalpojuma pārdevēja.

14,4% aptaujāto apgalvoja, ka kuponā uzrādītā atlaide neatbilda patiesībai un patiesībā ir zemāka. 14% respondentu radusies problēma ar preces piegādi, bet 13,1% - ar bojātas preces apmainīšanu vai atdošanu.

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu nesošs un to slēgt negrasās.

Augstākais lietotāju skaits, ko portāls piedzīvojis ir 1,2 miljoni, šobrīd tas mērāms nedaudz virs 300 tūkstošiem unikālo lietotāju. «Draugiem Group» pārstāvis Jānis Palkavnieks biznesa portālam db.lv teic, ka, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, tas nebūt nav mazs skaitlis. «Nezinām, kā būs šogad, bet pagājušajā gadā platforma bija pelnoša.»

Lielākā interese par portālu ir tieši Latvijā dzīvojošiem lietotājiem. Par aktīvu lietotāju tiek uzskatīts ikviens, kas portālu lieto vismaz vienu reizi mēnesī. Daļa lietotāju profilus ir dzēsuši, daļa vienkārši paliek neaktīvi. «Ir lietotāji, kas ienāk katru dienu, ir tādi - kas reizi mēnesī,» lietotāju paradumus raksturo J.Palkavnieks.

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Aptuveni divus mēnešus pēc paziņojuma par portāla Cālis.lv pārdošanu Igaunijas uzņēmumam, mainījušās arī tā amatpersonas.

SIA Cālis.lv valdes locekles amatu pametusi portāla izveidotāja un bijusī īpašniece Agnese Vīdnere, savukārt viņas vietā stājās Lietuvas pilsonis Deividas Talijunas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Cālis.lv iegādājās igauņu investīciju uzņēmums NextMedia Baltic, kas strādā Baltijas interneta tirgū vairāk nekā desmit gadus. NextMedia Baltic īpašumā ir 75% uzņēmuma daļu, bet 25% vēl joprojām pieder A. Vīdnerei.

Portāla dibinātāja iepriekš norādīja, ka Cālis.lv komanda pamatā paliks tā, kas strādāja pēdējos gadus, bet tai noteikti piebiedrosies kāds jauns cilvēks. «Pirkums notika diezgan ātri, mēneša laikā. Bet doma par to, ka vēlamies Cāli pārdot, radās jau vasarā. Īpaši aktīvi pircēju nemeklējām. Uzskatīju, ka viss notiks tā un tad, kad tam jānotiek. Tā arī notika,» iepriekš Db.lv stāstīja A. Vīdnere, atklājot, ka dažādi piedāvājumi nopirkt portālu bijuši arī iepriekš, tomēr tie tikuši noraidīti.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Kamēr visa pasaule cīnās ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem un sekām, diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kas izmanto krīzes situāciju par labu sev.

Esošā pandēmija rada labvēlīgu augsni kibernoziedzniekiem, un viņi izgudro arvien jaunus veidus, kā nopelnīt gan uz informatīvā "haipa" viļņa, gan arī dēļ izmaiņām darba un dzīves kārtībā. Tādēļ "Tet" aicina pievērst īpašu uzmanību kiberhigiēnai, lai pasargātu sevi un uzņēmumu ne tikai no vīrusiem reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā.

Krīze kā iespēja uzbrukt

Pirmie noziegumu mēģinājumi tika pamanīti vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad Covid-19 epidēmija tikai aizsakās Ķīnā. Tajā brīdī cilvēkiem visā pārējā pasaulē pietrūka informācijas par slimību, un viņi aktīvi meklēja to tiešsaistē. Kibernoziedznieki bija izdomājuši veidu, kā "palīdzēt" šādiem informācijas meklētājiem, un izveidojuši vairākus portālus, kur varēja lejupielādēt "Covid-19 antivīrusa datorprogrammu". Kad meklētāji apmeklēja portālu un mēģināja lejupielādēt programmu, viņu dati tika nošifrēti un nozagti.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV), veicot drošības incidentu analīzi, atklājusi, ka vairākās plaši apmeklētās Latvijas tīmekļa vietnēs notikusi ļaunatūras izplatīšana caur OpenX baneru apmaiņas sistēmu. OpenX ir populāra programma, kas palīdz tīmekļa vietnēm izvietot un administrēt reklāmas banerus, nodrošinot baneru rotāciju un reklāmu atlasi bez vietnes administratora līdzdalības.

Vietnes, caur kurām vīruss tika izplatīts, esot novērsušas drošības problēmas, tomēr Latvijā joprojām inficētas varētu būt aptuveni 300 IP adreses.

Datora inficēšana ar vīrusu notika caur inficētu baneri, tālāk dators, kuram šis baneris tika parādīts, lietotājam nezinot, pats lejupielādēja failu, kas saturēja infekciju. Caur inficētajiem baneriem tika izplatīti vairāki vīrusu veidi - tā sauktais Policijas vīrus, Gozi un Zeus vīrusi. Zināms, ka inficēto tīmekļa vietņu apmeklētājiem bijis risks inficēt savus datorus vismaz no 2013.gada augusta, taču inficētas interneta vietnes apmeklējums automātiski nenozīmē, ka dators ticis inficēts, jo kaitnieciskā banera rotācijas periods bija īss un ne katrs lietotājs varēja ar to saskarties.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū Latvijā patlaban valda piesardzība, norāda kolektīvas iepirkšanās portālu kopaletak.lv pārvaldošā uzņēmuma SIA Modern Fashion Group īpašnieks Aldis Kaļiņins.

Viņš sacīja, ka tas ir skaidrojams ar tirgu pametušo kolektīvās iepirkšanās portālu Citylife un Cherry darbības pārtraukšanu.

«Pēc pagājušā gada notikumiem, kad kolektīvās iepirkšanās portālu tirgu ar diezgan lielu troksni un nekārtībām aiz sevis pameta divi ļoti lieli spēlētāji - Citylife un Cherry, sekas ir jūtamas vēl šodien. Gan sadarbības partneri, gan pircēji pēc šiem notikumiem uz kolektīvās iepirkšanās portāliem skatās daudz uzmanīgāk un ir piesardzīgāki. Uzņēmumi lēmumu, sadarboties ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, pieņem piesardzīgi un ar apdomu,» situāciju nozarē raksturja Kaļiņins.

Darba devēji aplūko kandidāta dzīves gājumu (CV) vidēji sešas sekundes, pēc kura tiek formulēts pirmais priekšstats, vai CV iesūtītājs der izsludinātajai vakancei. Latvijā lielākā daļa lielākā verība CV tiek pievērsta darba pieredzei un iepriekšējo darba vietu nosaukumiem.

Latvijā kandidātu atlasi uz izsludināto vakanci pārsvarā uzņēmumā veic viens cilvēks bez asistentiem vai palīgiem. Vidējais apjoms, cik vienam personāla speciālistam gada laikā jāpieņem darbā ir no desmit līdz 20 darbiniekiem, noskaidrojies CV Market Latvia veiktajā aptaujā. Laika patēriņš, ko darba devējs velta vienam CV, ir dažāds, sākot no piecām sekundēm līdz desmit minūtēm. Lielākā daļa respondentu atzīst, ka divu līdz trīs minūšu laikā var izlemt, vai dotā kandidatūra izskatāma rūpīgāk un vai kandidāts aicināms uz interviju. Savukārt ārvalstu pētījumā, ko veica The Ladders, noskaidrojās, ka, lai formulētu pirmo priekšstatu par kandidātu, darba devējam bija nepieciešamas sešas sekundes.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto jauno noteikumu projektu par zvejas un akvakultūras produktu papildu marķējumā lietojamiem sugu tirdzniecības nosaukumiem, kas sagatavots, lai noteiktu izplatīšanai mazumtirdzniecībā paredzētajiem zivju produktiem marķējumā norādāmo sugu tirdzniecības nosaukumus latviešu valodā., informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, izplatot zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā jānorāda ne tikai zivju sugas komerciālais nosaukums, bet arī tās zinātniskais nosaukums.

V. kalniņa piebilst, ka noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Vispārīgos principus, prasības un atbildību, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju, jo īpaši pārtikas marķēšanu, nosaka regulapar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Saskaņā ar minētās regulas prasībām marķējumā obligāti jānorāda pārtikas produkta nosaukums, sastāvdaļu apraksts, pārtikas produkta neto daudzums, minimālais derīguma termiņš vai „izlietot līdz” datums, paziņojums par uzturvērtību u.c. informācija. Šīs regulas prasības jāievēro neatkarīgi no marķēšanas prasībām, kas paredzētas īpašos ES noteikumos, kurus piemēro konkrētiem pārtikas produktiem. Tāpēc regulā par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju noteikts, ka, izplatot zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā jānorāda zivju sugas komerciālais nosaukums un tās zinātniskais nosaukums.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) Jelgavas iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki atsavinājuši 569 tūkstošus cigarešu, 152 litrus nelegālā alkohola un 170 litrus dīzeļdegvielas.

Kā informēja VP pārstāvji, 10.aprīlī, Jelgavā kriminālpolicijas darbinieki vienā no jaunbūvēm un garāžām atsavināja lielā apmērā nelegālās cigaretes ar Krievijas , Baltkrievijas un Azerbaidžānas akcīzes markām ar nosaukumiem Winston Blue, More, Palmall, NZ Gold un citiem nosaukumiem, kuras bija safasētas 57 kastēs, kā arī izņēma 61 litrus spirta, kurš bija pildīts dažāda tilpuma plastmasas kannās, 37,1 litrus degvīna, kurš bija pildīts 53 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri, 53,9 litrus vīna, kurš bija pildīts 77 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri un 170 dīzeļdegvielu, kura bija pildīta dažāda tilpuma kannās.

Uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums, kas paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā taps jauns kvartāls Putnu ieleja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu ar šādu devīzi Liepājas būvvaldes izsludinātajā metu konkursā piedāvāja SIA Gaiss arhitekti Kārlis Melzobs un Arnita Melzoba, apspēlējot faktu, ka šajā pilsētas daļā vairākām ielām ir putnu nosaukumi. Putnu ielejas būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 700 tūkst. eiro.

Konkursa uzvarētāju piedāvājums tiks prezentēts Liepājas domes Attīstības komitejā, un pēc tam pašvaldība lems par Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu arhitektu idejas īstenošanai. Konkursam pavisam tika iesniegti trīs darbi – Oāze, Aizvēja ielokā un Putnu ieleja. Visi tika pieņemti un vērtēti oktobra sākumā.

Žūrijas loceklis, pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns uzsver, ka tieši uzvarētāju piedāvājums «vislabāk telpiski un ainaviski risina šās pilsētas vietas raksturu, to atvasinot no piegulošo ielu nosaukumiem». Atbilstoši tuvējo ielu nosaukumiem renovējamā teritorijā tiks radītas īpašas mazās arhitektūras formas un kvartāls dalīts nosacītās zonās ar raksturīgām vietzīmēm: Stārķu laukums, Zvirbuļu laukums, Cīruļu laukums, Žagatu laukums. Labiekārtojuma priekšlikuma pamatformu veido dažādu izmēru apļi, kurus iekļauj līklīniju formas celiņi ar krāsainu iesegumu. Apļveida laukumi katrs plānots ar atšķirīgu saturu – rotaļu un vingrošanas iekārtām, kokiem, krūmiem un citiem augiem, strūklaku, apgaismojuma elementiem utt.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.