Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» piektdien pavēstīja, ka atsakās no plāna par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā, jo tam nav piekrituši daudzi akcionāri.

Pašlaik «Unilever» ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Šādu paziņojumu analītiķi skaidroja ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tomēr piektdien izplatītajā kompānijas paziņojumā teikts, ka «»Unilever« uzraudzības padome šodien nolēma atsaukt priekšlikumu vienkāršot »Unilever« divu galveno pārvalžu struktūru», jo «priekšlikums nav guvis būtiskas akcionāru grupas atbalstu».

«Unilever» dibināts 1930.gadā, un kopš tā laika uzņēmumam bijusi divu galveno pārvalžu struktūra.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma Unilever vadītājs Pols Polmans atkāpsies no šī amata, par šādu lēmumu paziņojot mēnesi pēc tam, kad kompānija bija spiesta atcelt plānu par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā.

Unilever no janvāra vadīs Alans Jope, kurš šobrīd ir kompānijas skaistumkopšanas produktu ražošanas struktūrvienības vadītājs.

Polmans uzņēmuma vadītāja amatā bijis desmit gadus. Nedz Unilever, nedz Polmans paziņojumā par kompānijas vadītāja maiņu neizdevušos galvenās pārvaldes pārvietošanas plānus gan nemin, taču Polmana amats bijis apdraudēts jau kopš 5.oktobra, kad tika paziņots par atteikšanos no šīs ieceres.

Pašlaik Unilever ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Uzņēmums bija spiests atteikties no šī plāna, jo tam nebija piekrituši daudzi akcionāri.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums Unilever pirmdien paziņoja, ka iegādāsies vadošu Dienvidkorejas kosmētikas un ādas kopšanas līdzekļu ražotāju Carver Korea, lai palielinātu savu klātbūtni Āzijā.

Darījuma summa veido 2,27 miljardus eiro.

Raksturojot Carver Korea kā visstraujāko izaugsmi piedzīvojošo ādas kopšanas līdzekļu ražotāju Dienvidkorejā, Unilever norāda, ka šis darījums ievērojami stiprinās kompānijas pozīcijas Ziemeļāzijā.

Carver Korea tiek iegādāts no Bain Capital Private Equity un Goldman Sachs.

Unilever vēsta, ka Dienvidkoreja ir ceturtais lielākais ādas kopšanas līdzekļu tirgus pasaulē, bet 1999.gadā dibinātais Carver Korea pēdējos piecos gados uzrādījis strauju izaugsmi.

Unilever pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp Lipton, Knorr, Rama, Dove, Omo, Rexona, Sunsilk, Lux, Cif un citi.

SIA Unilever Baltic LLC, kas savulaik bijis pazīstams ar nosaukumu SIA Ingman Saldējums, apgrozījiums pērn sasniedzis 3,829 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 11,79% vairāk, liecina Lursoft dati.

2012.gada izskaņā veikta SIA Ingman Saldējums reorganizācija, pievienojot SIA Unilever Baltic LLC, tādejādi paplašinot uzņēmuma pamatdarbības veidu.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmumu zaudējumu apmērs pagājušajā gadā palielinājies vairāk nekā 13 reižu, pieaugot līdz 190,28 tūkstošiem latu.

Šajā gadā SIA Unilever Baltic LLC kā savu galveno uzdevumu izvirzījis darbu pie kvalitatīvas piedāvājuma paplašināšanas un sadarbības veicināšanas ar mazumtirgotājiem.

SIA Unilever Baltic LLC reģistrēts 2003.gada 31.martā. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Nīderlandē esošais Marga B.V.

Kompānija Unilever, kam pieder tādi zīmoli kā Domestos, Cif, Dove, Rexona un citi, paziņojusi, ka nākamo piecu gadu laikā plāno uz pusi samazināt jaunas plastmasas izmantošanu, ziņo BBC.

Kompānija ir atbildīga par 700 000 tonnu jaunas plastmasas saražošanu gada laikā.

Unilever vadītājs Alans Jope ir apņēmības pilns samazināt šo daudzumu, vairāk izmantojot pārstrādāto plastmasu, ieviešot vairāk vairākkārt lietojamu iepakojumu un izmantojot alternatīvus materiālus.

Vienlaikus viņš atzīst, ka plastmasa ir «drausmīgs materiāls», taču daudzas no alternatīvām ir vēl sliktākas, jo, piemēram, «histēriskā pāreja uz stiklu varbūt ir moderna, bet tai ir milzīga ietekme uz iepakojuma oglekļa pēdas nospiedumu.

A. Jope atzīst, ka Unilever ir būtiski izpatikt jaunākiem patērētājiem, kurus uztrauc plastmasas apjomi.

A. Jope arī akcentē, ka ilgtspējīgs bizness un labi finanšu rādītāji iet roku rokā: «Mēs patiesi ticam, ka ilgtspējība noved pie labākas finanšu pozīcijas un vērtības.»

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» pirmdien paziņoja, ka par 3,3 miljardiem eiro iegādāsies Lielbritānijas farmācijas kompānijas «GlaxoSmithKline» (GSK) veselības dzērienu zīmolu portfeli Āzijā.

Šis darījums aptver GSK biznesu «Indijā, Bangladešā un vēl 20 galvenokārt Āzijas tirgos, un saskan ar mūsu stratēģiju, lai palielinātu klātbūtni veselīgo pārtikas produktu kategorijās un augstas izaugsmes tirgos,» skaidro «Unilever».

Uzņēmums norāda, ka GSK veselības dzērienu portfelis pēdējos 15 gados piedzīvojis divciparu skaitlī mērāmu izaugsmi.

«Unilever» pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp «Lipton», «Knorr», «Rama», «Dove», «Omo», «Rexona», «Sunsilk», «Lux» un «Cif».

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Jaunattīstības tirgos ekonomikas izaugsme turpinās bremzēties vēl kādu laiku, jo daudzām valstīm jāveic strukturālās reformas, lai piemērotos jaunajiem tirgus apstākļiem pēc pēdējo gadu straujās izaugsmes, atsaucoties uz Unilever vadītāju Polu Polmanu, raksta Bloomberg.

«Tās aizvien ir salīdzinoši spēcīgas ekonomikas, taču aizvien ievainojamas,» norādījis uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka izaugsme sarūk, ko veicina arī zemāks pieprasījums no Eiropas un ASV. P. Polmans uzskata, ka tas turpināsies vēl dažus gadus, un situācija mainīsies tikai, ja tiks veiktas nepieciešamās reformas.

Investori jaunattīstības valstīs ir iepludinājuši naudu kopš 2008. gada, ko veicināja centrālo banku monetārās stimulēšanas pasākumi, taču ASV Federālo Rezervju vadītāja Bena Bernankes izteikumi jūnijā, ka FRS varētu samazināt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus, investoriem likuši pamest šos tirgus.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Divi pasaulē plaši pazīstami ādas kopšanas zīmoli - Dove un Nivea - ceturtdien Vācijas tiesā centās atrisināt nesaskaņas par to, kuram ir tiesības uz saviem produktu iepakojumiem lietot tumši zilo krāsu.

Vācijas kosmētikas uzņēmums un Nivea ražotājs Beiersdorf vērsies Vācijas augstākajā tiesā Karlsrūē, lai apstrīdētu patentu tiesas lēmumu, kas liedza Beiersdorf reģistrēt tumši zilo krāsu kā preču zīmi.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums un Dove ražotājs Unilever bija pieprasījis atcelt Beiersdorf iesniegumu un uzvarēja pirmajā raundā patentu tiesā 2013.gadā.

Unilever pārstāvošais jurists norāda, ka tiesas lēmumu nepieciešams apstiprināt un Beiersdorf protestu noraidīt.

Nivea savos produktu iepakojumos jau vairākus gadus izmanto zilo krāsu, un arī Dove produktu noformējumā to lieto.

No 1. augusta uzņēmumā SIA Forum Cinemas, kas ir kinoteātra Kino Citadele operators, darbu sāk jauns rīkotājdirektors Normunds Labrencis, kurš šajā amatā nomaina Ati Amoliņu, kurš nolēmis pārtraukt darba gaitas un doties pensijā.

Normunds Labrencis iepriekš vairāk nekā septiņus gadus bija Ingman Saldējums rīkotājdirektors, vienlaikus pildot arī uzņēmuma Baltijas komercdirektora pienākumus, kā arī darbojoties UAB Ingman Ledai un Ingman Baltic valdēs. Pēc Ingman pievienošanās Unilever Baltic šī gada sākumā N. Labrencis kļuva par uzņēmuma saldējuma un saldēto pārtikas produktu nodaļas vadītāju Baltijā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis arī Electrolux Latvia un Procter & Gamble Marketing Latvia.

Normunds Labrencis ir ieguvis bakalaura grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa vadības augstskolā.

Neskatoties uz straujāku Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, pasaules lielākais hedžfonds Bridgewater nupat atklājis, ka licis likmi uz vairāku Vecā kontinenta kompāniju akciju cenu kritumu. Turklāt šī likme nav nekāda mazā - tie esot 22 miljardi ASV dolāru, liecina pieejamā informācija.

Šādi jaunumi investīciju pasaulē ienesuši zināmu apmulsumu, jo atliek vien domāt, vai šis fonds gadījumā nezina ko vairāk par pārējiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bridgewater slavens ar to, ka lēmumus pieņem, balstoties uz tā saucamo Top-down investīciju procesa analīzi. Jau rakstīts, ka šis process sākas ar pasaules ekonomikas stāvokļa pētīšanu, kur uzmanība tiek pievērsta «lielajām» lietām, piemēram, reģionu IKP datiem, inflācijai, centrālo banku politikai utt. Pētot dažādus faktorus un nosakot tendences, tiek apzināta lielā bilde ekonomikā un finanšu tirgos. Kad tā ir salikta pa plauktiem, uzmanība pakāpeniski tiek pievērsta arvien sīkākām detaļām, kas tad attiecīgi noved pie konkrētiem investīciju lēmumiem.

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Pasaules lielākais pārtikas uzņēmums Nestle SA samazinājis pilna gada finanšu rezultātu prognozi, ņemott vērā, ka deviņu mēnešu ienākumi pieauguši lēnākajā tempā vairāk nekā desmit gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ieņēmumu kāpums bremzējies, ņemot vērā izaugsmes bremzēšanos jaunattīstības tirgos un deflāciju Eiropā un Ziemeļamerikā.

Kompānija prognozē, ka šajā gadā ienākumi augs par aptuveni 3,5%, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 4,2% līmenī.

Jau vairākus gadus Nestle un tās konkurenti Unilever un Danone cīnās ar deflāciju Eiropā, kas neļauj tām celt cenas. Pretēja situācija ir jaunattīstības valstīs, jo augošās izejmateriālu cenas liek celt preču cenas tādās valstīs kā Brazīlija, atbaidot pircējus.

Trešajā ceturksnī Nestle pacēla cenas par 1,3%, taču pārdošanas apjomu pieaugums palēninājās par 1,9%, salīdzinot ar 2,7% otrajā ceturksnī.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Šīs pandēmijas ietekme uz pasaules ritmu bijusi vairāk nekā milzīga. Dažādas sekas no šīs desmitgades sākuma procesiem, visticamāk, jutīsim vēl ilgi – vai tas būtu apzināti vai neapzināti.

Šajā laikā savu uznācienu piedzīvo ne tikai strādāšana no mājām vai no jebkuras citas vietas, kas ļauj veikt kādus aktuālos pienākumus. Īstena revolūcija var skart tradicionālo gluži jau kā akmenī iecirsto piecu dienu darba nedēļu.

Rietumu pasaulē vērojamas visai aktīvas diskusijas par to, ka šo darba nedēļu vajadzētu saīsināt par vienu dienu, kas, iespējams, nemaz nerezultētos ar būtisku darba efektivitātes kritumu.

Darba laika obligāta saīsināšana torpedēs daudzus sektorus  

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku...

Šajā ziņā svaigākās vēsmas nākušas no Islandes, lai gan šādi eksperimenti dažādās vietās veikti arī citur un arī agrāk. Tur cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019. gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki. Pieejamā informācija liecina, ka nu Islandē korekcijas skārušas lielu daļu darba līgumu, kur faktiski par mazāk nostrādātām stundām tiek paredzēts tāds pats atalgojums kā agrāk par pilnu slodzi.

Islande nebūt nav vienīgā vieta, kur tiek pētīta un pamatā ierobežotās grupās praktizēta četru dienu darba nedēļa vai kāda cita būtiska darba ritma maiņa, piemēram, mazāk nekā astoņu stundu darba diena par to pašu agrāko samaksu. Šādas vēsmas nekāds retums nav pārējā Ziemeļeiropā, kur, piemēram, Somijas valdības vadītāja pieķerta izteikumos, ka būtu vērts ieskatīties četru darba dienu nedēļas jautājumā. Šāds eksperiments tiek veikts arī Spānijā. Arī Jaunzēlandē patēriņa preču milzis Unilever saviem darbiniekiem ļāvis savu nostrādāto stundu skaitu cirpt par piekto daļu, turklāt šis process neatstāj ietekmi uz saņemto atalgojumu. Par saīsinātu darba nedēļu domā pat Japāna.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Bluelark, specializētais Salesforce konsultāciju uzņēmums, sniegs Salesforce pakalpojumus klientiem Latvijā un Baltijas reģionā. Uzņēmums piedāvās pilnu Salesforce pakalpojumu spektru, sākot no Salesforce ieviešanas un administrēšanas līdz uzņēmējdarbības procesu auditam un analīzei.

Aģentūru Bluelark izveidoja Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums Agmis, kas ir Salesforce partneris kopš 2014. gada.

„Latvijā un Baltijas reģionā ir vērojama stabila Salesforce klientu izaugsme. Tas nozīmē, ka ir jāizveido vietēja konsultāciju aģentūra ar Baltijas valstīm raksturīgu tirgus kompetenci, kas palīdz maksimāli izmantot Salesforce platformu,” sarunā norāda Agmis izpilddirektors Sauļus Kaukēns [Saulius Kaukenas].

Vairāk nekā 150 000 uzņēmumu visā pasaulē izmanto Salesforce, lai mijiedarbotos ar saviem klientiem. Globālie uzņēmējdarbības līderi, piemēram, Toyota, Amazon, Unilever vai Adidas, ir vieni no slavenākajiem Salesforce klientiem. Kopš 2017. gada Salesforce tirgus daļa gadu no gada ir pieaugusi par 30 %, turklāt straujākā izaugsme ir Rietumeiropā un Ziemeļeiropā.

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Kompānija Credit Suisse centusies lauzt stereotipu par finanšu kompānijām kā darbavietu «sausiņiem», kurai jābūt ieturētai pelēcīgos un neuzkrītošos toņos, un sava biroja izveidē piesaistījusi kompāniju, kas veidojusi tehnoloģiju smagsvara Google un patēriņa preču milža Unilever biroju interjeru.

Multifunkcionālā finanšu kompānija Credit Suisse, kas darbojas privāto finanšu un ieguldījumu pārvaldes jomā, kā arī investīciju banku nozarē, sava biroja Cīrihē iekārtošanā piesaistījusi uzņēmumu Camenzind Evolution. Tas Credit Suisse darbinieku ikdienu mēģinājis padarīt patīkamāku, iekārtojot «zaļo stūrīti» ar daudziem telpaugiem, izveidojot telpu, kurā var uzspēlēt biljardu, kā arī biroja dizainā ieviešot gana spilgtas krāsas.

Credit Suisse dibināta 1859. gadā, un pašlaik uzņēmumam ir 550 biroji 50 valstīs. Kopumā Credit Suisse nodarbina vairāk nekā 49 tūkstošus cilvēku, un lielākā daļa – 21,2 tūkst. strādā Šveicē. Reitingu aģentūra Moody's Credit Suisse ilgtermiņā novērtējusi ar A1 reitingu, Standrad & Poor's – A+, bet Fitch Ratings – A.

Globalizācijas procesam žogu priekšā neuzcelsi, tomēr tas, vai Latvijas lielākā saldumu ražotāja iekļaušana starptautiskā koncernā būs veiksmes stāsts, atkarīgs no jaunā īpašnieka apsvērumiem

Pašlaik jaunā NP Foods īpašnieka – Norvēģijā bāzētā koncerna Orkla – solījumi izklausās mierinoši: par 6% ik gadu tikšot kāpināts apgrozījums un par 30% paplašināts eksporta tirgus uz Rietumeiropu un Āziju. Tomēr faktu, ka viens no visvairākmīlētajiem Latvijas zīmoliem – Laima – atkal nonācis ārzemnieku rokās, daļa sabiedrības uztver sāpīgi. Paralēli izteikumiem par latviešu gēnos it kā ierakstīto kalpu dvēseli un prātojumiem par nežēlīgo kapitālismu briest arī bažas, vai, iekļaujoties lielā koncernā, Laima nezaudēs savas garšas un kvalitātes īpašības. Lai arī vairāki eksperti uzmundrinoši norāda, ka Orkla kā īpašnieks Laimai, Staburadzei, Guttai un pārējiem šajā darījumā iekļautajiem zīmoliem būs tikai ieguvums, cilvēki atceras arī mazāk iepriecinošus stāstus.

Anglosakšu ekonomiskais modelis lielu uzsvaru liek uz rezultātu un nodara kaitējumu tā sauktajam kopējam labumam. 2008. gadā tieši pirms krīzes 60% no ASV radītās ekonomiskās vērtības nāca no finanšu pakalpojumiem, kas ir vājprātīgi uzskata Starptautiskā Menedžmenta attīstības institūta prezidents Dominiks Terpēns.

Sarunā ar DB viņš norādīja, ka, piemēram, Japānā un Vācijā tik lielu uzsvaru uz korporāciju ienesīgumu neredz, jo šajās sistēmās ir tradīcija radīt vērtību visām ieinteresētajām pusēm, nevis tikai vienai – uzņēmuma akcionāriem.

«Anglosakšu modelī kapitālisma uzdevums ir gūt maksimālus ienākumus akcionāriem. Ja es jums iedodu naudu biznesa uzsākšanai, tad sagaidu, ka atpakaļ dabūšu daudz vairāk. Šis ir rādītājs, pēc kura vērtē arī Ņujorkas Fondu biržā kotētās kompānijas, un tā ir īstermiņa taktika, kas ilgtermiņam, saprotams, ir kaitīga. Bet vācu vai japāņu kapitālisms daudz vairāk fokusējas uz kopējo labumu un ilgtermiņu,» sacīja D. Terpēns.

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši: