Inflāciju šajā gadā lielākoties uz leju velk krītošās izejvielu cenas, norāda aptaujātie ekonomisti.
Tiesa gan, nākamajā gadā cenas varētu nedaudz atdzīvoties, līdz ar to inflācija varētu būt augstāka nekā šajā gadā.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,3%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem.
Kāds ir ekspertu vērtējums un ko viņi prognozē nākotnē – lasi galerijā augstāk!
#1/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Atšķirībā no pāris iepriekšējiem gadiem, patēriņa cenas septembra mēneša laikā šogad ir pat nedaudz samazinājušās, par 0,1%.
Šogad kopumā patēriņa cenu kāpums būs ļoti pieticīgs, tas varētu būt arī nedaudz mazāks nekā augustā prognozētie 0,5%. Neliela gada deflācija, iespējams, sagaidāma arī oktobrī, taču gada pašā nogalē cenu izaugsme nedaudz pieņemsies spēkā, jo pazudīs labvēlīga ietekme no naftas cenu krituma pērnā gada beigās.
#2/5
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Šobrīd lielākais inflācijas bremzētājs Latvijā ir degvielas cenas, taču naftas cenu krituma efekts, tuvojoties gada izskaņai, arvien vairāk izzudīs no inflācijas rādītājiem, liekot inflācijai pieaugt straujāk nekā līdz šim. Savukārt dabas gāzes tarifs, kas tiek noteikts ar pusgada nobīdi, ļaus samazināt izdevumus par mājokli. Pagaidām nav iemeslu runāt arī par pārtikas cenu kāpumu. Pateicoties tam, ka izejvielu cenas pasaules biržās ir zemas, kā arī Krievijas tirgus arvien grūtākai pieejamībai, ražotājiem nākas sīvāk konkurēt vietējā tirgū, tai skaitā konkurējot ar zemāku cenu.
Kopumā šajā gadā Nordea joprojām prognozē mērenu vidējo gada inflāciju līdz 1%, ko nodrošinās relatīvi zemajās izejvielu cenas, kā arī kopējā zemās inflācijas vide Eiropā.
#3/5
Ekonomikas ministrija
Septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, tomēr šogad septembrī patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 1990. gada (izņemot 2009. gadu). Šī gada septembrī lielākā ietekme uz cenu samazināšanos joprojām bija degvielai saistībā ar zemajām naftas cenām pasaulē. Mēneša laikā degvielai cenas samazinājās par 4,8 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Pēc straujā pasaules naftas cenu krituma jūnijā-augustā, kad augusta vidū cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, augusta beigās tās stabilizējās, atgriežoties augusta sākuma cenu līmenī 47-48 USD par barelu. Septembrī pasaules naftas cenām bija vērojams neliels kāpums - vidēji cenas mēneša laikā pieauga par 2%. Vienlaikus, saistībā ar prognozēm, ka naftas piegādes apjomi netiks samazināti, nav pamats gaidīt būtisku naftas cenu kāpumu tuvākajā laikā.
Septembrī sezonālu faktoru ietekmē cenas samazinājās pārtikai par 0,6 %. Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pazemināšanās šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,15 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kritumam augļiem, gaļai un kartupeļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām septembrī bija vērojams neliels kāpums – salīdzinot ar augustu, tās pieauga par 0,8%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un cukuram.
Cenas septembrī turpināja samazināties arī siltumenerģijai. Dabasgāzes cenas krituma dēļ cenas siltumenerģijai samazinājās par 1,2 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,05 procentpunktiem. Kopš gada sākuma cenas siltumenerģijai ir samazinājušā par 12,5 %.
Lielākā palielinošā ietekme septembrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā pieauga par 4,8 %, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem. Cenas pieauga arī personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem par 1,9 %.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2015. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%. Gada vidējā inflācija augustā bija 0,3%.
Kopumā šogad vidējo gada inflāciju turpinās noteikt ārējie faktori (naftas un pārtikas cenu dinamika pasaulē). Saglabājoties pašreiz vērojamajām zemajām naftas cenām pasaulē, prognozējam, ka vidējā gada inflācija būs zemāka nekā iepriekšējā gadā.
#4/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Pēc augustā notikušā straujā izejvielu cenu krituma pasaules tirgos diezgan droši varēja prognozēt, ka rudenī patēriņa cenas Latvijā būs zemākas nekā pirms gada, tātad būs pienākusi deflācija. Šī parādība, kas nereti tiek uztverta kā ekonomikas apokalipses vēstnesis, var notikt arī visnotaļ labvēlīgu iemeslu dēļ. Tie var būt tehnoloģiju attīstība, bet jo īpaši importa cenu kritums. „Labas” deflācijas varbūtība mazās valstīs ir lielāka, jo imports to patēriņa cenu indeksu ietekmē spēcīgāk. Vēl lielāka šī varbūtība ir zemēs ar vidēji augstu ienākumu līmeni — attīstības fāzi, kurā izdevumi par enerģiju ir salīdzinoši lieli. Pašās nabadzīgajās valstīs cilvēki enerģiju daudz nepērk, viņi to salasa mežā, bet bagātajās valstīs pamatvajadzību aizņem mazāku daļu no patēriņa groza. Latvija tātad ir valsts, kurai ir īpaši liela iespēja tikt pie labas deflācijas — piedzīvot cenu kritumu diezgan straujas ekonomikas izaugsmes laikā. Septembrī vidējās patēriņa cenas bija par 0.5% zemākas nekā pirms gada un arī par 0.1% zemākas nekā augustā, kas ir neparasti — līdz šim mēneša deflācija septembrī bija tikai lielās ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā.
