Nākamgad ekonomikas pieauguma temps varētu divkāršoties, prognozē ekonomisti.
Galvenais izaugsmes virzītājspēks otrajā ceturksnī joprojām bija mājsaimniecību patēriņš, un turpmāk izaugsme varētu būt straujāka, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības fondu finansējuma apgūšana uzņems apgriezienus.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par tālāko ekonomikas attīstību!
#1/5
Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs
Kā jau to varēja gaidīt, būtisks izaugsmi bremzējošs faktors šogad ir būvniecība, kas otrajā ceturksnī uzrāda kritumu par 19% un ir samazinājusi savu īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā. Ne pārāk labi klājies arī operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībās. Pirmajā gadījumā pie vainas ir stagnējošais nekustamo īpašumu tirgus ar būtisku kritumu nerezidentu aktivitātē, otrajā gadījumā lielākoties pie vainas tie paši nerezidenti, kuri būtiski samazinājuši savus noguldījumu apjomus Latvijas finanšu sektorā. Ja aizvadītā gada beigās nerezidenti Latvijas bankās turēja virs 12 miljardiem eiro, tad šobrīd šis skaitlis tikai nedaudz pārsniedz 10 miljardus.
Pozitīvi, ka par spīti vājajam ārējam pieprasījumam, ar vērā ņemamu pieaugumu turpina darboties apstrādes rūpniecība (+7,2%) un arī transporta un uzglabāšanas sektorā novērojams pieaugums (+3,1%), kas gan ir mazliet pretrunā ar Latvijas ostu un dzelzceļa uzrādītajiem rezultātiem. Acīmredzot, citās sfērās strādājošie uzņēmumi spēj kompensēt tranzīta kravu kritumu dzelzceļā un ostās.
Ja raugās no izlietojuma aspekta, tad Latvijas ekonomikas dzinējspēks joprojām ir privātais patēriņš. Jau otro ceturksni pēc kārtas strauji samazinās bruto kapitāla veidošana – ļoti vāji sokas ar ieguldījumiem ražošanā, mājokļos un citās būvēs, kā arī intelektuālajā īpašumā.
Joprojām daļu IKP izaugsmes potenciāla noēd negatīvā tirdzniecības bilance – preču un pakalpojumu eksports ir mazāks par importu un neto efekts ir samazinājums par 1,8 procentpunktiem IKP kopapjomā.
Arī turpmākajam pusgadam Nordea analītiķi paredz, ka Latvijas tautsaimniecība attīstīsies mēreni, spītējot šķēršļiem, ko globālā ekonomika ik pa laikam izvieto Latvijas attīstības ceļā. Šī gada Latvijas IKP izaugsmes prognozi Nordea samazina uz 2,2%.
#2/5
DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Papildinātie un precizētie IKP dati vienmēr ir bagātīga lasāmviela, šoreiz arī atskaite par kārtējo savdabīgo eksperimentu, kas ar mūsu ekonomiku ir veikts šogad (it kā eksperimentu jau nebūtu bijis gana).
Galvenā ziņa šodien - ir nedaudz paaugstināts vērtējums par IKP izmaiņām starp pirmo un otro ceturksni, no 0.4% līdz 0.6%. Taču vērtējums par izaugsmes tempu gada griezumā nav mainījies, tas bijis 2.1%. Vēl varētu piebilst, ka sezonāli izlīdzinātajos datos gada pieaugums bijis mazākais (+0.8%) kopš krīzes laikiem, bet šo starpību veidojošā darba dienu skaita atšķirība ir ļoti strīdīgas nozīmes faktors mūsdienu tehnoloģiju un darba ritma pasaulē.
Bija gaidīts, ka šogad ekonomikas pieaugumu virzīs galvenokārt privātais patēriņš, kompensējot eksporta vājumu. Realitāte izrādās diezgan atšķirīga un zināmā mērā patīkama. Patēriņš tiešām ir bijis diezgan spēcīgs, tai skaitā 2.ceturksnī audzis par 4.1% gada griezumā. Taču krietni labāk par gaidīto klājies eksportam.
Lielākā eksporta nozare, kas ir apstrādes rūpniecība, pirmajā pusgadā gada griezumā augusi par 4.1% (tai skaitā 2.ceturksnī par 7.2%). Tāpat pieaugums bijis lielākajā daļā eksportējošo pakalpojumu nozaru. Tirdzniecība pirmajā pusgadā augusi par 4.6%, no tās mūsu valstī vairāk nekā pusi veido vairumtirdzniecība, kas ir lielā mērā uz eksportu orientēta. Transports pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu audzis par 2.3%, sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana par 6.8%, informācija un sakari par 6.3%, komercpakalpojumi par 3.9%, māksla, atpūta un izklaide par 5.1%. Tikai finanšu pakalpojumi pārdzīvojuši lejupslīdi, par 4.7%.
Tā saucamais neto eksports jeb starpība starp eksporta un importa izmaiņām ir atstājis negatīvu ietekmi uz IKP pieaugumu. Taču, par laimi, dabā nav tādas parādības kā neto eksports, tas ir veids, kā, vienkāršoti sakot, savilkt kopā galus ekonomikas lielajā bildē. Tas liktu kritiskāk vērtēt eksporta sniegumu tad, ja importa pieaugumu būtu radījis augošs pieprasījums no eksporta nozarēm. Taču šogad drīzāk ir augušas eksporta nozares ar salīdzinoši zemu importēto izmaksu daļu. Pieaugošais importa apjoms galvenokārt skaidrojams ar strauju krājumu palielināšanu, kas acīmredzot atspoguļo uzņēmumu gatavošanos darbības aktivizēšanai nākotnē. Vēl viens iespējams izskaidrojums šādam krājumu pieaugumam ir nepabeigti ceļu būves projekti. Statistiķi vēsta, ka ceļu būvniecība 2.ceturksnī bijusi par 33% mazāka nekā pirms gada, kam būtu grūti noticēt šoferiem, kuri daudz laika pavadījuši pie luksoforiem remontētajos ceļu posmos. Acīmredzot šajā laikā paveiktais atskaišu annālēs parādīsies gada 2.pusē. Nav izslēgts, ka tad celtniecībā redzēsim pozitīvus gada pieauguma datus, tieši infrastruktūras darbu lielā īpatsvara dēļ. Vēl var piebilst, ka 2.ceturksnī Latvija ir reālā izteiksmē importējusi pa 6.7% vairāk, bet cenu kritums ļāvis par to samaksāt par 2.7% mazāk. Cenu kritums bijis arī eksportam, bet ne tik izteikts.
IKP izaugsme šogad līdz šim bijusi vien apmēram puse no tā, kas būtu sasniegts, ja ES fondu nauda plūstu vienmērīgi. Ekonomistiem parasti nav iespēja veikt tādus eksperimentus kā dabas zinātnēs, kur var krasi mainīt vienu faktoru un paskatīties, kas notiks. Šis gads Latvijas tautsaimniecībā ir ekonomista sapnis un murgs vienlaikus. ES fondu naudas krāna daļēja aizgriešana likusi ieguldījumiem pamatlīdzekļos samazināties par 21%. Par spīti šim eksperimentam, izaugsme ir turpinājusies, tā joprojām ir straujākā Baltijā, piebilstot, ka arī mūsu kaimiņvalstīm līdzīgs eksperiments nav pilnīgi gājis secen.
Nākamgad mēs noteikti redzēsim pavisam citu, šī gada 1.pusei drīzāk pretēju dinamiku investīcijās un celtniecībā. Labas, kaut ne garantētas iespējas straujāk augt ir eksportam. Ļoti ticams ir arī straujāks mājsaimniecību patēriņa kāpums, jo īpaši tad, ja izrādīsies, ka daļa no straujā noguldījumu pieauguma nesenā pagātnē saistīta ra pirmo iemaksu veidošanu hipotekāro kredītu ņemšanai. Šo procesu ietekme ekonomikas makro augstumos saplūdīs, veidojot atgriezenisku saiti starp noskaņojuma izmaiņām un patēriņu, investīcijām. Visbeidzot, viena otru sildīs arī Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Lietuva. Diemžēl Igaunijā iespēju dzīvei iet uz augšu tāpēc, ka tā ir gājusi uz augšu nesenā pagātnē, jau ir daudz mazāk, tās akmeņainajos krastos ekonomikas cikla saldākā fāze jau ir lielā mērā izbaudīta. Taču Latvijai šajā ziņā viss vēl priekšā. Būs interesanti!
DNB bankas prognoze par IKP pieaugumu šogad ir nesen pazemināta no 2.5% līdz 2.3% un šodienas dati pilnībā atbilst šim scenārijam. Prognoze par pieaugumu nākamgad ir 3.5%, taču, ievērojot iepriekš teikto, nebūs ne mazākajā mērā pārsteidzoši, ja nākamgad ekonomikas pieauguma temps divkāršosies. Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Pārskatītie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir bijusi mazliet straujāka, nekā ziņots iepriekš. Proti, IKP ceturkšņa laikā ir pieaudzis par 0.6% (sezonāli izlīdzināts). IKP izaugsmes novērtējums otrajam ceturksnim gada griezumā nav mainīts, un tas ir 2.1% (sezonāli neizlīdzināts), kas sakrīt ar pirmā ceturkšņa pieauguma tempu. Pirmajā pusgadā kopumā IKP izaugsme gada griezumā ir palēninājusies līdz 2.1% (2.4% 2015. gada pirmajā pusgadā).
Galvenais izaugsmes virzītājspēks otrajā ceturksnī joprojām bija mājsaimniecību patēriņš, kas gada griezumā ir pieaudzis straujāk nekā pirmajā ceturksnī. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka algas ir turpinājušas augt, bet patēriņa cenas vidēji ir nedaudz samazinājušās. Mājsaimniecību patēriņš šogad ir audzis straujāk nekā mazumtirdzniecības apgrozījums, kas varētu būt apliecinājums tam, ka mājsaimniecības pērk aizvien vairāk pakalpojumus. Uz to norāda arī diezgan noturīgais izmitināšanas un ēdināšanas nozares pievienotās vērtības pieaugums.
Investīcijas šī gada pirmajā pusē ir dziļos mīnusos. Otrā ceturkšņa dati iezīmē vēl lielāku kritumu. Investīciju vārgums lielā mērā ir pašu radīts, un to izskaidro lēnāka ES fondu naudas aprite šajā gadā. Tas, savukārt, ir galvenais iemesls krīzei būvniecībā, ko uzrāda gan pirmā, gan otrā ceturkšņa dati. Apstrādes rūpniecībai otrajā ceturksnī kopumā ir klājies ļoti labi. Īpaši var izcelt kokapstrādes rūpniecību, kurā strauji auguši izlaides apjomi. Otrajā ceturksnī koka un tā izstrādājumu eksports uz Apvienoto Karalisti pieauga pat par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī kopumā preču un pakalpojumu eksports pēc neizteiksmīga gada sākuma otrajā ceturksnī atkal uzrādīja labus pieauguma tempus. Pagaidām datos vēl neatspoguļojas Brexit referenduma un sterliņu mārciņas vērtības kritums, bet tas varētu nedaudz piebremzēt eksportu nākamajos mēnešos.
Lai gan faktiskais IKP ir būtiski zemāks par valdības prognozēto, nodokļi tiek iekasēti atbilstoši plānam. 2015. gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi sasniedza aptuveni 30% no IKP gada griezumā, bet šī gada pirmajā pusē tie bija 31% no IKP. Budžetā situācija saglabājas stabila.
Sagaidāms, ka gada otrajā pusē ES fondu naudas aprite pamazām paātrināsies un investīcijas sāks atgūties. Tomēr tas nespēs atsvērt vājumu gada sākumā, tāpēc IKP kāpuma prognozi šim gadam esam samazinājuši un sagaidām, ka izaugsme būs ap 2%.
#3/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Latvijas apstrādes rūpniecības labais sniegums ir ļāvis saglabāt lēnu, bet stabilu ekonomikas izaugsmi arī otrajā ceturksnī un IKP šajā periodā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni ir audzis par 2,1%, liecina CSP sniegtā informācija. Kopumā ekonomikas attīstība otrajā ceturksnī nekādus pārsteigumus nav radījusi, izaugsme saglabājusies iepriekšējā līmenī un izskatās, ka līdz gada beigām būtiskas izmaiņas ekonomikā nav gaidāmas.
Tomēr, ņemot vērā problēmas transporta nozarē, kritumu būvniecībā un vājāku iekšējā pieprasījuma pieaugumu šogad, šāda izaugsme drīzāk būtu jāvērtē pozitīvi, jo, lai arī nedaudz pārsteidzoši, joprojām esam straujāk augšā ekonomika Baltijā. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka izaugsme visā Baltijas reģionā ir salīdzinoši zema un Igaunijā tā ir pat stipri zem ES vidējā, taču nākošajos gados izaugsmei ir potenciāls kļūt straujākai.
Ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī visvairāk kavēja ES fondu lēnā apguve, kā rezultātā būvniecībā otrajā ceturksnī sarukusi par 19% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tā rezultāta investīcijas ekonomikā otrajā ceturksnī samazinājušās par 26,2%, apliecinot lielo ES fondu nozīmi kopējās investīcijās un ekonomikas izaugsmei kopumā. Bez šī krituma būvniecībā izaugsme šobrīd būtu virs 3%.
Taču, bez būvniecības ekonomiku šobrīd bremzē arī apgrozījuma kritums ostās un dzelzceļā, lai gan transporta nozare kopumā otrajā ceturksnī augusi par 3,1%, kā arī pieprasījuma samazinājums Krievijā un problēmas piena nozarē. Neskatoties uz to, privātais patēriņš turpina palielināties un tirdzniecības nozare šajā periodā augusi par 5,6%. Tomēr tas noticis uz vairumtirdzniecības (+8%) un jaunu auto tirdzniecības rēķina, jo jūlijā mazumtirdzniecības pieaugums noslīdējis līdz 1,3%, kas ir saistīts ar lēnāku darba samaksas kāpumu un nodarbinātības kritumu būvniecībā.
No pozitīvajiem faktoriem var atzīmēt apstrādes rūpniecību, kuras izlaide otrajā ceturksnī augusi par vairāk nekā 7% un priecē, ka pēdējos mēnešos izaugsmes rādītāji uzlabojušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Šis pieaugums faktiski kompensējis kritumu būvniecībā. Tāpat pie pozitīvajiem faktoriem šogad var minēt arī tūrisma nozari, kurā otrajā ceturksnī fiksēts 6,4% pieaugums, taču vienlaikus izaugsmes dati finanšu nozarē rada vairāk jautājumus nekā atbildes. No viens puses nozares izlaide salīdzināmās cenās kritusies par 4,1%, taču vienlaikus faktiskajās cenās augusi par 46%. Tomēr finanšu nozares izlaidi bieži novērtēt ir ļoti grūti, tādēļ, visticamāk, realitāti nozarē neatspoguļo neviens no šiem skaitļiem.
Pašreizējās ekonomikas tendences liek domāt, ka arī gada otrajā pusē izaugsme varētu saglabāties līdzšinējā līmenī un gadā kopumā tā būs aptuveni 2%. Pie pozitīvajiem faktoriem var minēt to, ka Lielbritānijas referenduma rezultāts pagaidām šķiet skāris tikai pašas Lielbritānijas ekonomiku, jo ekonomikas noskaņojuma rādītāju citās ES valstīs un arī Baltijā pēdējos divos mēnešos faktiski nav mainījušies. Tomēr zināmu risku izaugsmei gada nogalē rada graudu raža, kas vismaz kvalitātes ziņā šogad nebūs tik laba kā pērn un līdz ar to rudens mēnešos negatīvi ietekmēs eksporta rādītājus.
Tomēr, ja nenotiek kādi jauni ārējie satricinājumi, turpmākajos divos gados izaugsme kļūs straujāka. To veicinās gan ES fondu straujāka apguve, gan kreditēšanas pieaugums. Šogad pirmo reizi kopš krīzes sācis augt rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms un mājsaimniecībām ievērojami palielinājies no jauna izsniegto kredītu apjoms, savukārt to depozītu apmērs jau pārsniedz kredītsaistības. Vienlaikus gan negatīvas tendences varētu turpināties transporta nozarē, kur vismaz attiecībā uz oglēm drīzāk gaidāms tālāks kravu kritums, jo Eiropā turpinās pāreja uz zaļākiem enerģijas avotiem. Tomēr kopumā joprojām esmu attiecībā uz nākamo gadu un saglabāju savu iepriekš pausto prognozi, ka izaugsme varētu sasniegt 3,7%.
#4/5
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Precizētie IKP dati liecina, ka šā gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts ceturkšņa laikā palielinājās par 0.6%, bet, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieaugums bija 2.1%. Nozīmīgs pievienotās vērtības kāpums bija rūpniecībā (+7.2%) un tirdzniecībā (+5.6%). Tikmēr nozīmīgs apjomu kritums turpinājās būvniecības nozarē (-19%). Pievienotā vērtība saruka arī operācijās ar nekustamo īpašumu (-3.6%) un finanšu un apdrošināšanas (-4.1%) nozarēs. Šīs nozares veido 23.4% no kopējās pievienotās vērtības, kas atstāj nozīmīgu negatīvu ietekmi uz izaugsmi.
Ierasti, ka galvenais izaugsmes dzinējspēks turpina būt patēriņš. 2016. gada 2. ceturksnī privātais patēriņš pieauga par 4%, bet valdības patēriņš noturējās iepriekšējā gada līmenī. Taču dramatiska aina valda investīcijās, kas sarūk jau otro ceturksni pēc kārtas, 2. ceturksnī samazinoties par 26%. Pozitīva aina valda eksportā, kas 2. ceturksnī palielinājās par 4 %. Tomēr imports ir audzis straujāk – par 7%, kas atstāj negatīvu ietekmi uz IKP.
Attīstības temps gada pirmajā pusē ir bijis slābans, taču tajā pašā laikā arī ne negaidīts. Ārējie faktori joprojām ir ne īpaši labvēlīgi ārējās tirdzniecības izaugsmei, un tuvākajā laikā tādi tie saglabāsies. Pārliecības trūkums ir jūtams patēriņa attīstībā, kam ir visi nosacījumi pieaugt straujāk. Taču tuvākajā laikā iedzīvotāju noskaņojumā turpinās valdīt piesardzība. ES fondu apgūšanas kavēšanās ir kritiskākais faktors, kas šogad strauji nobremzējis būvniecību nozari un investīcijas, bet turpmākajos gados draud veidot spiedienu uz izmaksām un riskus neefektīvam resursu izlietojumam.
Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt arī tranzīta nozarē, bet demogrāfija daudzām nozarēm jau iezīmē nopietnus izaicinājumus, piemēram, izglītībā. Gada otrajā pusē lēnīgais kāpums varētu nedaudz nostiprināties. Rudenī jaunu viļņošanos var nest ASV prezidenta vēlēšanas. Šā gada izaugsmes prognoze ir pazemināta līdz 2.4%. Nākamgad izaugsme, ieplūstot ES fondiem, aktivizējoties kreditēšanai, kļūs straujāka un sasniegs 3.5%. Taču tas būs vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija un var atnest negaidītus pavērsienus.
#5/5
Finanšu ministrija
Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos ir bijis spēcīgi augošais privātais patēriņš, kamēr investīcijas pamatkapitālā dažādu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē piedzīvojušas lejupslīdi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,6%, kas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem un liecina, ka Latvijas ekonomika pamazām uzņem tempus.
Pozitīvi ir vērtējams preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums, kas ir atgriezies pozitīvajā teritorijā, pieaugot par 3,8% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni. Tas liecina par to, ka Latvijas eksportētāji veiksmīgi tiek galā ar sarežģīto ārējo situāciju tranzītā un joprojām lēno izaugsmi galvenajā Latvijas eksporta tirgū – eirozonā, un spēj kāpināt eksportu par spīti eksporta cenu samazinājumam.
Ekonomiku turpina balstīt arī privātais patēriņš, kas jau ilgstoši ir uzrādījis stabilu pieaugumu, un šī gada otrais ceturksnis nav bijis izņēmums. Privātā patēriņa gada pieaugums sasniedza 4,1%, palielinoties no 3,7% šī gada pirmajā ceturksnī. Lai gan statistikas dati par otro ceturksni parāda algu kāpuma samazināšanos gada griezumā, kopējā situācija darba tirgū joprojām ir patēriņu veicinoša, turpinot samazināties gan bezdarba līmenim, gan nedaudz palielinoties nodarbinātībai.
Līdz ar eksportu un iekšzemes patēriņu vērojama izaugsmes paātrināšanās arī saistītajās nozarēs. Apstrādes rūpniecības izaugsme šā gada otrajā ceturksnī ir uzrādījusi 7,2% gada pieaugumu pretstatā zemajam 0,5% pieaugumam pirmajā ceturksnī. Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsmi uzrādīja gandrīz visas, tai skaitā arī īpatsvara ziņā lielākās apakšnozares – kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kurām ir liels arī eksporta īpatsvars. Arī transporta nozare par spīti kravu apgrozījuma pastāvīgam kritumam Latvijas ostās un dzelzceļā uzrādīja 3,1 % gada pieaugumu, pateicoties pieaugumam pasažieru un kravu autopārvadājumos, kā arī ar šo nozari saistītās palīgdarbībās. Savukārt tirdzniecības nozare kāpināja gada pieaugumu no 3,5% pirmajā ceturksnī līdz 5,6% otrajā ceturksnī pārsvarā uz nepārtikas preču rēķina, kas liecina pa spēcīgu iekšzemes patēriņu.
Šobrīd Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi kavē investīciju trūkums. Investīciju kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 26,2% gada griezumā. Tādu investīciju samazinājumu izskaidro vairāki faktori, starp tiem arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apgūšanas kavēšanās, kas, sākoties jaunajam plānošanas periodam, lielā mērā noteica arī būvniecības nozares kritumu par 19% gada griezumā (tajā skaitā inženierbūvēs par 34%). Iespējams, ka ārējie ekonomiskie un politiskie riski negatīvi iespaido investoru noskaņojumu. No maksājumu bilances datiem par pirmo ceturksni redzams nozīmīgs reinvestētās peļņas samazinājumu, kas nozīmē, ka ārvalstu investori nesteidzas peļņu ieguldīt Latvijas ekonomikā. Jāsaka, ka Latvija nav vienīgā ES valsts, kur ir vērojams investīciju samazinājums šajā gadā, arī mūsu kaimiņos ir vērojams kritums investīcijās.
Kopumā šī gada pirmā pusgada IKP izaugsmes dati apstiprina to, ka lēnāka izaugsme nekā iepriekšējā gada otrajā pusgadā, ir saistīta ar vienreizējiem faktoriem, tādiem kā ES fondu apguves kavēšanās un problēmām atsevišķās nozarēs, un nevis ar vājo pieprasījumu. Latvijas kopējais ekonomikas sentimenta indekss pēdējos mēnešos ir stabili uzlabojies. Īpaši jāatzīmē, ka arī būvniecības konjunktūras indekss jūlijā jau sācis palielināties, ļaujot cerēt, ka situācija šajā nozarē vairs nepasliktināsies.
Līdz ar to tuvākajā nākotnē varam sagaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi, kad, atjaunojoties ES fondu plūsmai, investīciju un būvniecības aktivitāte palielināsies, kā arī turpināsies ārējās ekonomiskās vides uzlabošanās. Pagaidām Brexit ietekme uz ES un Latvijas ekonomiku ir nenozīmīga. Latvijai būtiskāka varētu būt ekonomiskās situācijas potenciālā uzlabošanās Krievijā, pieaugot naftas cenām un paaugstinoties rubļa pirktspējai. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ārējie riski joprojām saglabājas augsti un ir saistīti gan ar nestabilo ģeopolitisko situāciju reģionā, gan lēno izaugsmi eirozonā.