Komerccentrs DATI grupa informē, ka pētnieki no drošības programmatūras kompānijas Sophos 24. decembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka 42 procenti no visa surogātpasta, kas tika izsūtīts lietotājiem 2004. gadā ir nācis no ASV. Pētījums balstās uz globālu „medus podu” (honey pots) tīklu – datoriem, kas speciāli veidoti, lai piesaistītu surogātpastu un vīrusus. Sophos secināja, ka ASV pret-surogātpasta likumdošana vienkārši nedarbojas. „Kad mēs pirmo reizi izlaidām šādu ziņojumu Februārī, ASV valdība aizbildinājās ar to, ka pret-surogātpasta likumdošana (Can-Spam Act) uz to brīdi eksistēja tikai dažus mēnešus” teica Grehems Klulijs (Graham Cluley), Sophos galvenais tehnoloģiju konsultants. Dienvidkoreja un Ķīna ierindojās attiecīgi otrajā un trešajā vietā, bet šīs valstis kopā izsūtīja gandrīz divreiz mazāk surogātpasta nekā ASV. Sophos brīdina, ka liela daļa surogātpasta sūtītāju izmanto uzlauztus personālos datorus, kuriem ir platjoslas interneta pieslēgums. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc Dienvidkoreja atrodas surogātpasta sūtītāju saraksta augšgalā, jo šī valsts ir pasaules līdere platjoslas pieslēgumu izmantošanā. Surogātpasta sūtītājiem ir tikai viena interese – ātra, viegla nauda. Viņu naudas pelnīšanas shēmas, kas izmanto surogātpastu ir jau aizgājušas galējībās – teikts Sophos ziņojumā. Mantkārīgos nolūkos tiek izmantoti ļoti daudzi nevainīgu trešo pušu datori, kuru resursi bez īpašnieku piekrišanas tiek izmantoti surogātpasta izsūtīšanai. Zombiju datori (zombie computers) – datori, kurus kontrolē hakeri vai vīrusu, izsūta ap 40 procentiem visa pasaules surogātpasta un daudzi lietotāji par to nemaz nenojauš. Surogātpasta sūtītāju sadalījums pa valstīm: Valsts Procents ASV 42.11 Dienvidkoreja 13.43 Ķīna 8.44 Kanāda 5.71 Brazīlija 3.34 Japāna 2.57 Francija 1.37 Spānija 1.18 Apvienotā Karaliste 1.13 Vācija 1.03 Taivāna 1.00 Meksika 0.89

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucooties uz News.com informē, ka ptrdien prezentēta jauna tehnoloģija cīņai ar surogātpastu; tā paredzēta aktīvai pretdarbībai datoriem, kuri tiek izmantoti lielu surogātpasta apjomu sūtīšanai. Programma FairUCE konstatē, kuri datori ir surogātpasta avots, un visas nelūgtās vēstules nosūta tiem atpakaļ, tādā veidā palēninot to darbību un kavējot jauna surogātpasta sūtīšanu. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka jo vairāk kāda sistēma «ražo» surogātpastu, jo vairāk trafika tā saņem atpakaļ no FairUCE, kuru IBM piedāvā bez maksas lejupielādēt savā tīkla vietnē. Pētījums, kuru veikusi kompānija IBM, liecina, ka 76% februārī nosūtītā e-pasta esot bijis surogātpasts, bet katra četrdesmit sestā vēstule tikusi bloķēta, jo tajā bijis vīruss vai cits ļaundabīgs saturs. Taču šie skaitļi, lai cik lieli tie būtu, patiesībā liecina, ka surogātpasta apjoms bijis mazāks nekā janvārī, kad surogātpasts veidoja 83% no visa e-pasta vēstuļu apjoma. Filtrēšanas tehnoloģija, kuru FairUCE izmanto -pasta vēstuļu «likumīguma» noteikšanai, izmanto identifikācijas datu kontroles instrumentus, konstatējot ceļu līdz surogātpasta avotam. Kad ir noteikta «vainīgā» datora IP adrese, sistēma izveido sūtītāja profilu. Marks Huberts, kurš vada IBM AlphaWorks – tiešsaistes grupu, ko IBM izmanto, lai izstrādātājiem un citiem interesentiem izplatītu FairUCE līdzīgas jaunās tehnoloģijas, apgalvo, ka surogātpasta sūtītāju sodīšana neesot kompānijas galvenais nolūks. «Izstrādājām šo tehnoloģiju galvenokārt tādēļ, lai saņēmējiem palīdzētu tikt vaļā no surogātpasta. Skaidrs, ka tas ir savā ziņā agresīvs paņēmiens, taču tas tīklā nerada lielu trafiku; mūsu nolūks nav pārējā trafika vai ienākošā e-pasta traucēšana. Mēs nevis mēģinām uzbrukt surogātpasta sūtītājiem, bet vienkārši palīdzam iztīrīt in-box.»

