Uzņēmums "Failiem.lv" ir izveidojis satura piegādes rīku, kas ļauj atslogot Latvijas un pasaules interneta tīklu Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

Lietojot satura glabāšanas platformu, medijiem, telekomunikāciju uzņēmumiem un satura veidotājiem iespējams būtiski uzlabot satura piegādes kvalitāti un ātrumu failiem, kas ir populāri patērētāju vidū. Risinājums ir izveidots, apvienojot centralizētu mākoņskaitļošanas arhitektūru ar miglas skaitļošanas jeb Peer-to-peer (P2P) risinājumiem.

"Failiem.lv" izveidotais vienādranga lejupielādes un straumēšanas risinājums ļauj atslogot uzņēmumu serveru tīklu un nodrošināt ātrāku datu pārraidi, pārvēršot katru faila lejuplādētāju vai video skatītāju arī par tā augšuplādētāju. Tas nozīmē, ka tieši populārs saturs – ziņas, pasākumu pārraides, filmas, sporta sacīkstes - gala lietotājiem faktiski tiek piegādāts no tuvāk esošajiem lietotājiem, nevis pāri visai valstij vai kontinentam.

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Failiem.lv ir noslēdzis investīciju līgumu, piesaistījis gan finanšu līdzekļus, gan partnerus darbības un produktu groza paplašināšanai, kas ļaus īstenot uzņēmuma mērķus un attīstīt biznesu gan Latvijā, gan eksportā, saistībā ar datu un programmatūras uzglabāšanas iespējām elektroniskajā vidē, teikts paziņojumā medijiem.

Investīciju piesaisti ir sekmējusi dalība biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls organizētās Investīciju sesijās un konsultācijas ar organizācijas pārstāvjiem. Failiem.lv plāno attīstīt failu serveru nomas pakalpojumus http://serveri.failiem.lv , kā arī turpināt attīstīt datu glabāšanas un programmatūras nomas pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tiks attīstīti esošie produkti un ieviesti inovatīvi risinājumi.

Uzņēmuma izstrādātais rīks http://failiem.lv/filebox , ļauj uzņēmumiem ievietot Failiem.lv viņu mājas lapā, jebšu nodrošināt ērtu un vienkāršu failu saņemšanu no klientiem, piemēram, tipogrāfijām vai mediju uzņēmumiem.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Failiem.lv datu glabāšanas platforma izturējusi atlasi un ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu blokķēdes risinājumu praktiskai ieviešanai.

Janvāra pēdējā nedēļā uzņēmums piedalījās inovāciju konkursa "Block.IS" otrajā kārtā Stambulā un iekļuva 23 Eiropas uzņēmumu finālistu vidū, iegūstot 50 000 eiro līdzfinansējumu blokķēdes risinājumu ieviešanai..

Eiropas Savienības inovāciju projekta "Horizon 2020" ietvaros saņemtais finansējums tiks izmantots Failiem.lv blokķēdes un failu tirdzniecības platformas pilnveidei un attīstīšanai, integrējot un papildinot datu glabāšanas platformu ar blokķēdes elementiem. Plānots, ka interneta lietotājiem sistēma būs pieejama kā atvērts failu katalogs - dokumentu bibliotēka un ļaus lietotājiem publicēt un dalīties ar dažādiem brīvpieejas un maksas failiem, izmantojot Ethereum blokķēdē saglabājamus Files.fm tokenus jeb digitālos žetonus.

Datorprogrammu pirātisms Latvijā 2010.gadā saglabājies 56% apmērā, liecina starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījuma dati.

Pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasniedza 30 milj. ASV dolāru, kas ir par 25% vairāk nekā 2009.gadā.

Rādītāji liecina, ka kopš 2006.gada Latvijai ne mazākajā mērā nav izdevies samazināt pirātisma līmeni. Latviju šajā ziņā apsteidz gan Igaunija ar 50% pirātisma līmeni 2010.gadā, gan Lietuva ar 54% pirātisma līmeni 2010.gadā.

Eiropas Savienībā vidējais pirātisma līmenis ir 35%.

«Diemžēl Latvija pēdējos gados nav spējusi uzlabot situāciju programmatūras pirātisma jomā. Tas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus, kā arī aizkavē vietējās IT industrijas attīstību. Ja programmatūras autortiesību aizsardzības vide Latvijā būtu labvēlīgāka, mums būtu vairāk tādu izcilu uzņēmumu kā, piemēram, Tilde, kas izstrādājusi vairākus starptautiski atzītus, unikālus IT risinājumus un produktus,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Bordāns.

Lai arī datorpirātisma līmenis pērn Latvijā nedaudz krities, tomēr par aptuvei vienu miljonu ASV dolāriem pieauguši zaudējumi, ko pirātisms nodarījis ekonomikai. Starptautiskās pētījumu kompānijas IDC dati liecina, ka datorpirātisma līmenis Latvijā 2005. gadā bijis 57% līmenī, bet ekonomikai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedzis 20 miljonus ASV dolāru (11 miljoni latu). Pirātisma līmenis Latvijā arvien ir viens no augstākajiem Eiropas savienībā, tomēr Latvijā, līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vērojama pirātisma samazināšanās tendence. Tiesa, vairumā šo valstu turpina augt pirātisma nodarītie zaudējumi. Programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas BSA Latvija komitejas valdes loceklis Valdis Birkavs augošos pirātisma nodarītos zaudējumus skaidro ar izaugsmi programmatūras tirgu Latvijā — jo lielāks ir tirgus, jo lielāki ir arī nodarītie zaudējumi ekonomikai. V. Birkavs arī norāda, ka pērn «labojušās» ir valsts iestādes, un valsts vairs neesot «lielākais pirates» — šobrīd valsts iestādēs pirātisma līmenis tiek lēsts aptuveni 13% apmērā. Savukārt regulārās pārbaudes uzņēmumos veicinājušas, ka arī uzņēmumos lielākoties tagad iegādājas legālu programmatūru, un tikai retais uzņēmējs tiekot pieķerts ar nelegālām programmām. Lielākā pirātisma apkarotāju «sāpe» šobrīd ir individuālie lietotāji. V. Birkavs gan norāda, ka individuālie lietotāji būtu jāsoda vienīgi tad, ja dators un programmatūra tiek izmantoti komerciāliem mērķiem. Kopumā pērn pirātisma nodarīto zaudējumu apjoms pasaulē ir pieaudzis līdz 34 miljardiem ASV dolāru.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video konferenču pakalpojumu, informē "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis.

Izmēģinājuma versijā tas pieejams kopš pagājušā gada aprīļa, bet nesen veikti uzlabojumi un paplašināšanas darbi - uzlabota skaņas kvalitāte, palielināts vienlaicīgo klausītāju skaits līdz pieciem simtiem, pievienota iespēja iegūt dalībnieku atskaites, uzstādīt patstāvīgu prezentāciju uz tāfeles un citas opcijas. Bezmaksas versijā nav garuma ierobežojuma sapulcēm.

Visi digitālie rīki un pamācības pieejamas latviešu valodā un lietotāju dati glabājas Latvijā. Lietotājiem nodrošināta palīdzības un tehniskā atbalsta sistēma. Iespējams izveidot arī pastāvīgu virtuālo istabu - vidi, kurā notiek sapulces vai apmācības.

"Tas nozīmē, ka rīks piemērots atkārtotai izmantošanai, piemēram, regulārām mācībām vai atkārtotām sapulcēm," piebilst "Failiem.lv" vadītājs J.Viklis.

Failiem.lv paplašinājis savu produktu portfeli, radot jaunu pakalpojumu – fotogrāfiju un failu tirdzniecības veikalu. Darbu autoriem iespējams veidot savus elektroniskos katalogus jeb e-veikalus failu tirdzniecībai, pašiem nosakot sava darba pārdošanas cenu un darba izmantošanas nosacījumus.

Jānis Viklis, Failiem.lv veidotājs un vadītājs, skaidro: «Tā ir platforma drošai un patstāvīgai savu failu veikalu izmitināšanai, to darbības nodrošināšanai un pārvaldībai. Mūsu jaunais produkts radīts kā alternatīva darbu autoriem masu failu pirkšanas risinājumiem jeb stock vietnēm. Tagad autori paši ir noteicēji par saviem darbiem. Tādējādi esam radījuši iespēju fotogrāfiem, mūziķiem un citiem autoriem veidot elektroniskos katalogus ar saviem darbiem un, izmantojot platformu Failiem.lv, pilnībā pārvaldīt savu veikalu. Drīzumā, tiks ieviesta iespēja integrēt failu veikalus savās majāslapās.»

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Datorprogrammu pirātisms Latvijā pērn, tāpat kā 2007.gadā, ir saglabājies 56% apmērā, informē Business Software Alliance (BSA) Latvijas organizācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

6.gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījumā konstatēts, ka datorprogrammu pirātisms ir krities 57 valstīs, palicis nemainīgs 36 valstīs un pieaudzis tikai 16 valstīs. Tā kā datoru tirgus visātrāk aug tieši augsta pirātisma līmeņa valstīs, tad pasaulē pirātisma līmenis ir pieaudzis līdz 41% 2008.gadā, secinājuši speciālisti.

Valstis ar visaugstāko pirātisma līmeni ir Gruzija (95%), Armēnija (92%), Moldova un Azerbaidžāna katrā - 90%. Valstis ar zemāko pirātisma līmeni ir Čehija (38%), Ungārija (42), un Slovākija (43%). Savukārt Krievijā ir bijis vislielākais progress gada laikā samazinot pirātismu par 5%, kas šobrīd veido 68%.

Neraugoties uz nelegālo lejuplādes gadījumu skaita pieaugumu , Zviedrijas mūzikas kompānijas Spotify pārstāvis atzina, ka beidzot mūzikas industrija interneta izmanošanu saskata kā iespēju, nevis draudus, līdz ar to tiek izvirzīti jauni mērķi un mūzikas industrijas attistības plāni, izmantojot internetu, ziņo swedishwire.com.

Pirātisma straujais pieaugums kopš 2004.gada ir veicinājis ierakstu pārdošans samazinājumu par 30%, ar šādu informāciju šonedēļ nāca klajā Starptautiskās skaņu ierakstu industrijas federācija. Tādēļ sākot jaunu desmitgadi, pasaules mūzikas industrija, cīnoties pret pirātismu, cer iegūt jaunus ienākumu avotus ar mūzikas realizēšanu digitālā veidā.

Lielākajā ikgadējā mūzikas industrijas MIDEM tirdzniecības festivālā, kas sakās 24.janvārī tika paziņots, ka salīdzinājumā ar 2008.gadu, 2009.gadā ir novērojama ieņēmumu palielināšanās no digitālajiem kanāliem par 12%, kas uzlabo mūzikas industrijas attīstības iespējas. 2009.gadā digitāli pirktās mūzikas apjoms veidojis 27% no kopējā mūzikas pārdošanas apjoma, attiecīgi 4.2 miljardus dolāru no 15.8 miljardiem dolāru.

Tuvojoties svētku sezonai, miljoniem pircēju Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs iegādājas Ziemassvētku dāvanas ģimenei un draugiem, et viltoto preču un pirātpreču negatīvā ekonomiskā ietekme turpinās visu gadu, secināts Vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašumatiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Aprēķināts, ka tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēstiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Papildus tam ar šīm nozarēm saistīto viltojumu un pirātisma netiešas ietekmes rezultātā Eiropas Savienības ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, jo ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada rezonējošu ietekmi citās jomās.

Sešas ietekmētās nozares ir šādas: kosmētikas un ķermeņa higiēnas, apģērbu, apavu un piederumu, sporta preču, rotaļlietu un spēļu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu, rokassomu, mūzikas ierakstu, stipro alkoholisko dzērienu un vīnu, kā arī farmaceitisko līdzekļu nozare.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Finanšu piramīdas European American Prosperity Trust Corporation(EAPT) organizētāji no daudziem klientiem izkrāpuši dokumentus, kas apliecinātu šo piramīdu un tajās veikto ieguldījumu eksistenci.

Lētticīgie cilvēki, kas, cerot uz milzīgiem procentiem, ieguldīja savu naudu, saņēma piedāvājumus kļūt par «akcionāriem» jaunā finanšu struktūrā – Credit Union Inc., kas izveidota European American Prosperity Trust Corporation reorganizācijas rezultātā. Piedāvājumam piekrituši vairāki tūkstoši klientu, liecina Db rīcībā nonākusī sertifikāta kopija, kurā uzrādītais klienta numurs ir četrzīmju skaitlis.Lētticīgi ieguldītāji joprojām iekrīt finanšu piramīdu shēmās

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Viklis, Failiem.lv / Files.fm vadītājs. Failiem.lv nodrošina failu glabāšanu un apmaiņu internetā gan uzņēmumiem, gan privātajiem lietotājiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ar elektroniku, datorsistēmām un to uzbūvi esmu aizrāvies kopš deviņdesmito gadu vidus un kopš tā brīža neesmu zaudējis interesi. Datorzinātņu studijas Latvijas Universitātē nostiprināja šo aizraušanos, ne tikai pielietošanas veidos, bet arī jaunradē.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Katrai mājsaimniecībai Lielbritānijā būs jāmaksā interneta pirātisma nodoklis, ja valdība pieņems plānu līdz 2012. gadam garantēt katrai valsts mājsaimniecībai piekļuvi platjoslas internetam, ziņo dailymail.co.uk.

Ja šis plāns tiks apstiprināts, Lielbritānijas valdība paredzējusi izdot arī likumus, kas saistās ar failu nelegālas izplatīšanas internetā iegrožošanu. Likums paredzēs, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par saviem klientiem, kas viņuprāt nodarbojas ar failu nelegālu izplatīšanu internetā.

Šajā sakarā arī tiks izveidota speciāla aģentūra, kas ievāks datus par industriju, lai izpētītu, kā veicināt sabiedrību nepielietot šādu negatīvu praksi – nelegāli izplatīt internetā autoru materiālus.

Paredzēts, ka šo aģentūru uzturēs ikmēneša maksa – pēc aplēsēm 20 mārciņas mēnesī - no interneta pakalpojumu sniedzējiem un kompānijām mūzikas un filmu industrijā.