Pasaulē

EK piekrīt CETA izskatīšanai dalībvalstu parlamentos

LETA, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) otrdien piekāpusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atteikusies no paātrinātās ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma apstiprināšanas procedūras, nododot to ratificēšanai nacionālajiem parlamentiem.

Sākotnējā vienošanās tika panākta jau 2013.gada oktobrī, un tolaik EK to nosauca par "vēsturisku sasniegumu transatlantiskajai ekonomikai" un par atspēriena punktu brīvās tirdzniecības līguma slēgšanai ar ASV.

Plānots, ka ES un Kanāda līgumu parakstīs oktobrī, kad tā galīgo tekstu būs apstiprinājušas abas puses. Sākotnēji EK uzstāja, ka līgums, kas pazīstams kā CETA, jāratificē tikai Eiropas Parlamentā, bet no dalībvalstu puses pietiek vienīgi ar apstiprinājumu ministru līmenī.

Ar šo nostāju dalībvalstu līderus EK prezidents Žans Klods Junkers iepazīstināja pagājušajā nedēļā.

Taču daudzu dalībvalstu valdības, saskaroties ar pieaugošu sabiedrības pretestību gan CETA, gan jo īpaši brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV (TTIP), paudušas viedokli, ka līgums jāapstiprina arī to nacionālajos parlamentos.

Lai slāpētu neapmierinātību EK otrdien piekrita ļaut par CETA izteikties arī dalībvalstu parlamentiem, taču joprojām uzstāja, ka tam jāsāk darboties, tiklīdz līgums būs akceptēts EP un ministru līmenī.

«Tagad mēs aicinām dalībvalstis, kas visas pieprasījušas šo līgumu, kas to uzņēmušas ar atzinību, arī parādīt vadības spējas, aizstāvot to savos parlamentos un pilsoņu priekšā,» norādīja ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, piebilstot, ka uz spēles likta ES uzticamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvijas uzņēmēji var baudīt CETA priekšrocības

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zvirbuļa tiesības pie vanagu galda

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkāpjoties no transatlantisko attiecību seriāla, der paklausīties, ar kādām domām aizokeāna vēju pieņemšanos spēkā sagaida mūsu lauksaimnieki

Brīvās tirdzniecības līgumus gan ar Ameriku, gan Kanādu Eiropai rokas parakstīt te niez, te neniez. Šajā procesā bieži tās ir Eiropas Savienības iekšējās problēmas un nesaskaņas, kas pa laikam iztecina tinti uz līgumu projektiem gan attiecībā uz Transatlantiskās tirdzniecības līguma un investīciju partnerības (TTIP), gan Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) parakstīšanu. Lielu daļu spekulāciju par abiem līgumiem rada necenšanās līgumu jēgu skaidrot saprotamā valodā. Turklāt augsne dažādu pieņēmumu plūdiem bijusi sevišķi pateicīga – gan Brexit zemestrīce britu salās, gan ASV prezidenta priekšvēlēšanu populisma orģijas. Sviesta rozīti šai saldi sāļajai kūkai uzlika beļģi, reģionu parlamentiem bloķējot CETA, tādējādi sasienot rokas Beļģijas valdībai tās centienos atbalstīt līguma parakstīšanu. CETA savā ziņā ir sētas vārtiņi, pa kuriem ienākot, būtu lielākas iespējas atdarīt arī TTIP smagnējās durvis. Ekonomisti gaida to mirkli, kamēr vides organizācijas šo durvju eņģu čīkstēšanu dzird ļaunākajos murgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalsta CETA ratificēšanu

Žanete Hāka, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

Līdz ar nolīguma ratificēšanu paredzami ieguvumi Latvijas ekonomikai, kā arī Latvijas un Kanādas divpusējām attiecībām, tostarp tirdzniecības jomā. Līgums ir arī ģeopolitisks ieguvums pašreizējo drošības izaicinājumu apstākļos, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, deputātus informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeima konceptuāli atbalsta CETA ratificēšanu

Žanete Hāka, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 9.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgo Ārlietu komisiju informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina uzņēmējus iepazīties ar CETA nolīgumu un biznesa iespējām Kanādā

Kārlis Mīlbergs, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00 Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizē semināru par CETA nolīgumu un biznesa iespējām Kanādā. Tajā Ārlietu ministrijas, LIAA un LTRK pārstāvji informēs par CETA nolīguma radītajām biznesa iespējām Latvijas uzņēmējiem, valsts atbalstu jauno tirgu apgūšanā, kā arī plānotajām tirdzniecības misijām.

Semināru atklās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru Eiropas Savienība līdz šim ir vienojusies. Tas nodrošina ne tikai tirgus pieeju 99% tarifu līniju, bet arī vienkāršos procedūras, paātrinās informācijas apriti, nodrošinās piekļuvi pakalpojumu sektoram un publiskajiem iepirkumiem. CETA dos iespējas Latvijas uzņēmējiem diversificēt eksporta tirgus. Latvijas tirdzniecības bilance ar Kanādu ir pozitīva, un 2016. gadā eksports divas reizes pārsniedza importu, informē Ārlietu Ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tirgus problēmu risinājumi ir pašā tirgū

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvajā tirgū notiek arī atbildīgas rīcībpolitikas aprite, tāpēc tirgu bremzēt ir bīstami un tuvredzīgi

Globalizācijas pretinieki ir atraduši peramo zēnu – brīvo tirgu, uz ko izgāzt dažādi motivēto vilšanos. Tāpēc ir arī protesti pret brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL), no kuriem CETA jeb ES līgums ar Kanādu gandrīz nenotika, bet ES-ASV līgums jeb TTIP acīmredzot ir «uzlikts uz ledus». Un viņpus Atlantijas elektorāta noskaņojuma dēļ abi prezidenta amata pretendenti ir atšķirīgā pakāpē, tomēr negatīvi noskaņoti pret pašreizējās administrācijas pavērsienu uz Āziju, kā iemiesojums ir BTL ar Klusā okeāna zemēm jeb TPP.

Šī situācija vismaz divu iemeslu dēļ ir paradoksāla. Pirmkārt, «antiglobālisti» uz saviem pasākumiem braukā kā tādi majakovski – pāri robežām ar paceltu galvu bez vīzām vai ar salīdzinoši elementārām ceļošanas procedūrām un ar lētajām aviosabiedrībām, kas ir globalizācijas tiešākais auglis. Viņi saziņā lieto Ķīnā ražotas Amerikas viedierīces ar Korejas, Vācijas un vēl sazin kādas izcelsmes sastāvdaļām un ģērbjas džinsās no Bangladešā austas Pakistānas kokvilnas, kas šūta Turcijā vai Brazīlijā. Par vidējā «antiglobālista» patēriņa paradumiem, lai cik apspēlēts arī nebūtu «antipatēriņš», jau vispār nerunāsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EP atbildīgā komiteja atbalsta CETA nolīgumu ar Kanādu

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) šodien gala balsojumā paudusi atbalstu Eiropas Savienības (ES)-Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumam (CETA), liecina EP sniegtā informācija.

Sagaidāms, ka balsošana EP plenārsēdē norisināsies februārī.

Politiķis Artis Pabriks (V), kurš ir galvenais EP ziņotājs par šo nolīgumu, iepriekš apliecināja, ka jāpanāk tā spēkā stāšanās, cik ātri vien iespējams, jo plašākas tirdzniecības iespējas veicinās ražošanas attīstību un darba vietu rašanos. Viņš uzsvēra, ka sarunas ir ilgušas septiņus gadus, kā rezultātā ir radīts modernākais, ambiciozākais un visaptverošākais starptautiskās tirdzniecības nolīgums. «Tam ir jāļauj darboties, lai būtu iespējams novērtēt, vai ir nepieciešami vēl kādi pilnveidojumi,» uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas uzņēmumi meklē ceļu uz Kanādu

Daiga Laukšteina, Didzis Meļķis, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi pirmie izrāda interesi par sadarbību ar Kanādu

To apliecina arī industriālo iekārtu ražotāja SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons, sakot, ka pagaidām vēl sadarbības ar Kanādu nav, bet to vēlētos. «Eiropas tirgus un ar to saistītās aktivitātes jau ir skaidras. Ar to turpināsim strādāt. Galvenais sadarbības partneris ir Anglija. Nākamais mēģinājums būs atrast jaunus klientus un pasūtītājus Kanādā. CETA dod tādas cerības,» spriež N. Jansons.

Interesi par iespējām ieiet Kanādas tirgū līdz šim ir izrādījuši 73 Latvijas uzņēmumi, publiskajā diskusijā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) - ieguvumi un iespējas sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) datiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Velga Balode klāsta, ka LIAA un Latvijas uzņēmumi vairākkārtīgi, bet pagaidām nesekmīgi ir mēģinājuši atrast kontaktus un uzsākt sadarbību ar Kanādas kapitāla lielajiem uzņēmumiem. Tomēr laika gaitā vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri strādā atsevišķu nišas produktu jomās, ir spējuši dibināt kontaktus, piemēram, SIA Aerodium Technologies (vēja tuneļu ražošana). Tā pārstāve Līga Gablika stāsta: «Aerodium uzņēmums ir dzimis Kanādā. Ar kanādiešiem sadarbojamies kopš 2005. gada, kad iegādājāmies pirmo vēja tuneļa tehnoloģiju. Redzot, ar kādiem apgriezieniem iekarojam tirgu un radām jaunas tehnoloģijas, 2009. gadā kanādiešu partneri piedāvāja mums pārņemt Aerodium uzņēmumu un kļūt par tā vienīgajiem īpašniekiem. Sadarbība ir bijusi veiksmīga. Kanādiešu partneri ir uz rezultātu orientēti, uzticami un pretimnākoši. 2009. gadā izveidojās arī pretējā virziena sadarbība. Proti, mēs citam partnerim pārdevām vēja tuneli, kas veiksmīgi darbojas arī šobrīd.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiroparlamentārieši atbalsta ES-Kanādas tirdzniecības nolīgumu

Lelde Petrāne, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstījis ES-Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA).

Tā mērķis - veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. Provizoriski šī būtiskā vienošanās stāsies spēkā 2017.gada aprīlī.

«CETA būs kā «bāka» nākamajiem tirdzniecības darījumiem visā pasaulē,» pēc balsojuma teica par CETA atbildīgais EP deputāts Artis Pabriks (EPP, Latvija).

Vienošanās atbalstīta ar 408 balsīm «par», 254 «pret» un 33 EP deputātiem atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu būt Eiropā pirmā tirdzniecības līguma ar Kanādu ratificētāja; tā lielākā praktiskā jēga solās būt augstajās tehnoloģijās

Kanādiešiem ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem, intervijā DB saka Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

Pēc bīstamās iestrēgšanas Valonijas parlamentā ES līmenī, CETA ratifikācija nu ir sākusi ne mazāk piņķerīgu ratifikācijas procesu. Kā uz to raugāties?

Optimistiski. Ratifikācija ES tiešām ir ļoti komplicēta – līgums ir jāapstiprina apmēram 40 nacionālajos un arī reģionālajos līmeņos. Iespaidīgi. Un nedaudz biedējoši. (Pasmejas.)

Ko kanādieši par to saka?

Kanādiešu attieksme ir ļoti pozitīva, jo mums ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Pirms daudziem gadiem sabiedrība bija drusku bažīga, kā tas būs – atrasties brīvas tirdzniecības attiecībās ar mūsu lielo Amerikas kaimiņu, jo mūsu ekonomika tomēr ir apmēram astoņas reizes mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: TTIP – unikāls tirdzniecības nolīgums?

Mārtiņš Kreitus, Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i., 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien pieņēmusi priekšlikumu izdot Eiropas Parlamenta un padomes regulu, kas 2022.-2024.gadam izveidotu pastiprinājumu Eiropas aizsardzības rūpniecībai, izmantojot kopīgu iepirkumu aktu (EDIRPA), liecina paziņojums EK interneta vietnē.

Maija kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamību pausts, ka EK pilda apņemšanos izveidot ES īstermiņa finansēšanas instrumentu, kas stiprinātu Eiropas militārās rūpniecības spējas, izmantojot vienotu ES dalībvalstu iepirkumu.

Atsaucoties uz Eiropadomes lūgumu, instruments tiecas apmierināt Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās pašas kritiskākās vajadzības pēc militārās rūpniecības ražojumiem. Komisija ierosinājusi 2022.-2024.gadā no ES budžeta piešķirt 500 miljonus eiro.

Paredzēts, ka šis instruments mudinās dalībvalstis solidāri iepirkt steidzami vajadzīgus militārās rūpniecības ražojumus un atvieglos visu dalībvalstu piekļuvi tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aizveroties vienam tirgum, Latvijas uzņēmumi ātri spējuši iekarot jaunus

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem, trešdien uzstājoties konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017. gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ ļaus saņemt ap 3,60 eiro, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, vienlaikus politiķe kā netaisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjomu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr joprojām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Eiropas budžets top pārāk lēni 

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka...

Politiķe skaidroja, ka līdz 2027.gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro Eiropas naudas. Pēc viņas paustā, no daudzgadu budžeta Latvija iegūs astoņus miljardus eiro, bet vēl virs diviem miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļošanas fonda "Next Generation EU" jeb "Nākamās paaudzes ES".

Eiroparlementāriete, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, norādīja, ka EP jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikācija dalībvalstu parlamentos.

ES līderi vienojušies ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu 

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu...

"Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās nonākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Vaidere, izsakot prognozi, ka "Nākamās paaudzes ES" varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka EP smagās sarunās ar dalībvalstīm ir izdevies izcīnīt papildu 16 miljardus eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, kas, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Politiķe atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta pieņemšana EP ir gaidītas ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā - ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību.

Viņa īpaši izcēla to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprūpei. Pēc deputātes paustā, nesen veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji patlaban kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tieši veselības aprūpi.

Vaidere norādīja, ka nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē pirmā veselības programma. Tā ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm.

Deputāte uzsvēra, ka EP jauno daudzgadu budžetu var pieņemt un tas stāsies spēkā jau no 2021.gada 1.janvāra, jo Ungārija un Polija pagājušonedēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu.

Jau rakstīts, ka iepriekš Ungārija un Polija bija uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Abas valstis iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu transporta ministru pirmdien pauduši viedokli, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums jau nākamgad atcelt sezonālo laika maiņu ir nereāls.

«Ja mēs gribam to izdarīt 2019.gadā, kā ierosinājusi Komisija, vairums dalībvalstu to neatbalstīs,» ministru neformālās tikšanās sākumā Grācā sacīja Austrijas transporta ministrs Norberts Hofers.

Viņš sacīja, ka Austrija ierosinājusi 2021.gadu pārmaiņu uzsākšanai un tas tika uztverts ar «plašu piekrišanu».

Arī ES transporta komisāre Violeta Bulca pavēstīja, ka dalībvalstīm nepieciešams vairāk laika pārmaiņu īstenošanai.

«Dalībvalstīm ir vajadzīgs vairāk laika galīgā lēmuma pieņemšanai,» norādīja Buca, paužot cerību, ka dalībvalstis spēs rast vienotu nostāju pirms transporta ministru sanāksmes decembra sākumā.

EK prezidents Žans Klods Junkers augustā paziņoja, ka EK ierosinās atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 21. septembra uzsākta Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tie uzņēmēji, kuri jau eksportē uz Kanādu, līguma priekšrocības varēs izjust jau šoruden.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Latvijai tirdzniecības līgumi būs gan ieguvums, gan zaudējums

Lelde Petrāne, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās COPA-COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā: Starptautiskie aspekti lauksaimniecībā, kur tika diskutēts par Eiropas Savienības un ārējiem tirdzniecības līgumiem līdz 2025.gadam.

Šobrīd Eiropas Savienība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kanādu (CETA), Vjetnamu un sarunu procesā ir līgums ar ASV (TTIP), Taizemi, Filipīnām, Indonēziju. Saistībā ar Kanādas un ASV līgumiem, tiek prognozēts papildus pieprasījums piena pārstrādes produktiem un cūkgaļai, līdz ar to arī cenu kāpums. Tomēr, pēc ekspertu atzinuma, ievērojams cenu samazinājums tiek prognozēts liellopu gaļai, tāpat risks ir arī putnu un aitu gaļai, augļiem un rapša sēklām.

E. Strazdiņa skaidro: «Kas attiecas uz situāciju Latvijā, diezgan smaga ietekme tiek paredzēta gaļas liellopu audzētājiem, savukārt piena lopkopībā ir pienācis laiks uzelpot, ar nosacījumu, ja piens kā izejviela netiek eksportēts, bet uz vietas tiek radīts produkts ar pievienoto vērtību. Noklausoties ekspertu kopsavilkumu par turpmāko situāciju lauksaimniecībā, un zinot, ka daudzi zemnieki piena krīzes laikā pārorientējās uz liellopu audzēšanu, kolēģis no Lietuvas piecēlās un lūdza Eiropas Komisijas pārstāvjus uzrakstīt oficiālu vēstuli zemniekiem Lietuvā ar ziņojumu: «Atvainojiet, tā nu ir sanācis, ka jums nav nākotnes, nav izdzīvošanas iespējas.»»

Komentāri

Pievienot komentāru