Pagājušajā nedēļā gripas aktivitāte ir strauji samazinājusies un visās Latvijas monitoringa teritorijās saslimstība ar gripu ir zem epidēmiskā sliekšņa, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Vidējā saslimstība ar gripu Latvijas teritorijā ir 25,9 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Gulbenes, Jēkabpils, Valmieras un Ventspils reģionos gripa nav reģistrēta, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūras sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Saslimstība ar gripu samazinājās visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība no 26.marta līdz 1.aprīlim reģistrēta bērniem vecuma grupā līdz 4 gadiem.

Pašlaik ar gripu visvairāk slimo Liepājas reģionā (46,7 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem) un Ogres rajonā (43,8 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem).

Pagājušās nedēļas laikā slimnīcās ievietoti tikai 6 ar gripu saslimušie un 2 slimnieki ar gripas komplikācijām.

2006.gada jūnijā Latvijā oficiāli tiek reģistrēta medicīniskā tehnoloģija Vispārējā vadāmā hipertermija ar imersijas-konvekcijas metodi (turpmāk tekstā-VVH), kura līdz šim netika pielietota ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Eiropas valstīs, Db.lv informēja Latvijas Hipertermijas medicīnisko pētījumu institūta izpilddirektors Valdis Smiltenieks.

V. Smiltenieks norāda, ka ne jau velti gudri ārsti iesaka: slimojot, nesteidzieties pazemināt temperatūru – ar augsto temperatūru jūsu organisms pats cīnās ar slimību. Mākslīgi radītu hipertermiju izmantoja jau senatnes ārsti, bet profesors J. Von Wagner-Jauregg 1927. gadā saņēma Nobela prēmiju par hipertermijas izmantošanu ārstēšanā, taču tikai pēdējos gados šī metode ir kļuvusi par reālu atbalstu AIDS, C hepatīta, onkoloģijas un citu smagu slimību ārstēšanā.

"Pirmajā mirklī šķiet, ka viss notiek kā sanatorijā: vanna ar siltu ūdeni, kurā saudzīgi ievieto pacientu. Anestezioloģijas speciālisti pielieto vispārēju anestēziju, kura ļauj pacientam atslābināties un izvairīties no nepatīkamām sajūtām. Modernā aparatūra uz monitora parāda visas izmaiņas, kuras notiek pacienta organismā. Šīs metodes pielietošanai nepieciešami augstas kvalifikācijas anesteziologi, anestēzijas māsas un pārējais personāls, kurš speciāli papildus apmācīts šīs medicīniskās tehnoloģijas izmantošanā. Mediķu brigāde pastāvīgi un nepārtraukti kontrolē un uztur nepieciešamajā līmenī visas svarīgākās cilvēka organisma funkcijas.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) uzsāk pētījumu, kurā tiks noskaidrota difteriju izraisošo baktēriju izplatība. Pētījuma ietvaros 3000 Latvijas iedzīvotājiem tiks ņemti paraugi (uztriepes) no rīkles, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir kādas difteriju izraisošās baktērijas (C.diphtheriae un C.ulcerans) nēsātājs. Programmas ietvaros ārstniecības iestādēs tiks izmeklēti pacienti ar akūtu augšējo elpceļu infekciju pazīmēm, liecina sniegtā informācija medijiem.

Piedalīšanās projektā ir brīvprātīga un bez maksas, personas dati būs konfidenciāli un nebūs publiski pieejami.

SVA epidemiologi aicina uzrunātos cilvēkus izmantot iespēju bez maksas pārbaudīt savu veselību un noskaidrot, vai viņš nav difterijas nēsātājs.

Parauga ņemšana notiks tikai vienu reizi ar sterilu vienreizējās lietošanas aprīkojumu. Līdz ar to tiek pilnīgi izslēgta inficēšanās iespēja ar infekcijas slimībām. Piedalīšanās pētījumā nav saistīta ar risku veselībai. Vienīgā nepieciešamā medicīniskā procedūra ir parauga noņemšana no rīkles.

