Žurnāls Forbes apkopojis bagātāko fiktīvo tēlu TOP 15. Šā gada sarakstā ir iekļuvuši gan multfilmu zvaigznes, gan citplanētieši, gan filmu varoņi.

Topa svarīgākā lieta ir, lai šis varonis būtu izdomāts, un arī izdomāta tā bagātība. Forbes aprēķinājis, ka visu šo bagātnieku kopējā vērtība ir 137 miljardi USD, un, ja šo naudu izdalītu visiem pasaules cilvēkiem, tad katram sanāktu 20 USD.

2. Otrajā vietā ierindots Latvijai nepazīstamais varonis Ming The Merciless, kas ir planētas Mongo diktators. Viņa bagātība ir 20,9 miljardi USD.

3. Trešais šajā sarakstā ir izdomātais mazais bagātnieks Richie Rich, kuram naudas ir tik daudz, ka viņš var atļauties pilnīgi visu. Tad, lūk, Forbes ir aprēķinājis, ka viņa bagātība ir 16,1 miljards USD.

Interneta enciklopēdija Wikipedia ir uzsākusi kampaņu, lai tiktu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ziņo pasaules mediji. Ja Wikipedia plāns izdosiesies, tad tā būs pirmais digitālais objekts Pasaules mantojuma sarakstā.

Enciklopēdijas uzturētāji, bezpeļņas organizācija Wikimedia, norāda, ka Wikipedia ir «cilvēka radošā ģēnija meistardarbs, kā arī tai ir universāla cilvēces vērtība».

Ideja par Pasaules mantojuma objekta statusa iegūšanu ir jau ieguvusi plašu Wikipedia lietotāju atbastu. Wikipedia ir ne tikai «viens no sekmīgākajiem interneta vēstures stāstiem, bet arī veiksmes stāsts par attieksmes maiņu pret brīvām zināšanām,» atzīmē kampaņas organizatori. «Tāpēc mēs uzskatām, ka Wikipedia ir tiesīga ieņemt vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.»

Petīciju UNESCO par Wikipedia iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā var parakstīt tiešsaistē.

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

2014. gadā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

107,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija darba meklētāji, kas ir par 12,8 tūkst. jeb 10,6% mazāk nekā 2013. gadā. Sieviešu – darba meklētāju – īpatsvars bija 9,8%, bet vīriešu – 11,8%.

Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā nav būtiski mainījies un kopš 2013. gada 2. ceturkšņa tikai nedaudz atšķiras no ES-28 valstu vidējā rādītāja. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2014. gada 4. ceturksnī bija 10,2%, un šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Lietuvā (10,1%), bet būtiski atpaliek no Igaunijas rādītāja (6,3%).

2014. gadā darba ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kuri darbu nevar atrast 12 mēnešus un ilgāk, bija 43% (2013. gadā – 48,4%). Turpinot samazināties darba meklētāju skaitam, arī ilgstošo darba meklētāju skaits samazinājās no 58,2 tūkst. 2013. gadā līdz 46,1 tūkst. 2014. gadā.

Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gada 3.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā 3.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 7,3 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Divas trešdaļas (66,6 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,6%, bet sieviešu – 60,5%. 2007.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo periodu palielinājies par 0,7%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

2007.gada 4.ceturksnī 65,7 tūkst. cilvēku (5,7% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gada 4.ceturksni.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Divas trešdaļas (67,3 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,6%, bet sieviešu – 61,6%. 2007.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,4%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 225,8 tūkst. darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, proti, nodarbinātajiem un darba meklētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir krities par vienu procentpunktu, tomēr ir par 2.7 procentpunktiem lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā šajā periodā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 199,7 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 16,7%.

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts norāda, ka, atbilstoši prognozēm, darba meklētāju īpatsvars 2010. gada 2. ceturksnī sāka samazināties, salīdzinot ar pirmo ceturksni, bet lēnāk par reģistrēto bezdarba līmeni. Ceturkšņa laikā darba meklētāju īpatsvars saruka par 1.0 procentu punktu (līdz 19.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), bet reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās par 1.7 procentu punktiem

Šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, būtiski pieaudzis to sieviešu skaits, kas aktīvi meklē darbu. Kopējā darba meklētāju aktivitāte, salīdzinot ar 2009. gadu, kritusies par 15%, bet, salīdzinot ar 2007. gadu, gandrīz par 80%, liecina tirgus izpētes uzņēmuma SIA Tirgzinis un CV-Online Latvia kopīgi veikts pētījums par darba tirgus tendencēm Latvijā.

Identisks pētījums tika veikts pirms divpadsmit mēnešiem. Toreiz atklājās divas galvenās iezīmes – pieaugot bezdarba līmenim valstī, darba meklētāju aktivitāte krasi samazinās. Otra tendence – nospiedošs vairākums (61%) darba meklētāju izvēlas strādāt uzņēmumā, kas piedāvā nelielu, bet «cieto» algu. 2010. gada pētījuma rezultāti parāda, ka šim rādītājam ir tendence izlīdzināties – 54% darba meklētāju izvēlas strādāt par nelielu, taču fiksētu summu mēnesī, savukārt 46% darba meklētāju ir vairāk pārliecināti par savām profesionālajām spējām un ir gatavi strādāt uzņēmumā, kas piedāvā augstus procentus no uzņēmuma peļņas. 12,5% darba meklētāju nav būtiski darba samaksas noteikumi.

Bijušie interneta meklētāja Google darbinieki nodibina jaunu interneta meklētāju Cuil, kas mērķē pārspēt Google, indeksējot vairāk interneta lapu, vēsta PCworld.com.

Patlaban jau Cuil indeksējis 120 miljardus interneta lapu un var nodrošināt meklēšanas rezultātus sakārtotus pēc idejām un satura, nevis pēc popularitātes. Jaunais meklētājs rezultātus arī grupē līdzīgās kategorijās.

Google norādījis, ka tas ir atklājis vienu triljonu unikālu interneta lapu, bet atturās atklāt, cik daudz no šīm atrastajām lapām tiek indeksētas meklētājā.

Cuil nav pirmais Google konkurents, kas nodibināts šogad. Jau janvārī interneta vārdnīca Wikipedia atklāja tās meklētāju Wikia Search. Šis interneta meklētājs cer nodrošināt labākus meklēšanas rezultātus, ļaujot Wikipedia lietotājiem pašiem indeksēt interneta lapas.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

2007.gadā Latvijā bija 72,1 tūkst. darba meklētāju jeb 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2007.gadā samazinājies gan darba meklētāju skaits (2006.gadā tas bija 79,9 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2006.gadā šis rādītājs bija 6,8%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2007.gadā bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,4% un 5,7%. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (26,6%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.

Gandrīz trim ceturtdaļām (71,4%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 91.6 tūkst. darba meklētāju jeb 7.5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais darbaspēka apsekojums par 2008. gadu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2008.gadā palielinājies gan darba meklētāju skaits (2007.gadā tas bija 72.1 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2007.gadā šis rādītājs bija 6.0%). Divas trešdaļas (67,7%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73.7%, bet sieviešu – 62.4%.

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī pērn bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 8.1% un 7.0%. Gandrīz ceturtā daļa (25.3%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu meklēja 155,5 tūkst. cilvēku. To īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 14,9%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 16,0% un 13,9%.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2012.gadā valstī bija 11,5% (2011.gadā – 12,9%).

Salīdzinot ar 2011.gadu, nedaudz samazinājies (par 2,6 procentpunktiem) arī jauniešu (15-24 gadi) darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā, un 2012.gadā tas bija 28,4%. Apsekojuma dati liecina, ka daļa jauniešu, kas iepriekš meklēja darbu, to ir atraduši.

Ilgstošo darba meklētāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī palielinājies aptuveni divas reizes jeb par 49,3 tūkst. Šo darba meklētāju skaits veido gandrīz divas piektdaļas jeb 38,7% no darba meklētāju kopskaita un bija 91,1 tūkst.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze.

Pirmajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 210,3 tūkst. jeb 89,3% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 152,4 tūkst. un 90,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Kopumā apsekojuma rezultāti liecina, ka pirmajā ceturksnī Latvijā bija 235,4 tūkst. darba meklētāju jeb 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 168,8 tūkst. cilvēku, gan ar 2009.gada 4.ceturksni.

Ilgstošo darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni, palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 41,1 tūkst.).

2009.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 229,4 tūkst. darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118,7 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada 3.ceturksni (attiecīgi 214,9 tūkst. cilvēku un 18,4%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 23,6% un 15,9%. Gandrīz trešā daļa (69,3 tūkst. jeb 30,2%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. Viņu skaits, salīdzinot ar pērnā gada nogali, pieaudzis divas reizes, sasniedzot 41,1 tūkstoti.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Lai gan bez darba palikušo iedzīvotāju skaits pieaug, darba meklētāju aktivitāte ir būtiski samazinājusies.

Tā secināts tirgus izpētes uzņēmuma SIA Tirgzinis un CV-Online Latvia kopīgi veiktajā pētījumā par darba tirgus tendencēm Latvijā. Pieaudzis to darba meklētāju skaits, kas izvēlas strādāt uzņēmumā, kurš maksā nelielu, taču konstantu darba algu, nevis uzņēmumā, kas piedāvā augstus procentus no uzņēmuma peļņas.

Salīdzinot ar līdzīga pētījuma datiem par 2007 gadu, darba meklētāju atsaucība uz identisku vakanci ir samazinājusies par 78%.

«Plānojot šo pētījumu, mūsu mērķis bija noskaidrot darba meklētāju prasības attiecībā pret darba samaksu potenciālajam darba devējam. Proti, ievietojām darba sludinājumu portālā www.cv.lv divu dažādu uzņēmumu sludinājumus uz identiskām vakancēm, bet ar atšķirīgiem darba apmaksas noteikumiem. Pētījuma dati apstiprināja mūsu sākotnēji izvirzīto hipotēzi – daudz lielāka (par 61%) darba meklētāju atsaucība bija uz sludinājumu, kurā uzņēmums piedāvāja nelielu «cieto» algu. Taču pētījums atklāja vēl arī pavisam citu tendenci – krasi samazinās darba meklētāju aktivitāte. Vienīgais, kā šobrīd to spējam izskaidrot, ir tas, ka darba meklētāju vidū valda tāda kā neticība saviem spēkiem, neticība gūt atsaucību no potenciālā darba devēja,» tā, komentējot pētījuma datus, saka SIA Tirgzinis vadītāja Ieva Kozlovska.