Tie ir stereotipi, ka Ziemeļvalstu tirgus ir piesātināts, tajā joprojām ir plašas iespējas attīstīties. Tā savā prezentācijā Db organizētajā konferencē Ziemeļvalstu tirgus: no eksporta līdz transnacionāla klastera sadarbībai sacīja SIA Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošleja, piebilstot, ka kopējais Ziemeļvalstu tirgus ir daudz lielāks un drošāks nekā Krievijas tirgus.
Fotogaleriju no konferences varat aplūkot šeit.
Sniedz plašas iespējas
«Tas ir arī viens no ģeogrāfiski tuvākajiem ekonomiski attīstītajiem tirgiem, kas sniedz plašas attīstības iespējas,» tā J. Ošleja. Līdzīgas domas bija arī pārējiem konferences runātājiem, ar iebildumiem, ka sākotnēji gan iespējams, ka varētu būt situācija, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji apiet vietējās pārstāvniecības, bet uzreiz kontaktējas ar uzņēmuma biroju Latvijā. «Tas iespējams ir tāpēc, ka viņiem šķiet, ka pārstāvniecība produkciju un pakalpojumus piegādās dārgāk, tāpēc nepieciešams papildu izskaidrojošais darbs, bet pēc darījuma noslēgšanas darbs veiksmīgi rit, sadarbojoties ar vietējo biroju,» tā DATI Exigen Group valdes loceklis Guntis Urtāns, piebilstot, ka sākumā izvēlētais Vācijas modelis nav iestrādjies Zviedrijā, tāpēc tagad tiek plānota stratēģijas maiņa. «Iespējams, ka uzņēmuma filiālei pieņemsim darbiniekus no Latvijas, tomēr speciālistiem jārunā vietējā valodā,» tā G. Urtāns.
Kvalitāte vispirms!
Uzņēmēji, kas dalījās savā pieredzē par Ziemeļvalstu tirgus iekarošanu, skaidroja, ka šo valstu uzņēmējiem ļoti svarīgi ir saprast, ka produkts ir kvalitatīvs ,un tikai pēc tam viņi interesējoties par cenām. «Viņi labprāt redz procesu, kā tas tiek ražots, lai pārliecinātos, ka viss tiek darīts pareizi un atbilst iepriekš stāstītajam,» norādīja J. Ošleja. Cita pieredze ar Ziemeļvalstīm bijusi uzņēmumam Latvijas Finieris, kuri kopā ar Zviedriju ir izveidojuši arī produktu, kas iekarojis ne tikai Ziemeļvalstu, bet arī citu valstu tirgus. Uzņēmēji norāda, ka vietējo kompāniju dibināšana ir nepieciešama tāpēc, ka tieši vietējie speciālisti zina valodu, jo tikai ar angļu valodas zināšanām vien nepietiek, lai iekarotu Ziemeļvalstu tirgu. Ārlietu ministrs Artis Pabriks norāda, ka Ziemeļvalstis ir pārstāvētas visās Latvijas ekonomikas nozarēs - Zviedrija galvenokārt banku un finanšu sektorā, Somija - rūpniecisko iekārtu, mežsaimniecības un apdrošināšanas, Dānija - transporta un loģistikas, Norvēģija - nekustamo īpašumu, Islande - pārtikas rūpniecības jomā. «Ziemeļvalstu loma Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā pēc neatkarības atgūšanas ir nenovērtējama,» tā A. Pabriks.