Ekonomiskās problēmas daudzās valstīs, kas likušas ekspertiem malu malās sākt runas par jaunu krīzes vilni, nekavējoties ir atspoguļojušās arī liekpasta izplatītāju uzņēmējdarbībā, informē Kaspersky Lab, kas analizējis surogātpasta izplatītāju darbību šā gada septembrī.

Ekonomiskās konjunktūras pārmaiņas atspoguļojas, piemēram, liekpasta tematiskajā sastāvā. Tādējādi otrajā vietā popularitātes ziņā ir nonākuši nekustamā īpašuma pārdošanas piedāvājumi, kuru lielākā daļa ir māju Spānijā reklāma. Tas norāda uz nekustamā īpašuma pārdevēju mēģinājumu atrast noietu šīm mājām, kuru cena drīzumā var ievērojami samazināties. Līderpozīcijās joprojām ir ziņas par izglītības tematiem, bet pirmo trijnieku noslēdz surogātpasta izplatīšanas pakalpojumu reklāma. Populārāko tematu pirmajā piecniekā atkal iekļuvuši medicīnas preču un pakalpojumu piedāvājumi, kā arī luksusa preču atdarinājumu reklāma.

ASV joprojam atrodas globālā mēstuļu (surogātpasta) sūtīšanas topā, taču to «tirgus daļa» sarūkot, liecina antivīrusu un pasta filtrēšanas programmatūras kompānijas «Sophos» pētījums.Par to raksta portāls News.com. No ASV avotiem rodas 24.5 % pasaules surogātpasta, bet Ķīna ieņem otro vietu ar 22.3 %. Trešā vietā ir Dienvidkoreja ar 9.7 %. Vēl 2004. gadā vairāk nekā 40 % pasaules mēstuļu nāca no ASV. Pētījumā arī konstatēts, ka arvien lielāku daļu surogātpasta izplata t.s. zombētie datori, kuros ieperināti t.s. trojas zirgi jeb pa internetu izplatītas programmiņas, kas neaizsargātus datorus padara pieejamus ļaundariem. Parasti «labi» zombēts dators izplata surogātpastu tā saimniekam nemanot – piem., kantora datori to dara naktī un brīvdienās, ja nav izlēgti vai atslēgti no interneta. Surogātpasts joprojam ir milzu problēma un dažviet sastāda 80 % no visa elektroniskā pasta, ko saņem uzņēmums. Tas praktiski nozīmē, ka dažviet pasta šķirošanai (arī ja to izdarījuši filtri, lai nepieļautu kļūdas) tiek izniekoti 80 % darbinieka apmaksātā laika.

Lai paplašinātu tirdzniecības tīklu, kas strādā ar preču zīmi „Datori Cilvēkiem°Ī, MA-1 Datori ir nolēmuši mainīt tirdzniecības tīkla veidošanas stratēģiju un turpmāk attīstīt veikalu tīklu izmantojot franšīzi. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā lielam skaitam mazo tirdzniecības un servisa uzņēmumu pastāvēšana ir pakļauta zināmam riskam. Straujā veikalu ķēžu attīstība un lielu starptautisko kompāniju ietekmes palielināšanās liek reaģēt arī vietējām kompānijām. Ņemot vērā, ka Latvijas IT tirdzniecības un pakalpojumu tirgus ir ļoti sadrumstalots, MA-1 Datori vadība ir nolēmusi koncentrēt ap sevi virkni ar mazākiem IT uzņēmumiem, nodrošinot kopējo tīkla identitāti, kā arī preču un pakalpojumu kvalitātes palielināšanu. Franšīzes izmantošana Latvijas IT tirgū ir jaunums, taču MA-1 Datori vadība ir pārliecināta, ka franšīzes shēmas izmantošana ļaus ne tikai paplašināt MA-1 Datori darbību, bet dos arī iespēju izdzīvot un attīstīties virknei nelielu, bet perspektīvu IT uzņēmumu. Tiek pieļauta arī iespēja iegādāties citu uzņēmumu kapitāla daļas, ja tas varētu veicināt sadarbību un palīdzētu uzņēmumam nostabilizēties tirgū. Pieņemto lēmumu komentē MA-1 Datori valdes priekšsēdētājs Ints Balodis: „Preču zīme „Datori Cilvēkiem°Ī jau labu laiku ir pazīstama Latvijas tirgū un to jau izmanto vairāki MA-1 grupas uzņēmumi visā Latvijā. Veiksmīgā MA-1 Datori attīstība pēdējo gadu laikā ļauj pieņemt šādu lēmumu, kura rezultātā ieguvējām jābūt abām pusēm. Franšīzes devējam minētā shēma palīdzēs samazināt savu veikalu uzturēšanas izmaksas un koncentrēties uz tīkla stratēģijas un taktikas izstrādi. Franšīzes ņēmējiem tiks piedāvāta darbības shēma un noteikumi, kuru ievērošana palīdzēs mazajiem IT uzņēmumiem uzlabot savus darbības rādītājus un kļūt pazīstamākiem izmantojot kopējo preču zīmi. Rezultātā abas darījuma puses varēs ekonomēt līdzekļus, kas līdz tam tika tērēti produktu un mārketinga attīstībai. Laikā, kad Latvijā ir bankrotējušas ne tikai virkne mazo, bet arī diezgan lielas IT kompānijas, sadarbība, kā arī kopēja jaudu un zināšanu izmantošana ir būtiski priekšnoteikumi uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai.°Ī MA-1 Datori informācijas tehnoloģiju jomā darbojas jau gandrīz 12 gadus. Uzņēmums pašlaik ir lielākais Latvijas datoru ražotājs, kurš par tādu kļuva 2003. gada vasarā atpērkot A/S MicroLink Datori no Baltijas lielākā IT koncerna MicroLink. Nopirktā akciju sabiedrība reorganizācijas rezultātā tika iekļauta MA-1 Datori sastāvā, taču firmai pieder kapitāla daļas vēl vairākos citos Latvijas IT uzņēmumos. MA-1 Datori pašreiz ir nodarbināti 30 strādājošie. 2003.gada apgrozījums pārsniedz 1,3 milj. latu. Kopš 1997.gada MA-1 Datori ir sadarbības partneru tīkls, kas aptver visu Latviju līdz ar to firmas piedāvātās preces ir nopērkamas visā valstī un var tikt apkalpotas to lietošanas vietā.

Kopš šā gada augusta globālie surogātpasta apjomi samazinājušies par teju 50%, ko veicinājis surogātpastu izsūtīšanas robotu izstrādātāju arests, kā arī darbs pie cita veidu surogātpastu sistēmu slēgšanas, vēsta BBC.

Datorsistēmu drošības tehnoloģiju izstrādātāja Symantec veiktais pētījums liecina, ka surogātpasta apjomi globālajā tīmeklī pēdējo trīs mēnešu laikā samazinājušies par 47%. Līdzīgu tendenci novēroja arī kompānija Kaspersky Lab, kas ziņo, ka surogātpasts no visiem izsūtītajiem e-pastiem kopš šā gada jūlija veido vien 81,1%.

Pēdējo mēnešu laikā datorsistēmu drošības kompānijas veikušas vairākus veiksmīgus pasākumus pret surogātpasta izsūtīšanas sistēmu veidotājiem un uzturētājiem.

Par vienu no lielākajiem panākumiem tiek uzskatīts sistēmas Pushdo jeb Cutwail slēgšana. Šī surogātpasta sistēma darbojusies kopš 2007. gada, un tiek lēsts, ka caur to plūdusi aptuveni 10% liela daļa no globālā surogātpasta apjoma.

Antivīrusu kompānija Kaspersky Lab ziņo, ka konstatēti pirmie surogātpasta sūtījumi, kuros par reklāmas informācijas nesējiem tiek izmantoti mp3 audiofaili. Šādu sūtījumu paraugus analītiķi konstatējuši Eiropas e-pasta trafikā.

Kompānijas ekspertu atklātais mp3 surogātpasts ierindojams tā sauktā "stock" surogātpasta kategorijā - tā mērķis ir noteiktas kompānijas akciju reklāma un vērtības palielināšana. Pirmoreiz šādi "stock" neprasītie sūtījumi parādījās pērnā gada augustā un kopš tā laika stabili ieņem pirmo vietu pēc inovatīvu piegādāšanas paņēmienu skaita; inovatīvās metodes ļaunprāši pielieto, lai apietu surogātpasta filtrus un citus līdzekļus, kas tiek izmantoti aizsardzībai pret neprasītiem sūtījumiem. Piemēram, tieši "stock" surogātpasta izplatītāji pirmie pielietoja neprasītu sūtījumu izplatīšanu PDF dokumentu un speciāli kropļotu grafisko failu veidā, kurus tobrīd surogātpasta filtri vēl nespēja detektēt.

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

SIA Datoru drošības tehnoloģijas speciālisti Latvijā konstatējuši simtiem botu tīklā iesaistītu inficētu datorsistēmu, caur kurām lielā apjomā tiek izplatītas surogātpasta vēstules ar saitēm uz inficētām interneta vietnēm un piedāvājumiem izplatīt surogātpastu par maksu. Zombēto datorsistēmu sarakstā nokļuvuši gan mājas lietotāju datori, gan lielāko Latvijas uzņēmumu, mācību un valsts iestāžu datortīkli, Db.lv informēja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Ļoti daudzi interneta lietotāji Latvijā pēdējo nedēļu laikā ir saņēmuši e-pasta sūtījumus krievu valodā ar aicinājumu apskatīt fotogrāfiju arhīvu un saiti uz failu My_foto.exe. Tomēr tikai nedaudzi zina, ka, neskatoties uz ārzemju e-pasta adresēm nosūtītāja laukā, vēstules pārsvarā ir nākušas no datoriem tepat Latvijā.

Liela skaita vienā dienā saņemto surogātpasta vēstuļu automatizēta analīze uzrādīja neiepriecinošus faktus – sūtījumi ar saitēm uz interneta vietnēs izvietotām kaitīgajām programmām masveidā tika izplatīti no 368 unikālām Latvijas IP adresēm. Aiz vairākām no šīm IP adresēm atrodas simti vai pat vairāk par tūkstoti datoru – tātad reālais botu tīklā iesaistīto (zombēto) datoru skaits var būt mērāms pat tūkstošos.

Portatīvie datori mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas darba rīku, kas palīdz gan darbos, gan izklaidē. Bet kā uzturēt savu darba rīku kārtībā? Apskatīsim dažus vienkāršus paņemienus.

Datora korpusu ieteicams tīrīt tikai ar mīksto audumu. Vislabāk izmantot mikrošķiedras audumu. Audums var būt sauss vai nedaudz samitrināts ar neagresīvo mazgāšanas līdzekli. Neizmantojiet abrazīvus materiālus, tīrīšanas pulveri un šķīdinātājus, piemēram, spirtu, kas var kaitēt plastmasas virsmai. Uzturiet tīru arī datora ekrānu. Daudziem uz monitora ir taukaini traipi, pirkstu nospiedumi, putekļi. Noslaukiet ekrānu ļoti uzmanīgi un tikai ar speciāliem līdzekļiem. Vislabāk tam ir piemērotas speciālas vienreizējās lietošanas tīrīšanas salvetes, kas ir ļoti ērtas un neatstāj svītras, var izmantot arī mikrošķiedras audumu.

Noteikti nepieļaujiet datora ekspluatāciju telpās, kur ir paaugstināts mitruma līmenis, gaisa temperatūra virs 35°C vai zem 0°C, kā arī jaudīgi magnēti vai skaļruņi bez magnētiskās ekranēšanas. Nenovietojiet elektronisko aprīkojumu datora tuvumā. Elektromagnētiskie lauki var izraisīt tā nepareizu darbību.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

2005. gada pirmajā ceturksnī no visiem e-pasta sūtījumiem Latvijā 67 % ir bijuši surogātpasts, kamēr citur pasaulē surogātpasts ir 50 % no visiem e-pasta sūtījumiem. Līdz šim vidēji no katriem trīs e-pastiem, divi bijuši surogātpasts, kas ir augsts rādītājs, tomēr pēdējie dati pārspēj visas prognozes un surogātpasta izplatība kļūst nekontrolējama, norāda IT kompānijas — DEAC (Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs) valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Pērn novembrī tika pieņemts «Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums», kas aizliedza komerciālu un citu ziņojumu sūtīšanu bez e-pasta saņēmēja atļaujas. Taču likums nespēj ierobežot surogātpasta izplatību Latvijā, jo lielākais vairums surogātpasta tiek iesūtīts tieši vai pastarpināti no ārvalstīm. Latvijā visbiežāk sastopamās surogātpasta tēmas ir līdzekļi, kas uzlabo seksuālo dzīvi, piedāvājumi ātri zaudēt svaru, medikamentu piedāvājumi, piedāvājumi iegādāties datortehniku un programmatūru, kā arī dažādi interneta pakalpojumi; e-reklāmas; semināri, kursu piedāvājumi; atpūta un ceļojumi, u.c.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

Ir pienācis laiks, kad mēs daudz laika pavadām mājās: strādājam, mācāmies, atpūšamies. No vienas puses, ierobežojumu periodā nav viegli pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, bet, no otras puses, paveras jaunas iespējas, parādās dažādas perspektīvas. Šāds visādā ziņā grūts laiks ir lieliski piemērots jauninājumiem, piemēram, jaunas interesantas profesijas apgūšanai. Lielisks laiks papildus izglītībai. Tālmācība, internets un portatīvie datori palīdzēs mācīties un sākt pelnīt.

Dīkstāves periodu ir nepieciešams izmantot efektīvi, galvenais ir pārvarēt savas bailes un slinkumu. Darot drosmīgas lietas, mēs varam pārvietot pat kalnus. Padomā, kādas iespējas tev pavērsies, kad iegūsi jaunu profesiju vai iemaņas. Protams, profesijai jābūt pieprasītai un labi apmaksātai. Pretējā gadījumā jūs nesaņemsiet lielu prieku no mācību procesa.

Visatbilstošākās un labi apmaksātās profesijas ir diezgan viegli apgūstamas. Viss, kas Jums nepieciešams, ir brīvais laiks mācībām un portatīvie datori. Mūsdienās vispieprasītākā profesija, ko es gribētu pieminēt, ir tīmekļa izstrādātājs. Tieši viņš veido funkcionējošas vietnes, dinamiskas tīmekļa lapas, tīmekļa saskarnes un tā tālāk. Lokdauna laikā pieprasījums pēc šāda darba ir eksponenciāli pieaudzis, un jūs varat sākt ar to nodarboties. Tīmekļa izstrādes datoram ir nepieciešams labs procesors. Nepieciešams procesors no 3Hz.

Kibernoziedznieki kārtējo reizi izmantojuši ziņas, kas interesē cilvēkus, lai inficētu pēc iespējas vairāk datoru. Šoreiz izmantots paziņojums par terorista Osamas bin Ladena nāvi.

Pēdējo dienu laikā Kaspersky Lab eksperti konstatējuši vismaz divus surogātpasta izplatīšanas gadījumus, kuros izmantota bin Ladena nāves tematika. Vienā no tiem vēstules saturēja ar paroli aizsargātu ZIP arhīvu, kurā it kā atrodas nogalinātā terorista fotogrāfijas.

Ļaundari pat nebija nomainījuši standarta surogātvēstules tekstu, kurā «nepazīstama meitene» vēlas iepazīties un iesākumā piedāvā aplūkot savas fotogrāfijas. Apsolīto fotogrāfiju vietā ziņkārīgais lietotājs saņēmis trojas zirgs.

Otrajā gadījumā elektroniskās vēstules it kā solīja saiti uz video, kurā redzama terorista nogalināšana. CNN ziņām līdzīgā spāņu valodā rakstītajā vēstulē bija saite uz mājaslapu Krievijas domēna zonā. No turienes lietotājam tika lejupielādēta kaitīgā programmatūra, kas nodrošināja ļaundarim iespēju nesankcionēti no attāluma vadīt inficēto datoru.

Drošības eksperti jau ilgāku laiku ir centušies apturēt surogātpastu, kas pašlaik veido ap 90% no e-pastu plūsmas. Lai gan «spameri» slēpjas aiz tūkstošiem interneta vietņu un aizsega uzņēmumiem, lai izplatītu Viagru, somu pakaļdarinājumus un nelegālu programmatūru, gandrīz visas transakcijas par šīm precēm notiek izmantojot tikai trīs bankas – Azerbaidžānā, Sentkitsā un Nevisā, kā arī Latvijā, secināts Kalifornijas Universitātes pētījumā.

Turklāt gandrīz katru surogātpasta darījumu apstrādā kredītkaršu kompānijas, piemēram, MasterCard vai Visa.

ASV Kalifornijas pavalsts pētnieku komanda izmantoja priekšapmaksas Visa kartes, lai iegādātos dažādas preces, kuras ikdienu milzīgos apmēros reklamē surogātpasta izsūtītāji. Pētnieki pēc tam izsekoja preču piegādes un naudas transakciju ceļus un nonāca pie dramatiska atklājuma.

95% no visām transakcijām, kas tiek veiktas par «spameru» precēm, notiek caur trijām bankām – Azerbaidžānas Azerigazbank, Sentkitsas un Nevisas Nacionālo banku un Latvijas DnB Nord.

Caur DnB Nord tiek veiktas tādu tīklu transakcijas, kā, piemēram, EvaPharmacy, Online Pharmacy un USHealthcare.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka svētdien savā mājā tika atrasts Maskavas uzņēmuma "Angļu sarunvalodas centrs" direktora Vardana Kušnira līķis. Nāve, saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, iestājusies no daudzkārtējiem sitieniem pa galvu. Notiek izmeklēšana. Galvenā versija – nogalinātā komerciālā darbība. "Angļu sarunvalodas centrs" ir pazīstams kā visaktīvākais surogātpasta piegādātājs Runetā, šī uzņēmuma darbinieki, izmantojot nepilnīgo Krievijas likumdošanu attiecībā pret interneta reklāmu, ar sava vadītāja ziņu vairākus gadu garumā ir izmantojuši atklāti uzmācīgas savas firmas reklamēšanas metodes. Pastāvīgi ir tikuši lietoti daudzi surogātpasta sūtījumi, surogātpasta kontaktu mēģinājumi caur ICQ, faksa sūtījumi un citas tamlīdzīgas metodes. Kā pretdarbība šīm aktivitātēm ir ticis nodibināts pat speciāls centrs cīņai ar "Angļu sarunvalodas centru" un rīkotas akcijas ar mērķi traucēt uzņēmuma darbu. Jāatzīmē, ka arī interneta lietotāji Latvijā ir saņēmuši neskaitāmas vēstules no šī bēdīgi slavenā uzņēmuma.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz AFP informē, ka 26 pasaules valstis ar ASV priekšgalā izvērsušas globālu projektu Operation Spam Zombies. Kopīgās iniciatīvas ietvaros virkne valstu ir nolēmušas apvienot savus pūliņus cīņā ar pasaules problēmu, par kādu ir kļuvis surogātpasts. Taču īpaša uzmanība tiks veltīta datoriem – zombijiem, kuri nosūta surogātpastu bez īpašnieka ziņas. Šīs iniciatīvas ietvaros ASV Federālā tirdzniecības komisija, piedaloties citām iestādēm, ir organizējusi informatīvus sūtījumus interneta piegādātājiem. Rezultātā 3000 kompānijām tika nodota informācija par jauno projektu. Bez tam, vēstulēs bija atrodama virkne rekomendāciju, kurām sekojot, pēc iniciatīvas dibinātāju domām, zombiju datoru skaits varētu līdzināties nullei. Konkrēti, kā nepieciešamie pasākumi, kādus obligātā kārtā ir jāpieņem interneta piegādātājiem, bija rekomendēts pastāvīgs pasta serveru monitorings un, kā sekas to datoru bloķēšana, kuri tikuši pamanīti liela apjoma elektroniskās korespondences izsūtīšanā. Atbloķēšana notiktu tikai pēc detalizētas lietas apstākļu noskaidrošanas. Bez ASV, projektā piedalās lielākā daļa Eiropas valstu, tādas kā Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, kā arī Austrālija, Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija, Panama, Peru un Taizeme. Statistika, no savas puses, liecina par to, ka surogātpasts sastāda 60% no kopējā elektroniskā pasta apjoma pasaulē. Bet surogātpasta filtru uzstādīšanai tiek tērēti miljardiem ASV dolāru, tāpat kā arī tam, lai novāktu surogātpasta ziņojumus no pasta serveriem. Antivīrusu eksperti apgalvo, ka 50% surogātpasta tiek sūtīts no datoriem - zombijiem.

"Hakeri uzbrukuši interneta sirdij," tā šodien vēsta BBC News. Starptautiskā interneta domēnu pārvaldes organizācija (ICANN) bija viens no uzbrukuma mērķiem.

Šis ir atzīts par vienu no nopietnākajiem hakeru uzbrukumiem pēdējo gadu laikā. Uzbrukuma galvenais mērķis bija serveri, kas nodrošina globālā interneta darbību. Otrdienas rītā veiktais uzbrukums skāra trīs no kopumā 13 bāzes serveriem, uz kuriem atrodas interneta domēna nosaukumu sistēma (DNS). Pagaidām gan nav zināms, cik lieli ir hakeru nodarītie bojājumi, tomēr eksperti norāda, ka šis ir testaments gaišajai interneta nākotnei. Hakeru uzbrukumi palēninājuši interneta darbību.

Tā sauktie saknes serveri (root servers), kas ir iesaistīti uzbrukumā, darbojas kā daļa no globālās interneta adrešu grāmatas, pārveidojot mājaslapu adrešu informāciju IP adresēs. Katram no serveriem, kas cieta uzbrukumā, bija sava pārraugošā institūcija: ASV Aizsardzības departaments (US Defense Department), ICANN un UltraDNS, kas nodrošina trafiku mājaslapām, kas beidzas ar .org. Serveri tika pārpludināti ar nepārtrauktiem datiem, kā rezultātā tika izraisīta to pārslodze un uzkāršanās.

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.