«Ņemot vērā jau izskanējušos gadījumus, nevaram noliegt ēnu ekonomikas esamību ēdināšanas nozarē, taču, pēc mūsu aplēsēm, tā varētu būt ne lielāka par vidējo 25%,» DB stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
Asociācija šobrīd strādā pie priekšlikumu izstrādes, lai radītu speciālu un skaidri saprotamu nodokļu regulējumu, lai jaunie uzņēmēji zinātu, ar kādu nodokļu summu jārēķinās, iesaistoties ēdināšanas nozarē. «Mums ir pārliecība, ka, piemērojot samazināto Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, tiktu veicināta ēdināšanas uzņēmumu sektora iznākšana no pelēkās zonas, jo tur būt vienkārši vairs nebūtu nekāda izdevīguma,» skaidro S. Graikste.
DB jau rakstīja, ka ēdināšana ir viena no nozarēm, kas bieži tiek minēta saistībā ar dažādām nodokļu shēmām. Protams, nevar apgalvot, ka visi uzņēmumi, kam izveidojies nodokļu parāds, ir ļaunprātīgi. Uzņēmums var nokļūt finansiālās grūtības dažādu iemeslu dēļ.
Kā atzina nozarē strādājošie restorānu pārstāvji, PVN samazināšana ēdināšanas nozarei ļautu uzņēmējiem būt godīgākiem pret valsti. Tāpat viņi atzīst, iespējams, ka nozarei labs risinājums būtu ieviest samaksu par sēdvietu skaitu restorānā, jo tad varētu rēķināties ar konkrētām izmaksām.
Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā bija 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krities par 2,2% no IKP, liecina šogad pavasarī prezentētais Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējais Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījums.