Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut izšķirošas ietekmes maiņu pār AS Rautakesko, no vienpersoniskas iegūstot kopīgu, informē KP.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP secina – apvienošanās neradīs koncentrācijas izmaiņas būvmateriālu un citu dari pats preču vairumtirdzniecības tirgū.

Līdz apvienošanās darījuma īstenošanai Rautakesko Oy bija vienpersoniska izšķiroša ietekme pār AS Rautakesko, kas Latvijā darbojas gan ar būvmateriālu un citu “dari pats” (do it yourself) preču vairumtirdzniecību, gan ar mazumtirdzniecību astoņos K-Rauta veikalos.

Pēc darījuma Rautakesko Oy zaudēs vienpersonisku, taču saglabās kopīgu izšķirošu ietekmi pār AS Rautakesko kopā ar UAB Litvalda un divām fiziskām personām.

Apvienošanās darījums tiks īstenots caur UAB Senukų prekybos centras, kas pieder Rautakesko Oy kopā ar Lietuvas sabiedrību UAB Litvalda un divām fiziskām personām. UAB Senukų prekybos centras nodarbojas ar būvmateriālu un citu “dari pats” preču vairumtirdzniecību.

Būvmateriālu, māju un dārza preču tirdzniecības tīkla K-Rauta zīmola turētāja a/s Rautakesko valdes sastāvā reģistrētas izmaiņas – valdes locekļa amatu atstājis Krīvs Lode, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to kompānijas valde turpina darboties divu amatpersonu – valdes priekšsēdētāja Alo Ivaska un valdes locekļa Veiko Pārna – sastāvā.

K. Lode a/s Rautakesko valdē darbojās kopš 2012. gada.

Db.lv jau informēja, ka šā gada janvārī a/s Rautakesko valdi pametis arī ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš šo amatu ieņēma kopš 2007. gada.

A/s Rautakesko reģistrēts 1996 gadā. Līdz 2002. gada aprīlim uzņēmums darbojās ar nosaukumu a/s Fanaal.

2012. gadā a/s Rautakesko apgrozīja 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, Rautakesko ierindojas 126. vietā.

Būvmateriālu tirgotājas un veikalu tīkla K-Rauta īpašnieces a/s Rautakesko valdei pievienojies jauns valdes loceklis – 1976. gadā dzimušais Krīvs Lode, liecina informācija Lursoft.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes priekšsēdētājs Igaunijas valstspiederīgais Alo Ivasks, valdes locekļi igauņi Rauls Kadaru, Veiko Parns, kā arī Somijas valstspiederīgais Jarmo Turunens.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada marta sākumā a/s Rautakesko valdi pameta Ainārs Kursītis.

Septembrī apstiprināta arī līdzšinējā a/s Rautakesko padome Somijas valstspiederīgo Tommi Jarko Kasurinena, Anti Jussi Olillas, Miko Jauhani Pasanena un Arjas Aila Hanneles Talmas sastāvā, liecina Lursoft dati.

Rautakesko ir daļa no Somijas tirdzniecības grupas Kesko, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas tirgū, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā un Krievijā. Latvijā Rautakesko darbojas kopš 1996. gada, bet pirmais K-Rauta veikals Latvijā tika atvērts 2002. gadā. Savukārt Kesko grupa tika izveidota Somijā 1940. gadā. Ienākšana Zviedrijas un Baltijas valstu tirgos tika uzsākta deviņdesmito gadu vidū, liecina informācija oficiālajā uzņēmuma mājaslapā.

Izmaiņas reģistrētas AS Rautakesko valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš augsto amatu ieņēmis jau kopš 2007.gada.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Rautakesko valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Alo Ivasks, bet valdes locekļu – Krīvs Lode un Veiko Parns.

Rautakesko ir viens no vadošajiem būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Uzņēmums darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā AS Rautakesko reģistrēta 1996.gadā.

2012.gadā AS Rautakesko apgrozījusi 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem.

Pieeja darbam ir jāmaina radikāli, jo tikai tā iespējams pārdzīvot šo laiku. Tagad galvenais neskatīties uz procesiem ar uzņēmuma vadītāja acīm, bet gan klienta. Ir jādomā par to, kā atšķirties un padarīt savu uzņēmumu saistošu.

Kaut gan to izdarīt ir ļoti grūti, jo tiek izaicināta tā pieeja darbam, kas bija veiksmīga agrāk. «Jāpanāk tāds stāvoklis, ka esošie darba rezultāti ir labi, bet tie īsti neapmierina. Tāpat problēmās nedrīkst vainot citus, jo vienmēr ir problēmas, kas sākas ar sevi pašu,» norāda AS Rautakesko vadītājs Pēteris Stupāns.

Neskatoties uz kritisko situāciju būvniecības tirgū, kas ļoti lielā mērā ietekmē arī būvmateriālu preču tirdzniecību, uzņēmuma Rautakesko veikali K-Rauta joprojām ieņem stabilu vietu būvmateriālu, mājas un dārza preču veikalu tirgū un turpina paplašināties. «Nemelošu un neapgalvošu, ka mums sokas spoži, tomēr nevaru slēpt, ka izvirzītais mērķis - kļūt par nozīmīgu tirgus spēlētāju - nebūtu piepildījies,» atzīst P. Stupāns. «Pirms pāris gadiem visi domāja, ka strādājam ļoti labi, jo apgrozījums un peļņa auga, tomēr tagad tas nebūt tā nav un nu ir jāparāda patiesās spējas. Tagad, cīnoties ar ekonomiskās lejupslīdes sekām, jāsaglabā vēss prāts un jāplāno ilgtermiņā.»

Mainījusies būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma AS Rautakesko padome, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Par padomes locekļiem iecelts Juhani Jarvi (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Antti Jussi Ollila, Mikko Juhani Pasanens un Tapio Timo Virtanens (padomes priekšsēdētājs).

Latvijā Rautakesko pieder būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības veikalu tīkls K-Rauta. Rautakesko, tāpat kā Ruokakesko, Keswell, VV-Auto, Konokesko, Maataloukesko un Kaukomarkkinat ir viens no Somijas uzņēmumu grupas – Kesko, meitasuzņēmumiem.

Latvijā Rautakesko darbojas kopš 1996. gada, bet pirmais K-Rauta veikals Latvijā tika atvērts 2002. gadā. Savukārt Kesko grupa tika izveidota Somijā 1940. gadā. Ienākšana Zviedrijas un Baltijas valstu tirgos tika uzsākta deviņdesmito gadu vidū, liecina informācija oficiālajā uzņēmuma mājaslapā.

Aizejošais gads tirdzniecībā bijis darbīgs, taču lielam optimismam nav pamata.

Vērtējot mazumtirdzniecības apgrozījumu, 2011. gadā tomēr bija vērojama stagnācija, situāciju vērtē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Lai arī situācija vasaras otrajā pusē uzlabojās, pamats lielam optimismam neesot. Spriežot pēc statistikas datiem, pieaugums vērojams automobiļu un motociklu tirdzniecībā, kur apjomi gada laikā auguši par 40,2% un tas varot kalpot kā labs indikators ekonomikas veselības stāvoklim. H. Danusēvičs nenoliedz, ka ieņēmumi pieauguši atsevišķai iedzīvotāju grupai – vairāk gan biznesa ļaudīm, kas iepērkas ekskluzīvos veikalos, taču kopumā situācija nav jūtami cerīgāka. «Protams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem audzis patēriņš ilgstoši lietojamām precēm arī palielinājusies ekskluzīvo un arī lietoto apģērbu tirdzniecība.

A/s Rautakesko uzņēmuma kopējais apgrozījuma kritums šī gada 1. pusgadā ir 34 %, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, bet tieši būvmateriālu tirdzniecība samazinājusies par 22 %, Db pavēstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns.

Viņš norādīja, ka lielāko iespaidu un kopējo uzņēmuma apgrozījuma kritumu atstājusi atteikšanās no vairumtirdzniecības, kas vēsturiski sastādīja ievērojamu Rautakesko apgrozījuma daļu.

P. Stupāns norāda, ka a/s Rautakesko kopš 2008. gada sākuma ir atlaiduši 25 % darbinieku. Darbinieku skaita samazinājums ir rezultāts biznesa optimizācijai. Liela loma tajā bijusi arī tam, ka ārpakalpojumu kompānijām nodoti apsardzes pakalpojumi un tagad arī loģistika.

Līdz šim nevienu K-rauta veikalu uzņēmums nav slēdzis.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Igaunijas būvniecības kompānija Irest Ehitus uzvarējusi 16,4 miljonus eiro vērtā konkursā par jauna tirdzniecības centra būvniecību Pēterburgā, vēsta BBN.

Irest Ehitus izbūvēs tirdzniecības centru Somijas uzņēmuma Kesko vajadzībām. Kesko tīklā ir aptuveni divi tūkstoši veikalu Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā.

Jaunā Kesko centra celtniecības darbi sāksies nākamā gada februārī.

Irest Ehitus pirms kāda laika pabeidza K-Rauta veikala celtniecību Maskavā. Būves izmaksas bija 15 miljoni eiro. Jaunais tirdzniecības centrs Pēterburgā būs sestā būve, ko Kesko cels uzņēmums Irest Ehitus.

90% Igaunijas celtniecības kompānijas uzņēmējdarbības notiek Krievijā.

Kesko grupa izveidota 1940. gadā. Kesko meitasuzņēmumu grupā ir Rautakesko, Ruokakesko, Keswell, VV-Auto, Konokesko, Maaraloukesko un Kaukomarkkinat. Latvijā Rautakesko pieder būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības veikalu tīkls K-Rauta.

Kopš augusta beigām iedzīvotāji mājokļos aktīvi ierīko jaunus radiatorus, un lielākais to pieprasījums ir daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem tuvākajos veikalos, informē veikalu tīkla K–Rauta pārstāve Ieva Zlaugotne.

«Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ņem vērā, ka radiatorus nepieciešams nomainīt līdz oktobra sākumam, kad sākas apkures sezona,» norāda Zlaugotne, piebilstot, ka pašreiz gan radiatoru tirdzniecībā, gan radiatoru ierīkošanas meistariem ir karstākais darba laiks.

Pieprasījums pēc radiatoriem un konkrētiem to izmēriem esot atkarīgs no veikala atrašanās vietas. Piemēram, K-Rauta veikalā Priedaines ielā, Rīgā iepērkoties tādu mikrorajonu kā Zolitūde, Imanta 119., 602., 104. sērijas, kā arī lietuviešu projekta māju iedzīvotāji.

K-Rauta veikalos aizvien pieprasīti esot Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Vasarā negaidīti bijis ievērojams pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem. Projekta lielo izmaksu un dažādu specifisku prasību dēļ aizvien maza interese esot par grīdā iebūvējamiem radiatoriem.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Būvmateriālu tirgotāja Depo DIY apgrozījums pērn pieaudzis par 9% līdz 80,55 milj. Ls, liecina Lursoft (Uzņēmumu reģistra) datu bāze.

Šāds darbības rezultāts tikai par 8,5 milj. Ls atpaliek no treknajā – 2008. gadā sasniegtā maksimuma – 89,07 milj. Ls. Uzņēmuma vadība atturas komentēt finanšu rezultātus, tomēr iepriekš Dienas biznesa izdevumam TOP 500 uzņēmuma investoru un īpašnieku – SIA BaltCap Management Latvia – pārstāvis, investīciju menedžeris Sandijs Āboliņš – Ābols atzina, ka 2010. gads nozarei kopumā noteikti nebūs labāks kā 2009. gads, un tirgus, visticamāk, turpinās samazināties, taču to nevarot attiecināt uz visiem tirgus spēlētājiem. Savukārt Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Artiņš pieļāva nozares apjomu kritumu pat par 20%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Aizvadītajā nedēļā būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājs Depo DIY un tā saistītie uzņēmumi, kam pieder Depo DIY daļas, reģistrējuši vairākas komercķīlas, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 55 milj. latu, liecina informācija Uzņēmumu reģistra dati.

