Uzņēmums Spilva paziņojis, ka ir mainīts tā logo.

Ar šī gada oktobri Spilva ir uzsākusi jaunā logo ieviešanu. Mainot logo, tika nolemts atteikties no līdzšinējā logo, jo pasaulē logo evolūcija nozīmē, ka logo kļūst vienkāršāks un saprotamāks.

Kā risinājums tika izvēlēts atteikties no līdzšinējā logo sarežģītākajiem elementiem, būtiskas izmaiņas neieviešot un saglabājot zīmola formu un pamatkrāsas.

Par Spilvas logo pārmaiņām Db.lv komentāru sniedz Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa

Spilva mainās līdzi laikam, papildinās Spilvas produktu klāsts, mainās arī Spilvas logo. Ar oktobri ir uzsākta Spilvas jaunā logo ieviešana. Līdzās citām pārmaiņām radās nepieciešamība sakārtot arī Spilvas logo.

Vācijas autoražošanas uzņēmums "BMW" modernizējis logo, veicot radikālākās vizuālās izmaiņas vairāk nekā 100 gadu laikā.

Uzņēmums jauno logo prezentējis vienlaicīgi ar jauno "i4" koncepta automašīnu.

Veidojot jauno logo, saglabāta līdzšinējā apļveida forma, taču dizaineri atbrīvojušies no tumšajām malām, padarot tās caurspīdīgas; tāpat likvidēts 3D efekts. Tādējādi logo veiktas lielākās izmaiņas kopš tā ieviešanas 1917.gadā.

""BMW" kļūst par attiecību zīmolu," skaidro kompānijas vecākais viceprezidents Jens Tīmers, uzsverot, ka jaunais logo atspoguļo lielāku atvērtību un caurspīdību. "Mēs vēlamies šo versiju izmantot, lai aktīvāk nekā iepriekš aicinātu mūsu klientus "BMW" pasaulē. Jaunais dizains atspoguļo pašreizējās zīmolu digitalizācijas iespējas un izaicinājumus. Tas norāda uz mobilitāti un braukšanas ērtībām nākotnē," sacījis Tīmers.

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

5. maijā izsludināts konkurss par Limbažu pilsētas logo izveidi- konkursa mērķis ir radīt sabiedrībā plaši atpazīstamu un tikai Limbažu pilsētu raksturojošu simbolu jeb logo, kurš attēlotu Limbažus raksturojošākās iezīmes- vēsturi, kultūras tradīcijas, objektus utt. Logo paredzēts izmantot Limbažu pilsētas popularizēšanai, tai skaitā, pasākumos pilsētā un ārpus tās, drukātajos iespieddarbos, reklāmas materiālos un citos līdzīgos veidos, kas vairo Limbažu atpazīstamību un popularitāti. Logo īpaši būtisks ir pilsētas tūrisma iespēju reklamēšanā un mārketingā. Limbažu pilsētas logo izstrādes konkurss ir atklāts, to rīko Limbažu pilsētas dome. Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Konkursa uzvarētājs tiks apbalvots ar naudas prēmiju līdz 500,- latiem. Konkursa komisijai ir tiesības balvu fonda ietvaros piešķirt veicināšanas balvu tādas idejas autoram, kura piedāvājumā ietverts kāds īpašs oriģināls elements, kurš var tikt izmantots pilsētas logo gala varianta izstrādē vai citiem ar pilsētas logo nesaistītiem mērķiem. Ja tas ir nepieciešams, labākā piedāvājuma autoram pēc konkursa ir tiesības un pienākums veikt logo un/vai devīzes korekcijas, atbilstoši konkursa komisijas priekšlikumiem. Maksimālo prēmijas apmēru var piešķirt tādam darbam, kurš saņēmis augstāko novērtējumu par visiem kritērijiem, kā arī tam nav nepieciešami labojumi, papildinājumi, vai pārstrādāšana elektroniskā formā. Naudas prēmija ir uzskatāma par samaksu par izstrādāto logo. Ar prēmijas saņemšanas brīdi Autortiesības uz šo logo pieder Limbažu pilsētas domei. Piedāvājums pretendentam jāiesniedz personīgi, pa pastu vai e-pastu (ar norādi „Logo konkursam”) līdz 2005. 1.jūnijam (pasta zīmogs!). Ar Limbažu pilsētas logo konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu pilsētas mājas lapā-www.elimbazi.lv. Avots: Limbažu TIC

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece institucionālo attiecību un komunikāciju stratēģijas jautājumos Margota Valstrēma iepazīstināja ar Eiropas Savienības 50. gadadienas logo, kurš pielāgots visās oficiālajās ES valodās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Šo logo Eiropas Savienības institūcijas izmantos visos 2007. gadā paredzētajos sarīkojumos par godu Romas Līguma parakstīšanas 50. gadadienai. ES dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes ir aicinātas izmantot logotipu savos pasākumos saskaņā ar logo izmantošanas noteikumiem.

Logo autors Simons Skržipčaks (Szymon Skrzypczak) ieguva pirmo vietu konkursā, kuru š.g. jūlijā kopīgi izsludināja Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Konkursam bija iesūtīts 1701 logo.

Latvijas pārstāves Zanes Jēkobsones logo konkursā bija 10 labāko vidū.Logo pielāgoja Simons Skžipčaks, piepalīdzot mākslinieku grupai. Tādējādi logo ir saglabāta tā sākotnējā iecere, bet reizē ir ņemtas vērā dažādām valodām raksturīgās iezīmes.

Rīgas logo konkursa vērtēšanas komisija par uzvarētāju atzinusi logo ar devīzi Rīga – šeit cilvēki satiekas, informē Rīgas dome. Šo logo plānots izmantot pilsētas noformējumā dažādos svētkos, tomēr par pastāvīgu Rīgas logo tas nekļūs.

Darba autors ir jelgavnieks Igors Bičkovs. Konkursa vērtēšanas komisijas locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela 15. decembrī pirms Rīgas domes sēdes pasniegs I.Bičkovam apbalvojumu par iegūto 1.vietu.

Konkursa uzvarētāja noteikšanā sakrita gan žūrijas komisijas, gan iedzīvotāju vērtējums sociālā tīkla Facebook Rīgas domes kontā. Par darbu Rīga – šeit cilvēki satiekas tika atdotas 1967 balsis.

Taču visvairāk cilvēku izmantoja piedāvāto variantu – neatbalstīt nevienu no piedāvātajiem logo. Šādu izvēli pauduši 4447 sociālo tīklu lietotāji. Ņemot vērā lielo skaitu balsotāju, kas izteikušies pret visiem piedāvātajiem variantiem, uzvarējušais darbs nekļūs par Rīgas oficiālo logo, nolēma žūrija.

Vēl divas nedēļas - līdz 22. februārim, ilgs Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logotipu (logo) un lozungu, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par vienotās Eiropas valūtas - eiro, ieviešanu Latvijā, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm. Logo un lozungs tiks lietots eiro ieviešanas kampaņas materiālos - bukletos un cita veida publikācijās, reklāmās, kā arī internetā.

Konkursu Finanšu ministrija izsludināja pērn, 20. decembrī. Tajā ir aicināta piedalīties ikviena juridiska vai fiziska persona vai personu grupa. Saskaņā ar konkursa noteikumiem konkursa dalībnieks drīkst iesniegt ne vairāk kā piecus piedāvājumus, kuri atbilst darba uzdevuma prasībām. Lai piedalītos konkursā, pretendentiem jāiesniedz logo skice un lozungs, pievienojot aprakstu par to, kā logo kopā ar lozungu atspoguļo eiro ieviešanu Latvijā un Eiropas Savienības (ES) ieguldījumu vienotās eiro zonas stabilitātē un attīstībā.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Divi zobārsti uzvarējuši cīņā ar Francijas modes gigantu Lacoste par tiesībām izmantot zobaino krokodilu kā logo, vēsta Reuters.

Zobārsti Dr. Simon Moore un Dr. Tim Rumney sacīja, ka viņi izvēlējušies krokodilu kā logo, jo reptīlis ir slavens ar zobaino muti.

Savukārt Lacoste uzskata, ka zobārstu izvēlētais logo ir pārāk līdzīgs kompānijas logo - zaļajam krokodilam, kas tiek lietots uz miljoniem preču, kas tiek izplatītas visā pasaulē.

Taču Lielbritānijas Patentu valde pieņēma lēmumu, ka patērētājiem nav iespējams sajaukt zobārstu praksi ar apģērbu kompāniju. Turklāt zobārsti savā logo lieto arī vārdus "The Dental Practice". Atšķirīga esot arī krokodila mugura un zobārstu logo krokodilam nav sarkana mēle.

Lacoste logo cēlies no Francijas tenisista Rene Lacoste, kuram bija iesauka "The Alligator" (Aligators) vai "The Crocodile" (Krokodils).

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Kafejnīca ar nosaukumu Apfelkind, kas atrodas Vācijas pilsētā Bonnā, uzsākusi juridisku cīņu ar kompāniju Apple par tās logo. Tehnoloģiju milzis cenšas bloķēt kafejnīcas īpašnieces preču zīmes pieteikumu, ziņo thelocal.de.

Kristiāna Rūmere ģimenes kafejnīcu atvērusi šā gada maijā. Nosaukums saistīts ar augļu dārzu, kas atrodas tuvumā. Tā mērķis esot radīt iespaidu par draudzīgu vietu, kur var nobaudīt veselīgus un garšīgus ēdienus, piemēram, mājās gatavotu kūku ar kafiju. Ēdienos ietilpstot arī āboli.

33 gadus vecā īpašniece pasūtījusi kafejnīcas logo - sarkanu ābolu, kurā redzams bērna, kuram ir cepure, siluets. Viņai logo paticis tik ļoti, ka īpašniece to saprintējusi uz spilveniem, krūzēm, krēsliem un pat piegādes velosipēda.

«Es mīlu šo logo un esmu to izmantojusi visur,» viņa stāstījusi.

«Es gribēju rīkoties līdzīgi kā Starbucks un padarīt logo par preču zīmi. Es pat plānoju ar laiku paplašināties un izveidot franšīzes biznesu, lai Apfelkind kafejnīcas varētu atvērt arī citi cilvēki. Tieši tādēļ es gribēju reģistrēt preču zīmi,» skaidrojusi Rūmere.

Izvērtējot 149 iesniegtos darbus dažādās nominācijās, tostarp par labāko biroju interjera dizainu, modes un tekstila dizainu, rūpniecisko dizainu u.c., aizvadītās nedēļas beigās tika sumināti dizaineri, kuriem piešķirta Gada Balva dizainā 2012.

Jau vēstīts, ka šogad atkal bija vērojams intereses pieaugums par šo konkursu - 2010. gadā konkursā bija pieteikti 112 darbi, bet šogad- 149 darbi, kas, pēc Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Andreja Broka domām, Latvijai ir visai liels skaitlis.

Konkurss Gada balva dizainā notiek piekto gadu pēc kārtas. Šī ir vienīgā šāda nacionālā mēroga balva, ja neskaita Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju balvu.

Šogad kategorijā «Interjera dizains» un «Biroju interjera dizains» galveno balvu ieguva Zane Tetere, Kārlis Lauders, Elīna Tetere, birojs Open AD par darbu Birojs Greenhouse.

Noskaidroti žurnāla DEKO konkursa Dizains 2008 uzvarētāji. Rūpnieciskā dizaina kategorijā pirmo vietu ieguva apvienības ZNAK tapetes.

Par aizvadītā gada labākajiem dizaina darbiem tika atzīti deviņi darbi trīs kategorijās – Rūpnieciskais dizains, Rūpnieciskā dizaina koncepcija un Unikālais dizains.

«Daudzi darbi jau ir guvuši starptautisku atzinību. Piemēram, mūsu kolēģi Ņujorkā, dizaina žurnāls ID Magazine, ZNAK tapetes iekļāvis 2008. gada labāko jauno produktu izlasē. Turklāt darbi radīti ar izdomu un mīlestību, un pietuvināti reālajai dzīvei, kas arī ir viens no laba dizaina galvenajiem uzdevumiem – būt skaistam un ērti lietojamam,» atklājot labāko darbu izstādi sacījusi žurnāla DEKO galvenā redaktore un žūrijas locekle Sandra Zaiceva.

Kopš NP Foods iegādes norvēģu uzņēmumu grupa Orkla kompānijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro un neplāno apstāties

Pirms pusotra gada notika vērienīgs darījums Latvijas saldumu biznesā – SIA NP Foods un zīmoli Laima, Selga, Staburadze, Ādažu čipsi un Pedro nonāca pārtikas nozares milža Orkla paspārnē. Par izmaiņām uzņēmuma dzīvē stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija vadītājs Ēriks Smits-Hansens (Erik Smith-Hansen).

Fragments no intervijas:

Iepriekš Laimai un citiem zīmoliem bija izteikti laba reputācija. Vai tā ir mainījusies?

Ikmēneša tirgus daļas apskats par augustu, ko veic Nielsen, liecina, ka mums ir jauns rekords šokolādes tāfelīšu tirgū – 42,6%, un tas Laimai ir rekords. Domāju, ka patērētājs redz, kā zīmols izskatās plauktos, novērtē, kā garšo, un faktam, kas ir īpašnieks, nevajadzētu būt īpaši svarīgam aspektam. Taču, ja tam ir nozīme, ceru, ka mūs redz kā labu īpašnieku. Protams, Laimai ir īpašs pozicionējums Latvijā, un nevienam citam zīmolam tāda nav.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Krievija plāno 2008.gadā iestāties Zaļās kartes jeb Starptautiskajā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā. Tas nozīmēs, ka Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, šķērsojot Latvijas Krievijas robežu, būs derīga polise Zaļā karte, ko varēs iegādāties pie mūsu valsts apdrošinātājiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tādējādi tiktu atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko šobrīd apgrūtina sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas.

Par Krievijas plāniem un paveikto likumdošanas sakārtošanas jomā, lai iestātos Zaļās kartes sistēmā, informēja Krievijas atbildīgo institūciju pārstāvji nesen notikušajā starptautiskajā OCTA seminārā Sanktpēterburgā, kurā stāstīt par Latvijas pieredzi tika uzaicināts arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Līdz šim transportlīdzekļa īpašniekam, dodoties uz Krieviju ar savu automašīnu, bija nepieciešams iegādāties Krievijas OCTA apdrošināšanu, jo tajā nedarbojās ne OCTA standarta polise, kas derīga visās Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstīs, ne arī starptautiskā Zaļās kartes civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.