Jaunākais izdevums

Sporta zīmols 4F, kas veido apģērbu Latvijas olimpiešiem, atvēris savu pirmo Latvijas veikalu tirdzniecības centrā Rīga Plaza.

Veikala atvēršana Rīga Plaza ir 4F pirmā paplašināšanās ārpus Polijas, kur pašlaik atvērtas 167 firmas tirdzniecības vietas. Zīmols 4F ir pārstāvēts vairāk nekā 600 sporta apģērbu mazumtirdzniecības veikalos 27 Eiropas valstīs.

Zīmola 4F īpašnieka OTCF piecgadu attīstības plānā ir paredzēts pakāpeniski palielināt klātbūtni jaunos tirgos un atvērt vairākus vienzīmola veikalus Čehijā, Rumānijā, Serbijā un Slovākijā. Savukārt Latvijā 2016. gadā ir plānots atvērt kopumā četrus firmas veikalus.

Latvijas Olimpiskā komiteja, kas noslēgusi līgumu ar OTCF par speciālas kolekcijas izveidi Latvijas sportistiem, kuri šogad piedalīsies olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro un 2018. gadā — ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Turklāt olimpiskā kolekcija būs plaši pieejama visos 4F veikalos Latvijā, kur to varēs iegādāties, sākot no jūnija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FitShark" viedais sporta tērps varētu palīdzēt fizioterapeitiem un treneriem padziļināti sekot līdzi klientu kustību izpildes precizitātei un samazināt risku gūt traumas treniņu laikā.

Tāpat iecerēts, ka tas uzlabos izpildes efektivitāti, pielāgojot vingrojumus katra indivīda ķermeņa specifikai. Šīs idejas pamatā ir Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) zinātnieku veidotais sensorālais tērps, ko papildina IT kompānijas "dots." (SIA "WeAreDots") iekšējā ideju inkubatorā radītā jogas lietotne.

Ar formu mērījumiem Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieki strādā jau no 2010. gada. 2018. gadā radās pirmie aizmetņi iecerei par viedo tērpu, pērn radās ideja par tā pielietojumu sporta vajadzībām un sporta hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā nonākts idejas nākamajā stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna zīmola ienākšana tirgū pati par sevi ir uzmanības vērta, bet Polijā otrais lielākais sporta preču tirgotājs 4F turklāt ir arī Latvijas olimpiskās vienības tērpu dizainers. Kā stāsta kompānijas direktors un lielākais akcionārs Igors Klaja, attieksme pret šādām kolekcijām ir īpaša.

Fragments no intervijas:

Patiess notikums Latvijas austrumu pusē. Meitene veikalā saka, ka grib nopirkt treniņtērpu. Pārdevēja: «Jums ikdienai vai iziešanai?»

(Sarunas biedrs nogaidošs.)

Es to uztvēru kā joku.

Ahā! Es teiktu, ka sporta apģērbs var būt visam kam. Katrā ziņā atšķirība starp ikdienas apģērbu un sporta apģērbu ir jau neliela. Itālijā un Francijā slaveni dizaineri savās kolekcijās iekļauj sporta apģērbu elementus, un visā pasaulē var redzēt, ka cilvēki šos apģērbus un apavus valkā ne tikai sportam, bet kā dzīvesstila sastāvdaļu. Visai izplatīti ir valkāt uzvalku, bet ar sporta kurpēm, un izskatās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot, ka dizaina sporta apģērbu niša ir diezgan brīva, Latvijas bikini fitnesa čempione Gunita Poga-Janevica nolēma radīt savu zīmolu Fit and Feminine.

«Visu laiku strādāju finanšu jomā, tas man ļoti patika, tā ir mana stiprā puse, bet likās, ka gribu vēl vairāk izaicināt savas profesionālās zināšanas, un visu laiku meklēju nišu, kur varētu darboties,» saka Gunita. Vairāk nekā septiņus gadus viņas hobijs ir sports, viņa startējusi arī Starptautiskās Bodibildinga un fitnesa federācijas (IFBB) rīkotajās sacensībās bikini fitnesā, piedalījusies Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās un ir bijusi Latvijas čempione. Tāpēc Gunita meklēja, vai nevar kaut ko darīt šajā virzienā. Palēnām viņa apjauta, ka dizaina sporta apģērbs ir brīva niša.

«Lielie sporta zīmoli – Nike, Adidas un citi – ir jauki un kvalitatīvi, bet ir liela daļa meiteņu, kam gribas ko vairāk, lai, aizejot uz trenažieru zāli, visas acis momentā pievērstos viņām. Trenējoties un vērojot savu augumu pilnveidojamies, ir vēlme palepoties ar to,» stāsta Gunita. Viņa pati saskārās ar situāciju, ka nevarēja nopirkt dizaina sporta apģērbu – viens ražotājs nesūta produkciju uz Latviju, citam vajadzīgais izmērs ir izpirkts. Viņa sāka sekot līdzi, kad uzņēmumi izlaiž jaunās kolekcijas, un nereti bija tā, ka tirgotāju interneta platformas netika galā ar lielo pieprasījumu. «Sapratu, ka šī ir joma, kur varu darboties. Tā es pametu savu labi atalgoto darbu. Man bija labākie kolēģi, tāpēc bija grūti saņemties un aiziet no darba,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Daugavpilī šuj apģērbus skandināviem

Monta Glumane, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien paziņoti seši Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 78 735 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šis ir noslēdzošais Atspēriens konkurss, kurā no programmas dibināšanas brīža piedalās Swedbank.

Rīgas dome un Swedbank izveidoja grantu programmu Atspēriens 2009. gadā, un šajā laikā atbalstītas 145 uzņēmējdarbības idejas. Rīgas dome plāno grantu programmu Atspēriens īstenot arī turpmāk.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Plus Pedal – elektroniskās mūzikas efektu ierīces ražošanas uzsākšana. Granta mērķis - spiedienliešanas formas sagatave.

SIA GEO LUX – zemes virsmas 3D skanēšana mērniecības nolūkos ar bezpilota lidaparātiem. Granta mērķis - speciālas programmatūras un datortehnikas iegāde, darbinieku apmācības.

SIA Zefirs concrete design – dekoratīvā betona dizaina produkti. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 1A interneta veikala uzņēmumu grupas operatīvajiem datiem Baltijā 2017.gada laikā sasniegts rekordapgrozījums – 60 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2016.gadā.

1A grupas uzņēmumi - interneta veikals Latvijā 1A.LV, Lietuvas interneta veikals 1A.LT, Igaunijas interneta veikals 1A.EE - aizvadītajā gadā turpinājuši uzrādīt strauju izaugsmi gan katrā valstī atsevišķi, gan visā Baltijā kopumā.

Interneta veikalu 1A valdes loceklis Mareks Zuika stāsta, ka 2017.gads 1A grupas uzņēmumiem ir bijis attīstības gads.

«Kopējā pozitīvā ekonomiskā situācija un e-komercijas popularitātes pieaugums ļauj mums izvirzīt ambiciozu plānu – tuvāko divu gadu laikā Baltijā plānots pārsniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu. Šādu plānu lielā mērā redzam balstītu jaunās produktu kategorijās (mēbeles, apģērbs, apavi un citas), loģistikas pakalpojumu attīstībā un sniegto pakalpojumu ātrumā,» pauž M. Zuika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pigu Grupas platformai pievienojušās jau 1100 kompānijas

Anda Asere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tiešsaistes tirdzniecības platformas "marketplace" ieviešanu "Pigu Grupas" internetveikalu sortiments paplašinās par desmit tūkstošiem vienību mēnesī.

"Dažu mēnešu laikā kopš darbojas "marketplace", reģistrācijas procesu pilnībā ir veikušas vairāk nekā 1100 kompānijas no visām trim Baltijas valstīm. Lietuvā ir lielākais tirgus, tāpēc vairāk nekā puse pieteikumu veido Lietuvas uzņēmēji, savukārt otru daļu veido pieteikumi no Latvijas un Igaunijas. Aptuveni 50 tirgotāji jau ir uzsākuši pārdot savas preces interneta veikalā 220.lv, tāpēc paredzam, ka dažu gadu laikā tirgotāju skaits visās trīs valstīs pārsniegs divus tūkstošus," teic Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys), "Pigu Grupas" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Latvijas basketbola izlase viesojas Putnu fabrikā Ķekava

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības pārstāvji ciemojās pie izlases atbalstītājiem Putnu fabrika Ķekava, informē Latvijas Basketbola savienības pārstāvis Matīss Stasjuns.

Izlases pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar apstākļiem, kādos putni tiek audzēti un uzņēmuma īstenotajām metodēm, saistītām ar putnu labturību un biodrošību, kā arī ražošanas procesu – gaļas pārstrādi. Izlasi pārstāvēja galvenais treneris Arnis Vecvagars, galvenais izlases ārsts Mārtiņš Pulveris, menedžeris Emīls Toms un Latvijas jaunatnes basketbola līgas direktors Kaspars Cipruss.

«Vistas gaļa ir neatņemama sastāvdaļa katra sportista ēdienkartē, īpaši pirms spēlēm, kad nepieciešams ātri uzņemt daudz enerģijas. Izrādās, ka ražošanas procesā tiek ievērota tikpat liela un pat lielāka disciplīna kā sportā, nodrošinot izcilību un augstas raudzes darba rezultātu, » savos iespaidos par vizīti «Putnu fabrikā Ķekava» dalās basketbola valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši starptautiskās pasta nozares organizācijas Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union) jaunajiem standartiem no 2021.gada 1.janvāra pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības – būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs, informē "Latvijas Pasts".

Noformējot pasta sūtījumus uz ārvalstīm, to pavaddokumentos nosūtītāji jau pašlaik norāda informāciju par sūtījuma saturu – precēm, kas tajā ievietotas, un sūtījuma svaru. Taču atbilstoši Pasaules pasta savienības jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no nākamā gada 1.janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības –, jābūt maksimāli detalizētam. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas izlase spēlēs vietējā ražotāja BLINDSAVE aizsargekipējumā

Lelde Petrāne, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas sieviešu un vīriešu basketbola izlases atbalstītāju kļuvis vietējais aizsargekipējuma ražotājs BLINDSAVE, kas Eiropas čempionāta laikā izlases spēlētājas un spēlētājus nodrošinās ar visu nepieciešamo aizsargekipējumu un kompresijas apģērbu.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

BLINDSAVE vadītājs Andis Blinds pauž prieku par to, ka Latvijas Basketbola savienība kā atbalstītāju izvēlējusies vietējo ražotāju.

Šobrīd konkrēta darījuma vērtība nav noteikta, jo nav zināms, cik daudz sportistiem būs nepieciešams aizsargapģērbs un kompresijas apģērbs. Ne visi sportisti to spēļu laikā lieto.

Līdz šim BLINDSAVE jau individuāli atbalstīja vairākas izlases spēlētājas un spēlētājus, iesaistot viņus arī produktu testos.

BLINDSAVE visus savu produktus – aizsargšortus, aizsargkreklu, ceļu un elkoņu sargus, kā arī kompresijas apģērbu – ražo Latvijā. Izmantojot aizsargmateriāla īpašības un funkcionalitāti, uzņēmums izstrādājis plānākus un triecienizturīgākus aizsargus, kas piemēroti basketbolistiem un citiem iekštelpu sporta veidu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija paziņojusi, ka tā pirmoreiz piedāvās tūristu vīzas, atverot valsti ārvalstu atpūtnieku apmeklējumiem, kas ir viens no pasākumiem uz naftu orientētās ekonomikas diversificēšanai.

Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām iecerēm kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu programmā «Vīzija 2030», kurai jāsagatavo lielākā arābu pasaules ekonomika pārejai uz pēcnaftas laikmetu.

Paziņojums nāca klajā nepilnas divas nedēļas pēc postošiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kuri satricināja pasaules energoresursu tirgus.

«Saūda Arābijas atvēršana starptautiskajiem tūristiem ir vēsturisks brīdis mūsu valstij,» paziņoja tūrisma nozares vadītājs Ahmeds al Hatībs.

«Viesi būs pārsteigti (..) par dārgumiem, ar kuriem mēs dalīsimies - pieciem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, interesantu vietējo kultūru un aizraujošu dabas skaistumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cēsis grib pietuvināt Rīgai

Egons Mudulis, 31.08.2017

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka Rīga paliks gan politiskā, gan administratīvā, gan biznesa galvaspilsēta, tur koncentrējoties vadošā līmeņa speciālistiem. Savukārt cēsiniekiem ideālā gadījumā gribētos panākt, lai Rīga būtu sasniedzama apmēram stundas laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pigu Grupas jaunizveidotajai tirdzniecības platformai pieteikušies vidēji 600 tirgotāji

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī vairāk nekā 600 tirgotāji no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izrādījuši interesi pievienoties «Pigu Grupas», kurā iekļaujas arī 220.lv, jaunizveidotajai tirdzniecības platformai marketplace.

Populārākās tirgotāju pārstāvētās kategorijas ir apģērbs, rotaslietas, aksesuāri un apavi, liecina tiešsaistes tirdzniecības uzņēmuma Baltijā »Pigu Grupa», apkopotā informācija.

«Marketplace platforma tirgotājiem ir izveidota ar mērķi, lai turpinātu sekmēt ne tikai mūsu attīstību, bet arī, lai palīdzētu augt mazajiem Baltijas valstu uzņēmumiem. Tirdzniecības platforma paver lielākas iespējas nopietni konkurēt e-komercijas tirgū, kur dominē lielie spēlētāji, tāpēc priecājamies, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumi saredz šīs izaugsmes iespējas. Simtiem reģistrācijas pieteikumu tikai dažu nedēļu laikā pierāda, ka šo biznesa attīstības ceļu mēs esam izvēlējušies pareizajā laikā un vietā,» norāda «Pigu Grupas» izpilddirektors Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru