Droši vien ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Berga bazārs, spriež Aleksis J. Karslons, kura vecvecvectēvs Kristaps Bergs no laukiem ieradies Rīgā un 19. gadsimta beigās izveidoja šo kvartālu.

Kvartāla atjaunošanu sāka A. Karlsona tēvs un viņa māsa Ieva Laukers. Viņš pats Latvijā dzīvo un strādā kopš 2006. gada. «Man ir gandarījums par to, ka varu piedalīties šajā procesā, varu turpināt tradīcijas, kas sāktas 1887. gadā. Domāju, ka arī rīdzinieki varētu būs lepni par šo kvartālu, ne tikai mana ģimene. Tas ir neatņemama, svarīga Rīgas, Latvijas vēstures sastāvdaļa. Šī bija viena no pirmajām latviešu uzņēmēja attīstītām vietām Rīgā. Turklāt K. Bergs bija saistīts ar latviešu biedrību, kas veicināja latviešu identitātes stiprināšanos, neatkarību no valdošās vāciešu elites,» viņš stāsta.

Atzīmējot 10 gadu jubileju, pie viesnīcas Hotel Bergs ieejas iekārtots kāpostlauks.

Viesnīcas Hotel Bergs grafiskā atpazīstamības zīme jeb logo ir kāposts kā atgādinājums tam, ka pilsētbūvnieks Kristaps Bergs Berga Bazāru 1887. gadā sāka īstenot vietā, kur tolaik pletās Rīgas priekšpilsētas kāpostu lauki.

Pēc turpat 130 gadiem vēsture atgriezusies, un Elizabetes, Marijas un Dzirnavu ielu ieskautā Berga Bazāra centrā atkal ir kāpostlauks, kuru atbilstoši mūsdienīgai pilsētvidei un Berga Bazāra šodienas konceptam iekārtojusi Berga Bazāra dārzniece Maija Strazdiņa, katram Berga Bazāra pastāvēšanas gadam veltīdama pa kāpostgalvai.

126 kāpostgalvas speciāli esot izmeklētas zemnieku lielsaimniecībā Kaži, Svitenē, netālu no Rundāles.

Berga bazāra rīkotajam zemnieku tirdziņam atkal tiek likti sprunguļi - tirdziņa organizētāji nav saņēmuši Rīgas Domes atļauju rīkot tirgošanos 14. jūnijā. Kā Db informēja Berga bazāra tirdziņa organizatore Kristiāna Skābarde, atteikums pamatots ar Likumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

K. Skābarde ir nesapratnē, kāpēc atļauja nav dota, jo citi pilsētas tirgi strādā kā parasti. "Nerīkojam ne izpriecas, ne tingeltangeļus, zemnieki atbrauc, notirgo savu preci un tirgus ir beidzies. Aizliegums ir nesaprotams. Un tas notiek laikā, kad premjers saka, ka mazie ražotāji ir jāatbalsta," tā K. Skābarde. Viņa piebilda, ka Berga bazāra līdzīpašniece Ieva Laukers saņēmusi asu kritiku no Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga par viņas centieniem rast iespēju zemniekiem brīvi tirgoties 14. jūnijā. Db jau iepriekš ziņoja par pastiprinātām kontrolēm Berga bazāra rīkotajā zemnieku tirdziņā, kas satrauca gan tirgus apmeklētājus, gan tirgotājus. Pēc publikācijas Db situācija ir normalizējusies, piebilda K. Skābarde.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Atbalstot Slow Food kustību Latvijā, pie iepirkšanās centra Sky&More katru piektdienu notiks Slow Food zemnieku bioloģiski audzētās produkcijas tirdziņi. Zemnieku tirdziņi, kā Db.lv jau ziņoja, notiks arī pie citiem lielveikaliem.

Sākot ar 24. aprīli, iepirkšanās centra Sky&More 2. stāva stāvvietā, katru piektdienu no plkst. 14:00 līdz 20:00 norisināsies Slow Food Zemnieku tirdziņš, kurā zemnieki piedāvās iegādāties augstvērtīgu un plašu ekoloģisko produktu klāstu no Latvijas bioloģiskajām lauksaimniecībām. Tirdziņos savu ražoto un audzēto produkciju tirgos vairāk nekā 25 zemnieku, piedāvājot gan dažādus pārtikas produktus – gaļu, maizi, zivis, augļus, dārzeņus, pienu, sieru, eļļas un etiķus, lauku tējas, gan ekoloģisko kosmētiku un citus produktus.

Db.lv jau vēstīja, ka biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīklu arī tieši no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem. Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs.

Šodien tika sveikti gadskārtējā skatlogu, ēku fasāžu un priekšlaukumu noformējumu konkursa Ziemassvētki 2007 uzvarētāji, informēja Rīgas dome.

Galveno prēmiju 500 Ls apmērā par skaistāko skatloga noformējumu saņēma veikals Stenders Berga bazārā (veicināšanas prēmija – 150 Ls - skatloga noformētājai Ievai Lemešonokai). Savukārt galveno prēmiju par ēkas fasādes noformējumu saņēma advokātu birojs Loze, Grunte un Cers (veicināšanas prēmija noformētājai Baibai Rudzītei).

Īpašu domes atzinības rakstu par ieguldījumu galvaspilsētas vizuālā tēla veidošanā 2007. gadā saņēma VAS Latvijas dzelzceļš - par Dzelzceļa tilta mākslinieciskās izgaismošanas realizēšanu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, pasniedzot uzvarētājiem atzinības rakstus, uzsvēra, cik būtisks ir iestāžu un namu īpašnieku ieguldījums pilsētas svētku vizuālā tēla veidošanā. Viņš pateicās konkursa dalībniekiem un izteica cerību, ka nākotnē pašvaldības un privāto uzņēmēju sadarbība Rīgas izgreznošanā svētku laikā kļūs aktīvāka.

Naudas trūkums nav arguments, jo pat krīzes apstākļos ir daudz iespēju palīdzēt. Ir desmit no rīta, taču starp labdarības veikala Otrā Elpa grāmatu un apģērbu rindām jau līkņā vairāki cilvēki.

Kāds vecs vīrs šķirsta žurnālus un uzmanīgi pārlasa kaudzītē salikto mūzikas ierakstu vāciņus, bet steidzīga studente, šķiet, nozogot dažas minūtes no lekciju sākuma, ieskrējusi izšķirstīt kičīgo apģērbu skapi, ar sajūsmu vērojot visu, kam piedien apzīmējums «kā no vecmāmiņas pūra». Šķiet, atrast šeit kaut ko konkrētu būs sarežģīti, toties uziet necerētas pērles — vieglāk par vieglu.

Sev un citiem

Veikals Otrā Elpa ir īsts rotaļu laukums tiem, kuri savā garderobē vēlas ieviest Vivjenas Vestvudas cienīgus akcentus, tiem, kuri mūsdienīgam dzīvokļa interjeram gatavi piešaut kādu asumiņu. Te nejauši var atrast patiesus brīnumus, šķietami bezjēdzīgas, taču savā šarmā neatkārtojamas mantas. Viens otram līdzās rindojas pavisam mūsdienīgs kokteiļu šeikeris, koka Lāč-plēsis un māla podi. Ja kāds raibo šurumburumu apzināti vēlētos savākt vienuviet, tam būtu jāvelta gadi, taču cilvēku spontānā gatavība kaut ko ziedot citu labā visus šos priekšmetus ar dīvainu likumsakarību sarindojusi tieši Otrās Elpas plauktos. Taču nejauciet — tā nav humpala, kas par lētu naudu piedāvā viltotu šiku. Šo veikalu tā īsti nevar nosaukt pat par second-hand, lai gan jaunu mantu te praktiski nav. Visas šeit redzamās preces kāds ir atnesis un ziedojis, kāds — nopircis, bet iegūtā nauda — nodota labdarībai.

Jūlijs Madernieks aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, nekad nenovecojis.

Pirmais projekts — pazīstamā Berga bazāra īpašnieka, būvuzņēmēja Kristapa Berga znota advokāta Friãa Alberta dzīvokļa iekārtojums jūgendstilā 1903. gadā. Nopietnākā atzinība — augstākais novērtējums starptautiskajā izstādē Parīzē 1928. gadā viņa dizainētajam krēslam meistara Jāņa Skultāna izpildījumā. Piedāvājums ikdienai — nacionālais stils mēbeļrūpniecībā. Rakstura īpašība — kautrība.

— Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.

2007.gada 10.augustā

Informāciju sagatavoja: Kaspars Austriņš, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciālists.

LOSP un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2007.gada 13. līdz 26.augustam:

¢ 15.augustā, Rīgā, Republikas laukumā 2, plkst.9.30, notiks Latvijas Zemnieku federācijas padomes sēde. Kontaktinformācija: tel.67027191;

¢ 15.augustā, Rīgā, Republikas laukumā 2, plkst.11.00 notiks ikmēneša LOSP pārstāvju sapulce. Kontaktinformācija: tel. 67027320;

¢ 18.augustā Cēsu rajonā, Jaunpiebalgā, notiks izstāde-gadatirgus "Izvēlies Jaunpiebalgu", kurā piedalīsies mājražotāji, amatnieki, būs arī "Pagastveča labdarības šķovis". Kontaktinformācija: Maija Ķīķere, mob. tel.29131170;

No 13.marta katru nedēļas nogali pie tirdzniecības centra Spice notiks lauku labumu tirdziņš. „Tirdziņš tiek rīkots, lai dotu iespēju ļaudīm iegādāties kvalitatīvus pašmāju labumus tieši no Latvijas zemniekiem, atbalstot viņus grūtā ekonomiskā situācijā,” informē t/c Spice direktore Iveta Lāce.

Tirdziņš darbosies piektdienās no pl.16.00 līdz 20.00, sestdienās un svētdienās no pl.12.00 līdz 16.00. Plānots, ka tirdziņš notiks martā un aprīlī nedēļas nogalēs no 13. līdz 15.martam, no 20. līdz 22.martam, no 27. līdz 29.martam un no 3. līdz 5. aprīlim.

Ja tirdziņš gūs iedzīvotāju un zemnieku atsaucību, tiks apsvērta iespēja rīkot to arī turpmāk.

Zemniekus, kas vēlas piedāvāt savu produkciju Lauku labumu tirdziņā, lūdzam pieteikties Sandai Rozītei pa tālruni 67039769 vai 26737360 vai e-pastu [email protected] .

No 13. marta katru nedēļas nogali pie tirdzniecības centra Spice notiks lauku labumu tirdziņš.

Tirdziņš tiks rīkots, lai sniegtu rīdziniekiem iespēju iegādāties kvalitatīvus pašmāju labumus tieši no Latvijas zemniekiem, atbalstot lauciniekus grūtā ekonomiskā situācijā.

Tirdziņš darbosies piektdienās no pl. 16 līdz 20, sestdienās un svētdienās no pl. 12 līdz 16. Plānots, ka tirdziņš notiks martā un aprīlī nedēļas nogalēs no 13. līdz 15.martam, no 20. līdz 22.martam, no 27. līdz 29.martam un no 3. līdz 5. aprīlim.

Ja tirdziņš gūs iedzīvotāju un zemnieku atsaucību, tiks apsvērta iespēja rīkot to arī turpmāk.

Zemnieku izaudzēto bioloģisko produkciju, iespējams, varēs nopirkt arī Mežaparkā un Ķīpsalā, kur paredzēts rīkot zemnieku tirdziņus.

Kā pastāstīja Berga bazāra rīkotā zemnieku tirdziņa organizatore Kristiāna Skābarde, patlaban notiek aktīvas darbības, lai jau šovasar šādu tirdziņu atvērtu Mežaparkā netālu no Zooloģiskā dārza.

Aptauja liecinot, ka zemnieki šādu ideju atbalsta un būtu gatavi tirgoties. Vēl gan esot nepieciešams atrisināt dažas tehniskas un organizatoriskas lietas.

Tirdziņš Berga bazārā notiek jau trešo gadu un izraisījis lielu rīdzinieku interesi par ekoproduktiem. Tiesa gan, tirdziņa rīkotāji ne reizi vien saskārušies ar kontrolējošo dienestu neadekvātu rīcību, pastiprināti pārbaudot tirdziņā notiekošo.

Ik gadu Berga Bazārs Ziemassvētku laikā ir gaiši izgreznots un piedāvā patīkamu un nesteidzīgu dāvanu iegādi mazajos boutique-tipa veikaliņos un galerijās. Stendera ziepju fabrika, Kanēļa konditoreja un Emīla Gustava Šokolāde ir tikai daži no Berga bazārā atrodamajiem veikaliem, kafejnīcām un restorāniem, kur atpūsties pēc iepirkšanās vai tikties ar draugiem.

Jau kopš 2005.gada decembra viesnīcas Hotel Bergs Vasaras terase Adventa laikā pārtop par Ziemas terasi. Gāzes sildlampas un pledi nodrošina siltumu no ārpuses, savukārt, karstvīns vai karsts ābolu-kanēļa dzēriens – no iekšpuses. Daudziem jau ir kļuvis par tradīciju doties uz Hotel Bergs Ziemas terasi, lai sajustu patiesu Ziemassvētku „garšu” ar piparkūkām, Ziemassvētku mūziku, karstvīnu un draugu satikšanu. Tā kā pēdējos gadus arvien apmeklētāki un populārāki kļuvuši tradicionālie Mārtiņa Rītiņa rīkotie Zaļie tirdziņi un Bazārs Berga Bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, šogad decembrī Hotel Bergs Ziemas terase darbosies reizē ar šiem pasākumiem. Restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons piedāvās speciālu ēdienkarti izmantojot attiecīgajā sestdienā Zaļā tirdziņa ekoloģisko lauksaimnieku atvesto produkciju,. Būs iespējams nobaudīt kartupeļu – puravu – trifeļu pastas krēmzupu, Latvijas lauku kartupeļu pankūkas ar biezpienu un auksti kūpinātu lasi un desertu – ar citronu-vaniļas sīrupā sautētiem mandarīniem un siera krēmu.

Ik gadu Berga Bazārs Ziemassvētku laikā ir gaiši izgreznots un piedāvā patīkamu un nesteidzīgu dāvanu iegādi mazajos boutique-tipa veikaliņos un galerijās. Stendera ziepju fabrika, Kanēļa konditoreja un Emīla Gustava Šokolāde ir tikai daži no Berga bazārā atrodamajiem veikaliem, kafejnīcām un restorāniem, kur atpūsties pēc iepirkšanās vai tikties ar draugiem.

Jau kopš 2005.gada decembra viesnīcas Hotel Bergs Vasaras terase Adventa laikā pārtop par Ziemas terasi. Gāzes sildlampas un pledi nodrošina siltumu no ārpuses, savukārt, karstvīns vai karsts ābolu-kanēļa dzēriens – no iekšpuses. Daudziem jau ir kļuvis par tradīciju doties uz Hotel Bergs Ziemas terasi, lai sajustu patiesu Ziemassvētku „garšu” ar piparkūkām, Ziemassvētku mūziku, karstvīnu un draugu satikšanu. Tā kā pēdējos gadus arvien apmeklētāki un populārāki kļuvuši tradicionālie Mārtiņa Rītiņa rīkotie Zaļie tirdziņi un Bazārs Berga Bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, šogad decembrī Hotel Bergs Ziemas terase darbosies reizē ar šiem pasākumiem. Restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons piedāvās speciālu ēdienkarti izmantojot attiecīgajā sestdienā Zaļā tirdziņa ekoloģisko lauksaimnieku atvesto produkciju,. Būs iespējams nobaudīt kartupeļu – puravu – trifeļu pastas krēmzupu, Latvijas lauku kartupeļu pankūkas ar biezpienu un auksti kūpinātu lasi un desertu – ar citronu-vaniļas sīrupā sautētiem mandarīniem un siera krēmu.

Līdz šā gada 1.septembrim Rēzeknes uzņēmums Galda spēļu darbnīca plāno sērijveida ražošanā ieviest piecas galda spēles, kuras padomju laikā ražoja rūpnīcā Straume, sacīja Galda spēļu darbnīcas īpašnieks Andris Mejers.

«Vecāki arvien biežāk saprot, ka, pavadot laiku tikai pie datora, bērns gudrāks nepaliek, bet, spēlējot kādreiz populārās galda spēles, bērna attīstība rit veiksmīgāk, turklāt tās parasti spēlē divatā vai četratā, kas nozīmē arī sociālo kontaktu,» savu ideju skaidro Mejers.

Viņš piebilda, ka veikalos ir pieejams plašs klāsts ar mūsdienīgām galda spēlēm, taču sarunās ar tirgotājiem radās doma, ka būtu labi pircējiem piedāvāt arī padomju laikā rūpnīcā Straume ražotās spēles. «Kopš šī gada pavasara darbojos Rēzeknes Biznesa inkubatorā, un jau ir gatavi spēļu paraugi,» piebilda Mejers.

