Tehnoloģijas

Zviedru operatori kratās vaļā no UMTS pienākumiem

Juris Kaža [email protected], 17.06.2005

Jaunākais izdevums

Zviedrijas mobilo sakaru operatori cenšas atbrīvoties no t.s. trešās paaudzes (3G) licencēs iekļautām saistībām nodrošināt UMTS standarta pārklājumu valsts mazapdzīvotās teritorijās. Tā raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). DI raksta, ka operatori lūguši Zviedrijas regulatoru pieļaut, ka lauku un mežu apvidos izmanto citas lieljaudas datu pārraides tehnoloģijas nekā UMTS, kas prasa lielu bāzes stacījui blīvumu. Tele2, kam ir 3G licence, apsver sadarbību ar jaunu uzņēmumu Nordisk Mobiltelefon. Tas piedāvā 3G tipa pakalpojumus izmantojot cdma450 tehnoloģiju, kas prasa mazāku bāzes stacīju skaitu. Cdma 450 Latvijā izmanto Triatel. Zviedrijā Tele2 cenšas attīstīt UMTS tīklu kopā ar TeliaSonera (kam pieder daļas Lattelekom un Latvijas mobilā telefonā/LMT). Tiek arī pieprasīts, lai pāatrinātā GSM standarta datu pārraides tehnoloģija EDGE tiktu no regulatora atzīta ka 3G ekvilents (tā teorētiski var sasniegt pārraides ātrumu 384 kilobiti sekundē/kbps, UMTS tik pat teorētiski spēj virs 2 megabiti/Mbps, bet cdma 450, it kā 2.4 Mbps). Latvijā EDGE nesen ieviesa LMT. DI norāda, ka Zviedrijas regulators vēl nav nolēmis, vai pilnībā pieļaut novirzes no UMTS licencēm, kas pretēji citviet Eiropā tika izdalītas bez milzu samaksas. Tomēr zviedru operatoru uzskata, ka arī netērējot miljardus licencēm, UMTS izbūves izmaksas samērā lielās, mazapdzīvotās valsts teritorijā prasa pārmērīgas investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zviedri neatvieglo 3G licences prasības

Juris Kaža [email protected], 24.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju regulators noraidījis operatoru Vodafone un 3 (uzņēmuma zīmols ir cipars trīs) lūgumu atvieglot to UMTS jeb trešās paaudzes (3G) licenču prasību izbūvēt UMTS tīklu visas valsts teritorijā. Uzņēmumi bija piedāvājuši mazapdzīvotajā, mežainā un kalnainā Ziemeļzviedrijā UMTS standarta tīkla vietā ierīkot cdma450 tīklu, kas prasītu ievērojami mazāk investīciju bāzes stacijās, jo vienas bāzes stacijas sniedzamība ir lielāka nekā augstās frekvences UMTS bāzes stacijām. Abi operatori ir vīlušies zviedru regulatora rīcibā, tomēr Vodafone saskata zināmu cerības staru apstāklī, ka noteikti signāla standarti, kas varētu ļaut samazināt bāzes staciju skaitu mazapdzīvotos rajonos. Savukārt sabiedriskās organizācijas Ziemeļzviedrijā ir nobažījušās par šādu iespēju. Konkurents TeliaSonera, savukārt, deklarēja, ka regulators rīkojies pareizi, jo savādāk patērētājiem dažās Zviedrijas malās būtu jāpērk divi mobilie telefoni, viens, kas darbojas GSM/UMTS standartā, bet otrs – cdma450 tīklā. Latvijā cdma450 sakarus, arī ātru 3G datu pārraidi, piedāvā Triatel.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības viesabonēšanas regula Eiropas Komisija (EK) aptaujājusi 95 mobilo sakaru operatorus par to, kad tie piedāvājuši un ieviesuši eirotarifu, un kāda konkrēti bijusi tā likme. Dažu operatoru piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot jaunos noteikumus, bet Latvijas mobilo sakaru operatori tiek īpaši izcelti, jo tie uz Komisijas anketu nav atbildējuši vispār.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70%, Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatējusi, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Esot pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesabonēšana Eiropas Savienībā pēc 30. jūlija: lielākā daļa mobilo sakaru operatoru ievēro likumu, bet dažas "melnās avis" joprojām apdraud patērētāju ieguvumus

, 02.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā ES viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70 %, Komisija šodien atklāja tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatēja, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Ir pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraud patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru bankas Latvijā guva milzīgu peļņu, bet «sliktie kredīti» nav zviedru banku vaina.

To intervijā Bizness&Baltija teicis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons. «Jūsu valsts ir sīks kuģītis milzīgā okeānā, kurā sākusies vētra. Kad pasaules krīze beigsies, jūsu valsts atkopsies samērā ātri. Divus smagus gadus gan vēl nāksies pārdzīvot, bet par to jums jāvaino iepriekšējās valdības nevis zviedru bankas,» uzsvēris M. Stafansons. Viņš piebilda, ka Zviedrijā Latvijas problēmas vēl nemaz nav nopietni apspriestas, jo tas zviedriem nav sevišķi aktuāli, lai gan valda izpratne par Baltijas problēmām.

Vēstnieks pasmejas par izskenējušām runām, ka Latvijā varētu atgriezties «zviedru laiki» kā 300 gadu senā pagātnē. «Zviedrija gan Latvijai ir ļoti svarīga valsts, bet es nedomāju, ka Latvija varētu tikt pievienota Zviedrijai. Jāsaka, esmu patīkami pārsteigts par mūsu veiktā pētījuma rezultātiem, kas parādīja, ka latvieši, neskatoties uz krīzi, ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret zviedriem. Lai gan zviedru bankas nav par ko vainot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valis tūlīt būs salikts

, 17.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās, vienojoties ar Dabas muzeju, varētu pārvest Jelgavā izveidotā vaļa skeletu un uzstādīt to apskatei Dabas muzejā, Db.lv informēja Pārtikas un veterinārais dienests.

Šobrīd notiek pēdējie darbi pie vaļa skeleta salikšanas. Darbus pie salikšanas LLU Veterinārmedicīnas fakultātes telpās veic Latvijas Lauksaimniecības universitātes habilitētais veterinārmedicīnas doktors Zigmunds Brūveris, viņam palīdz Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti un studenti. Vairāk nekā 320 vaļa kauli veidos desmit metrus garu vaļa skeletu.

Vinets Veldre, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors: "Darbi ir noritējuši tā, kā bijām tos plānojuši. Palicis ir pavisam maz, lai vali varētu apskatīt visi interesenti. Darbs ir paveikts godam un visi, kas pie tā ir pielikuši savu roku, veltījuši tam savu laiku ir pelnījuši uzslavas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs vasaras, lietojot ārzemēs mobilo telefonu, patērētāji Eiropas Savienībā maksāja līdz pat 60 % mazāk. Eiropas mobilo sakaru operatori atbilstīgi plānam veic pāreju uz eirotarifu. Šāds secinājums bija izdarīts 27 valstu sakaru reglamentējošo iestāžu (apvienojušās Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupā - ERIG) pētījumā, ko veica sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Mobilo sakaru operatori vairumā gadījumu izpildījuši prasības no 30. jūlija ieviest, piedāvāt un darīt pieejamu eirotarifu (ne vairāk par 49 eirocentiem (bez PVN) par minūti par zvanu no ārzemēm un ne vairāk par 24 eirocentiem (bez PVN) par ārzemēs ienākošajiem zvaniem) visiem saviem viesabonēšanas klientiem. Līdz 30. augustam aptuveni 200 miljoni ES patērētāju jau bija pārgājuši uz eirotarifu. Daudzi sakaru operatori jau pirms likumā paredzētā termiņa eirotarifu bija ieviesuši un aktivizējuši jūlijā vai augustā. ERIG pētījums liecina, ka operatori vairumā gadījumā ir ceļā uz jaunajiem pārskatāmības noteikumiem, kas paredzēti ES viesabonēšanas regulā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā viesabonēšanas tarifu atcelšana ietekmēs pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēstnieks: Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās ir vieta lielākām investīcijām

Didzis Meļķis, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas Mobilajam telefonam - 200 UMTS bāzes stacijas

, 07.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien, 7.novembrī, Madonā uzstādījis divsimto jaunās paaudzes mobilo sakaru UMTS bāzes staciju, kas nodrošina klientiem pieeju ātrgaitas mobilajam internetam, informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

"UMTS bāzes stacijas nodrošina trešās paaudzes jeb 3G datu pārraidi pakalpojumu HSDPA (High Speed Downlink Packet Access), kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 megabitiem sekundē, bet nākotnē - pat līdz 14,4 megabitiem sekundē. Tas padara mobilo datu pārraidi līdzvērtīgu fiksētā tīkla platjoslas risinājumiem," informēja E. Lidere.

Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde: ''Mobilā interneta popularitāte LMT tīklā strauji aug. Par to liecina kaut vai fakts, ka šogad iBiroja pieslēgumu lieto sešas reizes vairāk klientu nekā pērn. Cilvēki novērtē to, ka var paņemt līdzi ceļojumā portatīvo datoru un pārbaudīt savu e-pastu vai apskatīties iecienītās mājas lapas no jebkuras vietas ar fiksētajam internetam līdzvērtīgu datu pārraides ātrumu.''

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LMT uzstādījis jau 300 UMTS bāzes stacijas

, 05.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons šonedēļ Valkā ir uzstādījis trīssimto jaunās paaudzes mobilo sakaru – UMTS – bāzes staciju. Šī ir jau otrā UMTS bāzes stacija Valkā un tā nodrošina klientiem pieeju ātrgaitas mobilajam internetam ne tikai mobilajā tālrunī, bet ar LMT pieslēgumu iBirojs arī datorā, Db.lv informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde: ''Mobilo sakaru tīkls sen vairs nav tikai balss sakariem. Šobrīd platjoslas risinājumiem līdzvērtīgais datu pārraides ātrums pavēris plašas iespējas to izmantot arī, lai pieslēgtos internetam. Kā liecina iBiroja arvien pieaugošā popularitāte, nākotnē ne tikai lielākā daļa tālruņu, bet arī lielākā daļa datoru varētu būt pieslēgti mobilo sakaru tīklam''

UMTS bāzes stacijas nodrošina moderno trešās paaudzes jeb 3G datu pārraides pakalpojumu HSDPA, kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 megabitiem sekundē, bet nākotnē – pat līdz 14,4 megabitiem sekundē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

UMTS tehnoloģiju lietotāji pasaulē

Aivars Mackevics [email protected], 29.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās paaudzes mobilo tehnoloģiju UMTS lietotāju skaits pagājušā gada beigās ir sasniedzis vairāk kā 16 miljonus lietotāju. Vislielākais šīs tehnoloģijas lietotāju skaits ir Japānā, kur tas sasniedz 8,4 miljonus, otrajā vietā ir Itālija ar 3 miljoniem lietotāju, bet trešajā vietā ar 2,5 miljoniem Lielbritānija. Tad seko Vācija ar 0,25 miljoniem UMTS lietotāju. Skandināvijas valstis kopā skaita apmēram pusmiljona lietotāju, Austrija 0,2 miljonus un pārējās pasaules valstis kopumā - 1,25 miljoni UMTS lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ievesto vaļa gaļu iznīcinās un sola nepieļaut atkārtotu tirdzniecību

Sandra Dieziņa, 23.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan tirdzniecībā nonākusī, gan vēl neiztirgotā vaļa gaļa atbilstoši normatīvajiem aktiem tiks konfiscēta.

Konfiskācija tiks veikta atbilstoši Latvijas likumdošanai un pēc tam vaļa gaļa tiks iznīcināta, informē Dabas aizsardzības pārvalde. Šobrīd lietā notiek izmeklēšana un vēl nav zināms, cik daudz gaļas nonācis tirdzniecībā. Mediji iepriekš ziņoja, ka ievestā vaļa gaļa, iespējams, tirgota Rīgas Centrāltirgū. Dabas aizsardzības fonda vecākā referente Ilona Vilne arī neatklāja uzņēmuma nosaukumu, kas gaļu ievedis, vien piebilda, ka tas ir pārtikas tirdzniecības uzņēmums, kurš piekritis sadarboties ar atbildīgajām institūcijām. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Ernests Zavadskis iepriekš pieļāva, ka gaļa varētu būt nonākusi smalkos restorānos, kur tirgo ekskluzīvu preci, nevis lielveikalos. Šī gaļa esot dārga - vairumtirdzniecībā tā maksā ap 40 – 70 USD kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apšauba mobilās televīzijas izredzes

Juris Kaža [email protected], 07.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un telekomunikāciju nozares pētnieku un analītiķu firma Analysys izteikusi nopietnas bažas, vai mobilo sakaru operatori varēs gūt būtiskus ieņēmumus un peļņu no mobilās televīzijas, raksta portāls www.businessweek.com. Portāls atsaucās uz Analysys pētījumu, kas liecina – patērētāji pārsvarā tomēr izmanto mobilo telefonu sarunām. Taču pētījums arī secina, ka pieprasījums pēc mobilās televīzijas un citiem izklaides pakalpojumiem ir pietiekami liels un konkurence pietiekami sīva, lai būtu iemesls šo pakalpojumu attīstīt. Analītiķi secina – izdevīgākais veids, kā to darīt, ir starpoperatoru sadarbība mobilās televīzijas tīklu un pārraides sistēmu ierīkošanā un darbināšanā. Citos vārdos, dažādi operatori varētu izmantot vienu un to pašu signāla nesējtīklu u.tml. Turklāt, ka norāda Analysys pētījums, ir samērā plaša standartu un sistēmu izvēlē, taču zināmas sistēmas var atļauties tikai lielākie operatori. Latvijā mobilo televīziju piedāvā vai plāno piedāvāt visi trīs GSM un UMTS operatori – Latvijas mobilais telefons (LMT), Tele2 un Bite Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deloitte prognozē sociālo tīklu un telekomunikāciju sadarbību

, 21.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas operatori - IZZI, Baltkom, Lattelecom un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija šodien ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Reklāmas asociācijai, kurā informē par iespējamām pārmaiņām televīzijas tirgū.

IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics Db pavēstīja, ka vēstulē Latvijas Reklāmas asociācijai tiek norādīts, ka kabeļtelevīzijas operatori būs spiesti pārtraukt TV3 retranslāciju pēc atbilstoša Nacionālās Radio un televīzijas padomes lēmuma saņemšanas.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tieši Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetencē ir pieprasīt operatoram pārtraukt kāda kanāla retranslāciju, norādīja A.Jurkevics.

Vēstules autori uzsver, ka TV3 kanāla retranslācijas pārtraukšanas gadījumā kanāla auditorija samazināsies par aptuveni 50% vai 400 tūkstošiem mājsaimniecību, pie tam tā ir auditorijas maksātspējīgākā daļa, kas var atļauties abonēt kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TV3 turpina cīnīties ar operatoriem par kanāla maksu

, 19.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TV3 Latvia uzskata, ka kabeļtelevīziju klienti, iespējams, jau šobrīd maksā par TV3 skatīšanos.

Kompānija atgādina, ka par brīvu patlaban ir pieejamās ētera televīzijas, ieskaitot TV3, tomēr tās kabeļtelevīziju skatītājam ir pieejamas tikai apvienotas vienā grupā jeb paketē ar maksas kanāliem. Tādējādi TV3 saskata, ka šāda paketēšanas sistēma, iespējams, rada apstākļus par TV3 skatīšanos iekasēt slēptu maksu.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka ir nepieciešams skaidri nodalīt skatītāja izvēlei ētera televīzijas - TV3, LNT, LTV1, LTV7, TV5 - no pārējiem maksas televīzijas kanāliem.

Tāpēc TV3 ierosina kabeļtelevīziju operatoriem veikt kanālu pārpaketēšanu, atsevišķi sagrupējot skatītāja izvēlei tos Latvijas kanālus, kuri iedzīvotājiem uztverami ēterā par brīvu – par kuriem pieļaujama vienīgi tādas maksas iekasēšana, kas nosedz operatoru izmaksas infrastruktūras uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Operatori: Sabiedrisko pakalpojumu regulators rīkojas prettiesiski un iznīcina konkurenci

Dienas Bizness, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Apple dominanci var sagraut operatoru atteikšanās no ierīču subsidēšanas

Jānis Rancāns, 27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ASV kompānijas Apple iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītāji bija vairāk nekā izcili, un tehnoloģiju giganta viedtāruņi ASV sekmīgi pretojas Android uzbrukumiem, satraukumu, īpaši Eiropas parādu krīzes apstākļos, rada iPhone tirdzniecības apjomu atkarība no operatoru subsīdijām.

ASV iPhone viedtālruņi tiek tirgoti aptuveni par 600 ASV dolāriem, no kuriem 400 dolārus apmaksā mobilo sakaru operators apmaiņā par divus gadus ilgu līgumu. Tomēr atsevišķās valstīs mobilo sakaru operatori apmaksā pārāk mazu Apple viedtālruņu cenas daļu, vai arī to nedara vispār.

Šāda situācija ir novērojama atsevišķās Eiropas parādu krīzes nomāktās valstīs. Ņemot vērā, ka Grieķijā operatori Apple viedtālruni subsidē kūtri, valstī tikai 5% pārdoto viedtālruņu ir iPhone, savukārt Portugālē iPhone veido tikai 9% tirgus. Salīdzinājumam – ASV iPhone pieder 25% mobilo tālruņu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eiropas reformu dēļ var celties mobilo sakaru tarifi

Sanita Igaune, 06.11.2013

J. Binde norāda, ka paralēles varētu vilkt ar Padomju Savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektu. Reformas drīzāk var nodarīt kaitējumu, nevis sniegt ieguvumus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jelgavnieki brauc ar kravām domātiem mikriņiem, kuros iebūvēti ķīniešiem paredzēti sēdekļi

Lelde Petrāne, 16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas Autobusu parka (JAP) «mikriņi» ražoti kravu pārvadāšanai un pielāgoti pasažieriem, bet sēdekļi domāti ķīniešiem, tāpēc pasažieri saspiesti un brauciena laikā kratās, šodien raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Izbaudījuši braucienu uz Rīgu vai atpakaļ, arvien vairāk pasažieru iebilst JAP vadības solījumam, ka jaunie Mercedes mikroautobusi ir ērtāki un siltāki par iepriekšējiem Ford «mikriņiem». Braucēji norāda - sēdekļi šauri un jāsēž saspiestiem, ikvienā bedrītē autobusu krata, grīdas slidenas, kājās stāvētāji nevar jēdzīgi pieturēties un agresīvu šoferu dēļ krīt, situāciju apraksta izdevums.

Naudas pelnīšanas līdzeklis, nedomājot par pasažieru ērtībām, - tā sacījis jelgavnieks Āris, kurš katru dienu dodas uz darbu Rīgā. «Kāpēc JAP iepērk kravas autobusus un pārtaisa par pasažieru mikroautobusiem?» viņš paudis neizpratni un stāstījis par braucienā pieredzēto.

Komentāri

Pievienot komentāru