Plānojot astronautu ceļojumu uz Marsu, NASA aktualizējušies vairāki ētiska un praktiska rakstura jautājumi, ziņo CNN. Piemēram, ko iesākt ar miruša astronauta mirstīgajām atliekām trīs gadus ilgas misijas laikā, vai ko iesākt ar slimu astronautu, kurš apdraud pārējos misijas dalībniekus. Tiek apspriesta arī iespēja izmantot DNS testus, lai atlasītu tos astronautus, kuriem ir potenciāls risks saslimt gara ceļojuma laikā.

NASA nosēšanos uz Marsa plāno 30 gadus tālā nākotnē, līdz ar to NASA ārsti un zinātnieki ar citu speciālistu palīdzību plāno atbildes uz šiem sarežģītajiem ētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem rast tuvāko gadu laikā.

"Šīs ir lietas, par kurām cilvēki runā nelabprāt," sacījis NASA strādājošais ārsts Ričards Viljams (Richard Williams), piebilstot, ka NASA patlaban cenšoties radīt ētisko ietvaru, ar kuru nodrošināt nākotnes misiju komandierus. Tajā tikšot runāts par sarežģītām situācijām, ar kurām komandieriem varētu būt jāsaskaras nākotnē.

Viens no pašiem karstākajiem tematiem skarot astronautu seksuālo dzīvi - kā gadiem ilgas misijas laikā jaunajiem, veselīgajiem astronautiem pārvarēt seksuālās tieksmes. Sekss līdz šim neesot minēts NASA dokumentos, jo tas ticis uzskatīts gandrīz par tabu, taču tagad NASA eksperti nolēmuši ķerties pie šī jautājuma risināšanas.

Rīgā apcietināts gados jauns hakeris, kurš pēdējo mēnešu laikā šantažēja vairākus Latvijas portālus. Policija varēja viņu apcietināt, jo hakeris bijis fantastiski naivs, atsaucoties uz Čas, ziņo Biznews.

Apmēram pirms mēneša Latvijas interneta vortāls BMWLife.lv no kāda nezināmā saņēma e-pastu, kurā bija pieprasīta nauda.

"Jaunais cilvēks paziņoja, ka viņam ir mūsu vortāla kodi un viņš var nodarīt ļaunumu tam, lai viņš to nedarītu viņš pieprasīja no mums kompensāciju," intervijā sacīja BMWLife vortāla galvenais redaktors Andris Miemis.

Lai pierādītu savu varējumu nezināmais uzlauza hanzabrokeri.lv lapu un lieliem burtiem uzrakstīja - SveikiBMWLife.

Novērtējot situāciju BMWLife nolēma norēķināties ar hakeri. Hakeris no viņiem pieprasīja 100 LVL, kuri bija jāpārskaita uz Latvijas bankas kontu. Jāatzīmē, ka bankas konts bija reģistrēts uz viņa paša vārda. Vortāls pārskaitīja naudu uz šo kontu, jo uzskatīja, ka šis konts nepieder tam pašam izspiedējam.

NASA nākusi klajā ar jaunu interneta rīku, kas ļaus lietotājiem iepazīt saules sistēmu un sekot misijām, vēsta ibtimes.com.

Eyes on the Solar System (Acis uz Saules sistēmas) izmanto kosmosa misiju datus un video spēļu tehnoloģiju, lai sniegtu lietotājiem unikālu mācību pieredzi, paziņojusi NASA.

Lietotāji varot aplūkot gan pavadoņus un asteroīdus, gan kosmosa kuģus un sekot kosmosa misijām reālajā laikā, gan doties uz priekšu un atpakaļ laikā, jo interneta rīks satur datus, kas sniedzas līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un prognozes līdz 2050.gadam.

Lietotāji varot arī izvēlēties iegūt šo pieredzi 3D formātā.

Kā norādījis NASA pārstāvis Džims Grīns, šis interneta rīks apliecina NASA pastāvīgo apņemšanos dalīties ar savām zināšanām ar ikvienu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa skafandru prototipus, kas ir svarīga daļa no ASV plāna atgriezties uz Mēness līdz 2024.gadam.

Divi NASA inženieri Mēness programmai «Artemis» paredzēto skafandru prototipus demonstrēja pārvaldes galvenajā mītnē Vašingtonā.

