«Latvijā audzētie Ziemassvētku kociņi pēc izskata pat ir labāki par importētajiem vai neatšķiras no tām,» secina Latvijā pirmā Ziemasvētku kociņu — aso egļu — plantācijas īpašniece Maija Krūmiņa. Viņa norāda, ka šogad gan tikušas stādītas jaunas egles, gan arī novākta raža. Viņa norāda, ka bez kapitālieguldījumiem plantācijas ierīkošanā ir nepieciešama arī regulāra kopšana. Šādu plantāciju ierīkošanai neder aizauguši tīrumi, plantācijai jābūt iežogotai, rindstarpas jākultivē — kā dārzā, plantācija jāmēslo, jāveido zari, jāsargā pret kaitēkļiem un kukaiņiem, secina M. Krūmiņa. Viņa atzīst, ka Latvijā baltegles nevar izaudzēt bez žoga, jo to skujas ir mīkstas un tās garšo stirnām un zaķiem, kas var radīt lielus materiālos zaudējumus.

Tabakas kompānija Philip Morris (PM) ir atbildīga par bērnu un piespiedu darbaspēka izmantošanu tabakas plantācijās, teikts Cilvēktiesību uzrauga trešdien (14. jūlijā) izplatītajā ziņojumā.

Bērnu darbaspēka izmantošana ir nosodāma jebkurā gadījumā, tomēr ziņojumā teikts, ka bērnu nodarbināšana tabakas plantācijās ir īpaši bīstama. Tabakas laukos strādājošie caur ādu uzņem ļoti augstu nikotīna daudzumu.

Philip Morris pārstāvji, iepazīstoties ar ziņojumu, piekrituši, ka kompānijai nepieciešams radikāli mainīt tās iepirkumu politiku Kazahstānā. «Philip Morris stingri iebilst pret bērnu darbu,» skaidrojis PM pārstāvis Pīters Niksons (Peter Nixon).

Lai gan bērnu darbaspēka izmantošana Centrālāzijā ir ļoti izplatīta, Cilvēktiesību uzraugs informējos, ka īpaši bīstami apstākļi novēroti Kazahstānas tabakas plantācijās. Ziņojumā teikts, ka strādniekiem neesot pieejams pat dzeramais ūdens, tāpēc tiem nākas dzert apūdeņošanas kanāla ūdeni, kas piesārņots ar pesticīdiem.

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Latvijā radīta jauna spēle Deserted Animals (Noklīdušie zvēri), kuras radītāji cer finansiālu atbalstu projekta īstenošanai gūt ar «pūļa investīciju» jeb CrowdFunding palīdzību, savukārt, spēlei gūstot panākumus un ienākumus, tās veidotāji sola daļu līdzekļu novirzīt labdarībai – reālu noklīdušu dzīvnieku glābšanai.

Deserted Animals paredzēta diviem līdz astoņiem spēlētājiem un spēlējama 40 minūtes un ilgāk. Spēles aprakstā norādīts, ka tā piemērota ballītēm, spēļu vakariem un sacensību turnīriem. Saskaņā ar spēles izveidotāju teikto, Deserted Animals spēlētājos attīsta taktisko domāšanu, intuīciju, sabiedrisko izturēšanos, plānošanu, veiksmi, drosmi, maldināšanu, atmiņu, aprēķinus un nepadošanos.

Spēles galvenā mērķauditorija ir jaunieši, kas vecāki par divdesmit gadiem, tomēr tā ir arī vienkārši saprotama bērniem no 12 gadu vecuma un viņu vecākiem, stāsta spēles autors Reinis Butāns. Spēle paredzēta dažādās variācijās – to var pielāgot, atkarībā no spēlētāju vecuma.

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu kociņu. Tā ir līdz šim lielākā SIA Rīgas meži gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam. Darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu un citu priekšmetu tirdzniecību.

Šie priekšmeti veido vairāk nekā 70% jūras piegružojuma.

Plānots, ka vienreizlietojamu plastmasas galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo kociņu un baloniem piestiprināmu kociņu tirdzniecība ES tiktu aizliegta no 2021.gada.

EK ierosināto aizliedzamo preču sarakstu EP deputāti papildinājuši ar ļoti vieglas plastmasas maisiņiem, oksonoārdāmas plastmasas priekšmetiem un putu polistirola pārtikas iepakojumu.

Lai aizliegums stātos spēkā, EP par to sarunās jāvienojas ar dalībvalstīm.

Daudzu gadu garumā Latvija bijusi zināma kā Ziemassvētku eglīšu importētāja, taču jau šogad lielākais šo kociņu audzētājs Latvijā SIA MGLS plāno eksportēt vismaz 10 000 eglīšu.

Kāpēc Latvija Ziemassvētku eglīšu tirgū aktīvi iesaistās tikai tagad un kādi faktori ietekmē šo kociņu audzēšanas biznesu, skaties jau šovakar, 10.decembrī, plkst.22.00 laikraksta Dienas Bizness kopīgi ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži tapušajā pētījumā LTV1 raidījuma Viss notiek ietvaros.

Lai arī Ziemassvētki ir vieni no Latvijā visvairāk atzīmētajiem svētkiem, īpašo svētku eglīšu audzēšana ir salīdzinoši jauns mūsu valsts mežsaimniecības virziens – tas prasa visai ievērojamus kapitālieguldījumus, taču tajā pašā laikā sola pietiekami ātru atdevi un plašas eksporta tirgu iespējas, petījumā atklāj Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Ziemassvētku eglīšu audzēšana Latvijā ir samērā jauna nozare, kura pašlaik balstās uz Rietumeiropas pircēju pierasījuma apmierināšanu, perspektīvu redz arī jaunajās ES dalībvalstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētkus svin daudzviet pasaulē, taču dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ Ziemassvētku kociņu audzēšana Latvijā nav plaši izplatīta.Latvija vairāk bijusi šo kociņu importētājvalsts nevis eksportētāja, tomēr ar katru gadu šī situācija lēnām mainās.

«Anglijas pircējiem šogad esam nosūtījuši kopumā aptuveni 25 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu, perspektīvā šis eksporta apjoms dubultosies, jo šogad ir iestādīti vairāk nekā 50 tūkstoši egļu stādu,» stāsta eglīšu audzētājs Aigars Siliņš. Viņš atzīst, ka pirmos hektārus ar Ziemassvētku eglītēm iestādījis 2002. gadā un pirmo ražu ieguvis 2010. gadā. «Pašlaik ik gadu tiek stādīti 50–60 tūkst. eglīšu, no kurām lielākā daļa ir a/s Latvijas valsts meži Strenču stādaudzētavā audzētās, nedaudz arī Nordmanniana un Frēzera šķirnes kociņu,» stāsta A. Siliņš. Vidēji ik gadu tiek iestādīti ap 10 ha egļu, un pašlaik kopumā tiek apsaimniekoti nedaudz vairāk kā 100 ha, kur dažādās augšanas fāzēs ir Ziemassvētku eglītes. «Ir arī rezerves fonds – vairāki lauki, kuros vēl var stādīt,» tā uz jautājumu, vai varētu paplašināties, atbild A. Siliņš.

Šā gada beigās noslēgsies starptautiskās sadarbības projekts, kura ietvaros Ventspils novadā eksperimentāli audzē dažādus augus tā sauktās tīrās biomasas ieguvei.

Šobrīd ir ierīkotas biomasas audzēšanas plantācijas 20 ha platībā, kur tiek audzēta enerģētiskā kultūra, lai noskaidrotu piemērotākos kultūraugus rūpnieciskai biomasas ražošanai. Plantācijās tiek pētīts biomasas ikgadējais pieaugums, agrotehniskās īpatnības un ražas novākšanas īpatnības divām koku sugām (kārkls un apse) un trim lakstaugu sugām (ziloņzāle, miežabrālis un kaņepes). 15.oktobrī Ventspilī notiks kārtējā projekta Tīrā biomasa partneru tikšanās, kuras laikā paredzēts dabā (Vārves pagastā, Ventspils novadā, apmēram 20 km no Ventspils) apskatīt ierīkotās enerģētisko augu un koku sugu plantācijas. Tikšanās pirmajā daļā Latvijas valsts mežzinātnes institūta vadošā pētniece Dr.Dagnija Lazdiņa iepazīstinās ar jau paveikto darbu energoaugu sugu un koku sugu monitoringā un būtiskākajiem rezultātiem, ar šobrīd veicamām aktivitātēm un darbiem līdz projekta noslēgumam. Pēc lauku apskates projekta dalībnieki dosies uz semināru Ventspils Augstskolā, lai pārrunātu projektā sasniegto.

Siltumnīcu gāzu emisiju Latvija var daļēji samazināt, mazauglīgās lauksaimniecības zemēs ierīkojot selekcionēto kārklu plantācijas; zemnieki ideju vēl vērtēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados arvien pieaug spiediens pēc tā dēvētajiem zaļajiem produktiem – pārtikas, kosmētikas, siltuma, elektrības, turklāt klimata pārmaiņu kontekstā tiek pieņemti lēmumi par CO2 izmešu samazināšanu, kas skars ne tikai rūpniecību vai enerģētiku, bet arī lauksaimniecību, kur būs jāmeklē risinājumi, kā samazināt siltumnīcu gāzu emisijas apmērus, un viena no iespējām ir ierīkot selekcionēto kārklu plantācijas,» piedāvā Selekcionēto kārklu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Reinis Silups.

Selekcionētos kārklus galvenokārt izmanto kurināmās šķeldas ieguvei, savukārt ārzemēs tiek ražoti arī bioprodukti – kosmētika un medikamenti, kuru pamatā ir kārklu miza. «Kārklu miza satur vielas, no kā gatavo aspirīnu. Piemērām, Dānijā no kārkliem tiek ražoti dažādi biokosmētikas produkti – mutes skalojamais līdzeklis, roku krēms, šampūns, skūšanās putas u.tml.,» uz lūgumu minēt citas selekcionēto kārklu izmantošanas iespējas atbild R. Silups.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Latvijā aptuveni 15 zemnieku ieinteresējušies par trifeļu audzēšanas iespējām. Pirmie entuzaiasti jau šovasar plāno iestrādāt zemē pazemes sēņu micēliju.

To Db.lv apstiprināja viens no trifeļu audzēšanas interesentiem salaspilietis Vitauts Budreika. Audzētavu viņš iecerējis veidot Amatas novadā ģimenei piederošā īpašumā, kas ilgus gadus stāvējis neizmantots. «Trifeļu audzēšanai diezgan rūpīgi jāsagatavo zeme - vajadzīgs augsts Ph līmenis, kas Latvijā parasti ir nepietiekams,» Db.lv stāstīja V. Budreika. Viņš izpētījis, ka Latvijā piemērotākās audzēšanai ir vasaras trifeles, tomēr labāk būtu audzēt tā sauktās franču trifeles, jo tās ir vērtīgākas un tām esot augstāka cena. Tomēr V. Budreika atzina, ka šogad vēl nepaspēs stādāmo materiālu - micēliju - iestrādāt zemē. Taču viņš zinot, ka Aizkraukles rajonā vairāki zemnieki gatavojas jau šogad ierīkot eksperimentālās audzētavas.

Tieši Ziemassvētkos, 24. decembrī, pirmo dienu savās jaunajās mājās pavadīja zoodārza «Pie tēvoča Garika» saimnieki Viktorija Zaiceva un Garijs Burņeckis. Savukārt jau februārī jaunajā mājvietā uzņemta pirmā ekskursantu grupa, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Viktorija stāsta, ka ģimene apzināti meklējusi jaunu īpašumu Jelgavas novadā, lai iegūtu plašāku teritoriju zoodārzam. Pirms tam tas atradās Glūdas pagastā mazdārziņos un bija izvietots nelielā platībā. Tagad 1200 kvadrātmetru iemainīti pret četrarpus hektāriem un saimniekiem darba netrūkst.

Nu jau ar smaidu Viktorija norāda uz iegādāto māju: «Lūk, jaunā vieta – nepaspēja mūs sagaidīt un sabruka!» Kad visi dokumenti bija parakstīti, bet iepriekšējie saimnieki vēl nebija pārcēlušies, lielākas ziemas vētras laikā nobrukusi viena ēkas daļa.

«Protams, mēs varējām par to pašu naudu iegādāties labāku māju, bet tad vieta nebūtu tāda un platība pie mājas mazāka,» izvēli skaidro saimniece. Lai gan īpašnieki saprot, ka darba jaunajā vietā būs ļoti daudz, abi noskaņoti pozitīvi un klāsta ieceres, kuru īstenošanai gatavi ķerties klāt. Sākotnēji plānots izveidot stāvlaukumu automašīnām, lai zoodārza apmeklētāji varētu ērti piebraukt un novietot savus transportlīdzekļus, tāpat paredzēts izveidot atpūtas vietu viesiem un bērnu rotaļu laukumu. Par zvēru klāsta papildināšanu pagaidām netiek domāts, jo vispirms veicami iecerētie uzlabojumi, lai apmeklētājiem būtu patīkamāka un ērtāka ierašanās.

Uzņēmumi, kurus skar ierobežojumi saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu, meklē zaļākus risinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti nule kā atbalstījuši vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu. Tas nozīmē, ka, sākot no 2021. gada aizliegums tiks piemērots no plastmasas darinātiem ēdamrīkiem, vates kociņiem, salmiņiem un maisāmkociņiem. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāvuši oksonoārdāmas plastmasas un noteikta veida polistirola izstrādājumus. Tas ir materiāls, ko visbiežāk izmanto līdzņemamo ēdiena trauciņu izgatavošanai, līdz ar to ne tikai atsevišķu plastmasas izstrādājumu ražotājiem, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem būs jādomā, kādos iepakojumos jau tuvākajā nākotnē ievietot pircējiem paredzēto produkciju.

Pārtikas un veterinārais dienests ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības Ķīnā ražotas konfektes uz kociņa Glow Pop, jo konfektes kociņš satur nenosakāmas izcelsmes šķidrumu, kas, kociņu pārlaužot, var izšļākties un kairināt acu gļotādu.

Patērētājiem bīstamo produktu identificējusi Polijas pārtikas apriti uzraugošā institūcija, kura fiksējusi trīs gadījumus, kad kairinošais, nenosakāmas izcelsmes šķidrums nokļuvis acīs bērniem pēc tam, kad tie kociņu pārlauzuši.

Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā ievietotā informācija liecina, ka Ķīnas uzņēmumā Chaozhou Zhancui Foodstuffs Co. Ltd ražotās konfektes Glow Pop ievestas Polijā, Zviedrijā un Latvijā.

Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā pagājušā gada beigās ievestas 25 920 konfektes Glow Pop jeb 648 iepakojumi, no kuriem katrā ir 40 konfektes.

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Projekta īstenotāja un autora strīds par to, kuram jānovērš ūdens kaitējums Skultes ostas dienvidu molam un piestātnei, apdraud SIA Skultes kokosta iecerēto plānu īstenošanu.

SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Mārtiņš Ķeviņš: «Merko Ehitus nevēlēšanās pildīt līgumā paredzētās saistības: ūdens noskaloto nostiprinājumu un piestātnes savešanu kārtībā atbilstoši prasībām, apdraud ne tikai mūsu uzņēmuma spēju īstenot iecerēto -palielināt pārkrauto kravu apjomus, bet arī pildīt savas saistības gan pret potenciālajiem kravu īpašniekiem, gan kreditoriem.»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Sabiedrības vājais finanšu izglītības līmenis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki kūtri izvēlas izmantot noguldījumu pakalpojumu sniegtās iespējas, liecina komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktais pētījums par indivīdu finansiālās uzvedības izmaiņām.

Deviņdesmitajos gados piedzīvotais noguldījumu bums, pēc zinātnieku domām, arī lielā mērā bija saistīts ar zemo finanšu izglītības līmeni, turklāt kā negatīva pieredze tas ietekmējis uzkrāšanas paradumu veidošanos sabiedrībā nākamajos piecpadsmit gados.

Hansabankas Investīciju produktu vadītājs Renārs Karašs uzskata, ka finanšu pakalpojumu izmantošanas jomā notiek normāla attīstība. Deviņdesmitajos gados kredītiestādes piedāvāja vienkāršākos pakalpojumus – depozītus un naudas pārskaitījumus, pēc tam attīstījās jau sarežģītāki produkti, kā hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti. Trešajā fāzē, kas sākas tagad, attīstīsies tādi finanšu instrumenti kā ilgtermiņa ieguldījumi finanšu fondos, pensiju kapitālā, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā utt. "Protams, nekur nepazūd arī iepriekšējās fāzēs attīstītie produkti," piebilst R.Karašs.

Ceturtdien, 8.maijā, norisinājās ģenētiski augstvērtīga jeb pārākās pakāpes priežu meža stādīšana SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības Garkalnes iecirkņa 30. kvartālā 1,2 hektāru platībā. Šāda audze Pierīgas mežos stādīta pirmo reizi, informēja SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas meža atjaunošanas galvenā speciāliste Anda Vilciņa.

Ģenētiski augstvērtīgie priežu stādi iegūti ilggadējas selekcijas rezultātā. 2005.gadā Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Silava vadībā tika ierīkota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija 5 hektāru platībā.

Plantācija toreiz tika veidota no trim labākajām Latvijas priežu populācijām - Misas, Smiltenes un Baldones (Zvirgzdes). Plantācijas ierīkošanā pirmo reizi Latvijas meža selekcijas vēsturē izmantoti otrās paaudzes ģenētiski augstvērtīgāko priežu pēcnācēji.

2012.gadā no plantācijas tika iegūta pirmā sēklu raža, savukārt pērn kokaudzētavā Norupe no šīm sēklām izaudzēti pirmie 10 000 ietvarstādi. Gandrīz puse no tiem - 4 200 - šodien tika iestādīti augsnē sagatavotās vagās.

Stādot ātraudzīgo bērzu hibrīdus, jau pēc 20–25 gadiem SIA Pata AB plāno iegūt bērza saplākšņu ražošanai izmantojamos finierklučus.

Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērzu stādiņi, kuru audzes ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, – divas reizes īsākā laika periodā nekā priedes, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks. Par to liecina arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu. Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 ha šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu, un tos var salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha.

Aug divreiz ātrāk

«Ātraudzīgo hibrīdbērzu stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā, tiem ir atbilstības sertifikāts,» stāsta SIA Pata AB mežsaimniecības speciālists Andris Mežaraups. Šo hibrīdbērzu klonu izcelsmes vieta ir Vācija un Dānija, tāpēc arī to audzēšanai Latvijā klimats ir piemērots. «Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu, un par to dažos gados esam pārliecinājušies,» stāsta A. Mežaraups. Tieši tāpēc neesot arī šaubu, ka ražas novākšanas izmērus tie sasniegs jau 20–25 gadu laikā, kā prognozēts.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.