Iesaistīto uzņēmumu komunikācija lielveikala Maxima traģēdijā, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, uzskatāma par kliedzoši kļūdainu, tā norāda vairāki komunikācijas eksperti, ko DB uzrunāja. Arī citi nozares profesionāļi, kas savu viedokli pauduši, piemēram, sociālajos tīklos, bijuši kritiski.

Jāpiebilst, ka ne visi eksperti piekrita sniegt komentārus DB, korekti norādot uz savu saistību ar kādu no iesaistītajām pusēm.

Jāatgādina arī, ka sabiedrisko attiecību kompānija P.R.A.E. atteikusies no tālākas sadarbības ar SIA Homburg Zolitūde, kā arī norobežojusies no Maxima vadības komunikācijas, norādot, ka «mūsu izpratne par efektīvu publisko komunikāciju ir kardināli atšķirīga un vismaz patlaban ir skaidrs, ka mūsu un Maxima grupas vērtību un komunikācijas labās prakses izpratne būtiski atšķiras».

Bija jāatvainojas

«Iesaistītās puses (arhitekti, būvnieki, veikalu tīkls) 21. novembra krīzē izvēlējās zemas atbildības krīzes komunikācijas stratēģiju, ko raksturo noliegšana, distancēšanās un vainas novirzīšana uz citiem. Šāda prakse nevar tikt uzskatīta par atbildīgu un ilgtspējīgu, jo krīzes situācijā sabiedrība ļoti saasināti uztver katru vārdu, ko pauž krīzē iesaistītās puses. Labā prakse, ko būtu sagaidījusi: jau otrajā dienā visām nelaimē iesaistītajām pusēm (uzņēmējiem) vienai aiz otras bija jānāk klajā ar vēstījumiem, kas pauž atvainošanos, atbildības uzņemšanos par notikušo un gatavību darīt visu iespējamo, lai saprastu, kur bijusi kļūda, lai to labotu un šādi gadījumu nekad vairs neatkārtotos.

Uzņēmēju balss kļūs skaļāka, komunikācija notiks ne tikai ar lēmumu pieņēmējiem politiķiem, bet arī ar sabiedrību

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdz šim bija LTRK viceprezidents. Viņaprāt, pašlaik svarīgāka ir komunikācija ar sabiedrību, lai tā izprastu elementāras likumsakrības, no kurienes valsts makā rodas nauda.

Vai gaidāmas kādas pārmaiņas LTRK darbībā?

Ir veikta LTRK biedru aptauja, kura rāda, ka uzņēmēji ir apmierināti ar organizācijas darbību. Tāpēc nav pamata kaut kādām asām, neadekvātām kustībām. Tas nozīmē, ka visu procesu virzība turpināsies tāpat kā līdz šim, tomēr pārmaiņas piedzīvos akcenti LTRK komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību. It īpaši situācijās, kad politiķu virzītie lēmumprojekti uzņēmējdarbības videi būs nepieņemami, būsim daudz asāki. Vienlaikus situācijās, kad politiķi īstenos biznesa videi labvēlīgākus lēmumus, skaļāk aplaudēsim. Svarīga tieši komunikācija. Proti, tā ir un būs vēl vairāk balstīta uz faktiem, skaitļiem, analīzi, modelēšanu, nevis uz emocijām.

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Konkursā Baltic PR Awards no 98 pieteikumiem noskaidroti 2013./2014. gada labākie komunikācijas projekti 13 kategorijās. Finālā iekļuva 42 darbi no Latvijas, seši no Lietuvas, četri no Igaunijas, bet teju visas – 12 – pirmo vietu godalgas palika Latvijai. Baltijas valstu gada aģentūras titulu ieguva Hill and Knowlton Latvia.

Reklāmas aģentūras DDB Worldwide Latvia darbus kā labākos starptautiskā žūrija atzina vairākās kategorijās - Korporatīvā komunikācija uzvarēja LMT projekts Think – Do, bet Bezbudžeta kategorijā Let's Beat Stanford SSE Alumni Association. Tāpat minētās aģentūras un Komunikācijas aģentūra / Edelman Affiliate Latvijas Pienam īstenotais kopprojekts Trikata Cheese Academy augstāko apbalvojumu saņēma Digitālā komunikācija.

Šogad izveidotajā kategorijā Pasākumu PR balvu saņēma Hill and Knowlton Latvia īstenotais Tele 2 projekts ZZ Championship 2014. Korporatīvā sociālā atbildība uzvarēja komunikācijas vadības aģentūra Deep White ar Samsung Electronics Baltics kampaņu Samsung School for Future. Making School Cool, bet Iekšējā komunikācija līderis ir Swedbank ar CardVsCash. Gamifying Employee Habits. Savukārt nominācijā Patērētāju attiecības pirmo vietu ieguva Komunikācijas aģentūra / Edelman Affiliate un Lattelecom projekts How Riga Became Europe’s Wi-Fi Capital.

Attīstīta saziņa uzņēmuma iekšienē nodrošina par 47% lielāku peļņu, informē Marta Kāle, Darba devēja tēla konsultante uzņēmumā Erda.

«Efektīvu komunikāciju īsumā varētu raksturot ar, pirmkārt, augstu darbinieku iesaisti, otrkārt, aktīvu vadības iesaisti un, treškārt, pozitīviem biznesa rādītājiem. Šie trīs principi ļauj arī saprast mērījumus, kas raksturo veiksmīgu saziņu uzņēmuma iekšienē. Piemēram, darbinieku iesaisti var izmērīt, analizējot nosūtīto ziņu skaitu vai interneta saišu atvēršanas biežumu, kā arī mērot sasniegto darbinieku skaitu. Vadības iesaisti visbiežāk mēra ar atgriezeniskas saites biežumu un novērtēto efektivitāti. Biznesa rādītāju ietekmes populārākie mērījumi ir darbinieku produktivitāte un darbinieku mainība,» teica M. Kāle.

Lai sasniegtu definētos iekšējās komunikācijas mērķus, ir jāizvēlas tam labākie kanāli. Katram uzņēmumam veiksmīgākie komunikācijas kanāli būs citi, tas skaidrojams ar dažādo kultūru un darba specifiku. Iekšējās komunikācijas kanālu izvērtēšanai var izmantot 8 kritēriju principu. Ja kāds iekšējās komunikācijas kanāls spēj izpildīt visus kritērijus, tad šajā kanālā ir vērts ieguldīt laiku un līdzekļus.

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Mūsdienās vietējiem uzņēmējiem jākonkurē ne tikai ar saviem kolēģiem Latvijā, bet arī ar jebkuru nozares spēlētāju ārvalstīs, atzīmē Vita Savicka, Baltic Communication Partners valdes priekšsēdētāja.

Latvijas komunikācijas aģentūras nav sliktākas ne par lietuviešu un igauņu, ne citu Eiropas valstu aģentūrām, jo ikvienā valstī ir gan spēcīgāki, gan vājāki spēlētāji, uzskata V.Savicka, piebilstot, ka arī vietējie uzņēmēji spēj sevi veiksmīgi pierādīt ārvalstu tirgos. Principā viss atkarīgs no mums pašiem - cik daudz mēs esam gatavi mācīties, iet līdzi laikam, apgūt jaunas zināšanas, veidot sakarus un sadarbības, kā arī iekļauties kopīgajā attīstības vilnī, pauž V.Savicka. Tas, ka mēs fiziski atrodamies mazākā valstī, nebūt nenozīmē, ka esam kaut kādā veidā sliktāki, protams, mums vēl ir daudz ko mācīties no atsevišķiem ārzemju kolēģiem, piemēram, mākslīgā intelekta pielietošanas jomā, taču es neuzskatu, ka šobrīd mēs būtiski atpaliekam no līdzīgām aģentūrām ārzemēs, secina Baltic Communication Partners valdes priekšsēdētāja.

FanApps izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem.

Šobrīd SIA Sportrocket.net izstrādātā mobilā lietotne FanApps ir gan Aļonai Ostapenko, gan pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, kuri to izmanto ceļā uz olimpiādi. Pavisam drīz būs arī Ghetto Games aplikācija. Izstrādes procesā ir mobilās lietotnes arī citiem sportistiem. Anrijs Brencāns, FanApps dibinātājs, pats ir bijis profesionāls sportists, zina šīs «maizītes» garšu un ar kuru roku ir pelnījis naudu. Anrijs ir vadījis Latvijas Handbola federāciju, kas deva iespēju būt arī Latvijas Olimpiskajā komitejā, Eiropas Handbola federācijā un dažādos starptautiskos notikumos. Tur viņš pamanīja problēmu – sportisti nekomunicē ar saviem faniem. «Pašmērķis nav dot ziņu, bet gan veidot kanālu, ar kuru pelnīt naudu. Šodien sports ir bizness, un tiek lauzti šķēpi, kā tikt pie naudas. Šī aplikācija ir nopietns kanāls līgām, klubiem un atlētiem, kā sevi pareizi pozicionēt fanu un sponsoru priekšā un tikt pie naudas,» klāsta Anrijs.

Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).

Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.

Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" šogad plāno 24 aplikācijas – pa divām katru mēnesi.

Pērn uzņēmums izstrādāja sešas mobilās lietotnes, piemēram, tenisistei Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils".

Šā gada pirmajā pusē plānots izstrādāt pamatīgāku analītikas bloku, lai klienti var ātrāk reaģēt uz dažādiem statistikas signāliem. Jau šobrīd ir pieejams daudz dažādu datu, taču nereti cilvēkiem ir grūti saprast, ko tie nozīmē un kā ar tiem strādāt. "Plānots iedot sešus septiņus kontroles skaitļus, kam sekot līdzi un kas liecinātu par kopsakarībām un palīdzētu saprast, kā rīkoties," teic Anrijs Brencāns, "FanApps" (SIA "Fan Apps") līdzdibinātājs.

Latvijas uzņēmumi plašāk izmanto e-pasta mārketingu, taču joprojām mācās to izmantot lietderīgāk; pieaug mobilās vides nozīme, jo viedtālruņus e-pastu lasīšanai cilvēki izmanto biežāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažkārt tiek uzskatīts, ka e-pasta mārketings vairāk piemērots tiem, kas piedāvā savas preces vai pakalpojumus internetā, nevis klātienē, jo no e-pasta kampaņas ar klikšķa palīdzību uzreiz var nonākt, piemēram, interneta veikalā. Taču arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirdzniecību klātienē, var veiksmīgi izmantot e-pasta mārketingu. Piemēram, informācija datubāzei tiek ievākta tirdzniecības vietā, kur veikta apmeklētāju aptauja (paši aizpildījuši anketas) un pēc tam e-pasta vēstulēs tiek sūtīta informācija par aktuālo konkrētajā veikalā, stāsta Jānis Rozenblats, Mailigen vadītājs.

Sales.lv e-pasta mārketinga vadītājs Jānis Karāns piekrīt, ka visvairāk e-pasta mārketingu izmanto tirdzniecības uzņēmumi, taču gan Latvijā, gan pasaulē to izmanto visdažādāko nozaru uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas, valsts iestādes, blogeri, u.c. Ir nozares, kur e-pasta mārketings tā ierastajā izpratnē nav aktuāls, piemēram, lieliem ražotājiem, kuriem ar patērētāju nav tiešas komunikācijas. Tomēr šī rīka tehniskās iespējas piemērotas ikvienam biznesam, kam ir aktuāla jebkāda e-pastu komunikācija.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Efektīva iekšējā komunikācija ir kā uzņēmuma asinsrite.

Komunikācija palīdz nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem iespēju saskaņoti darboties kopīgu mērķa sasniegšanā, veicina harmonisku organizācijas kultūru un dod darbiniekiem iespēju pieņemt piemērotus un tālredzīgus, uzņēmuma mērķiem atbilstošus lēmumus. Šāda darbinieku rīcība ir būtiska jebkurā uzņēmumā un organizācijā, neatkarīgi no tās lieluma.

«Informācijas aprite uzņēmumā ir būtisks aspekts, kas uzlabo ikdienas darbu, rada drošības sajūtu un vienotību ar uzņēmumu, kā arī samazina neziņu un iespējamās baumas uzņēmuma iekšienē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un dzīvesstila izvēles iespēju paplašināšanos, darbaspēks kļūst arvien izkliedētāks un mobilāks, un komunikācijas efektivitāte kļūst arvien lielāks izaicinājums,» biznesa portālam db.lv stāsta Ginta Krivma, «Training Lab» trenere, konsultante.

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" 2019. gadu noslēdz ar sešām aplikācijām.

"FanApps" pērn izstrādājis aplikāciju Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils", kā arī vienu mobilo lietotni, kur "FanApps" ir izstrādātājs un uzturētājs, bet kuras nosaukums netiek atklāts. "T.s. white-label aplikācijas ir viens no mūsu mērķiem, jo mums pats svarīgākais ir dot pievienoto vērtību. Tas, kā sportisti izmanto aplikāciju, ir viņu brīva izvēle," teic Anrijs Brencāns, SIA "Fan Apps" līdzdibinātājs.

Nesen kā pabeigta arī video bloga 11TV mobilā lietotne "Sporta ekspertu komentāri un viedokļi par aktuālajiem notikumiem sportā un par Latvijas atlētu sniegumiem pasaulē". "Šis ir nedaudz atšķirīgs formāts un aplikācija tika papildināta un tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu piedāvātais risinājums derēja arī šādam formātam," saka A. Brencāns.

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām

Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī saņemti iesniegumi no personām, kuras, vēloties iegādāties kokskaidu briketes vai granulas, kļuvušas par krāpnieku upuriem.

Valsts policija aicina iedzīvotājus rūpīgāk pārbaudīt sludinājumu portālos ievietoto informāciju un neveikt avansa maksājumus par preci, kuru nav redzējuši.

Ņemot vērā, ka pieaug koksnes kurināmā cena, ir saprotama vēlme pēc iespējas laicīgāk un lētāk iegādāties kokskaidu briketes vai granulas nākamajai apkures sezonai. Diemžēl, šo situāciju izmanto krāpnieki, kuri internetā izvieto sludinājumus un par izdevīgu cenu piedāvā iegādāties kokskaidu briketes vai granulas. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad potenciālais klients veic avansa maksājumu par preces saņemšanu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī jūnijā sākts viens kriminālprocess par gadījumu, kad, atsaucoties sludinājumam interneta vietnē reklama.bb.lv, vīrietis veica 1240,36 eiro pārskaitījumu kādam uzņēmumam par kokskaidu granulu piegādi, tomēr līdz šim nav saņēmis ne pasūtīto preci, ne arī viņam atgriezta jau iemaksātā nauda.

Pēc neveiksmīgajiem izteikumiem bēdīgi slavenājā preses konferencē un tiem sekojušiem notikumiem bijušajam Maxima Latvija vadītājam Gintaram Jasinskam ir nepieciešama medicīniska palīdzība, Maxima īpašnieka Vilniaus prekyba speciāli izveidotās krīzes grupas vadītājs Ignas Staškevičs stāstīja intervijā radio Baltkom.

«Nedomāju, ka pašlaik G. Jasinsks meklē darbu vai ir spējīgs meklēt darbu, jo viņam tiek sniegta medicīniska palīdzība, arī psihologa palīdzība,» atklāja I. Staškevičs.

Krīzes grupas vadītājs norādīja, ka uzņēmums cenšoties palīdzēt G. Jasinskam, jo jūtas atbildīgs par viņa neveiksmi. «Notikušajā nav tikai viņa vaina un atbildība. Par to ir atbildīgs viss holdings un mūsu komunikācijas dienesti, kas neizpildīja savu darbu,» pauda I. Staškevičs.

Viņš arī atzina, ka Maxima komunikācija nav bijusi īpaši veiksmīga arī līdz notikušajai traģēdijai, tomēr tad tā netika «pārbaudīta» tādā veidā.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.