Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Attīstoties tiešo zaudējumu regulēšanas (TZR) produktiem, paredzams, ka atkal aktualizēsies jautājums par savstarpējiem atvieglotiem norēķiniem starp apdrošinātājiem, paredz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pērnā gada nogalē Saeimā tika pieņemti grozījumi OCTA likumā, kuri paredzēja virkni izmaiņu, tai skaitā TZR sistēmas ieviešanu. Tomēr vienota TZR sistēma, kurā iekļautos visas Latvijā strādājošās OCTA apdrošināšanas sabiedrības vēl nav ieviešama, jo apdrošināšanas sabiedrības pagaidām nevar vienoties par savstarpēju norēķinu kārtību.

TZR sistēma paredz, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušie varētu saņemt kompensāciju pie apdrošinātāja, pie kura iegādāta OCTA polise. Tādējādi TZR sistēma paredz, ka vispirms zaudējumus aprēķina un tos izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis cietušās personas civiltiesisko atbildību, bet pēc tam apdrošināšanas atlīdzība tiek atgūta no vainīgās personas apdrošinātāja. Tomēr, kā norāda J. Stengrevics, diemžēl neizdodas atrisināt visus praktiskos jautājumus, lai grozījumi, kas saistās ar TZR sistēmu tiktu ieviesti dzīvē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Latvija pirms dažiem gadiem nonāca sarežģītā ekonomiskajā situācijā Parex bankas sabrukuma, nevis šajā Baltijas valstī ieplūdušā Zviedrijas kapitāla dēļ, kā tas bieži tiek apgalvots.

Ar šādu paziņojumu klajā nācis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešdien vēstī biznesa avīzes Aripaev interneta izdevums.

Žurnālistiem, kas atspoguļo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Zviedrijā, Bilts uzsvēris, ka zviedru naudas lielais apmērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu sistēmās ne tikai neesot kaitējis Baltijas valstīm, bet tieši pretēji - palīdzējis tām izkļūt no krīzes un atveseļoties no recesijas.

Latvijas finanšu sistēmā sarežģījumi radās Parex bankas dēļ, nevis zviedru kapitāla dēļ. «Viņiem [Latvijā] bija viena liela [nacionālā kapitāla] banka, un viņi joprojām cīnās ar tās radītajām problēmām,» atgādināja Zviedrijas ārlietu resora vadītājs.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Pēdējā laikā ap Latvijas vārdu virmo pozitīvas vibrācijas, un Zviedrijas uzņēmēji atkal sākuši interesēties par biznesa iespējām Latvijā, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons.

Runājot par apgalvojumiem, ka noteiktas Zviedrijas bankas guvušas sekmes uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, vēstnieks stāsta: «Piekrītu, var diskutēt par zviedru banku aizdevumu izsniegšanas politiku no 2004. līdz 2007. gadam, bet uzskatu, ka pēc krīzes tās rīkojās atbildīgi, paziņojot, ka neatstās Latviju, un valdība palīdzēja tām sabalansēt kredītportfeļus, lai novērstu bankrota risku. Tas bija spēcīgs stabilizējošs faktors, jo sevišķi Igaunijā, kur nemaz neradās bažas, ka Igaunijas valsts varētu bankrotēt. Bet Latvijā, kur 50 procenti banku nebija zviedru bankas, situācija nebija tik laba. Parex banka bija otra stiprākā banka Latvijā, un tā tika izveidota kā Latvijas banka. Tās darbība labajos laikos bija sekmīga; bet, kad nāca sliktie gadi, noguldītāji bija panikā un masveidā steidza izņemt naudu. Neviena banka šādā situācijā nevar pastāvēt, un Parex nonāca tuvu bankrotam. Latvijas valdība to nevarēja pieļaut – valsts ekonomikai tas būtu liels trieciens. Tās glābšana, protams, maksāja dārgi, bet bija nepieciešama. Un tieši šā iemesla dēļ Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kurai bija nepieciešams Starptautiskā valūtas fonda aizņēmums.»

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs otrdien pauda bažas, ka zviedru bankas, kas vēl nesen cieta milzīgus zaudējumus krīzes smagi skartajās Baltijas valstīs, ir atsākušas jaunu ekspansijas vilni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, otrdien vēstī Zviedrijas biznesa portāls E24.

Raizes rada tas, ka Zviedrijas banku sektors ir trīs reizes lielāks par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, intervijā Zviedrijas sabiedriskajam radio norādījis Borgs (attēlā). Šajā saistībā viņš vērsis uzmanību uz faktu, ka finanšu krīzē smagi cietušajā Īrijā, kuras ekonomika lielā mērā ir balstīta uz banku sektoru, banku sektors pirms krīzes bija piecas reizes lielāks par IKP pieaugumu.

Pērnā gada vasarā Borgs asi vērsās pret lielajām zviedru bankām, sakot, ka to savulaik īstenotā ekspansija Baltijas valstīs ir bijusi neapdomīga un radījusi draudus Zviedrijas ekonomikai.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

No 4. līdz 14. decembrim vēstnieks Andris Teikmanis uzturējās vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē, lai piedalītos politiskajās konsultācijās Kanberā un Velingtonā, un tiktos ar latviešu diasporu. Līdztekus politiskajām konsultācijām notika arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte.

Politiskajās konsultācijās Kanberā A. Teikmanis tikās ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējos, kā arī reģionālos un drošības politikas jautājumus. Sarunā vēstnieks uzsvēra Latvijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību, paplašināt līgumtiesisko bāzi, noslēdzot Konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un Darba brīvdienu shēmu līgumu. Vēstnieks arī interesējās par Austrālijas ekspertīzi sadarbībai ar Okeānijas salu valstīm.

Lai pārrunātu Austrālijas pieredzi aktuālajos migrācijas jautājumos, A. Teikmanis apmeklēja arī Austrālijas Imigrācijas departamentu.

Pateicoties informācijas tehnoloģiju kompānijai Baltik IT, Itālija ir ieienteresēta paplašināt sadarbību ar Liepāju.

Liepājas Universitātes studentu apmaiņa ar kādu no Itālijas universitātēm, daudzveidīgi kultūras projekti, atbalsta programmas Liepājas reģionālajai slimnīcai modernu iekārtu iegādē - šādas sadarbības idejas atbalstītu Itālijas vēstniecība. Tā sarunā ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu pauda Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polīzi.

Vēstnieks sarunā ar pilsētas vadību pauda viedokli, ka sadarbībai ar Liepāju ir izveidoti labi pamati, un tas noticis, pateicoties informācijas tehnoloģiju kompānijai Baltik IT, kuras īpašnieki ir itāļu uzņēmēji. Minētais uzņēmums dod darbu aptuveni 90 liepājniekiem, kuru uzdevums ir sagatavot un nosūtīt elektroniskos dokumentus plašam klientu lokam Itālijā.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Vienas no finanšu krīzes sekām, kas mainījušas nozares uzraugu darbu, ir sadarbība pārrobežu banku un finanšu grupu uzraudzībā, norāda zviedru Finanšu inspekcijas Banku un vērtspapīru nodaļas vadītājs un iestādes augstākās vadības grupas loceklis Uldis Cērps.

«Starp regulēšanas ietvaru reformām arī būtu jāpiemin tā sauktās uzraugu kolēģijas, kas ir izveidotas visām lielajām pārrobežu bankām. Uzraudzības labā prakse nosaka, ka mātesbanku un meitasbanku vai filiāļu valstu uzraudzības iestādes sadarbosies, apmainīsies viedokļiem par banku iekšējiem kontroles mehānismiem un kopēji vērtēs riskus. Bieži tas nozīmē kontaktēšanos diendienā starp šiem banku uzraugiem,» teica Cērps.

Cērpa iestādes uzraudzībai pakļautās zviedru bankas darbojas Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs. «Zviedrijas Finanšu inspekcija vada četras šādas kolēģijas, kas izveidotas četrām sistēmiskām bankām Zviedrijā. Baltijas valstu uzraugi ir šo kolēģiju pilntiesīgi locekļi kopā ar banku uzraugiem no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Vācijas. Kolēģiju pamatprincips ir, ka gan mātesbankas valsts uzraugi, gan arī uzraugi citās valstīs, kur banka strādā, pilnībā pārzina visas finanšu grupas riskus,» skaidroja Zviedrijā strādājošais latvietis, kas no 2000.līdz 2008.gada sākumam vadīja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) Latvijā.

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir izveidojusies plaša sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuri interesējas par Lietuvas tirgu. Šī interese 2009.gada laikā finanšu krīzes apstākļos ir tikai augusi. Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem, samazinoties iekšējā tirgus pieprasījumam, nākas meklēt savas produkcijas noieta iespējas citos tirgos.

Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju un, tās tirgus ir lielāks par Latvijas. Skatoties, piemēram, no Rīgas, kur koncentrējas liela daļa Latvijas biznesa, Lietuva mums ir ģeogrāfiski vistuvākā valsts. Gandrīz katram latvietim ir pazīstams kāds Latvijā dzīvojošs un strādājošs lietuvietis, vai vismaz ir zināms kāds lietuviešu uzņēmums, kurš veiksmīgi konkurē ar vietējiem un citu ārvalstu uzņēmumiem. Tas viss rosina domu, bet kāpēc gan nepamēģināt mums, latviešiem, ienākt ar savu produkciju, ar savām investīcijām tieši Lietuvā, mums vistuvākajā pēc etniskās izcelsmes kaimiņvalstī?

Mana atbilde vienmēr ir bijusi pozitīva - kāpēc gan ne? To noteikti vajag mēģināt, pie kam ne tikai kautrīgi pamēģināt kaut kur un kaut ko nopārdot, bet tas ir jādara agresīvi un ar lielām ambīcijām - nostiprināties un izvērsties Lietuvas tirgū uz palikšanu. Vēstniecība šajā situācijā var kļūt par ļoti svarīgu pirmo atbalsta punktu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā. Tā kā atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir neapšaubāma Latvijas ārpolitikas prioritāte, ar uzņēmēju jautājumiem vēstniecībā nodarbojas gan vēstnieks, gan arī diplomāts ekonomiskajos jautājumos. Es, kā vēstnieks, vienmēr esmu gatavs uzklausīt jebkuru Latvijas uzņēmēju, kas ir ieradies Lietuvā un vēlas te uzsākt savu darbību. Uzskatu to par savu pienākumu padalīties ar savu dzīves pieredzi Lietuvā, ar novērojumiem par vietējo sadzīvi, biznesa kultūru, likumdošanas praktiskiem aspektiem – ar visu to, ko diplomātijas valodā raksturo ar «legāli iegūtu informāciju par savas mītnes valsti».

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.