Ja laboratoriskās pārbaudes rezultātā pacienta analīzēs tiks konstatēta difterijas izraisītāju klātbūtne, pacients par to tiks informēts, kā arī viņam tiks sniegtas rekomendācijas turpmākai rīcībai.

Zviedru bankas Latvijā guva milzīgu peļņu, bet «sliktie kredīti» nav zviedru banku vaina.

To intervijā Bizness&Baltija teicis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons. «Jūsu valsts ir sīks kuģītis milzīgā okeānā, kurā sākusies vētra. Kad pasaules krīze beigsies, jūsu valsts atkopsies samērā ātri. Divus smagus gadus gan vēl nāksies pārdzīvot, bet par to jums jāvaino iepriekšējās valdības nevis zviedru bankas,» uzsvēris M. Stafansons. Viņš piebilda, ka Zviedrijā Latvijas problēmas vēl nemaz nav nopietni apspriestas, jo tas zviedriem nav sevišķi aktuāli, lai gan valda izpratne par Baltijas problēmām.

Vēstnieks pasmejas par izskenējušām runām, ka Latvijā varētu atgriezties «zviedru laiki» kā 300 gadu senā pagātnē. «Zviedrija gan Latvijai ir ļoti svarīga valsts, bet es nedomāju, ka Latvija varētu tikt pievienota Zviedrijai. Jāsaka, esmu patīkami pārsteigts par mūsu veiktā pētījuma rezultātiem, kas parādīja, ka latvieši, neskatoties uz krīzi, ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret zviedriem. Lai gan zviedru bankas nav par ko vainot.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija rīt, 14.martā, paziņos konkursa Made in Latvia uzvarētājus - 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Jau no šodienas LTRK namā Kr. Valdemāra ielā 35 var aplūkot konkursam iesniegto produktu izstādi. Izstāde būs apskatāma līdz 2007. gada 23. martam.

Šogad konkursam pieteicies 41 uzņēmums ar 148 produktiem, kas 2006. gadā eksportēti uz 33 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2006. gadā) godu pretendē 18 uzņēmumi ar 19 produktiem. Šie produkti tika eksportēti uz 13 dažādām valstīm.

Šogad visvairāk pieteikušies uzņēmumi no Rīgas un Rīgas rajona, pavisam 24. No Liepājas, Liepājas rajona un Limbažu rajona pieteikušies pa trim dalībniekiem, pa diviem dalībniekiem no Daugavpils, Saldus, Tukuma un pa vienam no Aizkraukles rajona, Jēkabpils, Ogres rajona, Rēzeknes un Valkas rajona.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Viļņas mērs Remigijs Šimašus lūdzis Lietuvas Konkurences padomei izmeklēt, vai taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» reklāma atbilst likumiem un vai tā nemaldina patērētājus.

Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība paziņojusi, ka «Yandex.Taxi» reklāmā, kas tiek izplatīta pa dažādiem kanāliem, teikts, ka kompānija piedāvā taksometru pakalpojumus, un par to liecina arī uzņēmuma nosaukums, taču «Yandex.Taxi» vēl līdz šim Viļņas pašvaldībā nav lūdzis atļauju pārvadāt pasažierus ar vieglajām automašīnām.

«Mēs lūdzam sākt izmeklēšanu par iespējamu reklāmas likuma piektā panta pārkāpumu, kā arī pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu - noteikt par pienākumu pārtraukt publicēt reklāmu, kas neatbilst noteiktajām prasībām,» sacīts Viļņas mēra iesniegumā Konkurences padomei.

Mērs arī informējis Konkurences padomi, ka kompānijas «ETN Baltic» reklāmas stendos pilsētas ielās no trešdienas plānots izvietot «Yandex.Taxi» reklāmu, kas pēc pašvaldības domām, ir maldinoša. Pašvaldība kompāniju par to jau ir brīdinājusi.

Par iespējamu klientu krāpšanu Rīgas Kriminālpolicijas aizturētie taksometru šoferi braukuši ar Rīga Taxi piederošām automašīnām, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, norādot, ka ir gandarīts par to, ka policija ķērusies pie negodīgu šoferu tvarstīšanas, jo paša spēkiem tas neesot iespējams, un ka līdzīgas problēmas ir arī citās taksometru kompānijās.

Valsts policija kopumā pārbaudīja septiņus taksometrus dažādās vietās Rīgā. Četros no šiem taksometriem tika atklāti pārkāpumi - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu, informēja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par notikušo Kriminālpolicijas darbinieki sākuši četrus kriminālprocesus par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu, ja tā izdarīta, izmantojot speciāli pielāgotus mērinstrumentus. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likuma paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

Rīgas mērs Jānis Birks uzskata, ka situācija ar taksometru vizuālo noformējumu Rīgā ir katastrofāla, liecina viņa izplatītā informācija medijiem.

J. Birks uzsver, ka vienots taksometru izskats ir nopietns jautājums, kuru būtu nepieciešams izdiskutēt sabiedrībā, uzklausot gan iedzīvotāju, gan tūristu, gan, protams, pašu taksometru firmu viedokli.

"Dzeltenas krāsas taksometri ir starptautiski atpazīstama, taksometrus raksturojoša pazīme. Protams, dzeltenas krāsas taksometri nav visur, piemēram, Londonā taksometri ir melnā krāsā, tomēr lielākajā daļā valstu taksometru vizuālais noformējums ir vienots," atzīmē Rīgas mērs, piebilstot: "Nav svarīga krāsa, bet sakārtotība. Runa ir par Rīgas tēlu. Manuprāt, Latvijas galvaspilsēta šajā pakalpojuma jomā šobrīd neizskatās pievilcīga."

Kā Db.lv pastāstīja Rīgas mēra preses sekretāre Inga Spriņķe šī pagaidām esot tikai Rīgas mēra ideja un viņa viedoklis, kā situāciju Rīgā attiecībā uz taksometriem vajadzētu uzlabot. Taču konkrēti risinājumi netikšot ieviesti uzreiz. Mēra medijiem izplatītā paziņojuma mērķis esot bijis aizsākt diskusiju medijos un sabiedrībā. Esot novērojama arī taksometru firmu interese par mēra paziņojumu - tās pašlaik visvairāk satraucot tas, vai noteikumi par vienotu krāsu tiks ieviesti tūlīt un vai automašīnu krāsošana tām būs j��veic no savas kabatas.

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Daudzi C hepatīta slimnieki no šā gada bijuši pārsteigti, ka Rīgas Austrumu slimnīcā par svarīgām analīzēm, kurās nosaka vīrushepatīta slodzi, prasa samaksu, lai gan pērn šīs analīzes bija valsts apmaksātas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Bez šo analīžu veikšanas ārstēt C hepatītu ir veltīgi, laikrakstam norādījis apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Taču slimniekam pašam, kuram jāmaksā arī ievērojams līdzmaksājums par C hepatīta ārstēšanā nepieciešamajiem medikamentiem, šos laboratoriskos izmeklējumus apmaksāt praktiski neesot iespējams, jo tie var izmaksāt ap simt latu.

Veselības ministre Ingrīda Circene atvainojusies slimniekiem un norādījusi, ka naudu viņi varēs saņemt atpakaļ.

Šā gada sākumā vairāki slimnieki, kuriem ir hronisks C hepatīts, saņēmuši ziņu no ārstiem, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) vairs neapmaksā vairākus izmeklējumus, tostarp arī HCV-RNS (vīrushepatīta C) analīzi. «Mana ārstējošā ārste pateica, ka par to man būs jāmaksā pašai. Un tas maksās gandrīz simt latu,» Neatkarīgajai stāstījusi kāda C hepatīta slimniece.

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Pagājušās nedēļas laikā (12.-18.marts) par 106% samazinājusies gripas aktivitāte Latvijas teritorijā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) monitoringa dati.

Visvairāk ar gripu pašreiz vēl slimo Ogres rajonā. Tur uz 100 000 iedzīvotājiem 745 ir gripas slimnieki. Rīgas reģionā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 625,6 gripas slimnieki, taču vismazāk ar gripu slimo Ventspils reģionā, kur no 100 000 cilvēkiem ar gripu slimo vidēji 50.

Gandrīz visā Latvijas teritorijā ir samazinājusies saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekciju slimībām pagājušajā nedēļā pieauga tikai Ogres rajonā (par 48,7% salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu) un Ventspils reģionā (par 10,7% salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu).

Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī izglītības iestāžu apmeklējums – vispārējās izglītības iestādes apmeklēja 88,6% audzēkņu, bet pirmsskolas izglītības iestādes – 71,9% audzēkņu.

Pagājušās nedēļas laikā (5.- 11.marts) par 17,7 % samazinājusies gripas aktivitāte Latvijas teritorijā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Visstraujāk pagājušajā nedēļā gripas gadījumu skaits samazinājies Valmieras (par 85,2%) un Rēzeknes (par 75,9%) reģionos. Saslimstība samazinājusies arī Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma reģionos, kā arī Ogres rajonā.

Tomēr atsevišķos reģionos, saslimstība ar gripu turpināja pieaugt - Ventspils reģionā saslimstības pieaugums bija 100% (šajā teritorijā līdz šim bija reģistrēti tikai atsevišķi gadījumi). Liepājas reģionā pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu pieauga par 33,3 %, bet Gulbenes reģionā - par 20%. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Ogres rajonā - 2716 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem. Pagājušās nedēļas laikā slimnīcās ievietots 201 ar gripu saslimušais pacients un 73 slimnieki ar gripas komplikācijām.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Zviedrijas banku grupas Swedbank tīrie zaudējumi pagājušā gada ceturtajā ceturksnī varētu būt sasnieguši 1,87 miljardus zviedru kronu (129 miljonus latu) pretstatā 1,92 miljardu zviedru kronu (132 miljonu latu) tīrajai peļņai 2008.gada pēdējos trijos mēnešos, liecina aģentūras Reuters aptaujāto sešu analītiķu vidējā prognoze.

Reuters raksta, ka Swedbank būs cietusi lielus zaudējumus jau ceturto ceturksni pēc kārtas, jo būs samazinājušies ienākumi no procentiem un krasi palielinājušies uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas galvenokārt saistībā ar ekonomikas recesiju Baltijas valstīs, kur Swedbank ir viena no lielākajām finanšu institūcijām.

Tomēr ceturtajā ceturksnī šie uzkrājumi, domājams, būs mazāki nekā trešajā ceturksnī, jo situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabilizējas, norāda aģentūra.

Analītiķu vidējā prognoze arī liecina, ka uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas 2009.gada ceturtajā ceturksnī būs sasnieguši 5,47 miljardus zviedru kronu (377 miljonus latu) pretstatā 1,63 miljardiem zviedru kronu (112 miljoniem latu) 2008.gada attiecīgajā periodā.

Zviedrijas valdība (20. oktobrī) apstiprinājusi finanšu sistēmas stabilizēšanas plānu ar pasākumiem, kas palīdzētu cīnīties ar starptautiskās finanšu krīzes sekām, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

Plānā ietverta garantiju sistēma, kas samazinātu aizņēmumu izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Sagatavotais stabilitātes plāns dod Zviedrijas valdībai mandātu cīnīties ar likviditātes un iespējamajām maksātspējas problēmām nākotnē, rūpējoties par valsts nodokļu maksātāju interesēm.

Zviedrijas valdība piedāvā pasākumus, kas mazinātu finanšu nemiera radītās sekas zviedru mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Zviedrijas komunikāciju un finanšu tirgus ministrs Mats Odells skaidro, ka Zviedrijas banku sistēma ir droša un stabila, taču situācija starptautiskajos finanšu tirgos uz to atstāj arvien lielāku iespaidu, tādēļ Zviedrijas valdība paredzējusi veikt pasākumus, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku savstarpējās uzticības stiprināšanai.