Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskie dati par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2006.gadā liecina, lielāko daļu mājsaimniecības patēriņa izdevumu veido pārtika un bezalkoholiskie dzērieni.
Pētījuma dati liecina, ka aizvadīto gadu raksturo straujš iedzīvotāju ienākumu pieaugums: neto darba samaksa tautsaimniecībā palielinājās par 23%, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās pensijas – par 18%, strauji auga banku izsniegto patēriņa kredītu apjoms. Šie procesi ir ietekmējuši arī mājsaimniecību patēriņa izdevumus.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2006.g., rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 155, kas ir par 21% vairāk nekā 2005.gadā. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā.
Patēriņa izdevumu pieaugums ir bijis vienlīdz liels gan pilsētās (par 21%), gan arī laukos (par 20%).
Joprojām lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošajām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza Ls 172 uz mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgas mājsaimniecībās – Ls 201), bet lauku mājsaimniecībās patēriņa izdevumi bija ievērojami zemāki – Ls 119 uz katru mājsaimniecības locekli. Jāpiebilst, ka ne visi patēriņa izdevumi tiek realizēti naudas izteiksmē. Nozīmīgu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi izdevumi natūrā. Vidēji Latvijā izdevumi natūrā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 7, bet lauku mājsaimniecībās Ls 11.
Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās nenoliedzami joprojām ir izdevumi uzturam (28% no visiem patēriņa izdevumiem), kuru īpatsvaram katru gadu ir tendence samazināties. Ievērojamu īpatsvaru sasniedz izdevumi transportam (13%) un mājoklim (12%). Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunāliem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidoja 61% no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Patēriņa izdevumu īpatsvars uzturam ir viens no starptautiski salīdzināmiem materiālās labklājības rādītājiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pārtikas izdevumi veidoja 34% no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā – 25%.
2006.g. visdinamiskāk ir auguši patēriņa izdevumi transportam – par 37%, atpūtas un kultūras izdevumiem – par 35%, mājokļa iekārtu iegādei, mājturības piederumiem, mājas uzkopšanai – par 28%, kā arī restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 28%, kas liecina par zināmu labklājības pieauguma tendencēm mājsaimniecībās.
Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāk dzīvo uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kurām patēriņa izdevumi ir Ls 181 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), kā arī algotu darbu strādājošo mājsaimniecības ar Ls 164. Gan uzņēmēju un pašnodarbināto, gan algoto darbu strādājošajās mājsaimniecībās patēriņa izdevumi pārtikai veidoja 26% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecības pārtikai tērēja 43%, mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai – 19% , savukārt veselībai - piekto daļu (9,4%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Kā liecina pētījuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas (Ls 201 uz vienu mājsaimniecības locekli) un Pierīgas reģiona (Ls 151) mājsaimniecībās. Pārējos reģionos patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zemāki. Vispieticīgākais patēriņa izdevumu pieaugums (par 17%) novērots Latgalē.