Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Ja nemaldos, FMS bija pirmais darījums Baltijā. Vai pa šo laiku esat nopirkuši vēl kādu uzņēmumu reģionā?

Jau iepriekš mums bija uzņēmums Lietuvā, bet tas nodarbojās tikai ar programmatūras izstrādi citām grupas struktūrvienībām. Tādā ziņā darījums Latvijā bija pirmais, kurš saistīts ar vietējo klientu apkalpošanu. Nevienu citu uzņēmumu Baltijā pa šo laiku neesam iegādājušies, bet visu laiku izskatām iespējas. Ja var atrast jaunas kompānijas, ko pārņemt, to izvērtējam. Fokusējamies uz dabisku izaugsmi Latvijā un Lietuvā, tagad Baltijā kopā ir 500 cilvēki.

Iepriekšējā intervijā pirms pāris gadiem DB teicāt, ka Visma ik gadu nopērk 10 līdz 15 uzņēmumus. Vai joprojām darījumi notiek tādā tempā?

Jā, joprojām esam aktīvi šajā jomā un arī šogad būsim nopirkuši vismaz 15 kompānijas. Nesen noslēdzām lielāko apvienošanās darījumu mūsu vēsturē un nopirkām skandināvu kompāniju Bluegarden Group, kurā ir 600 darbinieki Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Mēs visu laiku izskatām dažādas iespējas. Cerams, ka atradīsim kaut ko interesantu Latvijā vai citur Baltijā.

Citas kompānijas attīsta savu biznesu, pašas paplašinoties. Jūsu grupa – aktīvi pērkot citas kompānijas. Kāpēc izvēlējāties šo stratēģiju?

Darām abējādi, bet mēs strādājam grāmatvedības, nodokļu un biznesa programmatūras izstrādē, un uzņēmumi šāda veida programmatūru nemaina tik bieži kā telefonus. Ja telefons kalpo divus līdz četrus gadus, mūsu programmatūra – 20 un 25 gadus. Šis ir ilgtermiņa bizness. Tāpēc, ja kompānija vēlas strauji augt, ir nepieciešams apvienoties, pārņemt citas kompānijas. Mūsu konkurenti ir lielas globālas kompānijas SAP, Microsoft un Oracle, un mēs vēlamies būt spējīgi izdzīvot un konkurēt ar viņiem. Tāpēc mums arī jābūt gana spēcīgai kompānijai.

Vai ir bijuši kādi apvienošanās piedāvājumi no lielajiem uzņēmumiem?

Pirms kāda laika bijām biržā, un 2006. gadā liela britu kompānija mēģināja mūs pārņemt. Bijām spējīgi piesaistīt mazākus investorus, un vadība kopā ar tiem izpirka kompāniju no biržas. Kopš tā laika esam privāta kompānija.

Tas nav īpaši tipisks solis. Kāpēc tā izdarījāt?

Ir labi būt biržā, ja kompānija tiešām ir liela. Ir daudz formalitāšu, atskaišu, regulāciju. Ir liela birokrātija, un mūsu gadījumā nebija liela ieguvuma. Bijām biržā desmit gadus, es pats tajā laikā biju veidojis 40 ceturkšņa prezentācijas. Tolaik pusi sava laika pavadīju, lai strādātu ar biržas jautājumiem. Tagad varam koncentrēties tikai uz mūsu darbiniekiem, klientiem, tehnoloģiju.

Kas mainījās, kad kompānija izgāja no biržas?

Nesatraucamies par ikdienas akciju cenu, nav problēmu ar iekšējo treiderismu, mēs varam atklāti runāt, ko darām. Īpašnieki tik ļoti nesatraucas par nākamā mēneša vai ceturkšņa rezultātiem, vairāk skatās ilgtermiņā.

Visu intervijau Ar ieguldījumu Latvijā – apmierināti lasiet ceturtdienas, 9. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra