Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā pētījumā Mediju prognozes 2008.gadam secināts, ka reklāmu internetā sagaida vairāki šķērļi, Db.lv informēja Deloitte Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Andris Pudāns.

1. Interneta pirātisma apkarošana, iespējams, nelikvidēs viltoto saturu

Platjoslas savienojumu skaita pastāvīgais pieaugums visā pasaulē veicinājis interneta pirātisma uzplaukumu, un platjoslas savienojumu ātruma palielināšanās atvieglojusi filmu, televīzijas un programmatūras pirātismu. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tuvosies pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, kas notiek kā uzbrukums divās frontēs – pārliecināšanā ar izglītošanu un sodīšanā ar platjoslas piekļuves aizliegumu un soda naudām. Taču, lai gan 2008. gadā varbūt sāksies pirmās uzvaras vienā kaujā pret pirātismu, vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.

Ceturtdien, 23.novembrī, Lattelecom Kuldīgas rajona Skrundā ierīkojis 100 tūkstošo pastāvīgā interneta pieslēgumu Latvijā, kas apliecina strauju interneta izplatības pieaugumu valstī.

Šogad pastāvīgā interneta pieslēgumu skaits pieaudzis par 45% jeb vairāk nekā par 31 tūkstoti, no tiem apmēram viena trešdaļa ierīkota Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā. Reģionos visvairāk jaunu pieslēgumu ierīkots Jelgavas, Ogres, Daugavpils un Cēsu rajonā. Vislielākais pastāvīgā interneta pieslēgumu pieauguma īpatsvars šogad ir Madonas (par 74%) un Preiļu (par 68%) rajonā.

Pastāvīgā interneta pieslēgumu skaits ir būtiski pieaudzis kopš šī gada augusta vidus, kad privātpersonām sāka piedāvāt Mājas komplektu, ar kuru klients par fiksētu cenu var iegūt interneta pieslēgumu, tālruņa līniju un neierobežota apjoma sarunas par Lattelecom tīklā visā Latvijā.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Apdraudēta mazo televīziju pastāvēšana nākamgad, jo tām nepietiek naudas apraides maksai, raksta Diena.

Pēc pavasarī skaļi izskanējušajām bažām par mazo televīziju nākotni pēc pārejas uz digitālo apraidi vasarā iestājās pieklusums. Miers esot mānīgs. Pagaidām daudzas reģionālās un vietējās televīzijas skatītāji var redzēt, jo tās testa režīmā pārraida digitālajā apraidē. Kamēr ir testa režīms, mazajām televīzijām par apraidi nav jāmaksā. Tomēr no nākamā gada sākuma prieki beigsies - tām būs jāmaksā pilna maksa.

To mazās televīzijas nevarot «pavilkt», tāpēc to palikšana Latelecom bezmaksas kanālu paketē ir apdraudēta. Visu televīziju pārstāvji norāda uz neziņu par to, kas notiks pēc pāris mēnešiem, taču pirmās problēmas radušās jau tagad. Pirmām kārtām, tās ir spiestas sadarboties reģiona ietvaros un ne visur sadarbība noris gludi. Šajā ziņā lielākās problēmas bijušas Kurzemē.

Saskaņā ar ikgadējo SES SIRIUS pasūtīto tirgus pētījumu, satelīttelevīzijas skatītāju skaits Latvijā pēdējo četru gadu laikā pieaudzis par 60%, Db.lv informēja SES SIRIUS AB Viceprezidente mārketinga un komunikāciju jautājumos Anna-Karin Modigh.

Pētījuma laikā tika apsekotas 790 000 mājsaimniecības jeb tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens televizors (SES ASTRA Baltic Satellite Monitor 2006. g. dati),

Pētījuma dati rāda, ka televīzijas signālu ar kabeļa palīdzību uztver turpat 50% (390 000 mājsaimniecību), ar satelīta palīdzību 10% (80 000 mājsaimniecību), savukārt analogo televīziju skatās - 40% (320 000 mājsaimniecību).

Arvien vairāk pieaug satelīttelevīzijas popularitāte; šobrīd lielākais satelīttelevīzijas nodrošinātājs ir Viasat, kurš visus kanālus raida, izmantojot satelītoparatora SES SIRIUS satelītus un kura pakalpojumi ir pieejami visās Baltijas valstīs.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Zviedrijas koncerns Vattenfall ar Nīderlandes Nuon izlēmuši apvienot spēkus, lai kļūtu par vadošo Eiropas elektroenerģijas kompāniju.

Tas teikts Vattenfall izplatītajā preses relīzē. Zviedri par 100% Nuon akcijām piedāvājušie 8.5 miljardus eiro. Pilnīga Nuon akciju pārpirkšana gan notiktu pakāpeniski 6 gadu laikā. Darījumā netiks iekļauta Nuon piederošā sadales tīklu kompānija Alliander.

Nīderlandes enerģētikas tirgū šis šogad jau ir otrais lielais darījums, iepriekš Vācijas energomilzis RWE par 9.3 miljardiem eiro iegādājās nīderlandiešu kompāniju Essent.

Zviedrijai nav jājūtas atbildīgai par Baltijas valstīs notikušo kredītballīti, uzskata Zviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs Bengts Deniss, raksta Igaunijas biznesa portāls dv.ee.

Zviedri nejūtas atbildīgi par emkredītballīti /emBaltijāZviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs pauž pārliecību, ka atbildība par kredītu ņemšanas neprātu un tā rezultātā izveidojušos ekonomisko disproporciju jāuzņemas Baltijas valstu valdībām, nevis zviedru bankām. «Bankas nevar uzņemties valdības lomu un stabilizēt ekonomiku,» laikrakstā Dagens Industri norāda analītiķis.

Tā vietā Baltijas valstis palikušas pie vecās sistēmas, kas nepieļauj nekādas valūtas kursa svārstības vai pieļauj tās ierobežotā apmērā.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Trešdien (2. jūlijā) oficiāli tika atklāta jauna interneta mājas lapa www.satellite.lv ar mērķi informēt Latvijas iedzīvotājus par digitālo televīziju un izvēlēs iespējām, kas pastāvēs pārejot no analogās uz digitālo televīziju.

Pamatojoties uz ES direktīvu digitālās TV ieviešanā, visa Eiropa pakāpeniski līdz 2012. gadam izslēgs analogo televīziju un pāries uz digitālo televīziju. Arī Latvijā šis process notiks, jautājums– cik ātri un kāds būs valsts gala lēmums par izplatīšanas veidu digitālai apraidei. Šādā situācijā vissvarīgākais ir, ka televīzijas skatītājs Latvijā saprot un zina, ko nozīmē digitālā TV un kas ir jādara, lai to skatītos.

"Mēs vēlamies informēt iedzīvotājus par dažādu alternatīvu pieejamību, kad notiks pārēja uz digitālo TV. Ir viegli domāt, ka vienīgā iespēja pārejot no analogās virszemes apraides ir digitālā virszemes televīzija. Bet pastāv arī citi risinājumi, pat ar lielāku piedāvājumu, piemēram, vairāk TV kanālu un jaunais TV standarts HDTV", uzsver Anna-Karina Modiga, SES SIRIUS AB viceprezidente mārketinga un komunikācijas jautājumos.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Analogās apraides atslēgšana ietekmēs tikai 15% Rīgas iedzīvotāju, jo šobrīd 85% jeb 250 tūkst. Rīgas mājsaimniecību skatās maksas televīziju, liecina Latvijas Elektroniskās komunikācijas asociācijas (LEKA) dati.

Tādējādi lēmums par jaunu TV uztveršanas veidu būs jāpieņem aptuveni 44 tūkst. Rīgas iedzīvotāju, kas televīziju šobrīd skatās ar istabas vai jumta antenu.

Turklāt, pēc LEKA apsekojuma, vismaz 50% no mājsaimniecībām, kas televīziju Rīgā skatās ar istabas vai jumta antenu, ir iespējams pieslēgt kabeļtelevīziju, bet pārējām jāizdara izvēle starp satelīttelevīziju un virszemes televīziju.