Taupības režīma ietvaros valsts un pašvaldību iestādes arvien vairāk meklē iespējas samazināt ikmēneša izdevumus, proti, arvien vairāk iezīmējas tendence neveikt jaunus iepirkumus, bet gan pagarināt esošos līzinga līgumus, atzina Swedbank līzings Autoparku vadības daļas vadītāja Kristīne Krauze.

Pašvaldībām šobrīd nav vērojama tendence priekšlaicīgi pārtraukt nomas līgumus, zināja stāstīt K. Krauze. "Lai gan reizēm priekšlaicīga līguma pārtraukšana var būt kā variants, tomēr ne vienmēr tas ir izdevīgākais un lētākais risinājums," tā viņa. SEB līzingam tādi gadījumi, kad pārtrauc līgumu pirms laika vai atgriež mašīnas saistībā ar valsts un pašvaldību iestādēm, nav bijuši, atzina I. Krasts. "Kā zināms, līgums jau arī neparedz iespēju atgriezt mašīnas, kad vien klientam ienāk prātā, bet gan pēc līguma termiņa beigām. Jebkurā gadījumā mums tādu situāciju nav bijis," viņš atzina.

Baltijā pirmās senioru rezidences Dzintara melodija būvniecībā investēti pieci miljoni latu, ieskaitot būvniecību, labiekārtošanu, nepieciešamā inventāra iegādi un koncepta ieviešanu Latvijā.

Plānots, ka pirmie iemītnieki rezidencē ieradīsies jau 14.maijā, informēja rezidences attīstītāja Senior Baltic ģenerāldirektors Reinis Ignatavičs.

Dzintara melodija ir pirmā no piecām plānotajām senioru rezidencēm, kurās tiks attīstīts Francijas aprūpes koncepts. Kopumā plānots atvērt divas rezidences Latvijā un pa vienai Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Patlaban ir pabeigta gadu ilgusī rezidences būvniecība, un šonedēļ jauno ēku pieņem ekspluatācijā. Savukārt 26. un 27.aprīlī rezidencē plānotas atvērto durvju dienas.

Jaunā rezidence ir 5600 kvadrātmetrus plaša četru stāvu ēka, un kopumā tā varēs uzņemt 202 iemītniekus - 90 vienvietīgās un 56 divvietīgās istabiņās. No tiem 27 seniorus varēs uzņemt specializētajā nodaļā personām ar demenci. Tāpat rezidence radīs 120 jaunu darba vietu.

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA Rezidence Pienenes, kuras pamatkapitāls ir 560 tūkstoši latu, liecina informācija Lursoft.

SIA Rezidence Pienenes valdē darbojas viens valdes loceklis Dmitrijs Stadņuks. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Vaidelotes iela 5, Rīga. Tāpat tajā pašā juridiskajā adresē pagājušajā nedēļā reģistrēts arī uzņēmums SIA Rezidence Kapteiņi, kuras pamatkapitāls ir 478 tūkstoši Ls un kuras valdē arī darbojas vienīgais valdes lcoeklis D. Stadņuks. Pašlaik Uzņēmumu reģistru apkalpojošajā vietnē Lursoft nav pieejami dati par SIA Rezidence Pienene un SIA Rezidence Kapteiņi darbības veidiem, taču uzņēmumu vienīgais valdes loceklis iepriekš darbojies nekustamo īpašumu biznesā.

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Nākamā gada pavasarī Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārcelsies dzīvot uz prezidenta Jūrmalas rezidenci, kas teju piecus gadus nav tikusi regulāri izmantota.

Vējonis šorīt LNT stāstīja, ka paralēli turpinās izmantot arī dzīvokli Ogrē, tomēr pamatā dzīvošot Jūrmalas rezidencē. Pašlaik Jūrmalas rezidencē vēl notiekot «zināmi telpu uzlabojumi», lai telpas padarītu mājīgākas.

Līdz šim Jūrmalas rezidencē ir sarīkotas pāris prezidenta darba tikšanās.

Kā ziņots, pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis izvēlējās turpināt dzīvot savā privātajā dzīvesvietā Ogrē. Tobrīd tika apgalvots, ka Jūrmalas rezidence toreizējā stāvoklī nebija izmantojama ne augsta līmeņa reprezentācijai, ne dzīvošanai bez vismaz daļēja remonta.

Jūrmalas rezidencē dzīvoja prezidents Valdis Zatlers, kura laikā nama labiekārtošanā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet viņa sekotājs un Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš izvēlējās attiekties no rezidences un mitināties savā dzīvoklī Vecrīgā.

Prezidenta Jūrmalas rezidence ir ļoti specifisks īpašums ļoti labā vietā, tomēr plānojuma, apdares un citu faktoru dēļ to nevar uzskatīt par ekskluzīvu savrupmāju klasiskā izpratnē, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Šī iemesla dēļ ir visai sarežģīti runāt par īpašuma iespējamo turpmāko izmantošanu un vēl jo vairāk par pārdošanas cenu vai īres maksu, skaidroja Šīns. Lai novērtētu īpašuma iespējamo vērtību, būtu jāveic objekta detalizēta izpēte.

«Iespējams, laikā, kamēr šajā mājā nedzīvo Valsts prezidents, īpašumu varētu izmantot kā valsts pateicības apliecinājumu izciliem valstsvīriem, ierēdņiem, diplomātiem, pedagogiem un citiem krietniem cilvēkiem un iedibināt tradīciju, par nopelniem valsts labā ļaujot šiem cilvēkiem kādu laiku padzīvot prezidenta rezidencē,» vienu no rezidences izmantošanas veidiem iesaka Šīns.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Šopēcpusdien notiek Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, kurā paredzēts izrunāt jautājumus par valdības darbību.

Pirms I. Godmaņa ar V. Zatleru par valsts ekonomisko stāvokli runāja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Sarunas bijušas tikai par tautsaimniecību, neskarot aktuālos politikas jautājumus. Sīkāk I. Rimšēvičs par sarunu ar prezidentu komentārus nesniedza. Uzvērts, ka obligāti jāpalielina valsts budžeta ieņēmumi.

Db.lv jau ziņoja, ka I. Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar V. Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju. "Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir «tukša un samērā nemājīga būve», to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».

«Rezidencē es neesmu īpaši ievācies. Līdz šim esmu bijis tur tikai vienu reizi. Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve. Es tur atstāju dažas savas lietas - rakstāmpiederumus, kniedētāju, papīru, lai, tur atrodoties, varu kaut ko uzrakstīt,» pastāstīja Levits.

Levits arī teica, ka, atrodoties rezidencē, izgājis pastaigāties gar pludmali un parunājies ar cilvēkiem, kuri viņu atpazinuši.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņam nav sava pavāra. Levits pats iet uz veikalu iepirkties.

Savukārt, runājot par interjera maiņām Rīgas pilī, prezidents atzina, ka savā kabinetā novietojis gleznu, kas atradusies citā vietā pilī. Uz gleznas attēlots skats uz jūru.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis apdzīvot Jūrmalas rezidenci, apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, kura uz laiku ieņem arī prezidenta preses padomnieka amatu.

Viņa norādīja, ka Vējonis dzīvo un strādā Jūrmalas rezidencē, savukārt atveseļošanos viņš turpina nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari.

Taujāta, vai Jūrmalā dzīvo arī prezidenta kundze, Jaunzeme atzina, ka pašlaik uz šo jautājumu nevarot atbildēt.

Pēc likuma Jūrmalas rezidence paredzēta Latvijas Valsts prezidenta institūcijai un visiem iekārtošanas darbiem speciāli līdzekļi nav piešķirti - iekārtošana notika ar Valsts prezidenta kancelejas finansējumu un to kā savu pienākumu veic paši kancelejas darbinieki, iepriekš pastāstīja bijušais prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Imantā, Anniņmuižas bulvārī topošā jaunā projekta «Anniņmuižas parka rezidence» pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekta attīstībā tiks investēti aptuveni 6 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītāja «SI property» valdes priekšsēdētājs igaunis Tullio Libliks.

Sešu stāvu ēkā kopumā būs izvietots 61 dzīvoklis ar pilnu apdari. Būs pieejami gan nelieli vienas istabas dzīvokļi, gan četru istabu dzīvokļi, paredzēti klasiskie vai franču balkoni, bet pirmajos stāvos – virszemes terases.

Līgums starp pasūtītaju SIA «SI property» un būvnieku SIA «BILDBERG» par būvdarbu veikšanu parakstīts 2018. gada 2.maijā. SIA «BILDBERG» valdes loceklis Gatis Bērziņš informēja, ka būvdarbi sākti pagājušā gada decembra sākumā.

T. Libliks stāstīja, ka šis ir pirmais «SI property» nekustamā īpašuma projekts Rīgā, bet viņa vadībā Igaunijā gūta pieredze gan dzīvokļu, gan atpūtas projektu attīstībā. Nākamais projekts, kas tiks īstenots Rīgā, atradīsies Vecmīlgrāvī, Vecāķu prospektā, kā arī patlaban tiek izskatītas iespējas iegādāties citus zemes gabalus arī Imantā. Zemes gabals Anniņmuižas bulvārī 5 nopirkts pirms gada.

Rezidence, galerija, akadēmijas filiāle ar darbnīcām un dizaina inkubatoru – puse no šīs vīzijas Kuldīgā jau dzīvo, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 100 mākslinieku, ap 200 studentu un 12 tūkstoši apmeklētāju – tāda ir Kuldīgas Mākslinieku rezidences divu gadu darbības statistika. Šobrīd aktīvi strādā mākslinieku viesnīca jeb Kalnciema kvartāla Kuldīgas rezidence un mākslas galerija Pils ielā. Drīzumā pircējus meklēs Kuldīgā tapuši dizaina apavi, bet 2018.gadā studentus aicinās Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle un radošo industriju klasteris, kas pulsēs pilsētas amatnieku, Kurzemes mākslinieku un radošu jauniešu savstarpējā sinerģijā. Veiksmes atslēga ir trīs ļoti ieinteresēti dalībnieki – Kuldīgas pašvaldība, biedrība, kas īsteno Mākslinieku rezidences radošās idejas, un Latvijas Mākslas akadēmija.

