Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka Ķīnas hakeri uzbrukuši Dienvidkorejas varas iestāžu datoriem ar divu vīrusu palīdzību, Peep Trojan un Backdoor Revacc, piespiežot šo valsti uzsākt paaugstinātas drošības pasākumus. Vīrusi atļauj ļaunprāšiem iegūt nesankcionētu pieeju informācijai, kura glabājas inficētajos datoros. Pēc Dienvidkorejas nacionālās izlūkaģentūras (NIS) datiem, uzbrukumiem jau tikuši pakļauti kopumā ņemot 278 datori, un vīrusi turpina izplatīties tālāk. Dienvidkorejas nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) jau 19. jūnijā paziņoja, ka 64 datori sešās valdības iestādēs tikuši inficēti ar spiegu programmām, kuras pienāca pielikumu veidā elektroniskajām vēstulēm. Tās tika nosūtītas no Ķīnas. "Valdība vērtē šo incidentu kā draudu nacionālajai drošībai… cīņai ar to tiks piesaistītas attiecīgās ministrijas, kā arī policijas aģentūra", — ir sacīts NIS oficiālajā paziņojumā. Pēc aģentūras veiktās izmeklēšanas datiem, par uzbrukuma upuriem ir kļuvušas 10 valdības iestādes, tajā skaitā nacionālais parlaments, Korejas Kodolenerģijas pētījumu institūts, kā arī Nacionālā jūras policijas aģentūra. Hakeri ir nolaupījuši 122 paroles elektroniskā pasta kontiem, kuri pieder parlamenta un likumdošanas aparātu darbiniekiem. Kopējais nodarīto zaudējumu lielums pagaidām nav noteikts. Lai brīdinātu no līdzīgu incidentu atkārtošanās nākotnē, Dienvidkorejas Ārlietu ministrija plāno caur Ķīnas vēstniecību Seulā nosūtīt oficiālu pieprasījumu šīs valsts varas iestādēm

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Pirms 40 gadiem zinātniece Aina Muceniece atklāja, kā ārstēt vēzi ar vīrusa palīdzību. Tagad viņas atziņas apstiprina aktuālākie pasaules pētījumi.

Jau sešdesmitajos gados Aina Muceniece atklāja, ka maza bērna zarnu trakta vīruss spēj iznīcināt vēža šūnas. Izmantojot selekcijas un adaptācijas metodes, tika iegūts dzīvais zarnu vīruss, kura preparāts nosaukts par Rigvir.

«Atšķirībā no ķīmijterapijas un staru terapijas Rigvir neatstāj smagas sekas uz pacientu orgāniem. Par to liecina arī pacientu ilgais mūžs pēc šī preparāta pielietošanas,» skaidro zinātniece. Viņas atklājums ir aprakstīts izdevniecībā Zinātne 1972. gadā krievu valodā iznākušajā grāmatā «Vīrusu onkotropisms un vēža viroterapijas problēma».

Pasaulē par līdzīgiem secinājumiem viroterapijā zinātnieki plašāk sākuši runāt tikai deviņdesmito gadu sākumā. Kad maija beigās tiekamies ar Ainu Mucenieci Latvijas Viroterapijas centrā, kas dibināts pagājušā gada rudenī, tur viesojas arī zinātnieks no Austrālijas, kurš gan nevēlējās publiski atklāt savu vārdu.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusu radīšana aizvien biežāk tiek veikta uz komerciāliem pamatiem, kā vīrusu rakstītāju un spameru savstarpēji izdevīgas sadarbības darba auglis. Mērķtiecīgi „pēc pasūtījuma” radītie vīrusi strauji „izglītojas”. Var konstatēt, ka datorvīrusu radīšanas pasūtījumu tirgus ir izveidojies. Drūmie informācijas drošības speciālistu pareģojumi ir piepildījušies – spameru un vīrusu rakstītāju savienošanās ir notikusi. Pēdējie pārvērš mājas personālos datorus, kuriem ir platjoslas izeja Internetā, par spama izsūtītājiem, un pēc tam šādus tīklus izīrē. Pie tam maksa par Tīkla no daudziem tūkstošiem inficētu datoru izmantošanu dažu stundu garumā maksā no 50 līdz 100 dolāru. Šajā laikā inficēti personālie datori var izsūtīt miljoniem ziņojumu. Ņujorkas kompānija MessageLabs stādīja priekšā spama izsūtīšanas un vīrusu izplatīšanās elektroniskajā pastā dinamikas analīzes rezultātus. MessageLabs katru dienu skenē aptuveni 50 miljonus vēstuļu, tās klientu vidū ir — Lielbritānijas vēstniecība, Bank of New York, Japānas korporācija Fujitsu. Pasta analīze, ko kompānija pārbaudīja pirmajā pusgadā, sniegusi pārsteidzošus rezultātus. Saskaņā ar atskaites datiem, situācija ar spamu un pa pastu izplatītajiem vīrusiem strauji pasliktinās. No vienas puses, vīrusu daļa, kas tiek izplatīti pa elektronisko pastu, ātri pieaug — 8,3% no vairāk nekā 5,6 miljardiem vēstuļu, ko kompānija pārbaudījusi šī gada janvāra-jūnija mēnešos, vai katra divpadsmitā saturēja vīrusu. 2004. gada jūnijā šis radītājs sasniedza 9,3%. Salīdzināšanai: 2002. gada pirmajā pusgadā, pēc tās pašas kompānijas datiem, vīruss bija tikai vienā vēstulē no 392, 2003. gadā — vienā no 208. No otras puses, pieaug spameru aktivitāte — 86,3% no visa pasta 2004. gada jūnijā sastādīja tieši spams. Šī gada pirmajos četros mēnešos šis rādītājs variējās no 53% līdz 67%. Spama izplatītāju progress arī ir acīmredzams — 2002. gadā spams sastādīja tikai 1,5% no kopējā elektroniskās sarakstes apjoma. „Kad šis līmenis sasniedza 50%, mēs pat iedomāties nevarējām, ka tas spēs pacelties vēl stipri augstāk”, — izbrīnīts ir Braiens Čārnijs (Brian Czarny), kompānijas MessageLabs mārketinga viceprezidents. Kompānijā MessageLabs uzskata, ka tamlīdzīgu biedējošu procesu ir izraisījusi iezīmējusies ciešas sadarbības tendence starp vīrusu rakstītājiem un spameriem, kas izveidojusies uz „komerciāla” pamata — abas šīs grupas kopā savedusi dzīšanās pēc peļņas. MessageLabs speciālisti to noteikusi, novērojot čatus, kuros viens ar otru sazinās gan pirmie, gan otrie. Kā ziņo MessageLabs, tās darbinieki, kuri kontrolē spameru un vīrusu rakstītāju sazināšanos Tīklā, ir noskaidrojuši gan spameru, gan arī vīrusu autoru pieaugošos centienus „sakļaut rindas”. Pie tam kompānija uzsver, kavīrusu izplatīšana pati par sevi vai nu vispār nenes nekādus ienākumus vai arī ļoti nelielus. Toties nauda ir spameriem. Spameru un vīrusu rakstītāju savstarpējā sadarbība uz „komerciāliem” pamatiem — tā ir skaidri samanāma tendence, tieši tādā veidā ir radušies vīrusi Fizzer, Bugbear, Sobig, kā arī MyDoom.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka par pagājušā mēneša galveno notikumu kļuva pirmais vīruss, kurš inficē operētājsistēmas Windows CE, kā arī šīs operētājsistēmas vēlākas versijas, pazīstamas ar nosaukumu Windows Mobile, plaukstdatoru failus. Šis vīruss, kas pēc "Kaspersky Lab" klasifikācijas ieguvis nosaukumu WinCE.Duts.a, pats par sevi plaukstdatoru lietotājiem briesmas nesagādā, taču to izstrādājis vīrusu rakstītājs, kurš jau agrāk ir piedalījies plaši pazīstamu spiegu programmu izstrādāšanā. Šis fakts ļauj uzskatīt, ka nu jau nav aiz kalniem patiešām bīstami plaukstdatoru vīrusi, kas spēj ne tikai traucēt ierīču darbaspējīgumu, betarī novest pie konfidenciālas informācijas noplūdes. Lielākās bažas izraisa tieši konfidenciālas informācijas potenciālās zādzības draudi, jo plaukstdatorus izmanto, galvenokārt, biznesmeņi, kuru lielākajai daļai slepenu dokumentu glabāšanas problēma ir īpaši aktuāla. Pagājušais mēnesis ne tikai paplašināja platformu sarakstu, kuras ir pakļautas kaitīgo programmu darbībai, bet arī palielināja izmantoto tehnoloģiju arsenālu. No šī skatupunkta par nozīmīgu notikumu kļuva I-Worm.Mydoom.m. Šis tārps pirmais izmantoja populārās meklēšanas sistēmas - Google, AltaVista, Lycos un Yahoo! – lai vāktu pasta adreses, uz kurām vēlāk tika veikta inficētu vēstuļu izsūtīšana. Ja tārpa iepriekšējās versijas aprobežojās ar informāciju, kas atradās inficētajā datorā (Microsoft Outlook adrešu grāmata, dažu failu saturs cietajos diskos utt.), tad I-Worm.Mydoom.m adrešu meklēšanai izmantoja patiesi bezgalīgu resursu. Teorētiski, līdz tam brīdim, kamēr Tīklam pieslēgts paliek kaut vai viens ar šo tārpu inficēts dators, jebkurš Interneta lietotājs var atklāt I-Worm.Mydoom.m savā pasta kastītē. Praksē, starp citu, tārpa izplatīšanās mehānismu stipri ierobežo pielietotā meklēšanas pieprasījuma sastādīšanas algoritms: kā pieprasītais teksts tiek lietots domēna vārds, kurā atrodas inficētais dators (my-company-name.com). Pilnīgi iespējams, ka tuvākajā laikā tārpi sāks izmantot pieprasījumus, kas sastādīti tādā veidā, lai nekādi nebūtu atkarīgi no inficētā datora, un mērķtiecīgi veiktu meklēšanu, piemēram, forumos un viesu grāmatās, kā ar pasta adresēm visbagātākajos resursos. Tagad mīlētājiem viesoties Internetā, kas bezrūpīgi norāda savas pasta adreses publiskajos resursos, draud ne tikai spams vien. Nākas arī atzīmēt tārpa I-Worm.Bagle.aa parādīšanos, kurš līdztekus izpildāmajam failam, izplata arī savus izejas kodus. Lielu kaitējumu lietotājiem šī īpatnība nav nesusi, tomēr datoru huligāni ieguva iespēju labot šos kodus pēc saviem ieskatiem un laist gaismā jaunas tārpa Bagle modifikācijas. Nav šaubu, ka šis ir vēl viens paņēmiens kā paplašināt tārpa iekļūšanas mērogus lietotāju datoros, neķeroties ne pie kādiem sarežģītiem tehnoloģiskiem vai psiholoģiskiem paņēmieniem. Pēdējā laikā vīrusu rakstītāju vidū īpaši populārā „backdoor” uzstādīšana inficētajos datoros, pagājušajā mēnesī noveda ne tikai pie „tradicionālajām” inficēto vēstuļu masveida izsūtīšanām, bet arī pie tādu tārpu izplatīšanās kā Worm.Win32.Zendos.a. Kas attiecās uz parastiem failu vīrusiem, tad, līdztekus viņu iekarotajai Windows CE operētājsistēmai, tika fiksēta ievērojama tā saucamo sendviču, t.i., pasta tārpu, kuru ķermenis ir inficēts ar parastu failu vīrusu, skaita palielināšanās. Kā secinājumu atzīmēsim, ka aizvien lielākas bažas izraisa pasta tārpu patreizējās attīstības tendences. Kādreiz vīrusu un tārpu izstrādāšana un izplatīšana bija „pašapliecināšanās” līdzeklis, un sagādāja minimālas nepatikšanas ar to darbības izpausmju saskārušamies lietotājiem. Šodien, kad vīrusu rakstītāji savā darbībā sākuši iesaistīt augstu tehnoloģiju kriminālo aprindu pārstāvjus un parastus huligānus, pasta vīrusi rada milzīgas briesmas lietotāju informācijas konfidencialitātei un praktiski jebkura tīkla darbspējīgumam.

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Zinātnieki atklājuši, ka, atgriežoties kosmosa kuģim no kosmosa, tajā esošie vīrusi kļūst krietni vien spēcīgāki, ziņo Associated Press.

Zinātnieki eksperimenta nolūkos ievietoja salmonelozes vīrusu kosmosa kuģī Space Shuttle STS-115, kas 2006 gada septembrī lidoja atklātā kosmosā. Pēc kosmosa kuģa atgriešanās, izņemot no speciāli ietītās pakas šo vīrusu, un iebarojot to pelei, tā nomira trīs reizes ātrāk nekā pele, kurai tika iebarots zemes salmonelozes vīrus.

"Vienmēr, kad cilvēks dodas kosmosā, mikrobi dodas viņam līdzi. Nav iespējams sterilizēt cilvēku. Tieši tāpēc ir arī ļoti svarīgi uzzināt, kā šie vīrusi izmainās atklātā kosmosā," norādīja asociētais profesors no Arizonas universitātes Čerils Nikersons.

Pavisam nesen ir pabeigts apjomīgs pētījums par tipiskākajiem nosacījumiem M&A (uzņēmumu apvienošanās un iegāde) darījumos, kas veikti Baltijas valstīs 2007.-2008. gadā. Pētījumu veica Sorainen Igaunijas biroja partneris Toomas Prangli, datus pētījumam iesniedza lielākie Baltijas advokātu biroji.

Pavisam kopā, ievērojot stingru konfidencialitāti, tika apkopoti dati par 58 darījumiem (no tiem pabeigti 73%), kuros mērķa sabiedrība darbojusies vismaz vienā no Baltijas valstīm, kas mūsu tirgum ir ļoti labs rādītājs (salīdzinājumam var minēt, ka līdzīgā pētījumā par kontinentālo Eiropu 2008. gadā tika iekļauti 73 darījumu dati). Šis ir pirmais tāda apjoma pētījums par M&A praksi Baltijas valstīs tādēļ, lai gan kā visiem pētījumiem arī šim ir savi trūkumi, pētījuma rezultāti varētu būt interesanti visiem, kas saistīti ar minēto jomu. Zemāk aprakstīti daži no interesantākajiem pētījuma secinājumiem.

Tipiskākais - stratēģisks pircējs no Eiropas

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Uzņēmēja Antra Stare tekstildizainā ir atradusi savu nišu un par pasūtījumu trūkumu nesūdzas.

SIA ASD Baltija vadītājai un īpašniecei Antrai Starei pašai gan sevi vairāk patīk saukt par dizaineri, nevis uzņēmēju. «Savā būtībā es esmu radošs cilvēks. Neesmu tipiska uzņēmēja. Ja notiktu tā, ka bizness attīstās līdz liela uzņēmuma apjomiem, es pieņemtu cilvēku, kurš to vadītu, un pati paliktu radošajā dizaineres amatā, kas man sagādā vislielāko prieku.»

Savu biznesu, tekstildizaina izstrādājumu ražošanu, kas tagad tirgū pazīstami ar zīmolu Anna Andrea, Antra uzsāka pirms septiņiem gadiem. Pēc toreizējiem noteikumiem uzņēmuma pamatkapitālā — 2000 latos — varēja ielikt ne vien finanšu līdzekļus, bet arī materiālās vērtības, un Antra, māksliniece ar Latvijas Mākslas akadēmijas diplomu, pamatkapitālā ielikusi savus grafikas darbus.

Pētījumi apliecina, ka tā var paaugstināties no 12% līdz pat 40%, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vajag augstāku darba produktivitāti, bet naudas tehnoloģijām nav un darbu organizēt efektīvāk arī neizdodas? Iespējams, paparde un palma, varbūt akvārijs ar zivīm vai pat Duksis te sniegs palīdzīgu roku. Vismaz tā apgalvo pētījumi, kas norāda, ka produktivitāte var palielināties no knapiem 12% līdz pat grandioziem 40%, ja kantoros ir vairāk dzīvu būtņu nekā tikai cilvēki.

Uz darbu nākam strādāt, vai ne? Skaidrs. Un tieši tāpēc darba videi jāietver tikai tas, kas nepieciešams, lai veiktu šo godājamo funkciju. Skan loģiski, tomēr nepatiesi. Izrādās, cilvēks arī darbā alkst pēc estētikas, lai cik dārgs būtu galds un krēsls, pie kā un uz kā viņš sēž. «Nav īsti saprotams, kādēļ minimālistiski spartiskais kantoru iekārtojums biznesa pasaulē dominē tik ilgu laiku,» stāsta Ekseteras Universitātes (Lielbritānija) psiholoģijas profesors Kriss Naits, kurš kopā ar kolēģiem veica pētījumu par telpaugu ietekmi uz biroju darbiniekiem. «Ja mēs ieliktu skudru tukšā burkā vai gorillu plikā būrī, šie dzīvnieki justos nožēlojami. Cilvēki no tiem daudz neatšķiras,» viņš piebilst. Viņa veiktā pētījuma rezultāti apliecina, ka pat nedaudzi telpaugi palielina darbinieku produktivitāti par 15% salīdzinājumā ar «plikajiem» ofisiem. Viens augs uz kvadrātmetru (kas ir daudz, bet nenozīmē biroja pārtapšanu par tropu mežu) – un darbinieku atmiņas un citu galveno psiholoģisko testu rezultāti ievērojami uzlabojās. Pie ieejas izveidots zaļais stūrītis gan nestrādās, jo, kā norāda profesors, telpaugi ir katram darbiniekam jāredz no savas darba vietas. «Ir jābūt kam tādam, kas darbinieku saista psiholoģiski, jo tad cilvēks ir laimīgāks un labāk strādā,» puķu efektu izskaidro Kriss Naits. Telpaugu fons kādā citā pētījumā mazināja stresu un pazemināja asinsspiedienu jau pēc piecām minūtēm. Iespējams, pie vainas šai efektā ir augu krāsa – zaļā iedarbojas nomierinoši, bet nav tāda pētījuma, kas salīdzinātu vienkārši zaļi krāsotus kantorus ar ofisiem, kas pilni ar telpaugiem (kādā pētījumā atklājās, ka zaļā krāsa uzlabo arī lasīšanas kvalitāti, respektīvi, lasīšanas ātrumu un spēju uztvert lasīto).

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Farmācijas uzņēmuma Medpro eksports izvērsies plaši – no Lietuvas līdz pat Jaunzēlandei. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs neslēpj, ka par kompānijas nākotni jūtas drošs – ķīmisko substanču ražošana, uz ko specializējas Medpro, ir tik specifiska un sarežģīta nodarbošanās, ka nokopēt to bez ļoti nopietniem ieguldījumiem nav iespējams. Arvien vairāk attīstās arī otrs Medpro darbības virziens – uztura bagātinātāju ražošana, starp kuriem atrodamas arī īstas Latvijas dabas «pērles».

Ķēpa ir tā vērta

Vienīgais apjukuma brīdis uzņēmuma vēsturē ir bijis 90. gados, kad nobruka visi tirgi un nākotne likās miglā tīta. «Tad atnāca pirmais pasūtījums no Ungārijas. Tas bija brīnums! Jo izrādījās, ka viņi paši to ražot neprot un ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tad jau viss aizgāja,» atminas V. Buļs.

Saliekamu bērnu rotaļlaukumu ražotājs SIA Wendi Toys, kas produkciju līdz šim tikai eksportējis, uzsāk tirgošanu arī Latvijā.

«Izbaudot veiksmes stāstu ar sekmīgu eksportpreci – bērnu rotaļlaukumu, esam raduši iespēju to piedāvāt arī pašmāju pircējiem,» paziņojis SIA Wendi Toys valdes loceklis un rīkotājdirektos Ivars Upmalis.

Bērnu rotaļlaukumu cenas Latvijas pircējiem būs zemākas – atbilstošas pirktspējai, «lai gan produkts būs pat labāks nekā eksportam,» apgalvo I. Upmalis.

DB jau iepriekš rakstīja, ka uzņēmuma ražotie rotaļlaukumi ir saliekami un kompakti iepakoti, kas ļauj tos ietilpināt arī vieglās automašīnas bagāžniekā.

Uzņēmuma rīkotājdirekotrs iepriekš vaicāts, vai ideja ir patentēta vai kā citādi aizsargāta, norādīja: «Ir divi veidi, kā sevi pasargāt. IKEA aizsargāšanas princips ir zemākā pašizmaksa. Vēl efektīvāks veids ir būt soli priekšā. Labākais piemērs rotaļlietu pasaulē - Brio pirmie izdomāja koka vilcieniņus, kas brauc pa sliedēm. Viņus kopē visa pasaule, arī IKEA, bet viņi par to neuztraucas un ir soli priekšā - katrā izstādē parāda ko jaunu un notirgo vairāk nekā jebkurš no kopētājiem. Patentēt, manuprāt, nozīmē, samaksāt lielu naudu par iespēju tiesāties.»

Sākot ar 2019. gada 1. septembri, Sharp biroja tehnikas iekārtu ražotāja pārstāvniecību un izplatīšanu Latvijā pārņēmis uzņēmums SIA Tomega.

Ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biroja nodrošinājumā, tehnikas apkalpošanā un izejmateriālu piegādē Baltijas tirgū, Tomega veic nākamo soli uzņēmuma attīstībā. Uzņēmums ir sevi pierādījis kā stabilu, kvalitatīvu un uz sadarbību orientētu uzņēmumu, kā rezultātā aizvien vairāk pasaulē labi zināmi zīmoli izvēlas SIA Tomega par sadarbības partneri. Jāpiebilst, ka SIA Tomega partneru tīkls ir ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās, kā Daugavpils, Ventspils un Liepāja, bet arī mazākās pilsētās, piemēram, Kandavā, Balvos, Limbažos.

Sharp ir uzņēmums ar bagātu vēsturi, tā pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad tālajā 1912. gadā uzņēmums sāka savu darbību elektronikas jomā. Jau 1972. gadā Sharp prezentēja pirmo kopētāju, kas norāda uz gadu desmitus ilgu pieredzi biroja tehnikas ražošanā un jaunu kvalitātes standartu ieviešanā. Līdz šim uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā veica uzņēmums Inter-Rīga, kurš darbību pārtrauc, kā rezultātā SIA Tomega ir pārņēmusi Sharp partnera pienākumus Latvijā, apkalpojot esošos klientus, nodrošinot garantijas saistību izpildi un turpinot zīmola virzīšanu tirgū.

2010. gada Reputācijas Topa pirmajā trijniekā ierindojušies mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kam seko sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA Lido un pārtikas ražotājs SIA Spilva.

28. maija Lietišķajā Dienā lasiet intervijas un viedokļus par un ap Uzņēmumu Reputācijas Topa 2010 līderiem.

Pārtikas cenu zīlēšana

Pārtikas tirgus atkal var piedzīvot jaunu cenu kāpumu, tomēr tāds cenu šoks, kāds bija 2008. gadā, visticamāk, nebūs.

Stabilitātes recepte

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Rīcībspējīgais spīdeklis

Zem N97 Mini Gold Edition spīdīgā vāka slēpjas uzticams un darbīgs viedtālrunis.

Vēršoties pret atdarinājumiem un negodīgu konkurenci, SIA Spilva pēdējo 10 gadu laikā 3 reizes ir mainījis burciņu dizainu un 4 reizes – populārāko produktu burciņu etiķetes.

Atdarinātāju biežāk kopētie produkti ir Spilvas tomātu mērces; atdarinājumi sastopami arī zupu, dresingu un citās uzņēmuma ražoto produktu kategorijās, informē kompānija.

«Atdarinātāju iecienītākie Spilvas produkti, protams, ir tie, kuriem ir vislielākās tirgus daļas. Maldinot pircēju – atdarinot Spilvas burciņu un etiķešu dizainu, burtveidolu un arī produkta nosaukumu, atdarinātāji cenšas paņemt kādu daļu no Spilvas produkta tirgus. Protams, daļa pircēju, kuri maldināšanas rezultātā ir iegādājušies atdarinājumu, turpmāk īpaši pievērš uzmanību produkta izskatam un cenšas turpmāk nopirkt iecienīto produktu; tomēr šādi gadījumi ietekmē tirgus daļu un atļauj kopētājiem nopelnīt uz tirgus līderu rēķina. Ir bijuši gadījumi, kad Spilvā saņemam kritiku no pircējiem par produktu, kurš izrādās nav Spilvas produkts, bet ir atdarinājums, un kritizētājs to nav pamanījis,» situāciju komentē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. Lai pasargātu produktus no negodīgas konkurences, Spilvas ražojumiem ne tikai tiek regulāri mainīts dizains, kas, protams, prasa papildu investīcijas, bet arī attiecīgās preču zīmes un to dizaini tiek reģistrēti Latvijas Republikas Patentu valdē.

ASV filmu nozares asociācija Motion Picture Association (MPA) paziņojusi, ka drīzumā sāks tiesu ceļā vajāt personas, kas internetā dalās ar kopētām filmām, raksta portāls Wired News. Tādējādi MPA iet mūzikas izdevēju pēdās. ASV mūzikas industrijas organizācijas no 2003. gada rīkojas līdzīgi, ierosinot civīllietas, katras dažkārt tūkstošiem dolāru vērtībā, pret mūzikas failu kopētājiem. Tomēr neatkarīgi pētījumi liecina, ka ši akcijas bijusi bez rezultātiem, turklāt izraisījusi skandālus, kā, piem. mazgadīgas meitenes iesūdzēšana tiesā, pusaudžu mantas apķīlāšanas u.tml. MPA pārstāvji uzskata, ka kopēt filmas internetā ir tas pats, kā zagt DVD diskus veikalā un izteikuši apņēmību stingri rīkoties.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

Ieguvuši pasaules mēroga slavu ar kopētajiem sīkrīkiem un apģērbiem, ķīnieši nav apstājušies un kopēšanu pacēluši jaunā līmenī. Viņi kopē veselu ciemu, kas atrodas Alpos, vēsta ibtimes.com.

Medijs raksta, ka Austrijas ciems Halstate ir pazīstams ar savām koka mājiņām, senajām baznīcām un elpu aizraujošajiem panorāmas skatiem pār ezeru un uz apkārt esošajiem sniegotajiem Alpiem. «Daudzi to raksturo kā visskaistāko pie ezera esošo ciemu pasaulē,» norādījusi vietējā tūrisma iestāde.

Ķīnieši, šķiet, šim faktam piekrīt vairāk nekā jebkurš cits pasaulē. Tas bijis vairāk šoks, nevis pārsteigums Halstates 800 iedzīvotājiem, kad viņi uzzinājuši, ka kāda korporācija Ķīnā būvē Halstates kopiju.

Pateicoties Austrijas ciema skaistumam, tam piešķirts UNESCO Pasaules mantojuma statuss. Interesanti, ka nevienam nav bijusi nojausma, ka ķīnieši plāno šādu projektu, nemaz nerunājot par to, ka viņi patiešām varētu ķerties pie tā celtniecības.

Lai arī ir saņemti patenti un atvērts ASV tirgus, tomēr lielie mārketinga maksājumi, kā arī valsts atbalsta trūkums liedz izmantot iespējas

Gada laikā ir izdevies ieinteresēt lielveikalu tīklus ne tikai ASV un Eiropā, bet pat Ķīnā un Krievijā, taču pieprasījums pārsniedz iespējas, intervijā DB stāsta ogu bioloģisko izstrādājumu ražotājas SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs.

Pirms gada bija ziņa, ka vienojāties par produkcijas piegādēm ASV lielveikalu tīklam. Kādi ir rezultāti?

Rezultāti ir lieliski, jo uzņēmuma produkcija spēja ieinteresēt ne tikai viena lielveikalu tīkla iepircējus. Tikko ir nosūtīta pirmā produkcijas partija uz Franciju un pat Āfriku, gaidām pasūtījumus no Itālijas un Lielbritānijas. Savukārt ASV pašlaik strādājam jau ar divām lielveikalu ķēdēm, turklāt nākamā gada aprīlī jāuzsāk piegādes trešajai. Pašlaik uzņēmums ir reģistrējis patentu (ASV, Ķīnā un ES, gaida reģistrācijas apstiprinājumu no Japānas un Krievijas) ne tikai gala produktam un tā izgatavošanas receptūrai, bet arī ražošanas tehnoloģijai, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem produkcijas kopētājiem – konkurentiem. Tomēr, neraugoties uz patentiem un spēju atvērt noieta tirgus un ieinteresēt lielveikalu ķēdes, uzņēmums nespēs saražot tik lielus bioloģiskās ogu produkcijas apjomus, cik varētu vēlēties lielveikalu tīklu ķēdes pat ASV. Uzņēmuma rīcībā nav ne tik lielu apgrozāmo līdzekļu, lai varētu iegādāties (ar priekšapmaksu) ražošanai nepieciešamo ogu daudzumu, ne arī nodrošinājuma (saldētavu), lai varētu tās uzglabāt. Uzņēmuma apgrozījums aug, tomēr tas nav tāds, lai bankas aizdotu apgrozāmajiem līdzekļiem simtus tūkstošu. Faktiski bankām esam pārāk mazs uzņēmums, turklāt lielveikali nebūt neraksta garantijas vēstules, ka iepirks konkrētu daudzumu produkcijas un veiks samaksu, bet gan tikai to, ka ir noslēgts piegādes līgums.

Pašlaik, lai uzņēmējs varētu uzlikt izkārtni vai citu publisku informāciju ar tekstu tikai svešvalodā, attiecīgajam tekstam jābūt reģistrētam kā preču zīmei.

Pirmkārt, preču zīmes reģistrācija (skaitot tikai valsts nodevas vien) izmaksā vismaz 125 Ls. Otrkārt reģistrācijas process aizņem vairākus mēnešus (vidēji pusgadu). Tātad uzņēmējam ļoti savlaicīgi jāplāno attiecīgā akcija un jārēķinās ar mazam uzņēmumam pietiekoši būtiskiem izdevumiem. Ja akcija notiek tikai vienu reizi neilgu laika periodu, tad, protams, minētais laika un naudas patēriņš nav samērīgs.

Turklāt, jāpatur prātā, ka ne visu var reģistrēt kā preču zīmi (piem. tekstu, kas tikai un vienīgi apraksta pakalpojumu veidu, nevarēs reģistrēt kā preču zīmi).

Jāpiekrīt, ka Valsts valodas centra ieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir zināmā mērā «divkosīgs». Pirmkārt, Latvijas likums par preču zīmēm viennozīmīgi un skaidri atļauj uzņēmējiem lietot savā darbībā arī nereģistrētas preču zīmes. Tā ir uzņēmēja brīva izvēle, vai ieguldīt laiku un naudu savas preču zīmes aizsardzības nodrošināšanai, vai nē. Reģistrētai preču zīmei ir piešķirts lielāks aizsardzības apjoms, t.i. iespēja vērsties pret attiecīgā zīmola kopētājiem un atdarinātājiem, taču citādi reģistrēta preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam uz kādu plašāku izmantošanas jomu komercdarbībā. Respektīvi, preču zīme (apzīmējums, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem) ir un paliek pēc savas funkcijas preču zīme, vienalga, vai tā ir vai nav reģistrēta.

Pastāvīgi tiek radīti un izplatīti dažādu vīrusu paveidi. Tāpēc ir svarīgi, ka visu banku klienti regulāri veic antivīrusu programmnodrošinājumu atjaunošanu.

Vīrusi un vēstules ar aicinājumu atklāt savus autorizācijas kodus (physing), tai skaitā bankas pakalpojumu izmantošanas kanālu informāciju, piemēram, karšu, internetbankas u.c. kodus, ir starptautiska problēma. Tāpēc interneta pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir uzraudzīt datoru drošības sistēmu prasības atbilstoši šodienas vajadzībām un identificēt jaunus uzbrukuma kanālus un formas, Db.lv informēja Nordea bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristians Pudans.

Līdzīgu uzbrukumu rezultātā pagājušajā nedēļā apmēram 250 Zviedrijas Nordea klientu datori tikuši inficēti ar vīrusiem, tādejādi atklājot informāciju trešajām pusēm. Visi Zviedrijas klienti, kas ir rīkojušies saskaņā ar bankas līgumiem, ir saņēmuši pilnīgu zaudējumu kompensāciju.

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Divi vīrieši no Latvijas ilgāk nekā desmitgadi uzturējuši ļaunatūru tirdzniecības biznesu, tirgojoties ar programmām, kas izmantotas nopietnos uzbrukumos ASV uzņēmumiem, liecina trešdien Aleksandrijas federālās tiesas publiskotais apsūdzības raksts.

Prokuratūra apgalvo, ka abi vīrieši kopīgi ar savu līdzzinātāju no Virdžīnijas izveidojuši ļaunatūrtu paketi, kas tikusi piedāvāta kibernoziedznieku uzturētajās tīmekļa vietnēs.

Šos pakalpojumus, kuriem piekļūt bijis iespējams, izmantojot anonimitātes nodrošināšanas programmatūru Tor, hakeri snieguši kopš 2006.gada beigām.

Starp viņu piedāvātajām ļaunatūrām bijuši visefektīvākie vīrusi, kādi zināmi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), teikts apsūdzības rakstā.

Apsūdzības rakstā nav teikts, kādi uzņēmumi cietuši no apsūdzēto tirgotajām ļaunatūrām un cik liels ir nodarītais kaitējums.

Apsūdzētie identificēti kā Ruslans Bondars un Jurijs Martiševs. Abiem izvirzītas apsūdzības sazvērestībā nolūkā veikt krāpšanu internetā, kā arī interneta krāpšanā un datoru uzlaušanā.