Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

No kurpniekiem rūpniekos Rūdolfs Eglītis sevi iecēla pats. Viņa galvenais trumpis bija — iet vienā solī ar modi.

1927. gads. Aina apavu rūpnieka Rūdolfa Eglīša veikalā. Ap avīzes Jaunākās Ziņas un žurnāla Atpūta īpašnieci kaprīzo Emīliju Benjamiņu kurpēm rokā līkņā vairākas pārdevējas. Klāt, kā to liecina izdevums Aizkulises, arī pats veikala īpašnieks.

— Protams, kurpes pasniegtas tās labākās. Emīlijai tās ļoti labi piestāv un viņa reti kad ko pasūta no Vīnes un Parīzes. [..] Patiesībā viņa Latvijas kurpes vien valkā, un, ja Eglīšam būtu visas tik labas klientes kā Emīlija, tad viņš jau sen būtu kļuvis par miljonāru. Emīlija pasūta gadā 20 — 30 pāru. Tiešām, agrākos laikos tā tirgojusies, noteikusi pati savu cenu — 24 lati, un vairāk nekad nav gribējusi dot. Bet tagad tā jau sen maksā to pašu cenu, ko maksā citas dāmas. Viņas figūrai kājas pilnīgi pieklājīgas. Emīlija valkā 38. numuru. Un kaut gan viņu uzskata par vienu no kaprīzākajām klientēm, tad tomēr apavu rūpnieks Eglīts to ciena un ir lepns, ka Emīlija taisni pie viņa pasūta visus savus apavus.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Apavu izgatavošana ar rokām krietni atšķiras no to mehāniskas ražošanas, prasa ilgu laiku, meistara prasmi un pacietību. Latvijā apavu ražošana lielākos apmēros nepastāv, taču ir daži apavu izgatavotāji, kas aizņem rokām darinātu kāju ģērbu nišu. Viens no lielākajiem ir Elegants, kurš izdzīvojis no padomju laikiem. Piedāvājam aplūkot, kā apavu izgatavošanas darbnīcā top kurpes!

Apavu izgatavošanas procesu var aplūkot galerijā augstāk!

Lai arī apavu izgatavošanas apjomi, salīdzinot ar lielajām apavu ražotnēm Eiropā, nav lieli - aptuveni simts apavu pāru mēnesī, salīdzinot ar līdzīgiem vietējiem nišas uzņēmumiem, šie apjomi esot «milzīgi», stāsta Eleganta vadītājs Raimonds Burakēvičs, kurš apavu darbnīcā grozās jau kopš septiņu gadu vecuma. R. Burakēviča tēvs bijis šīs apavu darbnīcas saimnieks, tādēļ varētu teikt, ka Raimonds ir ģimenes tradīciju turpinātājs, viņš iepriekš atzina DB.

Pasaulē aizvien populārāki kļūst dažādu preču regulāro piegāžu pakalpojumi – cilvēki labprāt izvēlas regulāri saņemt apģērbu, ēdienu vai skūšanās komplektus. Savu pirmo abonēšanas pakalpojumu ieviesis arī Nike, raksta CNN Business.

Kompānija paziņojusi, ka izveidojusi Nike Adventure Club – sporta apavu abonēšanas pakalpojumu bērniem vecumā no 2 līdz 10 gadiem. Nike vecākiem piedāvās trīs variantus – četrus sporta apavu pārus gadā par 20 dolāriem mēnesī, sešus pārus apavu par 30 dolāriem mēnesī vai 12 apavu pārus par 50 dolāriem mēnesī. Pircējiem tiks dota iespēja izvēlēties no aptuveni 100 apavu veidiem.

Nike mērķauditorija ir aizņemti vecāki, kas dzīvo piepilsētās un kuri nedzīvo blakus apavu veikaliem. Kompānijas pārstāvji uzsver, ka regulāra bērnu vešana uz veikalu pirkt jaunus apavus vecākiem nav patīkamākā nodarbe, līdz ar to ieviests šis piedāvājums.

«Mēs esam atklājuši, ka vecāku nesagādā prieku doties kopā ar bērniem pirkt apavus, tādēļ šī ir laba iespēja izmēģināt jaunus risinājumus,» norāda Nike Adventure Club vadītājs Deivs Kobans.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Apavu ražošana ir sarežģīta, jo tajā bez roku darba iztikt nav iespējams. Ja kāds uzņēmējs izlemtu, ka tieši Latvijā attīstīs vērienīgu apavu ražošanu, tad būtu jārēķinās ar to, ka vietējais tirgus ir mazs, tāpēc būtu ļoti sarežģīti saražoto produkciju pārdot lielos apjomos, turklāt arī iekarot eksporta tirgus ar mūsu valstī ražotajiem apaviem būtu grūti. Lai Latvijā ražotie apavi būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos, nepieciešama ļoti laba kvalitāte, sava īpaša pievienotā vērtība, turklāt vēl arī patērētājam pieņemama cena, bet tas nav viegli panākams, saka Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Mēdz teikt, ka apavu iegādes apjomi ir viens no sabiedrības labklājības reālajiem rādītājiem. Vadoties pēc šī kritērija, Latvijā labklājība aug?

Mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Vērtējot pēc tā, ka daudzi pircēji apavus pērk atlaižu laikā, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst racionālāki. Dažādas atlaižu akcijas kļūst par aizvien spēcīgāku magnētu. Kādreiz izpārdošanas bija tikai dažas reizes gadā, mainoties sezonai, tagad bieži ir arī starpsezonu izpārdošanas. Kopumā Latvijā pircēju vidū dominē vēlme nopirkt pēc iespējas kvalitatīvāku preci par pēc iespējas zemāku cenu. Maz ir tādu pircēju, kuri lepojas, ka ir kādu preci nopirkuši par augstu cenu, daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri lepojas, ka vērtīgu preci nopirkuši lēti un izdevīgi. Pircējiem psiholoģiski nepieciešams gandarījums, ka par preci nav pārmaksāts.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Tallinas Kaubamaja koncerns šodien noslēdza pirkšanas pārdošanas līgumu par AS ABC King 100% pārpirkšanu, kā rezultātā Kaubamaja koncerna īpašumā nonāks 9 ABC King veikali Igaunijā un Latvijā. Kopā ar februārī iegādāto apavu uzņēmumu Suurtüki Kinga-ja Nahaärid Kaubamaja apavu veikalu ķēdē tagad būs 27 veikali.

"Apavu tirdzniecība specializētos veikalos Tallinas Kaubamaja koncernam ir jauna darbības sfēra, kas līdz ar ABC King iegādi tiek būtiski papildināta," atzīmēja Tallinas Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp). "ABC King 15 gados ir izveidojis spēcīgu apavu veikalu ķēdi, kas kopā ar 5 000 veikalu ir visā Eiropā darbojošās iepirkuma grupas Ariston-Nord-West-Ring Schuh GmbH (ANWR) loceklis. Šādi jauni starptautiski apvāršņi sniedz Kaubamaja koncernam papildu prasmes un zināšanas un jaunu spēcīgu iepirkšanas kanālu, lai padarītu apavu tirdzniecību par perspektīvu un vēl ienesīgāku uzņēmējdarbības virzienu."

Ceturtdien uz lielā ekrāna tika izrādīta pirmā Baltijā veidotā stereo 3D smilšu animācijas īsfilma Āķis lūpā.

Prezentācija notika kinoteātrī Multikino, un pēc piecas minūtes garās īsfilmas prezentācijas notika arī stereo 3D foto izstādes atklāšana Baltic Capitals. Prezentācijas notika 3Ddienas.LV ietvaros.

«Stereo 3D industrija pasaulē un Latvijā vēl ir jauna, neapgūta biznesa niša, kurā saredzam lielu attīstības potenciālu. Radot pirmo stereo 3D īsfilmu un citus projektus, mēs Latvijā, zināmā mērā, esam celmlauži, kuri mēģina parādīt uzņēmējiem šīs jomas dažādās iespējas, vienlaicīgi attīstot arī pašu industriju,» stāsta Parus studio direktors un 3D dienas.LV idejas autors Dmitrijs Ščegoļevs.

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

2008. gada 30. jūnijā, stājās spēkā pirkšanas-pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru koncerns Tallinna Kaubamaja ir iegādājies 100% AS ABC King akciju un 100% SIA ABC King meitas kompānijas akciju.

Neskaitot informāciju, kura ir publicēta agrāk, līgumā ir iekļauta arī apavu veikalu iegāde, kurus pārvalda OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.

«Mēs apvienojam ABC King veikalus un februārī iegādātos Suurtüki Kinga- un Nahaärid veikalus, un šī sinerģija sekmēs izvirzītā mērķa sasniegšanu: kļūt par vadošo apavu pārdevēju Baltijas valstīs,» paziņoja Tallinna Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Puusepps. «Pateicoties šim darījumam, Tallinna Kaubamaja iegūs kopumā 14 ABC King veikalus – 5 Tallinā, 4 citos Igaunijas reģionos un 5 Latvijā. Salīdzinot ar maijā publicēto iepriekšējo informāciju par darījumu, tagad tajā ir iekļauta arī ABC King veikalu iegāde Igaunijā ārpus Tallinas, kurus līdz šim pārvaldīja firma OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.»

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.