Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

16.janvārī svinīgi atklāta jaunā Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle.

Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2.955 miljonus latu. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts. Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

„Šis ir brīdis, kad vecais satiekas ar jauno,” uzrunā teica Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, raksturojot īpašo sajūtu, kas pārņēma, atrodoties jaunuzceltajā skolas korpusā, kas tagad savieno jauno sporta zāli ar daudzus gadu desmitus godam kalpojušo Valsts ģimnāzijas ēku. Gadiem ilgi Talsu Valsts ģimnāzijas (senāk – Talsu ģimnāzija un Talsu 1.vidusskola) fizkultūras stundas notika skolas aktu zālē vai ārā, vai pat skolas gaiteņos. Skolēni arī devās cauri visai pilsētai uz sporta stundām Talsu sporta namā. Dažus gadus 70-to gadu sākumā skolā esot bijusi piepūšamā sporta zāle – tas arī ir vienīgais laiks skolas vēsturē, kad skolai bijusi sava sporta zāle.

No pienākumu pildīšanas atsaukta SIA “Talsu Televīzija” valde un ievēlēta jauna valde četru cilvēku sastāvā. Talsu televīzijas valdes priekšsēdētāja pienākumus turpmāk pildīs Egils Heinrihsons, informē Talsu dome. 15.maijā Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus sasauca domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par SIA “Talsu televīzija” valdi. Dome izvērtēja SIA “Talsu Televīzija” darbību 2005.gadā un šī gada pirmajos mēnešos un konstatēja, ka nav nodrošināta televīzijas nepārtraukta darbība, nav sakārtota nepieciešamā dokumentācija un finansēšanas jautājums. Dome nolēma atsaukt no pienākumu pildīšanas visu SIA “Talsu TV’ valdi. Talsu televīzija tika izveidota 90-to gadu sākumā kā privāta “Studija 2A”, 1996.gadā kļūstot par pašvaldības uzņēmumu. 2005.gada 12.janvārī pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija “Talsu televīzija” kļuva par SIA "Talsu televīzija”, kā to prasīja jaunais Komerclikums. Talsu pilsētas dome uzskata, ka Talsu televīziju nedrīkst ne likvidēt, ne privatizēt, jo tā ir labs iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kanāls un tajā ir ieguldīti lieli pašvaldības līdzekļi. Tomēr televīzijas darbībai ir jāturpinās jaunā, mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Talsu novada atpazīstamības zīme ir Talsu brunča raksts jeb svītrkods, savukārt Talsu simbols ir Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmanto tūrisma un citās publicitātes aktivitātēs, līdz šim tie nav reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā – tas nozīmē, ka novada simbolus brīvi, bez jebkāda regulējuma, varēja izmantot jebkurš.

6. novembrī saņemts pozitīvs Patentu valdes atzinums par svītrkoda un Talsu saulītes iekļaušanu dizainparaugu reģistrā un tas nozīmē, ka turpmāk novada simboli būs aizsargāti. Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa pastāstīja, ka pēc patenta apstiprinājuma centrs izstrādās abu ornamentu lietošanas noteikumus, kuros būs iekļauts arī to pielietojums uzņēmējdarbības nolūkiem.

«Svītrkods un Talsu saulīte ir mūsu novada mantojums, ko mēs nedrīkstam pazaudēt. Patenta dokumentu sakārtošana ir likumsakarīgs solis, lai tas, ko jau ilgus gadus izmantojam, netiktu kopēts un nepazustu citu interpretācijas jūklī,» sacīja L. Sūniņa.

9.decembrī Talsu novadā viesosies Alānijas (Turcija) uzņēmēju kluba delegācija 20 cilvēku sastāvā. Tā ir pirmā tik plaša Turcijas uzņēmēju vizīte Talsu novadā.

Sarunas par iespējamo Alānijas un Talsu uzņēmēju klubu sadarbību aizsākušās šī gada vasarā, kad Talsu novadu apmeklēja Turcijas tieslietu sistēmas pārstāvji, informē Talsu pašvaldība. Šonedēļ Latvijā ierodas 19 Alānijas uzņēmēju kluba biedri un Alānijas mēra padomnieks ārējo sakaru jautājumos.

Turcijas uzņēmēji iecerējuši tikties ar Talsu novada pašvaldību un Talsu komersantu kluba valdes priekšsēdētāju Andi Araku. Tikšanās notiks Uzņēmēju sadarbības centrā Talsos. Pēc tam plānots doties uz Laumu dabas parku, lai iepazītos ar šīs vietas piedāvājumu un tiktos ar citiem Talsu komersantu kluba biedriem. Noslēgumā Alānijas uzņēmēji apmeklēs SIA Talsu mežrūpniecība Stendē un SIA Jaunalko Virbu pagastā.

Šodien, 10. maijā, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts Par līdzfinansējumu Ludzas pilsētas sporta halles, Madonas sporta centra un Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecībai.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju rīkojuma projekts nosaka šogad papildus piešķirt no AM budžeta līdzfinansējumu 3450000 latu apmērā trīs pašvaldību sporta būvju būvniecībai - Ludzas pilsētas sporta halles, Madonas sporta centra, Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta halles būvniecībai.

Ludzas pilsētas sporta halles būvniecībai no AM budžeta piešķirts līdzfinansējums 950 000 latu apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir 4154590 lati, no tiem pašvaldības ieguldījums -1705000 lati, bet no valsts budžeta mērķdotācijām būvniecības realizēšanai 2005.-2007.gadā piešķirti 676740 lati.

Madonas sporta centra būvniecībai no AM budžeta piešķirts līdzfinansējums 1300000 latu apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir 4562290 lati, no tiem pašvaldības finansējums 2005.-2008. gadā - 963847 lati, bet no valsts budžeta mērķdotācijām 2005. - 2007.gadā piešķirti 1230000 lati.

Madonas policijas pārvaldē pērnā gada laikā nozagti 13 500 lati, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Pārskaitījumus uz privātpersonu kontiem veica policijas grāmatvede. Taču parakstu lika arī Madonas policijas priekšnieks Ēriks Andžāns. Tagad šis cilvēks tur vairs nestrādā, viņš kļuvis par Jēkabpils cietuma priekšnieku, » liecina raidījuma sniegtā informācija.

«Madonas policijā pērn strādāja galvenā grāmatvede Iveta Senkāne. Viņa veica maksājumus par policijai izrakstītajiem rēķiniem, bet vairākos maksājuma uzdevumos izmainīja konta numurus. Rezultātā policijas nauda nonāca nevis pie uzņēmumiem, bet citur – pašas grāmatvedes un vēl kādas personas kontā. Pavisam grāmatvedei izdevās noorganizēt 13 ar pusi tūkstošu latu aizplūšanu. Punktu tam pielika policijas reorganizācija, Madonas policijas pāvaldi pāveidoja par iecirkni un grāmatveža posteni likvidēja. Taču zādzību vēl ilgi nepamanīja. To izdevās konstatēt tikai šogad, kad uzņēmumi beidzot sāka sūdzēties, ka nesaņem policijas naudu.

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Madonas rajona Mārcienas muižā notika Madonas virsmežniecības organizētā konkursa noslēguma pasākums. Šogad tā tēma bija “Labākās mežsaimniecības prakses un vērtību apzināšana mežniecību teritorijās”. Labākos Madonas rajona meža īpašniekus godināja Madonas virsmežzinis A.Greidiņš, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs A.Ceļapīters, VMD ģenerāldirektors J.Kinna, pagastu pārstāvji un pasākuma atbalstītāji. Madonas virsmežniecībā šādi pasākumi gada nogalē kļuvuši par jauku tradīciju, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Konkurss meža īpašniekiem Madonas virsmežniecībā notiek jau ceturto gadu. Šogad, atbilstoši konkursa tēmai, meža darbinieki izvērtēja saimniecības ar labāko pieredzi un saimniekošanas prasmi, bet finālam izvirzīja labākos. Rajona vērtēšanas komisija apciemoja un atzinīgi novērtēja finālam izvirzītās saimniecības. Ņemot vērā ieguldīto darbu, līdzekļus un izdomu īpašumu sakārtošanā, žūrija nolēma godalgot visus konkursa fināla dalībniekus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Konkursa laureāti: Juris Jefimovs saimniecības “Tirzīši” īpašnieks Guntis Āzens saimnieko “Jaundzedonēs”, Jānis Greislis, Aira Pūce kopā ar ģimeni saimnieko “Lejasšķūros”, Fridrihs Haase ir SIA “Fridrich Haase” īpašnieks no Vācijas, Jānis Blanks Sausnējas pagastā ieguldījis SAPARD līdzekļus 49,8 meža ieaudzēšanā, Valērija un Ilona Malahovsku saimniecībā “Zvaigznītes”, Līga Ozoliņa saimniecībā “Jaunbāki”,Jānis Aveniņš konkursam izvirzīts par veikumu platību atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

SIA Madonas siltums apgrozījums pērn sarucis par 5,96%, samazinoties līdz 1,71 miljonam eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies līdz 1,141 tūkstotim eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Madonas Siltums savā ziņojumā norāda, ka 2014.gada rezultātu ietekmējuši ieguldījumi siltumtrašu rekonstrukcijā un elektroenerģijas cenas pieaugums.

Nākotnē SIA Madonas Siltums iecerējis uzstādīt iekārtas siltummezglos, kas ļautu attālināti vadīt siltummezglu darbību un kontrolēt precīzu siltumenerģijas patēriņu, tādējādi dodot papildu ekonomiju siltumenerģijas realizācijā.

Šā gada janvārī starp SIA Madonas Siltums, AS Madonas ūdens un SIA Dzelzava noslēgts reorganizācijas līgums, kurā puses vienojušās par uzņēmumu reorganizāciju sadalīšanas ceļā, sašķeļot SIA Dzelzava un nododot visu tās mantu SIA Madonas Siltums un AS Madonas ūdens.

Talsu novada dome piešķīrusi līdz 37 000 eiro finansējumu videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai Talsu pilsētā, informēja Talsu novada pašvaldības komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska.

15.maija Talsu novada domes deputātu lēmums paredz 10 jaunu videonovērošanas kameru un divu videodatu uzglabāšanas iekārtu iegādi. Viena kamera atradīsies Brīvības ielā 17, netālu no izklaides vietas Cherry club, divas kameras tiks izvietotas Lielās ielas un K.Mīlenbaha ielas krustojumā, viena kamera - Celtnieku ielā 2, divas kameras - uz laukuma un ielas pie Talsu autoostas Jaunajā ielā 23, savukārt četras kameras atradīsies jaunizveidotās Talsu ezera promenādes teritorijā.

Pašvaldības policija cer, ka videonovērošanas sistēmas pilnveidošana ļaus vēl efektīvāk reaģēt iedzīvotāju drošību apdraudošās situācijās, kā arī novērst vandāļu postījumus. Talsu ezera promenādē vandāļi uzdarbojušies jau vairakkārt, nesen atkārtoti demolēts arī pilsētas skeitparks, bērnu laukums un citas izklaides vai atpūtas vietas. Pilsētā videonovērošanas kameras jau ir izvietotas vairākās sabiedriskās vietās, tostarp Talsu centrā, pie Tautas nama un Sauleskalna estrādē.

SIA Elvi Grupa ir nokārtojusi saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju - a/s Talsu piensaimnieks.

Kā skaidro Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju - AS Talsu piensaimnieks, taču veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un šobrīd saistības ir izpildītas.

Tā, ka situācija mazumtirdzniecībā ir pietiekoši saspringta, krīt patēriņš, līdz ar to arī sarūk nozares apgrozījums, arī ELVI Grupa ir veikusi dažādu procesu optimizāciju, lai panāktu ekonomiskāku saimniekošanu, strādājam pie naudas plūsmas uzlabošanas, skaidro Grigāne. Uz laiku apturēti daži projekti, kas prasīja lielas investīcijas, piemēram, jaunas veikalu IT programmas izstrādāšana, taču uzņēmuma attīstības turpinās. Ir noslēgti jauni franšīzes līgumi. Jau novembrī zīmolam ELVI pievienosies vēl vairāki franšīzes partneri un tiks atvērti jauni veikali.

Talsu komersantu klubs, kas apvieno 41 novada uzņēmēju, jauno gadu sācis ar valdes vēlēšanām. Jau otro gadu klubu vadīs valdes priekšsēdētājs Andis Araks ( SIA Krauzers).

Valdē vēl darbosies Edmunds Demiters (SIA Jaunalko), Sandra Peimane (SIA Pure Chocolate), Āris Zapackis (a/s Talsu autotransports direktors) un Lienīte Skaraine (SIA PRO Invest). Par izpilddirektori atkārtoti apstiprināta Līga Ārberga (Talsu pilsētas dome). Komersantu klubam ir liela ietekme uz novada attīstības plānošanu, kluba biedri regulāri tiekas ar Talsu novada vadību un deputātiem. Pērn viņi tikušies ar Swedbank pārstāvjiem, kas stāstīja par makroekonomisko situāciju valstī.

Uz klubu aicināti apdrošināšanas eksperti, programmas LEADER partnerības pārstāvji, uzklausīts Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa priekšnieka Normunda Grūbja viedoklis par reformām policijas darbā un kā tās ietekmēs uzņēmējus, notikusi diskusija ar Nodarbinātības Valsts aģentūras pārstāvjiem. Talsu Komersantu kluba uzņēmēji uztur kontaktusi ar Tukuma, Ventspils, Kuldīgas, Rīgas uzņēmēju klubiem. Uzņēmēji cenšas veidot kontaktus arī ar sadarbības partneriem ārvalstīs. Pērn vairāki uzņēmēji Talsu rajona padomes delegācijas sastāvā pabija Itālijā, kur rasti kontakti arī ar Polijas Elkas pilsētas uzņēmējiem, kas pēc tam uzņemti Talsos, lai runātu par iespējamo sadarbību. Dižmāras svētku laikā uzņēmēji tikās ar Talsu novada sadraudzības partneriem no Alānijas (Turcija), Ščolkovas (Krievija), Sāremā (Igaunija), Prieņiem (Lietuva) un Sēderčepingas (Zviedrija).

Talsu novada domes ārkārtas sēdē tika nolemts veidot slimnīcu apvienību starp a/s Talsu slimnīca un Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils slimnīca.

Talsu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nolēmuši atbalstīt apvienības veidošanu ar kādu no Kurzemes slimnīcām. Talsu pašvaldība bija saņēmusi informāciju, ka apvienību veidošana varētu būt vienīgais variants, kas liktu grozīt Ministru Kabineta noteikumus, paredzot Talsos saglabāt lielāku pakalpojumu klāstu nekā plānots šobrīd.

Vairākums deputātu nobalsoja par apvienības veidošanu ar Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils slimnīca. Tuvākajā laikā šādu lēmumu jāpieņem arī Ventspilī. Ventspils slimnīcai ir reģionālās slimnīcas statuss.

A/s Talsu slimnīca šobrīd ir trīs akcionāri – Talsu, Rojas un Dundagas novadu pašvaldības. Domju priekšsēdētāji ir akciju turētāji.

Talsu uzņēmēju delegācija iepazinās ar līdzīgu uzņēmumu darbību Talsu sadraudzības pilsētā Zviedrijā Sēderčepingā.

No 1.līdz 3.novembrim deviņi uzņēmēji no Talsu pilsētas un apkārtnes devās uz Talsu sadraudzības pilsētu Sēderčepingu Zviedrijā. Vizītē piedalījās Inguna Dombrovica (Martineeli), Kristīna Fanriciusa (Alīnas pirts), Oksana Kaija (Samniko), Ilze Mežiņa (Jaunimanta 2), Ieva Bērziņa (Janvāri), Kaspars Zvirgzdiņš (Talsu televīzija), Jurijs Zaļupe (Talsu Bio-Enerģija), Vilnis Mālmeistars (Stats) un Uģis Lauzējs (LAC Serviss), kā arī Dace Rasa un Inga Ieviņa no Talsu pilsētas domes.

Uzņēmējiem bija iespēja redzēt atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, siltumapgādes sistēmu kompāniju darbu, iepazīties ar to, kā tiek organizēts ar tūrisma biznesu saistīto uzņēmumu darbs un kā strādā ēdināšanas uzņēmumi. U.Lauzējs tikās ar metālapstrādes uzņēmumiem Sēderčepingā, lai runātu par iespējamo sadarbību nākotnē. Interesanti, ka Sēderčepingā restorāni lielākoties ir atvērti tikai vasarā - tūrisma sezonas laikā, bet ziemā strādā tikai pāris stundas vai nemaz. Citādi Sēderčepingā organizēts arī komunālās saimniecības un infrastruktūras uzturēšanas darbs - ar to pārsvarā nodarbojas pašvaldība atšķirībā no Talsiem, kur šādi darbi lielākoties nodoti privāto uzņēmumu roks, bet pašvaldība maksā par pakalpojumu un kontrolē darbu izpildi.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Talsu novadā ekspluatācijā pieņemta Daudzfunkcionālā centra otrā kārta. Līdz Jāņiem centrā darbus sāks aptuveni 20 veikali, Db.lv informējaTalsu novada pašvaldības pārstāve Ivonna Vicinska.

Daudzfunkcionālā centra projekts sadalīts vairākās kārtās. Pēc pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā vienā ēkas daļā darbu uzsāka mazumtirgotāja Maxima Latvija veikals Maxima XX un vairākas citas tirdzniecības vietas. Projekta otrajā kārtā iekļauts viss ēkas daļas pirmais stāvs un daļa iepretī esošās stāvvietas, skaidroja I. Vicinska.

Plānots, ka Daudzfunkcionālajā centrā no 19. jūnija būs pārstāvēti vairāki veikalu zīmoli. 2400 kvadrātmetrus aizņems tirgotājs Cenuklubs.lv, bet pārējās tirdzniecības vietas aizņems, piemēram, kosmētikas preču tirgotājs Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, apavu tirgotājs Euroskor, apakšveļas tirgotājs Lauma Lingerie u.c..

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Valērija un Vilorija Belokoņu uzņēmums a/s Hercogiste kopā ar partneri SIA Terra Libre konkursā kārtībā izvēlējusies konsultāciju biroju Happold Consulting, kam gada laikā jāizstrādā eko pilsētas projekta ģenerālplānu Madonas novadā. Ģenerālplāna izstrādē Hercogiste šogad investēs aptuveni pusmiljonu latu.

Tādējādi tiekot sperts kārtējais solis, lai 20 gados izveidotu eko pilsētu Madonas novadā, Liezerē. Projekta virzītāji uzsver, ka tas nebūšot kārtējais ciemats, bet projekta virsmērķis ir īstenot vīziju, kā būtu jāattīstās apdzīvotām vietām Latvijā. Hercogiste Eko projektā būs ietverti trīs galvenie virzieni: eko tūrisms, izglītība un zināšanas, kā arī videi draudzīgs dzīvesveids. Ievērojamu teritorijas daļu veidos meži un kopti dabas parki. Precīzāku pilsētas veidolu un zonējumu noteiks ģenerālpāns.

Projekta īpašnieks un iniciators Valērijs Belokoņs norādījis, ka Hercogistes eko projekta mērķis ir veidot kvalitatīvu dzīves, darba un sociālo vidi, kur centrā ir cilvēks, daba un zināšanas, ietverot ilgtspējīgas principus. «Es ticu šai eko projekta idejai, un esmu priecīgs, ka mums ir izdevies iegādāties zemes platības tā īstenošanai tik skaistā Latvijas vietā kā Madonas novads,» viņš sacījis

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.