Mediju aģentūra ZenithOptimedia samazinājusi savu starptautiskā reklāmas tirgus attīstības prognozi 2009. gadam, norādot, ka tirgus saruks par 8.5%. Aģentūra lēš, ka pasaules reklāmas tirgū kritums tuvojas zemākajam līmenim - neliela atgūšanās paredzama 2010. gadā, bet attīstība visos reģionos atsāksies 2011. gadā.

Aprīlī tika prognozēts, ka kritums pasaules reklāmas tirgū būs par 6.9%, taču gada 1. ceturkšņa tirgus rezultāti izrādījušies ievērojami zemāki nekā sākotnēji prognozēts. «Saskaroties ar ārkārtēju nedrošību, reklāmdevēji vairumā biznesa sektoru gatavojās sliktākajam scenārijam un samazināja savas investīcijas un izdevumus, paredzot strauju ienākumu samazināšanos. Nedrošā ekonomikas situācijā reklāma bieži vien tiek uzskatīta par liekiem izdevumiem un ātri samazināts reklāmas investīciju apjoms, neskatoties uz daudzajiem pētījumiem, kas liecina, ka kompānijas, kuras saglabā reklāmas investīcijas krīzes laikā, pēc krīzes izrādās stiprākas nekā kompānijas, kuras to nedara,» skaidro ZenithOptimedia.

Šā gada pirmajā pusgadā Modern Times Group (MTG) televīzijas kanālos Baltijā lielākie reklāmas pircēji bija mediju aģentūra Starcom un ZenithOptimedia, liecina MTG apkopotais Baltijas mediju aģentūru Top. Arī LNT lielāko mediju aģentūru Top10 pirmajā vietā šā gada pirmajā pusgadā ierindojas mediju aģentūra Starcom un ZenithOptimedia, liecina LNT dati.

Latvijā MTG ietilpst televīzijas kanāli TV3, 3+ un TV6; Lietuvā - TV3 un TV Tango; Igaunijā - TV3 un 3+.MTG vienotu Baltijas mediju aģentūru Top apkopojusi pirmoreiz.

Savukārt LNT veidotajā lielāko mediju aģentūru topā Starcom un ZenithOptimedia pakāpušās uz 1. vietu no 2. pozīcijas, kuru aģentūras ieņēma LNT 2006. gada rezultātu topā.

Mediju aģentūras Starcom un ZenithOptimedia Latvijā pārstāv Publicis Groupe S.A. - vienu no pasaules lielākajām reklāmas aģentūru grupām.

Arvien vairāk TV3 sadarbojas ar aģentūrām un klientiem Baltijas līmenī, tāpēc MTG televīzijas kanāli ir apkopojuši pirmo Baltijas mediju aģentūru topu par 2007.gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

Pasaules reklāmas tirgus atgūšanās prognozējama, sākot no 2010. gada, liecina ZenithOptimedia jaunākā reklāmas tirgus prognožu un tendenču pētījuma rezultāti.

Pētnieki akcentē, ka krīzes laikā mazumtirdzniecības sektorā reklāmdevēji var piesaistīt patērētājus ar reklāmu, kas demonstrē pirkuma vērtību, kā arī to, ka virknei interneta mediju, kas savu biznesu balstījuši reklāmā, būs jāmeklē citas iespējas.

Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos 2009. gadā reklāmas investīciju apjoms samazināsies par 13.9%, bet pasaules kopējais reklāmas tirgus samazinājums paredzams 6.9% apjomā, liecina pētījuma rezultāti.

Pasaules reklāmas tirgus pakāpeniska atgūšanās esot prognozējama, sākot no 2010. gada.

Kopš 2008. gada decembra prognožu pētījuma rezultātu izziņošanas ekonomiskā situācija dažādās pasaules valstīs ir pieredzējusi būtisku recesiju, kas ietekmējis tirgus datu prognozes, norāda ZenithOptimedia.

Pasaules reklāmas tirgus izaugsmes tempi 2008. gadā samazinās no prognozētajiem 6.6% uz 4.3% gadā. Savukārt Centrālajā un Austrumeiropā reklāmas tirgus izaugsmes temps sarūk no prognozētajiem 17.4% uz 15.3% gadā, liecina mediju aģentūras ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījuma rezultāti.

Centrālās un Austrumeiropas reklāmas tirgus prognozes 2009. gadā ir samazinātas no 15.1% uz 12.7% izaugsmi gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo (2008.) gadu, liecina pētījums. Attiecīgi kopējais pasaules reklāmas tirgus pieaugums 2009. gadā prognozējams 4% apjomā līdz šim prognozēto 6% vietā.

Prognožu izmaiņas ietekmē problēmas finanšu nozarē, kuras izraisīja grūtības banku sektorā finanšu tirgus krīzes pēdējā posmā, kas radīja neskaidrības un nedrošību pasaules ekonomikā. Grūtības banku sektorā būtiski neietekmēs reklāmas tirgus apjomu, jo finanšu sektora reklāma veido tikai aptuveni 4% no kopējā reklāmas apjoma pasaulē. Taču reklāmas tirgus izaugsmi ietekmēs patērētāji, kuri centīsies taupīt līdzekļus, un reklāmdevēji, kuri rūpīgi analizēs savu budžetu, lai ietaupītu. Luksusa preču, ceļošanas pakalpojumu un izklaides nozares ir tās, kurās ir vērojams un prognozējams būtiskākais patēriņa un arī reklāmas investīciju samazinājums.

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā pieaugs par 4,8%, bet Latvijas – samazināsies par 10 -11%, liecina MMS Communications Latvia sniegtās aplēses. Latvijas reklāmas tirgus sarukšot vairāk nekā iepriekš prognozēts, jo priekšvēlēšanu cīņas laikā reklāmā ieguldīts mazāk nekā gaidīts.

2010. gada laikā jau vairākkārt uzlabota šā gada pasaules reklāmas tirgus izaugsmes prognoze, kas mainīta no 2,2% uz 3,5% un tagad uz 4,8% izaugsmi, salīdzinot ar 2009. gadu. Tam pamatā ir ZenithOptimedia pētījumi un apkopotā informācija par reklāmas tirgus pašreizējo attīstību pasaulē.

Visos pasaules reģionos 2010. gadā fiksēta ātrāka reklāmas tirgus izaugsme un atgūšanās no recesijas, kuras sekas 2010. gadā sākotnēji tika plānotas iespaidīgākas.

Lai gan ZenithOptimedia eksperti palielinājuši arī izaugsmes prognozi pasaules reklāmas tirgum 2011. gadā no 4,5% uz 4,6%, viņi atzīst, ka prognoze vērtējama uzmanīgi. Attīstīto reklāmas tirgu reklāmdevēji joprojām esot piesardzīgi attiecībā uz saviem nākotnes plāniem, kuros netiek paredzēta ambicioza ekspansija, jo bezdarba un kredītsaistību līmenis joprojām ir diezgan augsts, kā arī dažādu valstu valdības ar budžetu samazināšanu apdraud tirgus veselīgu izaugsmi.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Šī gada pirmajā pusgadā "Modern Times Group" ("MTG") televīzijas kanālos Baltijā lielākie reklāmas pircēji bija mediju aģentūra "Starcom" un "ZenithOptimedia", liecina "MTG" apkopotais Baltijas mediju aģentūru Top. Arī "LNT" lielāko mediju aģentūru Top10 pirmajā vietā šī gada pirmajā pusgadā ierindojas mediju aģentūra "Starcom" un "ZenithOptimedia", liecina "LNT" dati.

Latvijā "MTG" ietilpst televīzijas kanāli "TV3", "3+" un "TV6"; Lietuvā - "TV3" un "TV Tango"; Igaunijā - "TV3" un "3+". "MTG" vienotu Baltijas mediju aģentūru Top apkopoja pirmoreiz. Savukārt "LNT" veidotajā lielāko mediju aģentūru topā "Starcom" un "ZenithOptimedia" pakāpušās uz 1. vietu no 2. pozīcijas, kuru aģentūras ieņēma "LNT" 2006. gada rezultātu topā.

Mediju aģentūras "Starcom" un "ZenithOptimedia" Latvijā pārstāv "Publicis Groupe S.A." - vienu no pasaules lielākajām reklāmas aģentūru grupām.

Informāciju sagatavoja mediju aģentūra "Starcom".

Papildu informācija:

Dāvids Štēbelis

"Starcom" direktors

Tālr.: 67331220

E-pasts: [email protected]

2010. gadā turpināsies pasaules reklāmas tirgus stabilizācija, veidojot pat tirgus pieaugumu par 0.9% salīdzinājumā ar 2009. gadu.

Tā prognozē globālā mediju aģentūra ZenithOptimedia. Šogad pasaules reklāmas tirgus piedzīvoja spēcīgāko reklāmas investīciju apjomu kritumu, kad investīciju apjomi samazinājās par 10.2%.

Pakāpeniska pasaules reklāmas tirgus atgūšanās prognozējama nākamo 3 gadu laikā. Atgūšanās vienmērīgi pastiprināsies, turpinot pieaugt uzņēmumu un patērētāju pārliecībai, ar 3.9% pieaugumu 2011. gadā un 4.8% pieaugumu 2012. gadā, teikts pētījumā.

Visi attīstītie tirgi Ziemeļamerikā, Rietumeiropā un Japānā ir cietuši ievērojamus zaudējumus un ZenithOptimedia prognozē, ka reklāmas investīciju apjomi 2010. gadā Ziemeļamerikā samazināsies par 2.4%, Rietumeiropā – par 0.5% un Japānā par 3.2%. Stabilizācija un mērens pieaugums šajos tirgos paredzams no 2011. gada. Savukārt, daudzi tirgi attīstības valstīs – it īpaši Āzijas Klusā Okeāna piekrastē un Latīņamerikā – šogad ir turpinājuši pieaugt. Daudzi attīstības tirgi Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī pārējās pasaulē daļās, ir cietuši no lieliem triecieniem to ekonomikai un reklāmas tirgum. Kopumā Centrāleiropā un Austrumeiropā reklāmas investīciju apjomi 2010. gadā pieaugs par 2.3%.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Jūta ceturtdien kļuva par pirmo ASV štatu, kur ir pieņemts likums, kas ierobežos pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem.

Jūtas republikāņu gubernators Spensers Kokss parakstīja likumu, kura mērķis ir ierobežot bērnu un pusaudžu iespējas izmantot sociālos medijus un atturēt uzņēmumus no bērnu pievilināšanas šīm vietnēm.

Līdzīgi likumprojekti ir izstrādāti arī citos ASV štatos, tostarp Ārkanzasā, Teksasā, Ohaio un Luiziānā.

Pieņemtais likums paredz, ka sociālo mediju uzņēmumiem ir jānodrošina vecākiem piekļuve viņu bērnu kontiem, jānosaka aizliegums bērniem izmantot sociālos medijus no plkst.22.30 līdz plkst.6.30, kā arī jāpārbauda vecums visiem Jūtas iedzīvotājiem, kas grib izmantot sociālos medijus.

Sociālo mediju uzņēmumiem ne vien jānodrošina tas, ka bērni izmanto sociālos medijus tikai ar vecāku piekrišanu, bet arī jāizpilda likuma noteiktais aizliegums piesaistīt nepilngadīgos ar reklāmām un parādīt tās meklēšanas rezultātos.

Politiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos un zemestrīce Japānā ir galvenie iemesli, kas likuši pārskatīt reklāmas tirgus attīstības prognozes pasaulē, samazinot attīstības rādītājus no 4,6% izaugsmes uz 4,2%.

Ēģipti, vienu no lielākajiem reklāmas tirgiem Tuvajos Austrumos, no «sliedēm izsita» nemieri, kuru laikā TV reklāmas faktiski nebija. Savukārt Japānas zemestrīces rezultātā reklāmas tirgu ietekmēja vairāki faktori – reklāmdevēji ļoti rūpīgi izvērtēja savu vēstījumu saturu un izvietojumu, sociāli nozīmīgi paziņojumi ir aizstājuši komercreklāmu un normālu kārtību kavēja pastāvošās elektrības apgādes un sadales problēmas šajā valstī. Tomēr dabas katastrofas un politiskās problēmas kopumā pasaules reklāmas tirgus attīstību neaptur.

Joprojām pasaulē saglabājas atšķirība starp izaugsmes rādītājiem dažādos tirgos. 2011. gadā straujāk par pasaules kopējā tirgus pieauguma tempu (+4,2%) atkopjas Centrālās un Austrumeiropas tirgus, kur kopējo reklāmas investīciju pieaugumu ZenithOptimedia pētnieki prognozē 10% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Pasaules reklāmas tirgus izaugsmes temps 2011. gadā bijis 3,5% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Savukārt 2012. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,7% apjomā, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Izaugsmes temps 2011. gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010. gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā. Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010. gadā līdz 40,2% 2011. gadā. Savukārt, interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010. gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011. gadā jau 15,9%. 2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc 2 gadiem (2014. gadā) internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina ZenithOptimedia pētījuma rezultāti.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Patlaban norisinās strauja interneta reklāmas tirgus izaugsme, kas ir straujāka par visām līdzšinējām prognozēm. 2010. gadā interneta reklāma veidos 12,3% no pasaules reklāmas tirgus apjoma, liecina ZenithOptimedia jaunākā reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījuma rezultāti.

Ziemeļamerikas un Rietumeiropas reklāmas tirgum 2008. gadā tiek prognozēta izaugsme tikai vidēji 3,8% līmenī, salīdzinot ar 2007. gadu. Taču kopējā pasaules reklāmas tirgus izaugsme 2008. gadā prognozējama 6,5% apjomā. Palēnināto attīstības tempu, kas vērojams vecajos reklāmas tirgos, kompensē jaunie tirgi, kuros reklāmas tirgus izaugsmes tempi ir daudz straujāki. Līdzsvarojumu sniedz Āzijas un Klusā okeāna reģions, kurā 2008. gadā reklāmas investīciju apjoma pieaugums prognozējams 8,2% apjomā, salīdzinot ar 2007. gadu. Viens no straujākajiem reklāmas investīciju izaugsmes tempiem 2008. gadā prognozējams Centrālās un Austrumeiropas reklāmas tirgos – 18,3%, secināts veicot pētījumu.

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Māršala salās ceturtdien izdevies atjaunot interneta pakalpojumus, kas šajā Klusā okeāna salu valstī gandrīz nebija pieejami trīs nedēļas saplīsuša zemūdens kabeļa dēļ.

Valsts vienīgais optiskais kabelis saplīsa decembra beigās. Telefona un interneta komunikācijas pēc tam tika pārslēgtas uz satelītiem.

Māršala salu iedzīvotāji un uzņēmēji ātri pārliecinājās par to, cik modernajai dzīvei svarīgs ir internets.

Aktivitāte sociālajos medijos krietni apsīka, jo piekļuve internetam bija ierobežota uz pāris stundām dienā. Uzņēmumi sūtīja darbiniekus fiziski nogādāt nepieciešamos dokumentus, nevarot tos nosūtīt pa e-pastu.

Māršala salu koledža bija spiesta par nedēļu atlikt pavasara semestra sākumu, jo bez interneta nevarēja nodrošināt studijas.

«Mani pamatīgi ietekmēja tas, ka tik ilgi nebija pieejams internets,» atzina otrā kursa studente Mailina Loiaka.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

No šā gada 19. novembra oficiāli maršrutos Rīga - Tallina un Rīga - Pērnava sāks kursēt jaunākais Eurolines autobuss Lux Express. Cena braucienam ar biznesa klases autobusu, kurā ir pieejams arī internets, maršrutā Rīga - Tallina ir 13,10 Ls.

Kaut arī oficiāli jaunie autobusi regulāri sāks kursēt no 19. novembra, viens šāds autobuss maršrutā Rīga - Tallina kustību uzsāks jau 12. novembrī par standarta autobusa cenu, kas ir 10 līdz 11 Ls vienā virzienā. Tas, kā stāsta Eurolines valdes priekšsēdētājs Hannes Saarpuu, nepieciešams, lai konstatētu, kā tiks apmierinātas pasažieru vēlmes, jo, ja radīsies kādas neparedzētas problēmas, tās varēs laicīgi atrisināt pirms autobusi uzsāks regulāros braucienus.

Brauciena ilgums maršrutā Rīga – Tallina ir 4,5 stundas.

Autobuss ir aprīkots ar krēsliem, kuriem ir samērā liela vieta kājām (84 - 90 cm), kas nav standarta autobusiem. Katra krēsla aizmugurē atrodas izlaižams galdiņš, uz kura pasažieris var novietot savas mantas (grāmatu, klēpjdatoru u.c.). Autobusā uz katriem diviem krēsliem arī izvietota viena 220V rozete, pie kuras var pieslēgt savu datoru vai uzlādēt mobilo telefonu.