Lai nodrošinātu pilnīgu autoru tiesību aizstāvību, AKKA/LAA turpmāk iekasēs samaksu arī par dziedāšanu privāta vidē.

AKKA/LAA iesniegusi Ministru Kabinetā koncepciju, kas paredz ar autortiesību nodevu aplikt jebkuru ar autortiesībām aizsargātas dziesmas izpildījumu. Plānots, ka nodeva būs jāmaksā, piemēram, par dziedāšanu dušā, dungošanu uz ielas, dziedāšanu līdzi radio braucot automašīnā, kā arī dziesmu izpildīšanu neformāli pulcējoties.

AKKA/LAA paredz, ka par pilnīgu dziesmas izdziedāšanu būs jāmaksā 6 Ls plus PVN, par daļēju dziesmas izpildījumu - 4 Ls plus PVN, par piedziedājuma atkārtošanu trīs reizes - 2 Ls, piemērojot 50 santīmu piemaksu par katru nākamo reizi. Šai nodevai tiks piemērots koeficients 1.5, ja dziedāšana notiks alkoholisko dzērienu ietekmē.

Ja atļausiet, neliela personiska atkāpe. Kad pirms vairākiem gadiem pirmoreiz pavērās iespēja ieskatīties politiskajā drāmā no kuluāru otras puses, bija viena lieta, kas izraisīja pilnīgu izbrīnu. Un nē - tas nebija, kā varētu likties, politiķu dekadentais dzīvestils, zaļām banknotēm piebāzti koferi, kokaīns uz apspriežu galdiem vai kādas citas ekstravaganzas. Nekā no tā visa, ko savā iztēlē politiskajai elitei piebur malā stāvoši vai komentāros mūždien sēdoši prāti. Realitātē viss bija tieši tikpat garlaicīgi un pelēcīgi kā jebkurā citā radošajā industrijā vai avīzes redakcijā, kur bija gadījies strādāt pirms tam, ja nu vienīgi drusku labāk apmaksāti. Izņemot vienu lietu. Paranoiskas bailes no izsekošanas.

Ikviens - sākot no sekretāres un beidzot ar listes pirmo numuru - bija pārliecināti, ka viņus nemitīgi noklausās. Ja ne noklausās, tad vismaz novēro. Un ja nenovēro, tad pilnīgi noteikti ziņo dažādās instancēs. Šī pārliecība bija tik dziļi iesēdusies, ka kļuvusi vienkārši par normu - traucējošu, bet neizbēgamu dzīves sastāvdaļu. Un līdzīgi kā cilvēks pielāgojas un vairs nemana kādu fizisku defektu, tā visi bija apraduši ar mūžīgās izspiegošanas atmosfēru. Neteikt neko svarīgu pa telefonu. Izmantot kodus un sadzīviskus šifrus. Svarīgākās sanākšanās izslēgt telefonu pavisam. Ja gribējās pajokot, varēja pēkšņi sākt runāt ar vienmēr klātesošo Jutu - un pārējie nedaudz skumji pasmējās, jo neviens nešaubījās, ka Juta, caur paslēptiem mikrofoniem un visādiem par ASV vēstniecības naudu pirktiem moderniem gadžetiem, tiešām bija visu-dzirdoša un visu-redzoša.

Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēdējo divu mēnešu laikā esot noskaidrots, ka R. Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā.

Raidījums vēsta, ka izmeklēšanu rosinājis jaunais lidostas Rīga valdes loceklis Raimonds Rožkalns, jo pārkāpumu esot daudz, bet visus atklāt vēl nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizējis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausīšanos. Lidostas valde uz karstām pēdām izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tomēr jau no sestdienas Drošības policija izmeklēšanu pārņēmusi un veikusi kratīšanas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierīces un dokumenti.

Ekonomikas policija pirmdien «viesojās» Rīgas lidostā un veica kratīšanu, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane portālam biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka Ekonomikas policijas darbinieki pirmdien no atstādinātā Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa bijušā kabineta izņēmuši seifu, kuru lietoja R. Lazdiņš.

Saskaņā ar lidostas pārstāves teikto, R. Lazdiņš nav izpildījis lidostas rīkojumu atdot seifa atslēgu, un šis seifs arī pirmdien izņemts.

«Lidosta nav informēta par procesa virzītāja lēmumu, tāpēc neko vairāk paskaidrot nevar,» vēl piebilsts lidostas atbildē.

Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis db.lv apstiprināja, ka pirmdien, iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, policija veikusi kratīšanu Mārupes pagastā. Konkrēti - vai tā bijusi lidosta, apstiprināt viņš nevar. Līdz šim R. Lazdiņa vārds izskanējis saistībā ar tā dēvēto lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietu. Jautāts, vai kratīšana veikta saistībā ar minēto lietu, T. Sadovskis atbildēji noliedzoši.

Sniedzot atbildi par to, vai Latvijas rīcībā ir vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas, lai varētu sekot līdzi savu pilsoņu darbībām internetā, Valsts policija (VP) norāda, ka informācija par to, kādas operatīvās darbības metodes, tostarp kādi līdzekļi tiek izmantoti veicot operatīvo darbību, saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un citiem šo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir valsts noslēpums.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse DB akcentēja, ka ar likumu noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību ir SAB, KNAB, Drošības policijai, VID Muitas kriminālpārvaldei, Finanšu policijai utt..

Patvaļīga Latvijas specdienestu un tiesībsargājošo speclīdzekļu izmantošana mūsu valstī nenotiek, jo šādu līdzekļu pielietošana ir stingri reglamentēta, tā šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka «šeit nekāda veida patvaļīgas darbības nenotiek».

Premjers norādīja, ka sīkāk Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu aprīkojumu kā tādu viņš nevar komentēt, jo tā ir klasificēta informācija.

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

Latvijā ir dzimis jauna veida portāls ar ideju - redzēt visu Latviju un to, kas tajā notiek, neatejot no sava datora. Šo ideju palīdz realizēt visā Latvijā uzstādītās webkameras, kas apspoguļo notikumus Latvijā jaunizveidotajā portālā. Portāls visiem tā lietotājiem ir pieejams bez maksas!

Portāla interneta adrese:

www.skaties.lv.

Portāla kameras ir sadalītas piecās lielās apakšgrupām - Sports, Tūrisms, Būvniecība, Izklaide un Satiksme. Kamerās tiek atspoguļota aktuālā situācija no sporta vietām - slēpošanas kalniem, burāšanas un kaitošanas vietām, golfa laukumiem, sporta klubiem. Sadaļā tūrisms tiek attēlota skaistākā Latvijas arhitektūra un panorāmas. Jauno dzīvojamo un biroju ēku projektu celniecība tiek attēlota sadaļā Būvniecība. Savukārt, Izklaides sadaļā centīsimies piesaistīt aktīvo pilsētas dzīves piekritēju pulku, atspoguļojot notikumus nakts klubos, bāros, masu atrakciju vietās. Pašreiz lielākā vērība tiek pievērsta satiksmes sastrēgumu dokumentēšanai Rīgas ielās, kuri tiks attēloti sadaļā Satiksme.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka kārtējā datorvīrusu epidēmija ir garām. Arī pirms šīs epidēmijas ir bijuši mēģinājumi izmantot Ziemassvētkus un Jauno Gadu, lai ievilinātu lietotājus sociālās inženierijas lamatās. Tā 2001. gada decembrī I-Worm.Maldal centās panākt, lai kāds uzklikšķina uz e-pasta vēstulei pievienotā faila christmas.exe, bet I-Worm.Happy novēlēja laimīgu 1999. gadu. Tomēr neviens no iepriekšējiem mēģinājumiem nebija tik “izdevies” kā Email-Worm.Win32.Zafi.d, kas ir “apsveicis” daudzus interneta lietotājus Latvijā tik daudzkārtīgi, ka dažs labs e-pasta serveris pat neizturēja tādu slodzi. Kopš Zafi.d epidēmijas sākuma e-pasta pakalpojumu sniedzēja Inbox.lv antivīrusu filtriem ir nācies atvairīt jau vairāk nekā pusmiljonu „apsveikumu”, bet līdz nedēļas beigām skaits sasniegs apaļu miljonu. Pēc SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas rīcībā esošās informācijas vakar ar e-pasta vīrusiem inficēto datoru skaits Latvijā bija ievērojami krities salīdzinājumā ar 15. decembri un tuvāko dienu laikā sasniegs parasto līmeni, ja tikai vīrusu rakstītājiem atkal neizdosies pārsteigt interneta lietotājus. Email-Worm.Win32.Zafi.d mērķis neapšaubāmi bija sagādāt kārtējo papildinājumu “zombēto” datoru armijās, kas tiek izmantotas kibernoziegumu veikšanai. Diemžēl jāsaka, ka, neskatoties uz pielietoto paņēmienu primitīvismu, šis mēģinājums vismaz daļēji ir izdevies.