Jaunākie finanšu tirgu dati rāda, ka izejvielu cenas ir stabilizējušās. Septembrī vidējais līmenis eiro izteiksmē bija vēl nedaudz zemāks nekā augustā, taču pret septembra sākumu līmenis nav mainījies. Taču vēl turpināsies līdz šim notikušā cenu krituma uzsūkšanās patēriņu cenu grozā. Tāpēc arī vēl oktobrī un visdrīzāk arī novembrī ir gaidāma deflācija. Pēc tam jau tās turpināšanās ir mazāk ticama, jo pērnā gada nogalē notika straujais naftas cenu kritums. Pakalpojumu cenas kopš tā brīža ir augušas, jo aug algas, pakalpojumu gada inflācija septembrī bija 2,5%. Turpretim preču cenas strauji slīd lielos mīnusos (-1,7% gada griezumā), to gada deflācija līdz šim lielāka bijusi tikai 2010.gada pirmajos trīs mēnešos. Pārtikas un enerģijas izmaksu kritums ir likumsakarīgs, cenas siltumam septembrī bija par 12.9%, bet transporta degvielām – par 18% zemākas nekā pirms gada.
Ja septembra cenu datos kaut kas pārsteidz, tā ir gatavo apģērba cenu samazināšanās gada laikā par 3,9%, jo izejvielu cenām nevajadzētu tās tik ļoti ietekmēt. Kokvilnas cenas pēdējā gada laikā bijušas stabilas. Varbūt tas saistīts ar Ķīnas ekonomikas grūtībām, kas varētu būt saasinājusi ražotāju konkurenci šajā tirgū.
Ne ļoti pārsteidzoša, bet par Latvijas ilglaicīgajiem sabiedriskajiem procesiem ļoti informatīva ir īres cenu samazināšanās par 0,4% gada griezumā. Tā ir pirmā reize ārpus 2009-2010.gada perioda, kad īre kļuvusi nedaudz lētāka. 2012.gadā, kad algas auga lēnāk nekā šobrīd, īres inflācija sasniedza 12,5%. Acīmredzot tas skaidrojams ar apstākli, ka kopš straujā dzimstības krituma pēc PSRS sabrukuma pagājis laiks, kas nepieciešams, lai cilvēks izaugtu un sāktu veidot savu ligzdiņu. Citiem vārdiem, šī vecuma cilvēku skaits sarūk.
Tas rada spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz īres cenām un ļauj tām kristies attiecībā pret augošo algu līmeni. Pateicoties tam, cilvēkiem no Latvijas reģioniem ar lielu bezdarbu būs vieglāk pārcelties uz pilsētām, kur attīstība notiek, pirmkārt Rīgu. Tāpat tas padarīs šīs pilsētas pievilcīgākas cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā no ārzemēm. Dzīvokļu piedāvājumu nākotnē vēl vairāk palielinās jaunu māju būvniecība, kas augs un būs maz atkarīga no viņu līdzšinējo mītņu pārdošanas un īres cenām, jo pieaugošs cilvēku skaits varēs un vēlēsies paaugstināt dzīves apstākļus. Latvijas pilsētu mājokļu tirgus piedāvājuma struktūra kļūst arvien neatbilstošāka to iedzīvotāju ienākumiem, kas veicinās celtniecību. Šo procesu mijiedarbība veidos labvēlīgus apstākļus pozitīvas migrācijas bilances panākšanai.
#5/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Gada izteiksmē lielākais pienesums inflācijai ir elektroenerģijas, pasažieru transporta pakalpojumu, kā arī alus cenu pieaugumam. Taču pretējā virzienā ir darbojušies ārējie faktori, kas likuši kristies degvielas, siltumenerģijas un pārtikas cenām. Nedaudz izbrīna, ka gada laikā ir sarukušas arī apģērbu cenas. Ja turpmākajos mēnešos šajā segmentā nesekos atsitiens, tad, ļoti iespējams, ka vērojamais cenu kritums atspoguļo Krievijas faktora ietekmi. Respektīvi ir mazinājusies, mainījusies noteikta segmenta pircēju plūsma no Krievijas, kā arī daudzi starptautiskie tirgotāji pielāgo cenas, lai veicinātu šim tirgum, reģionam plānoto krājumu noietu.
Arī vairumā citu reģiona ekonomiku, izņemot Ukrainu un Krieviju, inflācija ir zema, bet tā ir tuvu vai savu zemāko punktu jau ir sasniegusi. Tomēr inflācija atgūsies vāji un ļoti lēnā tempā, galvenokārt darba samaksas pieauguma ietekmes rezultātā. Latvijā arī turpmāk pakalpojumu segmentā inflācija būs dzīvīgāka. Zemās izejvielu cenas darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Naftas cenas saglabāsies zemas, taču īstermiņā koriģējoša ietekme gaidāma no klimatisko apstākļu izmaiņām, kā arī notikumiem Ķīnas ekonomikā. Izteikts pārtikas cenu līmeņa pieaugums tuvākajā laikā izpaliks, jo izejvielas piedzīvo cenu samazināšanos. Taču to īpatsvars gala produkcijas izmaksās nav noteicošākais lielums. Tādēļ ilgākā termiņā, sekojot sezonālajiem faktoriem, tendencēm algās un eksportā, cenas atdzīvosies. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,4%, nākamgad inflācija paātrināsies līdz 1,7%.