Mazumtirdzniecībai maijā bijis straujākais pieaugums šogad, norāda eksperti.
Pēc gandrīz pusgada pārtraukuma maijā atkal ievērojami palielinājies degvielas tirdzniecības apjoms, kas, kopā ar nelielu kāpumu pārtikas tirdzniecībā, kas ir ļāvis sasniegt šogad straujāko pieaugumu mazumtirdzniecībā kopumā, uzsver analītiķi.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc gandrīz pusgada pārtraukuma maijā atkal ievērojami palielinājies degvielas tirdzniecības apjoms, kas, kopā ar nelielu kāpumu pārtikas tirdzniecībā, ir ļāvis sasniegt šogad straujāko pieaugumu mazumtirdzniecībā kopumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mazumtirdzniecības apjoms maijā palielinājās par 3,5%, kas ir gandrīz divreiz straujāks pieaugums nekā gada pirmajos četros mēnešos kopumā, kad mazumtirdzniecības apgrozījums auga vidēji par 1,9%.
Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāju patēriņu turpina raksturot zināma piesardzība un arī šogad darba samaksas kāpums, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 5,3%, ievērojami apsteidz patēriņa pieaugumu. Daļēji tas, iespējams, skaidrojams ar ēnu ekonomikas mazināšanos, kā rezultātā rīcībā esošie ienākumu neaug tik strauji kā oficiālā darba samaksa, taču būtiska loma ir arī iedzīvotāju uzkrājumu pieaugumam. Šī gada sākumā pirmo reizi kopš 2004. gada Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās ir pārsniedzis mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomu un Latvijā mājsaimniecības joprojām atrodas parādu samazināšanas procesā. Igaunijā un Lietuvā šis process jau faktiski ir beidzies un šobrīd mazumtirdzniecības pieaugums tur pārsniedz 5%, līdz ar to Latvijā joprojām ir zināma rezerve straujākam patēriņa pieaugumam.
No preču grupām maijā visstraujākais pieaugums fiksēts degvielas tirdzniecībā (+9,5% pret iepriekšējo gadu), taču negaidīti pasliktinājusies nepārtikas preču tirdzniecība. Pērn un šī gada pirmajos četros mēnešos dažādu nepārtikas preču tirdzniecība nodrošināja kopējo mazumtirdzniecības pieaugumu, taču salīdzinājumā ar pērno gadu maijā šo preču palielinājās par 1,4%. Salīdzinājumam pēdējā pusotra gada laikā nepārtikas preču pieaugums bija vidēji 6,2%. Iepriekš strauju nepārtikas preču tirdzniecības pieaugumu pamatā nodrošināja dažāda veida elektropreču, datoru un telefonu tirdzniecība, taču maijā šo preču tirdzniecībā fiksēts pat neliels samazinājums. Jāatzīmē ka šo preču tirdzniecības dati ir ļoti svārstīgi, tādēļ iespējams šis kritums ir kāda vienreizēja svārstība, nevis tendences maiņa.
Citās preču grupās būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nav vērojama un straujākie pieaugumi maijā fiksēti interneta veikalos (+17,1%), kā arī sporta preču (+13,2%) un apģērbu (+10,8%) tirdzniecībā.
#2/5
Ekonomikas ministrija
Mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi Latvijā kļūst straujāki un2016. gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 4,1% lielāks nekā pirms gada.
Līdzīgi kā iepriekš, dinamiskāk attīstījās nepārtikas preču mazum-tirdzniecība. Maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (veido gandrīz 60% no kopējās mazum-tirdzniecības) bija par 4,5% augstāki nekā pirms gada un nodrošināja lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā. Iedzīvotāji biežāk pirka apģērbu un apavus, biežāk iepirkās internetā vai pa pastu, kā arī lietotu preču veikalos. Pieauga arī medikamentu iegādes apjomi. Cilvēki retāk nekā pirms gada izmantoja iepirkšanās iespējas stendos un tirgos, retāk pirka dažādus metālizstrādājumus, kā arī IKT iekārtas un mājsaimniecības elektropreces.
Liela ietekme mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā maijā bija auto degvielas tirdzniecībai. Pēc samazinājuma šā gada 1. ceturksnī, auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi atsāka pieaugt aprīlī un maijā pieauguma temps bija vēl straujāks. Degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par 11,9% lielāki nekā iepriekšējā gada maijā. Maijā autodegvielas mazumtirdzniecības apjomi nodrošināja gandrīz pusi no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma.
Pēc mērena kāpuma gada sākumā, aprīlī nedaudz saruka pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums, savukārt maijā tas atkal nedaudz pieauga un bija par 0,2% lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un nodarbinātībai, mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi pieaugs arī turpmāk. Arī konfidences rādītāji mazumtirdzniecībā 2016. gadā ir pieauguši gandrīz uz pusi, salīdzinot ar 2015. gadu. Ņemot vērā, ka šogad darba samaksa aug lēnāk nekā pērn un arī nodarbinātības pieaugums ir mērens, tad visticamāk kopumā šogad mazumtirdzniecības apjomi pieaugs nedaudz lēnāk nekā 2015. gadā, kad tie pieauga par 5,5 procentiem.
#3/5
Finanšu ministrija
Jaunākie dati par mazumtirdzniecību liecina, ka nozares izaugsme kļūst spēcīgāka, šā gada maijā salīdzinājumā ar pērnā gada maiju apgrozījumam pieaugot par 3,4%. Šis ir spēcīgākais apgrozījuma pieauguma temps 2016. gada laikā, ko nodrošināja degvielas tirdzniecības apjomu kāpums.
Auto degvielas apgrozījuma pieaugums šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, veidoja 9,5%. Ja 2016. gada pirmo četru mēnešu laikā kopējais degvielas apgrozījums samazinājās par 5%, tad maijā reģistrētais tirdzniecības kāpums jau ir līdzvērtīgs pērnā gada vidējam degvielas tirdzniecības kāpumam.
Degvielas tirdzniecības apjomu pieaugums šā gada maijā ir veicinājis kopējo nepārtikas preču apgrozījumu, un tā izaugsme gada griezumā sasniedza 3,9%. Starp citām lielajām nepārtikas preču grupām mazumtirdzniecības pieaugumi maijā fiksēti arī farmaceitisko un medicīnisko piederumu tirdzniecībā (+8%), apģērbu un apavu tirdzniecībā (+11,1%), kā arī mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (+20,3%). Popularitāti aizvien turpina gūt tirdzniecība pa pastu un interneta veikalos, kur maijā gada izteiksmē apgrozījums palielinājās par 19%.
Šā gada maijā, salīdzinot ar mazumtirdzniecības apjomu gadu iepriekš, apgrozījums samazinājās tādās nepārtikas preču grupās kā būvmateriāli (metālizstrādājumi, krāsas un stikls) – par 6,2%, mājsaimniecības piederumi – par 7,5%, kā arī mājsaimniecības elektropreces – par 10,7%. Savukārt pārtikas produktu tirdzniecība 2016. gada maijā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Latvijas mazumtirgotāju sentimenta indekss, kas atspoguļo tirdzniecības sektora pārstāvju noskaņojumu par situāciju un perspektīvām nozarē šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies. Tajā pašā laikā tas ir augstāks par gada sākumā uzrādīto indeksa vērtību, kā arī būtiski pārsniedz vidējo indeksa līmeni, kas tika uzrādīts pagājušajā gadā, kad bija vērojama spēcīga mazumtirdzniecības izaugsme. Turklāt mazumtirgotāji šogad salīdzinājumā ar 2015. gadu ir optimistiskāk noskaņoti attiecībā uz sagaidāmo pasūtījumu apjomu īstermiņā (nākamajiem trim mēnešiem). Tāpat mazumtirgotāji tuvākajos trīs mēnešos sagaida arī cenu kāpumu, kas varētu signalizēt par potenciālu inflācijas spēcināšanos gada otrajā pusē, kas atbilst Finanšu ministrijas iepriekš prognozētajam.
Savukārt patērētāju sentimenta indekss šā gada jūnijā saglabājies aptuveni 2016. gada pirmā pusgada vidējā līmenī. Jaunākie patērētāju aptauju rezultāti liecina, ka ir pieaudzis to respondentu skaits, kas uzskata, ka, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, pašreiz ir piemērots brīdis, lai veiktu lielus pirkumus, piemēram, mēbeles, elektriskās un elektroniskās iekārtas un tamlīdzīgi. Tāpat ir uzlabojies novērtējums jautājumā par to, vai, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, patērētāji paši veiks lielus pirkumus nākamā gada laikā. Turklāt šomēnes ir strauji uzlabojies novērtējums par mājsaimniecību vispārējo finansiālo situāciju, tas ir, iedzīvotāji atzīmē, ka viņiem pietiek līdzekļu gan tūlītējam patēriņam, gan to novirzīšanai uzkrājumiem.
Šie rezultāti iezīmē pozitīvu privātā patēriņa attīstības dinamiku šim gadam, apliecinot, ka arī šogad iekšējais pieprasījums nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi.
#4/5
DNB ekonomists Pēteris Strautiņš
Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis gan pret iepriekšējo mēnesi (par 0.9%), gan iepriekšējo maiju. Gada griezumā pieaugums ir 3.4%, kas ir vairāk par šī gada pirmo piecu mēnešu vidējo tempu (2.2%). Te liels nopelns ir bijis degvielas tirdzniecībai, kas pret iepriekšējo mēnesi auga par 6.0%, bet pret iepriekšējo maiju par 9.5%. Lieliskie laika apstākļi maijā acīmredzot pamudināja cilvēkus ceļot. Par 0.6% mēneša laikā auga arī pārtikas tirdzniecība. Nepārtikas preču tirdzniecība, atskaitot degvielu, pret aprīli samazinājās par 1.6%, tomēr gada laikā auga par 1.3%. Vēl vairāk laika tik jaukā pavasarī tērēt ne pirmās nepieciešamības preču pirkšanai būtu neprāts, bez šaubām. Maijā krasi sarukusi būvmateriālu, elektropreču un mēbeļu pārdošana, vairākās pozīcijās par apmēram desmito daļu gan mēneša, gan gada griezumā. Tātad mājokļu iekārtošana patērētājiem nav bijusi prioritāte.
Mazumtirdzniecības kāpums ir ļoti svarīgs brīdī, kad eksporta nozares turpina darboties nelabvēlīgos apstākļos. Patēriņš pats par sevi nevar balstīt Latvijas ekonomiku mūžīgi, bet šobrīd rezerve vēl ir, kā rāda joprojām sarūkošie mājsaimniecību parādi un strauji augošie uzkrājumi.
Šī mēneša galvenā ziņa par pasaules ekonomiku, kas netieši ietekmēs arī patēriņa dinamiku Latvijā, ir Lielbritānijas vēlētāju balsojums par aiziešanu no ES.
Arī mūsu valstī ir jūtams satraukums par Brexit ekonomisko ietekmi, kas nav gluži bez pamata. Nevar izslēgt, ka tā būs liela, bet izpaudīsies pakāpeniski un caur garu cēloņsakarību ķēdi. Liela ietekme noteikti neizpaudīsies tieši — caur Latvijas eksportu uz Lielbritāniju. Mārciņas kurss pret eiro ir samazinājies, bet tikai līdz punktam, kur tas bija 2014.gada sākumā. Šobrīd par mārciņu var nopirkt 1.20 eiro, bet 2009.gada sākumā bija brīdis, kad kurss bija tikai pieci eiro centi virs paritātes līmeņa. Mārciņa ir 30 gadu laikā zemākajā punktā pret dolāru, bet kurss pret eiro ir, tā teikt, nekas īpašs. Noteikti nav sagaidāms, ka tirdzniecībā starp ES un šo valsti tiks ieviestas muitas barjeras, kas teorētiski var notikt, ātrākais, pēc izstāšanās sarunu beigām, kas nepienāks drīzāk kā 2018.gada izskaņā vai pat krietni vēlāk. Pat, ja šādas barjeras ieviestu, arī tā nebūtu liela nelaime — lielākā daļa no eksporta uz Lielbritāniju ir nediversificēti koksnes produkti, kas pats par sevi nav apsveicams fakts, taču arī nozīmē, ka šos produktus ar ne pārāk lielu piepūli var pārdot citur, to cena ir globāla, nevis lokāla. Tā kā importa aizstāšanas iespēju šajā ziņā britiem nav, viņiem šis produkts vienalga būs jāpērk no pārējās pasaules un Latvija ir konkurētspējīgs ražotājs. Brexit var samazināt dzīvojamo māju būvniecību Lielbritānijā, bet tikmēr tā turpina atkopties ASV, un pasaules kopējo pieprasījumu pēc koksnes celtniecības materiāliem tas dramatiski neietekmēs.
Patiešām lielas nepatikšanas var pienākt, ja britu mārciņas kritums un iespējama lēnāka izaugsme vai recesija šajā valstī pārtrauc eirozonas ekonomikas atkopšanos, un tas savukārt politiski destabilizē Eiropas Savienību. Efektu var pastiprināt bažas par dažu eirozonas valstu banku sistēmas stabilitāti. Tas notiktu situācijā, kad izsmeltas gandrīz visas iespējas ekonomikas stimulēšanai, ja neskaita tā saucamo helikoptera naudu, kuras pielietošanai ir lieli politiski un ekonomiski šķēršļi. Brexit ekonomisko seku bāzes scenārijs nerada lielas bažas, bet galējie scenāriji var būt ļoti nepatīkami.
Atgriežoties pie mazumtirdzniecības, Brexit sekas pašsaprotamu iemeslu dēļ nebūs jūtamas jūnija datos un visdrīzāk arī ne šī gada 2.pusē. Līdz pat jūnijam Latvijas patērētāju un tirgotāju noskaņojums, saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajām aptaujām, bez lielām izmaiņām ir turējies relatīva optimisma zonā, virs vēsturiski vidējā līmeņa. Mazumtirgotāju noskaņojumā kopš marta ir neliels, bet tomēr manāms uzlabojums.
Taču, ja tiešās demokrātijas zemestrīce ir iekustinājusi ekonomisku domino efektu Eirozonā, nākamā gada prognozes gan eksportam, gan patēriņam var nākties pārskatīt, bet pagaidām tie ir ļoti spekulatīvi spriedumi.
#5/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi maijā nedaudz uzplaiksnīja, mēneša laikā pieaugot par 0.9% jeb salīdzinot ar pērngada maiju par 3.4% (pirmajos četros mēnešos apgrozījums auga vidēji par 1.8% gadā). Taču tas lielā mērā ir skaidrojams ar statistikas knifiem – proti, pieaugums lielā mērā noticis uz degvielas tirdzniecības rēķina, kuras uzskaite atšķiras starp dažādiem avotiem. CSP datos šī gada pirmajos mēnešos bija vērojami krasi kritumi (turpretī VID datos tikpat lieli kāpumi), un iespējams vienkārši notikusi korekcija.
Bez svārstīgās degvielas tirdzniecības, pārdošanas apjomi auguši vien par 2.1% gadā, kas ir lēnākais pieauguma temps šogad. Arī otrais ceturksnis kopumā, visticamāk, varētu būt švakāks nekā pirmais (janvārī-martā pārdošanas apjomi auga par 3.9%, bet aprīlī-maijā vien par 2.2%). Neskatoties uz aizvien spējo algu kāpumu un kopumā pat nedaudz zemākām patēriņa cenām, iedzīvotāju tēriņi veikalos aizvien ir piesardzīgi.
Mazumtirdzniecības sniegums turpmākajos mēnešos būs svārstīgs, tomēr gadā kopumā, visticamāk, apjomi augs lēnāk nekā pērn (2015.gadā kopā tie auga par 5.9%). No vienas puses, aizvien augošie iedzīvotāju ienākumi un kopumā stabilas patēriņa cenas turpinās balstīt mazumtirdzniecības izaugsmi arī turpmākajos mēnešos. Pakāpeniski pieaug arī mājsaimniecību jaunā kreditēšana un kopējais kredītportfelis ļoti lēniem soļiem tuvojas izaugsmei (maijā gan tas vēl bijis par krietniem 3.7% zemāks nekā pērn, patēriņa kreditēšana gan jau aug). Patērētāju noskaņojums šī gada pirmajā pusē saglabājas nemainīgs. Taču no otras puses, iedzīvotāji aizvien ir piesardzīgi tērēt un turpina uzkrāt (maijā mājsaimniecību noguldījumi bankās bija par 6.3% lielāki nekā pirms gada).