Interneta meklētāju tirgus līderim Google ir lielākā uzticība starp saviem lietotājiem, turklāt katru mēnesi Google meklētāja lietotāji biežāk veic meklēšanas internetā nekā Yahoo! un Microsoft tehnoloģiju piekritēji kopā, ziņo BBC.

Izpētes kompānijas comScore dati liecina, ka Google lietotāji katru mēnesi veic vidēji 54.4 meklēšanas, kamēr Yahoo! un Microsoft meklētāju lietotāji veic vidēji 26.9 meklēšanas mēnesī.

Noskaidrots arī, ka kompānijai Google ir lojālākie klienti, kas 70% gadījumu savus meklējumus internetā veic tieši Google piederošās mājas lapās. Tajā pat laikā Yahoo! un Microsoft pieritēju 33% gadījumu veic meklēšanu Yahoo! un Microsoft mājas lapās, turklāt šie cilvēki arī lielā mērā izmanto Google meklētāju.

Pašreiz Lattelecom tarifi ir viszemākie Eiropā, taču tie nesedz fiksēto telefona sarunu līniju uzturēšanu, tāpēc uzņēmums ir spiests domāt par abonēšanas maksas palielināšanu. Tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes piektdien akcentēja Lattelecom valdes loceklis Jānis Ligers.

"Pēdējo reizi tarifi tika palielināti 1999. gadā. Kādēļ tagad mēs palielinām tarifus? Tāpēc, ka pēdējos deviņus gadus mēs šo situāciju esam risinājuši ar iekšējās efektivitātes uzlabojumiem, bet tā kā pēdējo deviņu gadu laikā inflācija ir sasniegusi 60%, bet tarifi nav mainīti, mums nekas cits neatliek, kā palielināt abonēšanas maksu, jo ienākumi vairs nesedz izmaksas," uzsver J. Ligers.

J. Ligers norāda: "Jāatzīmē, ka tarifu palielinājums neskars interneta lietotājus un biznesa lietotājus, bet skars tikai pamata tarifu lietotājus, kas no mūsu lietotājiem ir aptuveni 40%. Abonēšanas maksas palielinājums būs no 3,54 LVL līdz 4,70 LVL mēnesī."

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) paplašina savu sadarbību ar reāllaika pūļpakalpojuma navigācijas lietotni Waze. Turpmāk aplikācijas lietotāji Latvijā saņems savos tālruņos informāciju par braukšanas apstākļu pasliktināšanos un par citām aktualitātēm, informē LVC.

Waze lietotājus LVC brīdinās gadījumos, ja ziemas laikā stipri pasliktinās braukšanas apstākļi, piemēram, ir bīstami apledojuši ceļi vai to atsevišķi posmi. Tāpat LVC atgādinās autobraucējiem, kas lieto Waze, par sezonālajām aktualitātēm, piemēram, nepieciešamību aprīkot automašīnas ar ziemas riepām un citām.

«Waze sniedz iespēju uzrunāt un informēt tieši mūsu galveno mērķauditoriju - autoceļu lietotājus, autobraucējus. Ar šo paziņojumu palīdzību Latvijas Valsts ceļi informēs autobraucējus tajos gadījumos, kad uz ceļiem notiek kas ārkārtējs, piemēram, krasi pasliktinājušies braukšanas apstakļi, vai arī tad, ja nepieciešams atgādināt par periodiskajām aktualitātēm - ziemas riepu maiņu, maksimāli pieļaujamā ātruma izmaiņām uz galvenajiem autoceļiem un citām. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies piesārņot aplikāciju ar lieku informāciju un apgrūtināt tās lietotājus, tāpēc ziņojumu skaits būs ierobežots,» stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Nav skaidrs, kāpēc lidostas noklausīšanās lietā iesaistītā advokāta pakalpojumi bijuši tik dārgi, līdz ar to tiek izvērtēta nepieciešamība celt civiltiesisku prasību par iespējamu zaudējumu nodarīšanu lidostai, intervijā LETA norāda jaunais lidostas Rīga vadītājs Andris Liepiņš.

Viņš skaidro, ka jau ir informējis Satiksmes ministriju par neskaidrībām gan attiecībā uz advokāta nostrādātajām stundām, gan apjomu.

«Ir neskaidras lietas, kāpēc pakalpojums ir maksājis tik dārgi. Esam atsaukuši advokāta Jāņa Vildera pilnvaras pārstāvēt lidostu tiesā, un patlaban nodrošinām pārstāvību saviem spēkiem un piesaistot konsultantu - Deloitte. Konsultants piesaistīts gan tiesvedībai, gan stratēģijas izstrādē turpmākai rīcībai. Šīs summas, kas tiks maksātas konsultantam, būs krietni mazākas nekā iepriekš,» uzsver Liepiņš.

Viņš arī informē, ka lidostas Juridiskā departamenta vadītājs Mārtiņš Krieķis, kurš vadīja departamentu laikā, kad tika piesaistīts ārpakalpojums, oktobrī pārtraucis attiecības ar lidostu, atgriežoties departamenta direktorei no bērnu kopšanas atvaļinājuma.

Trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva piedāvājušas patvērumu bijušajam ASV izlūkdienesta aģentam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), vēsta pasaules mediji.

Iepriekš Venecuēlas preziedents Nikolas Maduro (Nicolás Maduro) pavēstīja, ka viņa valsts «gandrīz noteikti» piešķirs politisko patvērumu E. Snoudenam, ja viņš tādu lūgtu, un pagājušās nedēļas beigās Venecuēlas neatkarības svētkos sacīja, ka lēmis par labu patvēruma sniegšanai bijušajam ASV spiegam. N. Maduro ir lēmis par labu «aizsargāt šo jauno vīrieti no vajāšanas, ko pret viņu vērsusi pasaulē varenākā impērija».

Venecuēlas prezidents izteicās, ka E. Snoudens atklājis patiesību, ka ASV izspiego visu pasauli.

Pašlaik gan vēl nav zināms, vai E. Snoudens pieņems Venecuēlas piedāvājumu. Tāpat nav zināms, kādā veidā, pieņemot Latīņamerikas valsts politisko patvērumu, E. Snoudens šajā valstī nokļūs, vēsta Reuters.

Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar pieņemtajām likuma prasībām izdzēsis ziņas par uzņēmumu īpašnieku un amatpersonu dzīvesvietu adresēm, kas ir visai strīdīgs solis

Kopš bijušais ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens nopludināja informāciju par ASV specdienestu darba metodēm un dažādu pasaules pilsoņu, tostarp vairāku Rietumeiropas valstu vadītāju izspiegošanu, datu drošība un aizsardzība ir kļuvusi par vienu no karstākajām tēmām. Vadošie un mazāk vadošie IT uzņēmumi nāk klajā ar dažādām tehnoloģijām, kas esot maksimāli drošas pret dažādu izsekošanu un noklausīšanos, jo nevienam nav šaubu – demokrātiskas pasaules pilsonim, lai kādā amatā viņš arī būtu, ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Īpaši nozīmīga datu drošība ir tieši uzņēmējdarbībā, kur katrs ieinteresēts savu know – how aizsargāt no konkurentu vai vienkārši kriminālās pasaules pārstāvju tīkojumiem. Ar personas datu drošību tiek pamatota arī nule Latvijā pārņemtā prakse – Uzņēmumu reģistrs vairāk neapkopo dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu privātpersonu adreses. Latvija ir maza, ja kādu ļoti vajadzēs atrast, atradīs tāpat, uzskata datu neatklāšanas piekritēji.

Šodien uzņēmumā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, iespējams, viesojusies Drošības policija, liecina Db.lv rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Sazinoties ar Drošības policija, tā pārstāvji Db.lv šādu informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedz, norādot, ka izmeklēšanas interesēs Drošības policija šobrīd nevar sniegt plašāku informāciju par izmeklēšanas darbībām.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā (14. decembrī) lidosta informēja, ka lidostas Rīga valdei nezinot, ir veikta vairāku lidostas Rīga darbinieku nesankcionēta un prettiesiska telefona sarunu noklausīšanās un ierakstīšana.

Arvien lielāks skaits vācu uzņēmumu bloķē pieeju tādām sociālā tīkla vietnēm, kā Facebook un Twitter, atsaucoties uz Vācijas biznesa izdevuma Wirtschaftswoche sniegto informāciju, ziņo AFP.

Daudzas no vadošajām kompānijām baidoties, ka šādu interneta vietņu izmantošana rada izspiegošanas risku un citas drošības problēmas. Papildus tam, ka, tērzējot tiešsaistē, darbinieks var atklāt kādu biznesa noslēpumu, viņš varot arī «noķert» kādu datorvīrusu.

To, ka ieviesti šādi ierobežojumi, atzinis, piemēram, Vācijas otras lielākās bankas Commerzbank pārstāvis. «Daudzas ārējas sociālo mediju vietnes lielākajai daļai mūsu darbinieku drošības riska dēļ vairs nav pieejamas,» viņš sacījis.

Saviem darbiniekiem izmantot Facebook un Twitter liedzis arī būvmateriālu uzņēmums HeidelbergCement, bet autoražotājs Volkswagen norādījis, ka liegta ir pieeja vairākiem sociālajiem tīkliem.

Viedtālruņu komunikācijas lietotne WhatsApp savā tīklā, kas aptver vienu miljardu lietotāju visā pasaulē, ieviesusi totālu visu datu šifrēšanas sistēmu, uzņēmuma dibinātāji pastāstījuši tehnoloģiju žurnālam Wired.

Līdz ar totālās šifrēšanas ieviešanu no izspiegošanas tiks pasargāta visa teksta, foto, video un balss komunikācija, liedzot piekļuvi datiem kā hakeriem un noziedzniekiem, tā arī likumsargiem, izlūkdienestiem un pašam WhatsApp uzņēmumam.

Domājams, ka jaunievedumi pastiprinās spriedzi Vašingtonas un Silīcija ielejas attiecības jautājumā par likumsargu piekļuvi datiem tehnoloģiju uzņēmumu ierīcēs un tīklos.

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, informē Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informē DP.

Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.

Tiesa paziņoja, vienošanās "Datu privātuma vairogs" nepietiekoši aizsargā ES pilsoņu datus ASV.

Tiesa norādīja, ka nacionālajiem regulatoriem ir jārīkojas stingrāk, lai aizsargātu lietotāju datu privātumu.

Tomēr tiesa atstāja spēkā citu Eiropas Komisijas (EK) normu kopumu, kas ir standarta līguma noteikumi par datu nodošanu un līdz ar to privāto datu nodošana ārpus ES var turpināties.

Taču līdz ar "Datu privātuma vairoga" atcelšanu datu nodošanas kontrole tiks pastiprināta un ES un ASV varētu nākties veidot jaunu sistēmu, kas garantē eiropiešu datiem tādu pašu privātuma aizsardzību ASV kā Eiropas Savienībā.

Lieta sākās pēc bijušā ASV Nacionālās drošības aģentūras līgumstrādnieka Edvarda Snoudena 2013.gadā atklātās informācijas, ka ASV valdība izspiego lietotāju datus internetā un viņu saziņu. Atklātā informācija arī sniedza ieskatu, kā "Facebook" devis ASV drošības dienestiem piekļuvi eiropiešu personīgajiem datiem.

Kādai Latvijas ministrijai uzbrukuši hakeri, apstiprināja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV.

Netiek atklāts, kurai ministrijai uzbrukts, bet publiskota informācija par hakeru izmantotajiem rīkiem un iespējamiem mērķiem. Uzbrukuma laiks netiek konkretizēts - var nojaust, ka tas noticis pirmajā pusgadā.

Izmantots īpaši viltīgs mērķēts uzbrukums ar nolūku zagt informāciju vēl nezināma uzbrukuma autora vajadzībām. Uzbrukuma rīks veidots, lai informācijas nopludināšana notiktu ministriju datoru lietotāju parastās interneta lietošanas laikā, šifrētā veidā, lietotājam nezinot, kas notiek. Datorus, kurus inficēja uzbrukumā lietotā ļaundabīgā programmatūra, bija iespējams vadīt no kāda servera Lielbritānijā, taču tas nenozīmē, ka uzbrukuma veicējiem bija kāds sakars ar šo valsti, skaidroja CERT.LV.

ASV valdības militārās struktūrvienības Nacionālās izlūkošanas biroja (National Intelligence) direktors Džons Maikls Makkonels (John Michael McConnell) apgalvo, ka Ķīna un Krievija izspiego ASV gandrīz tikpat aktīvi, kā Aukstā kara laikā, raksta Associated Press.

"Ķīnas un Krievijas ārzemju izlūkošanas biroji ir visagresīvākie attiecībā uz informācijas vākšanu par slepenām un aizsargātām ASV rīcības sistēmām, iestādēm un attīstības projektiem, un abu valstu spiegošanas aktivitāte neatpaliek no Aukstā kara laika līmeņa," saka M. Makkonels savā ziņojumā, "ārzemju izlūkošanas biroja informācija, kas attiecas uz citu valstu plāniem, aktivitātēm un nodomiem, kā arī šo valstu aģentiem ir aizvien grūtāk nosargājam, un tas apdraud mūsu drošību."

ASV kongress pēc Dž. M. Makkonela brīdinājuma pagājušajā mēnesī atbalstīja jaunu likumu, kas saucas Protect America Act, un paredz stingrāku kontroli pār zvaniem un e-pastiem, kas tiek veikti ar ārzemēm.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Francijas policija vēlas ārkārtas situācijas apstākļos slēgt publiskos WiFi tīklus, teikts iekšējos dokumentos, kas nonākuši Francijas mediju rīcībā.

Francijas varasiestādes vēlas pieņemt jaunus likumus, ar kuriem tiktu bloķēta anonīma tīmekļa pārlūkošana, vēsta laikraksts Le Monde, kam ir bijusi iespēja iepazīties ar Iekšlietu ministrijas iekšējiem dokumentiem.

Reaģējot uz pagājušajā mēnesī Parīzē notikušo slaktiņu, policija Francijas konstitūcijā vēlas veikt divas konkrētas izmaiņas, teikts dokumentos.

Vienā no priekšlikumiem paredzēts, ka ārkārtas situācijas apstākļos tiek slēgti publiskie WiFi tīkli - interneta bezmaksas tīkli, kas ikvienam bez maksas ir pieejami kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās.

Līdz ar to ārkārtas situācijas apstākļos tiks paplašinātas pilnvaras policijai, kas jau tagad veic kratīšanas bez ordera, aizliedz publiskas sapulces un īsteno stingrāku robežkontroli.