Depo DIY mārketinga direktre Vineta Atvara Db.lv atklāja, ka uzņēmums paredz turpmāku attīstību, tomēr plašāku informāciju par attīstības plāniem nesniedza.

Pagājušajā nedēļā četru reģitrēto komercķīlu, katras ar prasījuma summu 7,906 milj. Ls, parādnieks ir SIA DMT Pluss, kas ir viena no Depo DIY īpašniekiem. Komercķīlu devēji ir Nīderlandē dibinātis uzņēmums Baltic Investment Fund III C.V, Islandes kompānija BYKO Lettland ehf un Džērsijā dibinātā kompānija Baltic Investment Fund III L.P., kas ir lielākie Depo DIY īpašnieki. Komercķīlu ņēmējs ir a/s SEB banka. Tāpat divas 2,108 milj. Ls apjomīgas komercķīlas a/s ABLV Bank devis iepriekš minētais BYKO Lettland ehf, savukārt šo ķīlu parādnieks ir ABLV Private Equity Fund 2010. Aizpagājušajā nedēļā SIA Depo DIY reģistrējis 18,8 milj. LS ķīlu.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un radio – samazinājums, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 2 % un kopumā jūlijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoma samazinājums pret jūniju ir novērojams katru gadu, jo vasaras mēnešos reklāmdevēji TV izvietojot mazāk reklāmas. Taču šogad vasarā samazinājums bijis vairākas reizes mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina par lielu TV piesātinājumu ar reklāmu tradicionālajos klusuma mēnešos. Tas nozīmējot, ka rudenī pieaugums pēc vasaras nebūs tik straujš kā agrāk. Jūlijā lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc reklāmas apjoma minūtēs bijuši: Henkel, Reckitt Benckiser, Procter & Gamble, Coca – Cola un Tele2. Reklamētākie zīmoli televīzijā bijuši : Danone, Zelta zivtiņa, Maxima, Aldaris un Gruzija.

Reklāmas apjomu palielināšanās esot katru rudens sezonu novērojama tendence un paredzams, ka liels reklāmas apjoms saglabāsies vēl arī novembrī, bet piedzīvos kritumu decembrī, prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Šī gada oktobrī presē, televīzijā un radio, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā, novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Televīzijā šī gada oktobrī raidīti 46,04 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn oktobrī. Kopumā pagājušajā mēnesī reģistrēts 121,3 tūkst. reklāmu, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter&Gamble, Henkel, LMT un Maxima, bet reklamētākie zīmoli televīzijā – Zelta Zivtiņa, Tele2, Maxima, Danone un Okarte.

AS RĪGAS SILTUMS siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.oktobra saglabāsies nemainīgi zems un būs 40,68 EUR/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs ir par 14% mazāks, nekā aizvadītā gada oktobrī, kad tas bija 47,18 EUR/MWh bez PVN.

Sagaidāms, ka novembrī un decembrī tas vēl samazināsies un būs 39,93 EUR/MWh bez PVN. Tādējādi tarifs šajos mēnešos jau būs par 15% mazāks, nekā iepriekšējā gadā.

Siltumenerģijas tarifs oktobrī, kā arī prognozes novembrim un decembrim noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” šī gada 10.oktobrī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” - par dabasgāzes tirdzniecības cenu oktobrim 156,52 EUR/tūkst.nm3 un prognozi novembrim un decembrim 149,40 EUR/tūkst.nm3.

Siltumenerģijas tarifs oktobrī Rīgā ir arī mazāks, salīdzinot ar siltumenerģijas tarifu Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 23% mazāks nekā Tallinā un par 24% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Viļņā.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.