Mejers prognozē, ka vecās Straumes spēles izdosies ieviest ražošanā līdz šā gada 1.septembrim. Patlaban ir doma sākt ražot kādreiz populārās spēles Zvēru loto, Jautrie ugunsdzēsēji, Kurš pirmais?, Jūras kauja un Izšūšana.

Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi pieaug, norāda AS «Latvijas Zaļais punkts» vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

«Esam novērojuši, ka pēdējā laikā pieaug Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi – domājot gan par Latvijas vides saudzēšanu, gan par to, kā efektīvi izmantot resursus un līdz ar to samazināt arī biznesa darbības izmaksas,» saka Berga.

Lai Latvijā veicinātu videi draudzīgāku uzņēmējdarbību, AS «Latvijas Zaļais punkts» aicina uzņēmumus veikt izvērtējumu savas darbības ietekmei uz vidi, kā arī energoauditu. Tas ļauj uzņēmumam ieraudzīt, kas tiek darīts pareizi un ko vēl var uzlabot šajā jomā, kā arī samazināt uzņēmuma kopējās izmaksas.

Izveidojot efektīvu atkritumu un otrreiz pārstrādājamo materiālu apsaimniekošanas sistēmu, šo resursu izmaksas iespējams samazināt pat par 20-25 %

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Sestdien, 3. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” pēc divu gadu pārtraukuma klātienē notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

“Lai arī skolēni pēdējos gadus teicami pielāgojās pandēmijas situācijai, piedāvājot savus ražojumus e-katalogā, nekas nevar aizstāt īstu sarunu ar pircēju un gandarījumu, redzot pieprasījumu pēc paša radīta produkta. Tādēļ esmu priecīgs, ka tirdziņš ir atpakaļ un jaunieši, sastopoties ar saviem klientiem, var gūt papildus motivāciju attīstīt savus produktus un biznesa idejas,“ pauž izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia “ vadītājs Jānis Krievāns.

Visas dienas garumā “Citā Bazārā” plaši tiks piedāvātas oriģināla dizaina tekstilpreces, bižutērija, no pašmāju labumiem ražoti gardumi, dažādu dabīgu materiālu aksesuāri un suvenīri dāvanām. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgām precēm būs apskatāmas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, puķupodi ar viedo laistīšanas sistēmu, augļu trauks ar iebūvētu ierīci kukaiņu aizbaidīšanai, spēļu kārtis ar ilustrētiem latviešu daiļliteratūras tēliem, ķepu saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem un citi interesanti produkti.

Latvijas pārtikas preču veikalā iDille gūtā pieredze un mazliet drosmes ļauj atvērt jaunu saldējuma kafejnīcu jeb saldējumnīcu Buržuja brokastis

«Būt buržujam mūsu izpratnē ir idilliska sajūta – dari to, ko gribi, nevis to, ko vajag, t.i., no rīta iedzer sidru vai nesteidzīgi apēd kūku ar kafiju. Tāpēc mums nav vajadzīgi visi cilvēki, kas skrien garām centrālajai stacijai, mēs koncentrējamies uz dzīves baudītājiem,» raksturo Gaitis Burba, saldējumnīcas Buržuja brokastis un Latvijas preču veikala iDille īpašnieks.

Izmanto pieredzi

Pagājušā gada vasarā Rīgas centrā Berga bazārā Skrīveru mājas saldējuma darinātāja Lelde Sotniece bija atvērusi īstermiņa saldējuma kafejnīcu. «Šis ir tā paša projekta turpinājums, bet jaunā ietinamajā papīrā – kopā ar Andrito kafiju, eko kūkām un Latvijas vīniem un sidriem. Tikai ar saldējumu ziemas sezonā būtu grūti. Mēs tikāmies, runājām un sapratām, ka jāizmanto mūsu zināšanas – viņiem ražošanā, mums tirdzniecībā,» saka Gaitis. Viņš uzskata, ka nevajag visu darīt pašiem, tāpēc saldējums ir no Skrīveriem, kūkas cep Beķereja, kafiju grauzdē Andrito kafijas grauzdētavā, bet vīnu un sidru piegādā citi Latvijas ražotāji. «Visu nevajag darīt pašiem – tie ir milzīgi ieguldījumi. Nolēmām piedāvāt atsevišķas augstas kvalitātes mums pašiem mīļas lietas,» saka Gaitis.

Vācijas aģentūra DPA vēsta par Latvijas iedzīvotāju pavasara aizraušanos ar bērzu sulām.

«Latvijas iedzīvotāju rudens sēņošanas mānija plašajos mežos ir daudz aprakstīta, bet pavasara bērzu sulas sezona ir tikpat iecienīta nacionālā laika pavadīšana,» raksta aģentūra. «Bruņojušies ar īpašiem rokas urbjiem, spaiņiem sulas vākšanai un koka tapām, simtiem cilvēku aprīlī steidzas mežā, lai iegūtu viegli saldeno sulu.»

Aģentūras korespondenta Gaujas Nacionālajā parkā sastaptais Gints ar meitu Lauru atturas izpaust savus pilnos vārdus, taču uzstāj, ka ir ļoti saudzīgi pret kokiem aizsargātajā teritorijā. «Mēs nekad neizmantojam tos pašus kokus divus gadus pēc kārtas un mēs vienmēr tos pienācīgi aizveram,» stāstīja Gints.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekotāja AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē un padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 19.februārī no uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota Anita Saulīte, un viņas vietā šajā amatā iecelts Jānis Aizbalts, kurš kopš 2017.gada aprīļa ir valdes loceklis AS «Latvijas Zaļais punkts» meitas uzņēmumā SIA «Eko Reverss», bet kopš šī gada sākuma ir valdes priekšsēdētājs arī uzņēmumos SIA «Eko Kurzeme», SIA «Eco Teh Baltia» un SIA «Eco Baltia vide».

AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē turpina darboties valdes locekles Kristīne Grapmane un Sigita Namatēva.

Tāpat atbrīvota uzņēmuma padome piecu cilvēku sastāvā, no amata atceļot padomes priekšsēdētāju Undīni Būdi, padomes priekšsēdētāja vietniekus Māri Simanoviču un Viesturu Tamužu, kā arī padomes locekļus Ivetu Krauju un Egilu Svaru.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā Uzņēmumu reģistrā klusi tiek veiktas divas izmaiņas LDZ ritošā sastāva serviss valdē. Par valdes priekšsēdētaju kļūst Svetlana Berga, bet par vienu no trijiem valdes locekļiem Ivars Rullis. Pēdējais nāk no dzelceļnieku vidus, savukārt valdes priekšsēdētājai Svetlanai Bergai ar darbu dzelzceļu nav bijis nekāds sakars.

Latvijas dzelzceļam ir četri meitas uzņēmumi. Viens no lielākajiem LDZ ritošais sastāva serviss. 2009. gadā tā apgrozījums bija 66 miljoni latu un krīzes laikā, kad Latvijas dzelzceļam izdevās saglabāt kravu apjomu, arī LDZ ritošā sastāva serviss spēja nodrošināt tehnisko pamatu. Finanšu rādītāji neliecina, ka uzņēmumā būtu nopietnas problēmas, kas prasītu valdes nomaiņu. Šogad pirmajos mēnešos kravu apjoms pieaudzis par 20 procentiem.

Satiksmes ministrs saka, ka par izmaiņām meitas uzņēmumu valdēs Latvijas dzelzceļa vadība ministru personīgi neinformējot. Viņš tik zinot, ka Bergai ir ievērojama pieredze finanšu grāmatvedībā un uzņēmuma vadībā. To, ka Bergas amats būtu Zaļo zemnieku pateicība saskaniešiem par valsts prezidenta balsojumu Augulis noliedz.

Sestdien, 20. septembrī pie galvenās ieejas Mežaparkā pirmo reizi notiks Zaļais tirdziņš, kurā interesenti varēs iegādāties Latvijas zemnieku bioloģiski audzētus produktus.

Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols Db informēja, ka tirdziņā varētu būt ap 50 produkcijas ražotāju, kas realizēs dārzeņus, pienu, olas, augļus, sieru, maizi un citus produktus. Zaļā tirdziņa apmeklētāji varēs nobaudīt restorāna Vincents gatavotos ēdienus.

Iecerēts, ka turpmāk Zaļais tirdziņš Mežaparkā darbosies katra mēneša trešajā sestdienā. Zaļo tirdziņu organizē pašvaldības aģentūra Mežaparks sadarbībā ar Slow Food un Mežaparka attīstības biedrību.