Februāra beigās Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atkāpsies no sava amata un Vatikānā sāksies nākamā baznīcas galvas izraudzīšanās. Pēc atkāpšanās no amata pāvests divus mēnešus pavadīs Castel Gandolfo pilsētiņā, kur atrodas pāvesta vasaras rezidence.

Nelielā pilsētiņa atrodas uz dienvidiem no Romas. Pāvesta vasaras rezidence ir izgreznota ar plašiem dārziem un izrotāta ar Senās Romas laikmeta skulptūrām. Rezidence tika uzbūvēta 17. gadsimtā pāvestam Urbānam VIII.

Kādreiz Castel Gandolfo vasarās apmetās arī Romas imperatori, bet mūsdienās klusās pilsētiņas mieru iztraucē vien tūristi.

Pēc divu mēnešu atpūtas rezidencē, pāvests, kurš no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, dosies atpakaļ uz Vatikānu, kur sava mūža atlikušās dienas pavadīs klosterī.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Miljons latu prēmijās, 791 lati mēnesī par auto īri valdes priekšsēdētājam un apmaksāti braucieni ģimenei uz siltajām zemēm – tāda aina paveras Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), laikā kad to vadīja Lauris Dripe.

LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku – vismaz 11 automašīnas šā gadā februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pat laikā tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī.

Jau vēstīts, ka valdes priekšsēdētājs LVRTC ilgstoši bija «Šlesera cilvēks» Lauris Dripe, kurš amatu atstāja atstāt šā gada 1.maijā, šo lēmumu skaidrojot ar algas samazinājumu valstij piederošo uzņēmumu vadībai.

VK norāda, ka LVRTC, izmaksājot prēmijās vairāk kā vienu miljonu latu, ir piemērojis necaurskatāmu prēmiju piešķiršanas sistēmu, tostarp 92.9 tūkstoši latu izmaksājot 2009. gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus.

Vācijas kanclere Angela Merkele, aizstāvoties no krīzes skarto valstu iedzīvotāju dusmām, norādīja, ka stingrais taupības kurss ir bijis vienīgais veids, kā atgūt uzticību, raksta thelocal.de.

A. Merkele preses konferencē norādīja, ka viņa apzinājusies, ka taupības režīms izraisīs dusmas parādu krīzes skarto valstu iedzīvotāju vidū, vainojot viņu nedienās un salīdzinot viņu ar Hitleru.

Lai arī Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, cīņa pret parādu krīzi kopīga vairāku valstu vadītājiem.

«Ceļojot man bieži vien uzdod jautājumu, kā man izdodas sadzīvot ar negācijām, ko rada dažu cilvēku uzskats, ka es esmu vairāk atbildīga nekā citi par lēmumiem, kas ir pieņemti kopīgi,» norāda A. Merkele.

«Daudzi cilvēki Grieķijā aizmirst, ka ne jau es, bet Eiropas Centrālā banka (ECB), Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir izdomājuši šīs reformas. Šādas ekonomikas reformas es nevarētu izdomāt pat tad, ja to gribētu,» norādījusi A. Merkele.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) dienesta viesnīcā taupības režīma dēļ turpmāk bez maksas drīkstēs mazgāties tikai astoņas reizes mēnesī.

13. janvārī LLU dienesta viesnīcās izlīmēti paziņojumi par to, ka saistībā ar taupības režīmu turpmāk bez maksas dušās iet varēs tikai astoņas reizes mēnesī. Ja vēlēsies mazgāties vairāk, būs par katru reizi jāpērk čeks par 35 santīmiem. «Pagaidām nav skaidrs, kā tas tiks kontrolēts, bet dežurantes jau aktīvi pieraksta vārdus tiem, kas vēlas mazgāties. It kā jau smieklīgi, ja nebūtu jau uz robežas ar pazemošanu. Tagad ejam uz dušām ar taloniņiem kā padomju laikos pēc ziepēm, cukura vai desām,» laikrakstam Latvijas Avīze sūdzējusies LLU studente Ilze Balode. LLU sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inta Āne skaidrojusi, ka dažiem studentiem nāksies mainīt savus ieradumus, taču tas nav jāuztver kā pazemojums, jo duša divreiz nedēļā atbilst elementārām higiēnas normām. Taču par nelielu samaksu var mazgāties biežāk. Maksa par dienesta viesnīcām LLU ir viena no zemākajām visā valstī – Ls 15,50 no cilvēka, tuvākajā laikā nav paredzēts to celt. Apkurei LLU ēkās plānots samazināt temperatūru līdz 18 – 20 C. Laikā, kad kopmītnēs it kā uzturas mazāk cilvēku, piemēram, nedēļas nogalē, temperatūra būs vēl zemāka: 15 – 16 0C. Agrākais temperatūras režīms bija ap 20 – 23 C.