«Šis ir pirmais skafandrs, kuru mēs esam izstrādājuši aptuveni 40 gadu laikā,» pavēstīja NASA skafandru izstrādes biroja direktors Kriss Hansens. «Šodien jūs redzat hermetizētā apģērba prototipu. Dzīvības nodrošināšanas sistēma ir laboratorijā Hjūstonā. Mēs gribam sistēmas, kas ļaus mūsu astronautiem būt zinātniekiem uz Mēness virsmas.»

Viens skafandrs ir oranžs un tiks valkāts kosmosa kuģa iekšienē. Daudz lielāks, galvenokārt baltas krāsas skafandrs tiks valkāts uz Mēness virsmas.

Ar jaunajiem skafandriem būs daudz vieglāk iet, locīties un pietupties, staigājot pa Mēness virsmu, pavēstīja NASA vadošā skafandru inženiere Eimija Rosa.

NASA (National Aeronautics and Space Administration Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) pirmo reizi ir nolēmusi meklēt jaunus astronautus, izmantojot darba meklēšanas portālu Usajobs.com, kā arī pazeminājusi prasības topošajiem astronautiem, raksta The Wall Street Journal.

NASA ir nepieciešami jauni astronauti, jo tā plāno līdz 2020. gadam atjaunot nepieciešamo astronautu skaitu misijās. Jaunie astronauti tiks trenēti, lai tie varētu piedalīties trīs līdz sešu mēnešu ilgās misijās. Alga šai profesijai ir robežās no 59 000 līdz 130 000 USD gadā.

NASA darba sludinājums.

Nasa plāno uz Mēness izveidot civilizācijas Noasa šķirstu gadījumā, ja planētu Zeme skars kāda kosmiska kataklizma, atsaucoties uz starptautiskas ekspertu komandas sniegtu informāciju, vēsta National Geographic.

Nasa jau izstrādājusi plānu izveidot pastāvīgu dzīvošanai piemērotu posteni uz Mēness līdz 2020.gadam. Taču eksperti norāda, ka šis plāns ir jāpaplašina, iekļaujot veidu, kā pasargāt civilizācijas sasniegumus, kultūru un tehnoloģijas gadījumā, ja planēta Zeme ietu bojā, uztriecoties asteroīdam vai komētai. Šādu informāciju sniedzis Nasa strādājošs zinātnieks Džims Burke (Jim Burke). Viņš iepriekš piedalījies ASV lidojumu uz Mēness plānošanā, bet tagad vada Starptautisku Kosmosa Universitāti (International Space University), kas pēta, kā izdzīvot kosmiskas kataklizmas gadījumā. Zinātnieki esot vienojušies, ka planēta Zeme ir uzskatāma par viegli ievainojamu.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) plāno izpētīt, kādā veidā miljardiem gadu laikā attīstījies Marsa klimats. Lai to izdarītu, uz Sarkano planētu nosūtīts jaunākais visurgājējs, kurš nodēvēts par Ziņkārību (Curiosity).

Visurgājējs uz Marsu devās aizvadītā gada novembrī, bet uz planētas nolaidīsies šā gada augustā. Paredzēts, ka visurgājējs varēs arī meklēt iespējamus pierādījumus dzīvības eksistencei uz Marsa.

NASA visurgājējs nolaidīsies Marsa ekvatoriālajā zonā. Tas aprīkots ar dažādām mērierīcēm un augstas izšķirtspējas kamerām. «Kamerām ir iespēja uzņemt ainavu. Mēs ceram iegūt kvalitatīvākus attēlus, nekā tas izdevās iepriekšējo misiju laikā,» skaidroja NASA.

Ceturtdien NASA inženieri tuksnesī Kalifornijā veica visurgājēja modeļa pārbaudi, lai pilnībā sagatavotos brīdim, kad Ziņkārība nolaidīsies uz Sarkanās planētas.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) veiksmīgi pabeigusi raķetes Ares1-X izmēģinājuma lidojumu. Šī ir pirmā NASA palaistā raķete kopš 1981. gada, raksta Telegraph.

Ares1-X izmēģinājuma lidojums ilga kopumā 6 minūtes, kas ir laiks kopš tā tika palaista līdz brīdim, kad tā piezemējās okeānā, kur to savāca NASA kuģis. Ares1-X 2 minūšu laikā sasniedza aptuveni 40 kilometru augstumu.

Ares1-X misijas vadītājs Bobs Ess (Bob Ess) norāda, ka izmēģinājuma lidojums bijis veiksmīgāks nekā gaidīts. Tagad NASA pētniekiem atliek sīki izpētīt Ares1-X lidojuma datus, kuri apkopoti ar vairāk nekā 700 mērinstrumentiem, ar kuriem bija aprīkota raķete.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas kosmosa aģentūras vadītājs Anatolijs Perminovs ierosina būvēt jaunu kosmosa kuģis ar kodola dzinēju. Viņš norādīja, ka projekta izstrādāšana varētu beigties 2012. gadā, bet pašu kuģi varētu uzbūvēt vēl pēc deviņiem gadiem, ieguldot tajā 17 miljardus rubļu (277.1 milj. LVL).

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

Google dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins uzstādījuši jaunu labklājības standartu Silikona ielejā - ieguvuši tiesības noparkot savas lidmašīnās NASA lidlaukā, ziņo The New York Times.

NASA lidlauks atrodas tikai pāris minūšu brauciena attālumā no Google centrālā ofisa un tajā ierasti netiek sniegti pakalpojumi privātām lidmašīnām.

Tomēr Google dibinātājiem izdevies sarunāt parkinga vietiņu savam Boeing 767-200 kā arī vēl divām lidmašīnām, kuras izmanto Google menedžments. Par šo pakalpojumu Google maksājot 1,3 miljonus USD gadā.

Ar 1,3 miljoniem protams nepietika, lai nodrošinātu šādas tiesības - papildus tam Google noslēdzis līgumu ar NASA par Google lidaparātu izmantošanu zinātnisku datu vākšanai.

Sarkanā atzīme kartē - Google centrālais birojs, zaļā - NASA lidlauks:

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) prezentējusi trīs jauno konceptmodeļu dizainus klusākām un energoefektīvākām nākotnes pasažieru un kravas lidmašīnām, ziņo interneta medijs The Haffington Post.

Tās būšot gatavas lidošanai 2025. gadā. Dizainus izstrādājušas trīs kompānijas, kas pagājušajā gada beigās uzvarēja konkursā par NASA līgumu savu konceptu izpētei un izmēģināšanai 2011. gadā – Lockheed Martin, Northrop Grumman un The Boeing Company.

Jaunajām lidmašīnām jāspēj sasniegt 85% no skaņas ātruma, nolidot 7000 jūdzes un to kravnesībai jābūt no 50000 līdz 100000 mārciņu, ziņo NASA. Atlikušā gada laikā katra no minētajām kompānijām pētīs, testēs, simulēs un pārbaudīs savu lidmašīnu inovācijas un tehnoloģijas, lai uzvarētu tieši viņu kompānijas piedāvātais dizains.

Rīgas Brīvostas pārvalde ir sākusi darbu pie ostas kuģošanas kanāla tīrīšanas projekta, lai jau tuvākajā laikā Rīgas ostā nodrošinātu arī capesize (ar kravnesību virs 150 000 tonnu) kuģu pieņemšanu.

Šobrīd šāda izmēra kuģi Baltijas jūras austrumu krasta ostās praktiski netiek apkalpoti, līdz ar to iespēja to darīt Rīgā sniegtu būtiskas tirgus priekšrocības ne vien salīdzinājumā ar Baltijas valstu, bet arī Krievijas ostām.

“Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos capesize klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šābrīža iespējām, izmantojot Panamax izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Db.lv devās uz SIA DEAC (Digitālās ekonomikas attīstības centru), lai klātienē izpētītu drošāko datu glabātuvi Austrumeiropā.

DEAC pazemes datu centrs kopš 1999.gada atrodas Grīziņkalnā zem 1905. gada parka. Visi DEAC klientu serveri ir izvietoti bijušajā padomju armijas komandpunktā - bunkurā, kas būvēts kā īpaši droša celtne, kura, kā apgalvoja Lukss, varot izturēt pat kodolsprādzienu.

Kā apgalvoja DEAC tehniskā departamenta direktors Edgars Lukss drošību Grīziņkalna datu glabātuvē var iedalīt divos novirzienos: fiziskā drošība un loģiskā drošība. Fiziskā drošība DEAC pazemes datu centram esot simtprocentīga, jo iekļūt datu centrā bez atļaujas esot neiespējams. Savukārt loģiskā drošība jeb aizsardzība pret informācijas noplūdi un neatļautu piekļuvi esot 99,9% droša, jo pastāv iespēja, ka ražotājs izgatavojis tehniku ar defektu.

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.