Tehnoloģijas

Zviedrijā plosas platjoslas cenu karš

Juris Kaža [email protected], 11.02.2005

Jaunākais izdevums

Zviedrijā plosas cenu karš platjoslas interneta pakalpojumu tirgū, vēsta avīze Dagens industri (DI). Kopš gadmija ciparu abonenta līnijas (DSL) cena kritusies par 7 % un, neierēķinot dominējošo uzņēmumu Telia, tās meneša laikā kritušās par 13 %. DI norāda, ka 8 megabitu sekunde (Mbps) pieslēguma cena samazinājusies uz pusi gada laikā. Šobrīd tā maksā 250 kronas mēnesi (19 Ls), un operatori vairs neprasa 2000 kronu (153 Ls) pieslēgšanas maksu. Savukārt Latvijā daudz lēnāks Lattelekom MājasDSL pielslēgums maksā nedaudz virs 15 Ls mēnesī par 256 kilobitiem sekundē. Avīze cenu kritienu skaidro ar to, ka tirgu ir vairāki stipri konkurenti, kas attīsta paši savu DSL infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropa var pirmā pāriet uz jaunu interneta paaudzi

, 29.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija uzskata, ka Eiropai, jāreaģē uz informātikas revolūcijas nākamo vilni, kas turpmākajos gados kļūs arvien intensīvāks, kā liecina attīstības tendences — virtuāla draugošanās, pārliecinoša pāreja uz tiešsaistes uzņēmējdarbības pakalpojumiem, nomadiskie pakalpojumi, kuru pamatā ir GPS un mobilā televīzija, un viedtagu izmantojuma pieaugums.

Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Eiropai ir visas iespējas izmantot šīs tendences, jo tās politika atbalsta atvērtus un konkurējošus telekomunikāciju tīklus, privātuma aizsardzību un drošību. Komisija uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par attiecīgo iespēju izmantošanu – gan no politikas, gan privātsektora viedokļa. Komisijas ziņojumā norādīts jaunais platjoslas izmantojuma indekss, ar kuru salīdzina katrā valstī piedāvāto pakalpojumu pamatrādītājus, piemēram, platjoslas ātrumu, cenu, konkurenci un pārklājumu. Eiropas platjoslas ranga augšgalā ir Zviedrija un Nīderlande. Jaunais vērtējums papildina tradicionālo platjoslas izplatības indeksu, ko līdz šim izmantoja telekomunikāciju regulatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropā platjoslas pakalpojumus ievieš ātrāk nekā ASV

, 19.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8 ES dalībvalstis apsteidz ASV platjoslas pakalpojumu ieviešanas ziņā, teikts Komisijas ziņojumā par telekomunikācijām

Kā norādīts Eiropas Komisijas 13. ziņojumā par sasniegto vienotā telekomunikāciju tirgus jomā, Dānija, Nīderlande, Somija un Zviedrija ir pasaulē vadošās valstis platjoslas pakalpojumu ieviešanā — šo valstu platjoslas pakalpojumu izplatības rādītājs 2007. gada beigās pārsniedza 30 %.

Izplatības rādītājs visās šajās ES dalībvalstīs, kā arī Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā 2007. gada jūlijā pārsniedza ASV platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāju (22,1 %). 2007. gadā platjoslas līniju skaits Eiropas Savienībā pieauga par 19 miljoniem, kas atbilst vairāk nekā 50 000 mājsaimniecībām katru dienu. Platjoslas nozares kopējo ieņēmumu apjoms tiek lēsts 62 miljardu eiro apmērā, un Eiropas kopējais platjoslas pakalpojumu izplatības līmenis sasniedza 20 %. Tomēr patērētājiem varētu piedāvāt ievērojami vairāk priekšrocību no vienotā tirgus, konkurences palielināšanās un regulējuma sloga samazināšanas tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samazinās platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par 16% pērn audzis to iedzīvotāju skaits, kas regulāri lieto internetu, Latvijā informācijas sabiedrība ir zemākā līmenī nekā vidēji ES.

Tas secināts Eiropas Komisijas veiktā pētījumā par interneta izplatību Eiropas Savienībā (ES). Latvijā bijis trešais straujākais interneta regulāro lietotāju pieaugums ES valstu vidū, jo pērn internetu Latvijā regulāri lietoja 52% iedzīvotāju, kas bija par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2006. gadā.

Izplatība tikai 15%

Pētījumā arī secināts, ka informācijas sabiedrība Latvijā ir zemākā līmenī nekā vidēji ES, jo platjoslas interneta izplatība Latvijā ir zemāka nekā vidēji citās ES valstīs. Proti, Latvijā šis rādītājs ir 15%, bet ES valstīs - 20%. Lietuvā šis rādītājs ir vēl zemāks - 13,7%, bet Igaunija mazliet pārsniedz ES vidējo platjoslas pieslēgumu skaitu - 21,2%. Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs zemo platjoslu pieslēgumu īpatsvaru skaidro pavisam vienkārši: «Būtībā 3 gadu laikā, kad bija pieejams ES finansējums, nekas netika izdarīts. Faktiski tā ir Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta atbildība.» Viņš skaidro, ka pagājušogad mobilo sakaru operators Triatel uzvarēja projektā par platjoslas interneta izplatīšanu Latvijā, taču pārklājums vēl arvien nav sasniedzis 100%. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Ivo Tukris gan nepiekrīt šiem pārmetumiem. «Pagaidām vēl neesmu iepazinies ar šo pētījumu, taču īsti negribētu piekrist rādītājiem. Jautājums ir par to, ko mēs saprotam ar jēdzienu «platjoslas pieslēgums». ES nav vienotas izpratnes, bet Latvijā par platjoslas pieslēgumu tiek saukts tās, kur lejupielādes ātrums ir vismaz 256 kBit/sec. Šis skaitlis jau tā ir mazs, un, manuprāt, absolūti lielākā daļa interneta pieslēguma Latvijā pat ir ātrāki nekā manis minētais,» skaidro Ivo Tukris. Viņš arī norāda, ka platjoslas pieejamība Latvijā jau ir sasniegusi 92%, turklāt pakalpojuma sniedzējs garantē lielāku interneta lejupielādes ātrumu nekā 256 kBit/sec.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija 19.vietā; atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LIKTA pauž satraukumu par platjoslas interneta lēno attīstību Latvijā

Sanita Igaune, 15.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī optiskā interneta infrastruktūras izbūves dēļ Latvija ir to valstu vidū, kura var lepoties ar Eiropā ātrāko internetu, taču kopējā platjoslas interneta infrastruktūras izbūve ir attīstījusies stipri gausāk nekā kaimiņvalstīs un pārējā Eiropā.

Tāpēc Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pauž satraukumu par platjoslas interneta lēno attīstību Latvijā, kā arī par to, ka netiek piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, kas paredzēts šim mērķim.

Šobrīd Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Pēc 2010.gada jūlija rādītājiem Latvijā platjoslas interneta piesātinājums ir tikai 18,8% uz 100 iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES rādītājs ir 25,6%. Tādējādi Latvija ieņem 23. vietu no 28 valstīm.

«Igaunija un Lietuva pēdējo gadu laikā ir aktīvi izmantojušas ES fondu sniegtās iespējas, lai attīstītu savu platjoslas interneta infrastruktūru. Arī Latvijai būtu pēdējais laiks rakstīt projektu pieteikumus un iesniegt tos ES, lai saņemtu finansējumu, kas šim mērķim ir rezervēts. Pretējā gadījumā digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem tikai palielināsies, un liela daļa Latvijas tā arī paliks digitālajā nomalē,» brīdina LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Platjoslas projekta 2.kārtā uzsākti būvniecības darbi jau 530 km no izprojektētā tīkla

Db.lv, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada aprīļa, kad tika uzsākti platjoslas projekta 2.kārtas būvniecības darbi, būvniecība sākusies jau 530 km no izprojektētā platjoslas tīkla, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Tā ir teju ceturtā daļa no kopumā plānotajiem 2000 km. Būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 km garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā. Pirmie piekļuves punkti tiks nodoti ekspluatācijā šī gada rudenī.

Kā ziņots iepriekš, Latvijā platjoslas projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gadā un projekta 1.kārtas laikā izbūvēti 1813km optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta 2.kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800km.

Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065 km nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets ES pieejams 79% mājsaimniecību; Latvijā - 72%

LETA, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

EK: Latvijā zemākās platjoslas interneta izmantošanas izmaksas

Jānis Rancāns, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platjoslas internetam ar ātrumu diapazonā no 4 Mbps līdz 8 Mbps Latvijā ir visā Eiropas Savienībā (ES) zemākās izmantošanas izmaksas (11,8 eiro mēnesī). Savukārt 12 Mbps līdz 30 Mbps ātruma diapazonā Latvija ir otrajā vietā ar 16,3 eiro lielām izmaksām.

Tā liecina Eiropas Komisijas (EK) Sakaru komitejas (COCOM) gatavotais informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla attīstību ES dalībvalstīs. COCOM šādus ziņojumus gatavo kopš 2003. gada, informē Satiksmes ministrija (SM).

Tāpat Latvija ir pozitīvi novērtēta ne vien izmaksu, bet arī risinājumu kvalitātes ziņā. EK aplēsusi, ka optiskās šķiedras līdz gala abonementam (Fiber-to-the-home (FTTH)) risinājums šobrīd sastopams tikai 11,5% ES dalībvalstu mājsaimniecību. Savukārt piecās ES valstīs (Lielbritānijā, Beļģijā, Kiprā, Maltā un Grieķijā) FTTH ir mazāk nekā 1% mājsaimniecību. Latvijā, savukārt, FTTH ir pieejams 60,8% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lauku iedzīvotājus nodrošinātu ar interneta pieslēguma iespējām un mazinātu platjoslas projekta iespējamos riskus, LVRTC investēs 15 milj. Ls maģistrālās optikas tīkla izveidē.

Lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija tiektos pretī «Eiropas 2020» iniciatīvai, kas paredz visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s, Satiksmes ministrija (SM) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi Latvijas lauku apvidos. Platjoslas projekta pirmās kārtas projektēšanas un celtniecības darbi plānoti līdz 2015. gadam, un projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 milj. Ls, no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projektā paredzēta optisko kabeļu infrastruktūras izveide, savienojot Latvijas pilsētas – bijušos rajonu centrus – ar lauku pagastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas telekomunikāciju nozarē vēl daudz izaicinājumu

Guna Gleizde, 20.07.2011

Eiropas konkurējošo telekomunikāciju asociācijas direktore Regulēšanas jautājumos Erzsebete Fitori

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienlīdzīga konkurences cīņa, mazattīstīts interneta tīkls, neizprotami valdības lēmumi – tāda no malas izskatās Latvijas telekomunikāciju nozare.

Pēc tam, kad Eiropas konkurējošo telekomunikāciju asociācijas direktore Regulēšanas jautājumos Erzsebete Fitori šīs vasaras sākumā cēla trauksmi par nevienlīdzīgo tirgus dalībnieku situāciju Latvijas telekomunikāciju tirgū, par mūsu atbildīgo iestāžu lēmumiem interesi sākuši izrādīt arī Eiropas Komisijā.

Kāds ir jūsu iespaids par telekomunikāciju biznesu Latvijā un konkurenci tajā?

Es domāju, ka labs informācijas avots šajā ziņā ir nesen publicētais Eiropas Komisijas progresa ziņojums. Tajā īpaši aplūkoti rezultāti platjoslas interneta pārklājuma un tā izmantošanas attīstībā. Šajā ziņā Latvijā ir notikuši uzlabojumi, tomēr kopumā Latvija vēl atpaliek no vidējiem platjoslas interneta pārklājuma rādītājiem Eiropā. Komisija īpaši norādīja, ka ir īpaši uztraucoši tas, ka lauku reģionos pārklājums sasniedz tikai sešus līdz septiņus procentus. Tas nozīmē, ka tikai seši vai septiņi procenti iedzīvotāju šajos reģionos var piekļūt pie platjoslas interneta pieslēguma. Arī izmantošanas ziņā, proti, platjoslas interneta lietošanā, kur tas ir pieejams, Latvijas rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropā, kur pašlaik tas ir 27%. Latvijā tas ir 19%. Manuprāt, tā ir ļoti nozīmīga atšķirība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Komisija uzsāk diskusijas par platjoslas interneta nākotni

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā ES platjoslas pakalpojumus izmantoja 36 % mājsaimniecību — tas ir trīsreiz vairāk nekā 2003. gadā. Tomēr 7 % ES iedzīvotāju (30 % lauku apvidos) tie joprojām nav pieejami.

ES pastāv pārsteidzošas atšķirības — Dānijā, Luksemburgā un Beļģijā platjoslas pārklājums ir nodrošināts 100 % iedzīvotāju, taču vairāk kā 60 % iedzīvotāju Rumānijā (75 % lauku apvidos) platjoslas pakalpojumi nav pieejama. Pat ekonomiski attīstītās valstīs, piemēram, Itālijā un Vācijā platjoslas pārklājuma nav attiecīgi 18 % un 12 % iedzīvotāju, kas dzīvo lauku apvidos.

Tā kā platjosla kļūst arvien nozīmīgāka ikdienas dzīvē, tādi politiskie instrumenti kā radiofrekvenču spektra pārvaldība un mobilie satelītsakaru pakalpojumi jāapvieno ar plašām diskusijām par universālo pakalpojumu telesakaru jomā. Universālais pakalpojums darbojas kā drošības tīkls, kas nodrošina minimālo pakalpojumu līmeni, piemēram, pieslēgumu tālruņu tīklam un interneta piekļuves pamatlīmeni gadījumā, ja tirgus šīs pamatvajadzības nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EK uzsāk platjoslas tīkla veiktspējas pētījumu; aicināti brīvprātīgie

Sanita Igaune, 29.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija sadarbībā ar platjoslas veiktspējas speciālistu SamKnows ir uzsākusi projektu visā Eiropā, lai reģistrētu platjoslas pieslēguma veiktspēju Eiropas Savienības dalībvalstīs un trīs citās valstīs.

Visplašākajam šī veida pētījumam ir nepieciešami 10 tūkst. brīvprātīgo no 30 valstīm.

Brīvprātīgajiem tiks nosūtīta neliela ierīce (Whitebox), kas pievienojama viņu mājas interneta savienojumam. Kamēr platjoslas līnija netiks izmantota, Whitebox veiks automatizētu testu sēriju, lai izmērītu savienojuma ātrumu un veiktspēju.

Programmatūras izstrādātāja Sema Krauforda (Sam Crawford) 2003. gadā dibinātais uzņēmums SamKnows tika izveidots kā patērētāju informācijas tīmekļa vietne ātrākas platjoslas interneta veicināšanai. 2008. gadā Sems izstrādāja novatorisku platjoslas mērīšanas tehnoloģiju, kuru kopš tā laika SamKnows ir bez maksas nodrošinājis patērētājiem Apvienotajā Karalistē un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban vairāk nekā puse eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80 % lietotāju ir platjoslas pieslēgums un 60 % publisko iestāžu pakalpojumu ES ir pilnībā pieejami tiešsaistē. Eiropā notikusī straujā platjoslas pakalpojumu ieviešana ir nodrošinājusi to, ka divām trešdaļām skolu un pusei ārstu ir pieejams ātrdarbīgs interneta pieslēgums.

Šādi secinājumi iekļauti Eiropas Komisijas ziņojumā par līdz šim gūtajiem rezultātiem saistībā ar i2010, ES stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai informācijas sabiedrībā.

Šī 2005. gadā pieņemtā stratēģija ir nodrošinājusi ciešu apņemšanos veicināt IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) attīstību ES un valstu līmenī.

ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga: "Ir īpaši iepriecinoši, ka ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums tagad ir pieejams 77 % ES uzņēmumu, 67 % skolu un 48 % ārstu. Tomēr dažas ES teritorijas daļas joprojām atpaliek, un tajās tikai daļēji ir pieejami minētie pakalpojumi. Tāpēc visām ES dalībvalstīm ir jāstrādā vairāk, lai novērstu šīs atšķirības un pilnveidotu pārrobežu sakaru pakalpojumus, kā arī uzlabotu pakalpojumu pieejamību laukos un attālos reģionos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Platjoslas internetu laukos ieviesīs Triatel

, 09.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo un fiksēto telekomunikāciju operators Triatel ir uzvarējis Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par platjoslas interneta infrastruktūras veidošanu gandrīz visā Latvijas teritorijā.

Plānots, ka līdz 2008. gada jūlijam ātrs internets būs pieejams vietās, kur pieeja tam līdz šim bijusi ierobežota, arī attālajos lauku apvidos ar vāju ekonomisko attīstību, Db.lv informēja Telekom Baltija/TRIATEL mārketinga direktors Raimonds Peļņa.

Latvijas iedzīvotājiem ātrgaitas internets pašlaik ir pieejams galvenokārt lielākajās pilsētās un rajonu centros. Ierobežota pieeja internetam kavē dažādu saimniecisku un sociālu projektu realizāciju mazāk attīstītajos Latvijas reģionos. Lai risinātu šo problēmu, Satiksmes ministrija izstrādājusi projektu platjoslas interneta attīstībai attālajos lauku reģionos. Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, izsludināts konkurss par platjoslas sakaru tīkla realizāciju, kurā par uzvarētāju atzīts Triatel.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēs Satiksmes ministrijas amatpersonu izteikumiem Tele2 radušās aizdomas par apšaubāmām shēmām digitālās dividendes frekvenču apraides piešķiršanā uzņēmējiem.

Par to, ka deputātu vēlme saglabāt analogo televīzijas apraidi arī pēc 2011.gada neļaus Latvijā izmantot tā saukto «ciparu dividendi» un ieviest platjoslas ātrgaitas internetu, kam no ES struktūrfondiem atvēlēti 19 miljoni eiro, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien pauda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Savukārt vēlāk, ieviešot platjoslas ātrgaitas internetu par Latvijas budžeta līdzekļiem, varot nākties maksāt 4-6 reizes vairāk, brīdināja SM pārstāvis. Likumprojekta pārejas noteikumos deputāti plānoja ierakstīt, ka līdz 2011.gada 1.decembrim nacionālie, reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā platjoslas internets «gatavs rītdienai»

, 01.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Latvijā platjoslas interneta kvalitāte kopumā ir sliktāka nekā Igaunijā, tehnoloģiju attīstība ir tikusi tālāk, tādējādi Latvijā platjoslas internets ir gatavs nākotnes interneta pakalpojumiem un aplikācijām.

Tā liecina Oksforda Universitātes veiktais pētījums par platjoslas interneta tehnoloģiju kvalitāti 66 pasaules valstīs.

Latvija no 66 valstīm ierindojas 24. vietā apsteidzot tādas valstis kā Lielbritāniju, Austriju un Vāciju, taču atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Neskatoties uz to, vērtējuma sadaļā «gatavs rītdienai», kur tiek vērtēta platjoslas interneta tehnoloģiju gatavība nākotnes aplikācijām un pakalpojumiem, Latvija, atšķirībā no Igaunijas, ir tikusi.

Platjoslas interneta augstākā kvalitāte, tāpat kā pērn, kad pirmo reizi tika veikts šāds pētījums, saglabājusies Dienvidkorejā un Japānā, galvenokārt pateicoties tam, ka šajās valstīs tehnoloģijas spēj nodrošināt daudz lielāku informācijas pārraides ātrumu nekā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Novērtē platjoslas interneta ieviešanu Latvijā

Dienas Bizness, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,» pētījumā atzinis konsultāciju uzņēmums Arthur D.Little.

Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.

Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom grupas peļņa – 38,1 miljons

, 19.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Lattelecom grupas izvirzītajiem mērķiem 2008. gadam uzņēmuma darbības prioritāte būs platjoslas interneta attīstība – līdz gada beigām Lattelecom plāno palielināt platjoslas interneta pieslēgumu skaitu par aptuveni 40%, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Par prioritāro jomu platjoslas interneta attīstību Lattelecom izvirzījis ceturto gadu pēc kārtas.

"Pastāvīgo interneta pieslēgumu skaita palielināšana ir būtisks Lattelecom attīstības virziens, ņemot vērā gan to, ka tajā vērojams straujākais ieņēmumu pieaugums, gan arī to, ka tā ir platforma, balstoties uz kuru mums būs iespēja piedāvāt nākotnes pakalpojumus, piemēram, IP telefoniju, paplašināta spektra televīzijas pakalpojumus un citus inovatīvos risinājumus," skaidro Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis.

Iepriekšējā gadā Lattelecom izdevies būtiski pārsniegt prognozēto platjoslas interneta pieslēgumu skaitu – 2007. gada nogalē pieslēgumu skaits sasniedza 151 tūkstoti. Visvairāk interneta pieslēgumu tika ierīkots Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā, savukārt citviet Latvijā Lattelecom interneta platjoslas piekļuves pakalpojumus visvairāk lieto abonenti Jelgavas, Daugavpils un Liepājas rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Elektroniskās spēles kļūst par stimulu interneta pakalpojumu uzlabošana

Juris Kaža [email protected], 09.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās spēles «Halo2» parādīšanas var kļūt par stimulu platjoslas interneta pakalpojumu uzlabošanai, raksta interneta portāls News.com. Portāls vēsta par pētījumu, kurā konstatēts – kopš spēles «Halo2» parādīšanas novembra sākumā uz internetam pieslēdzamo spēļu datoriem X-Box, pieaugusi platjoslas tīklu noslodze. Šo spēli, kas ir kauja pret citplanētiešiem ar dramatiskiem efektiem – fantastiskiem ieročiem, sprādzieniem, priekšmetu, ēku un dažādu mūdžu saplosīšanu – var vienlaikus spēlēt vairaki platjoslas internetam pieslēgti spēlētāji. News.com secina, ka turpinās pieaug špēlētāji un platjoslas pieslēgumu piegādātāju konkurences apstākļos var kļūt arvien svarīgāka šādu «satīklotu» spēļu uzturēšanas kvalitāte. Sevišķas grūtības var rasties, ja spēlē piedalās spēlētāji no vairākām savstarpēji attālām valstīm. Portāls norāda ka spēļu uzturēšan, piem., varētu veikties britu British Telecom (BT), kas jau tālējoši veicis pāreju no «parasta» telekomunikāciju pamattīkla uz modernu, pēc interneta standartiem (internet protocol – IP) ātrgaitas tīklu. Tas arī saskan ar prognozēm, ka mājas platjoslas interneta pieslēgumus arvien vairāk izmantos izklaidei – spēlēm, filmām, arī televīzijai. Cik zināms arī Lattelekom gatavojas pārejai uz platjoslu kā pamatpieslēguma veidu vismaz daļai savu mājsaimniecību klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visaktīvāk numura saglabāšanu izmanto Spānijā

, 29.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā laistajā Eiropas Komisijas 12. ziņojumā par ES telekomunikāciju tirgiem teikts, ka pateicoties Eiropas telekomunikāciju noteikumu ieviešanai, Eiropas patērētāji vēl joprojām gūst labumu no zemākām cenām un novatoriskiem pakalpojumiem, informē Inese Stepiņa, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre.

Komisijas ziņojumā sniegta informācija par Eiropas telekomunikāciju tirgiem, kuru ieņēmumi sasniedz gandrīz 290 miljardu EUR vērtību, tieši pirms ES telekomunikāciju noteikumu reformas ieviešanas. Tajā ietvertas atsevišķas nodaļas par stāvokli katrā ES dalībvalstī.

Šā gada ziņojuma svarīgākie fakti

Cenas par 3 minūšu ilgu fiksētu vietējo sarunu ir samazinājušās no aptuveni 41,8 euro centiem 2000. gadā līdz 25 euro centiem šodien. Vietējo mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir samazinājušās līdz pat 13,9 % pagājušajā gadā.

Vairāk nekā 31,4 miljoni mobilo sakaru abonentu saskaņā ar ES likumdošanu ir izmantojuši tiesības saglabāt savu numuru, mainot operatoru. No visām dalībvalstīm vislielākais šādu klientu skaits ir Spānijā (9,21 miljons). Tāpat arī attiecībā uz fiksētajām telefona līnijām vairāk nekā 15 miljoni ES patērētāju ir mainījuši operatorus šādā veidā, 2005. gadā tie bija 7 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Telekomunikāciju tarifi Latvijā nav augsti

Lattelecom Cenu noteikšanas nodaļas vadītājs Bruno Radziņš, 16.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien portālā db.lv publicētais Tatjanas Verjē blogs „Telekomunikāciju tarifi Latvijā nesaprotami augsti” izraisīja plašu diskusiju un daudzveidīgu reakciju par šo tēmu komentētāju vidū.

Blogā autore kritizē gan starptautisko tarifu zvanus, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību, gan Latvijas telekomunikāciju tirgū it kā nepastāvošo konkurenci, gan arī it kā netaisnīgo telekomunikācijas infrastruktūras sadalījumu.

Tik tiešām, telekomunikāciju nozare un starptautisko tarifu lielums Latvijā tiek regulēti. No vienas puses to regulēšanu veic SPRK, taču komisija nosaka vienīgi tarifu griestus, tas ir – cenu par sarunas minūti, kāda nevar tikt pārsniegta. Tajā pašā laikā tarifus mūsu valstī, kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku regulē arī pats tirgus, kurā valda ļoti asa konkurence, jo telekomunikāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāk nekā 300 kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Platjoslas internetā reģionos ieguldīs 15 miljonus

, 09.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 9. martā, Satiksmes ministrija parakstīja līgumu ar a/s Telekom Baltija (kas pārstāv Triatel zīmolu) , kas paredz līdz nākamā gada vasarai izveidot platjoslas piekļuvi datu tīkliem lielākajā valsts teritorijas daļā, Db.lv informēja LR Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente Agnese Kārše.

Līgumu, Nacionālās programmas "Augstas kvalitātes platjoslu tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās" projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros, par platjoslas piekļuves punktu izveidi parakstīja Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Jānis Maršāns un a/s Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Mihails Zotovs .

Noslēgtā līguma summa ir 3 908 653,00 lati (bez PVN). No kopējā attiecināmā nacionālās programmas finansējuma 75% sastāda ERAF , 25% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ERAF un valsts budžeta līdzekļi veido publisko finansējumu, ar kuru 35% apmērā tiks līdzfinansēti komersantu ieguldījumi platjoslu sakaru tīklu izveidē, ar nosacījumu, ka komersantam noteikto mērķu īstenošanai iegulda privātais kapitāls vismaz 65% apmērā. Jāpiezīmē, ka a/s Telekom Baltija projekta kopējās izmaksas ir 15 335 664 lati (ar PVN), kas pārsniedz 65% apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru