Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā deviņos mēnešos piektais straujākais eksporta kāpums ES

LETA, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Latvijas eksports šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 33%, kas ir piektais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem astoņos mēnešos fiksēts Igaunijā - par 47%, Maltā - par 46%, Grieķijā - par 42% un Lietuvā - par 35%.

Tāpat kā Latvijā, eksports 33% apmērā palielinājās arī Bulgārijā.

Eksports gada pirmajos deviņos mēnešos audzis visās ES dalībvalstīs.

Tikmēr Latvijas imports šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 33%, kas ir trešais lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.

Straujākais importa pieaugums šogad reģistrēts Igaunijā - par 44% un Lietuvā - par 34%.

Savukārt importa apjoma samazinājums šogad reģistrēts vienīgi Grieķijā - par 20%.

Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts deviņos mēnešos veidoja 1,4 miljardus eiro (vienu miljardu latu), salīdzinot ar 1,1 miljardu eiro (0,8 miljardiem latu) pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Grindeks» apgrozījums 2017. gada deviņos mēnešos sasniedzis 95,9 miljonus eiro, kas ir par 23,5 milj. eiro vai par 32% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gada deviņos mēnešos bija 6,5 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 0,04 milj. eiro vai 1%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gada deviņos mēnešos bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 7%. 2017. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 69 pasaules valstīm kopumā par 88,8 milj. eiro, kas ir par 24,0 milj. eiro vai par 37% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

«Grindeks» gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2017. gada deviņos mēnešos bija 89,7 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot 2016. gada deviņiem mēnešiem, par 23,8 milj. eiro vai 36%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza 58,9 milj. eiro, kas ir par 20,7 milj. eiro vai par 54% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, 2017. gada deviņos mēnešos, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Tadžikistānā 2 reizes, Krievijā par 87%, Azerbaidžānā par 40%, Kirgizstānā par 36%, Ukrainā par 28% un Armēnijā par 26%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 102,4 miljonus eiro, bet peļņa - 7,6 miljonus eiro, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums 2018. gada deviņos mēnešos bija 102,4 milj. eiro, kas ir par 6,6 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro vai par 17%. 2018. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Sasniegtie rezultāti apliecina, ka farmācijas biznesā stabila augšupeja ir sasniedzama ar pārdomātu stratēģiju un eksporta apjomu audzēšanu. Mēs stiprinām savas tirgus pozīcijas, pateicoties koncerna sabiedrību sekmīgai darbībai starptautiskā arēnā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ergo straujš parakstīto prēmiju, peļņas un tirgus daļas pieaugums

Žanete Hāka, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkla apgrozījums deviņos mēnešos sasniedza 238,8 miljonus eiro

LETA, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.

Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 224,202 miljoni eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kā arī kompānija strādāja ar zaudējumiem 13,863 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā, kā arī sadales pakalpojuma ieņēmumu samazinājums par 1,4%, ko radīja elektroenerģijas patēriņa samazinājums, un kopējās inflācijas pieaugums produktiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami elektrotīkla attīstībai un uzturēšanai.

Savukārt pozitīvu ietekmi uz perioda peļņu deva par 1,5 miljoniem eiro mazāks pamatlīdzekļu nolietojums un par 2,9 miljoniem eiro mazāks uzņēmuma ienākumu nodoklis no dividenžu izmaksas. Turklāt augstā elektroenerģijas cena un pieejamais valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai valstī strauji veicina klientu paradumu maiņu - rosina taupīt energoresursus un iesaistīties elektroenerģijas ražošanā, kopumā radot elektroenerģijas patēriņa kritumu par 131,4 gigavatstundām (GWh) jeb 2,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas apdrošināšanas tirgū pagrūti pelnīt

Ieva Mārtiņa, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš deviņos mēnešos strādā ar 1,9 miljonu eiro peļņu

Dienas Bizness, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,067 miljardi eiro, kas ir par 368,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos pieauguši par 1,074 miljardiem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 9,497 miljardus eiro, kas ir par 363,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,927 miljardus eiro, kas ir par 271,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 92,5 miljoniem eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 571,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētajā budžetā palielinājies pārpalikums

Žanete Hāka, 26.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6,76 miljardi eiro, izdevumi – 6,454 miljardi eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Vairāk nekā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā.

2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks peļņa deviņos mēnešos - 5,4 miljoni latu

Lelde Petrāne, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 29.novembrī akciju sabiedrības Grindeks NASDAQ OMX Riga iesniegtie 2013.gada deviņu mēnešu nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka Koncerna apgrozījums 2013.gada deviņos mēnešos bija 56,5 milj. latu, kas ir par 6,4 milj. latu vai par 12,8% vairāk nekā 2012.gada deviņos mēnešos.

Savukārt, koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2013.gada deviņos mēnešos bija 5,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2012.gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 0,4 milj. latu vai 8%. Bruto peļņas rentabilitāte 2013.gada deviņos mēnešos bija 59,5%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,6%. 2013.gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 55 pasaules valstīm, kopumā par 53,6 milj. latu, kas ir par 6,2 milj. latu vai par 13,1% vairāk nekā 2012.gada deviņos mēnešos.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2013.gada deviņos mēnešos bija 50,1 milj. latu un ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, par 3,4 milj. latu vai 7,3%. Galvenie gatavo zāļu tirgi ir Krievija, pārējās NVS valstis, Gruzija un Baltijas valstis. Krievijas, pārējo NVS valstu un Gruzijas pārdošanas apjoms 2013.gada deviņos mēnešos sasniedza 43 milj. latu, kas ir par 2,6 milj. latu vai 6,4% vairāk nekā 2012.gada deviņos mēnešos. Savukārt gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 7 milj. latu, kas ir par 0,7 milj. latu vai 11,1% vairāk kā 2012.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru