Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Lai paplašinātu divpusējo sadarbību, no šī gada 8. līdz 9.aprīlim Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Austriju, Vīni, lai piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros. Biznesa vizītes mērķis ir atrast jaunus eksporta tirgus un piesaistīt investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir 25 Latvijas vadošie uzņēmumi pārstāvot IKT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, pārtikas un dzērienu, izglītības, finanšu, dizaina un tekstilrūpniecības, projektēšanas, metālapstrādes, mašīnbūves, tūrisma un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai Vīnē notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānots apmeklēt Austrijas Saimniecības kameru un Austrijas Dzelzceļa uzņēmumus.

Uzsākot vizīti, trešdien, 8.aprīlī Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēs Austrijas Saimniecības kameru, kur notiks informatīvais seminārs Uzņēmējdarbība Austrijā par ekonomiku un biznesa kultūru pēc kura sekos Latvijas – Austrijas biznesa forums. Foruma ietvaros tiks prezentēts transporta un loģistikas sektors Latvijā un Austrijas piedāvājums transporta un loģistikas jomā.

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā 1.februārī vienas dienas darba vizītē viesojās Kazahstānas loģistikas uzņēmuma KAZLOGISTIS delegācija kopā ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par Latvijas un Kazahstānas sadarbību, nodrošinot transporta koridoru starp abām valstīm un lai pārrunātu jaunu Eirāzijas transporta ceļu attīstības perspektīvas, meklējot alternatīvus kravu plūsmas koridorus.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par noteikto sankciju ievērošanu un vēl stingrāku kravu pārbaudi starp Centrālāziju un Eiropu.

"Mēs redzam plašas iespējas, lai eksportētu Kazahstānas preces caur Latvijas ostām t.sk. Liepāju uz Ziemeļeiropu, Skandināvijas valstīm. Jau 2022.gadā ievērojami pieauga preču apmaiņa. Ja 2021.gadā tā veidoja 58 milj. USD, tad jau 2022.gadā pēc mūsu rīcībā esošās informācijas preču apgrozījums bija 216 milj. USD vērtībā. Tās ir visdažādākās kravas - kvieši, eļļas, ogles un citas. Tās ir kravas, kurām ir visi izcelsmes dokumenti un sertifikāti, kuri apliecina, ka tās ir Kazahstānas preces," komentē Kazahstānas transporta nozares uzņēmēju savienības "KAZLOGISTICS" ģenerāldirektors Erlans Absatovs.

Šonedēļ startup festivālā Slush Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējās vairāk nekā 17 tūkstoši jaunuzņēmumu, investoru un citu interesentu, tostarp arī startup delegācija no Latvijas

Uz sešām skatuvēm divas dienas tika apspriestas visdažādākās tēmas – finanšu tehnoloģijas, blokķēdes, nākotnes ēdiens, spēļu industrijas nākotne, izglītība, startup uzņēmēju pieredzes stāsti utt. Līdzās citiem pasākumiem notika arī Slush 100 - jaunuzņēmumu prezentāciju konkurss, kur no 800 kompānjām bija atlasīti 100 labākie un daudzsološākie startup. To vidū arī trīs projekti no Latvijas – Notakey, Nordigen un Vividly, turklāt pēc pirmās dienas prezentācijām Nordigen iekļuva 20 labāko kompāniju sarakstā.

No Latvijas uz konferenci devās apjomīga delegācija, ko organizēja finanšu tehnoloģiju kompānija Twino. Uz Eiropā vērienīgāko šī veida pasākumu Slush tā veda 30 pārstāvjus no Latvijas progresīvajiem startup uzņēmumiem. Latviju pārstāvēja tādi jaunuzņēmumi kā Toneboard, Notakey, Nordigen, Anatomy Next, Dripit.io, WhatTheBus, Poker Art, Sorry as a Service, Swipegateway.com, Walmoo, Qfer, Zoomcharts, kā arī Startup Slalom hakatona uzvarētāji – web platforma un mobilā lietotne, kas ļauj vecākiem kontrolēt ar bankas karti veiktos bērna maksājumus un pirkumus – CardOn. Latvijas delegācijas dalībniekus izvēlējās Twino sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju Startin.LV un IT koprades telpu TechHub Riga.

Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.

Darba tikšanās ietvaros Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Gdiņas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jaceks Sadajs parakstīja nodomu protokolu, kas paredz stiprināt un attīstīt abu ostu sadarbību, kā arī līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt un pārkraut vismaz 5 miljonus tonnu akmeņogļu kravu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules energoresursu tirgū, traucējumus kravu piegādes ķēžu plūsmās, kā arī Rīgas un Gdiņas ostu kravu pārkraušanas un uzglabāšanas jaudu rezerves, ostu vadītāji apņēmušās 2022. gada ietvaros sadarboties kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas procesu veicināšanā.

“Mēs augsti novērtējam šo sadarbības iniciatīvu ar Polijas kolēģiem un Gdiņas ostu. Tas ir liels solis pretī jaunu transporta koridoru izveidei starp Latviju un Poliju, kas var kalpot par pamatu plašākai sadarbībai dažādu segmentu kravu apritei nākotnē. Sadarbības stiprināšana ar uzticamiem biznesa partneriem sniegs ieguvumu abām pusēm un ļaus vieglāk un efektīvāk pārvarēt globālo nenoteiktību uzliktos pārbaudījumus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Cenšoties attīstīt eksporta tirgus, reizē ar ekonomikas ministru vizītē uz Ķīnu dodas Latvijas uzņēmēju delegācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākot no bungu un rotu ražotājiem, beidzot ar lieliem loģistikas uzņēmumiem – tik dažādu uzņēmējdarbības spektru aptver Latvijas biznesa delegācija, kas reizē ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu šonedēļ dodas vizītē uz Ķīnu. Vizīte ilgs vairāk nekā nedēļu un tās ietvaros paredzēts apmeklēt četras stratēģiski svarīgas pilsētas – Pekinu, Ningbo, Xiamenu un Šanhaju.

Vizīti organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tās vadītājs Andris Ozols Dienas Biznesam uzsver, ka nevienam vairs nav jāskaidro, cik svarīgs tirdzniecības partneris Latvijai ir Ķīna.

Ķīnā viens no visvairāk pārdotajiem Latvijas produktiem, kuru tirdzniecības apjomi mērāmi miljonos eiro, ir meža mellenes. Turklāt to pārdošana strauji pieaug. 2005. gadā mellenes tika pārdotas nepilnu 125 000 eiro apmērā, bet pērn šī summa pārsniedza 5,2 miljonus eiro.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

No 4. līdz 14. decembrim vēstnieks Andris Teikmanis uzturējās vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē, lai piedalītos politiskajās konsultācijās Kanberā un Velingtonā, un tiktos ar latviešu diasporu. Līdztekus politiskajām konsultācijām notika arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte.

Politiskajās konsultācijās Kanberā A. Teikmanis tikās ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējos, kā arī reģionālos un drošības politikas jautājumus. Sarunā vēstnieks uzsvēra Latvijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību, paplašināt līgumtiesisko bāzi, noslēdzot Konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un Darba brīvdienu shēmu līgumu. Vēstnieks arī interesējās par Austrālijas ekspertīzi sadarbībai ar Okeānijas salu valstīm.

Lai pārrunātu Austrālijas pieredzi aktuālajos migrācijas jautājumos, A. Teikmanis apmeklēja arī Austrālijas Imigrācijas departamentu.

Lai atbalstītu Latvijas ražotājus jaunu tirgu iekarošanā, arī mūsu politiķiem lobēšana un politiskā tirgošanās vairs nedrīkst būt svešvārdi

Neskatoties uz vēlmi, Latvijas informatīvajā telpā uzturēt caurmērā pozitīvu noskaņojumu par to, ka Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību jau nekāda pārāk lielā nav, parunājot ar pārtikas ražotājiem, top skaidrs, ka «ziepes» tomēr ir diezgan lielas. Ja ņem vērā, ka mūsu tautsaimniecību arī tā saucamajos labajos laikos pamatā stutēja tieši pārtikas un mežsaimniecības nozares, tad uzreiz ir skaidri divi secinājumi. Pirmkārt, vietējie politiķi ar saviem lēmumiem nedrīkstētu darīt neko, lai kaut kādā veidā pasliktinātu situāciju mežu nozarē. Otrkārt, ja mēs attiecībā uz pārtikas ražošanas nozari negribam iekrist vēl dziļākā bedrē, tad jārīkojas ir ar steigu un mērķtiecīgi.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no šā gada 25. līdz 28. oktobrim darba vizītē apmeklēs Čikāgu un Silīcija ieleju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un jaunus tirdzniecības sakarus starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, kā arī pārrunātu iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību Silīcija ielejā.

Šajā vizītē piedalās arī plaša, vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes ietvaros, ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā ekonomikas ministrs piedalīsies Latvijas ekonomikas konferencē Spotlight Latvia, kurā pulcēsies vairāk kā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji. Konference ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmējus iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus ASV ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tādejādi sekmējot jaunu sadarbības sakaru dibināšanu.

Savukārt piektdien, 27. oktobrī ekonomikas ministrs dosies vizītē uz Silīcija ieleju ASV Kalifornijas štatā. «Šogad, paralēli likumdošanas pilnveidošanai, daudz strādājam pie Latvijas start-up vides popularizēšanas jeb mārketinga. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju dodamies vizītēs uz stratēģiski svarīgām vietām start-up globālajā kartē – septembrī apmeklējām Izraēlu, savukārt Silīcija ielejā plānojam pārrunāt iespējas kā labāk palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem integrēties augstākās līgas investoru vidē,» norāda A. Ašeradens.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Divas dienas – 14. un 15. septembrī – Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek Ķīnā ražoto produktu un pakalpojumu izstāde Sail of Shanghai 2017, kurā varēs iepazīties ar Šanhajas uzņēmēju ražoto produkciju un piedāvātajiem pakalpojumiem dažādās nozarēs, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Šā gada septembrī Baltijas valstis apmeklē plaša Ķīnas uzņēmēju delegācija, lai popularizētu savu produkciju un pakalpojumus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas potenciālajiem sadarbības partneriem.

Latvijā Šanhajas uzņēmēju delegāciju pārstāv 63 dažādu nozaru uzņēmumi – tehnoloģiju, rūpniecības, tirdzniecības un kultūras.

Izstādē savus piedāvātos pakalpojumus pārstāvēs Šanhajas Zinātnes un tehnoloģiju centrs, tirdzniecības, sakaru nozares un vieglās rūpniecības asociācijas. Izstādē var apskatīt arī dažādas mājsaimniecības un sadzīves preces, rotaļlietas, pārtika, elektronika, ķīmiskā rūpniecība un citas.

Izstādi rīko Šanhajas Tautas starpvalstu sadraudzības asociācija un Šanhajas Starptautisko pakalpojumu tirdzniecības asociācija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Otrdien, 23.februārī, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa tikās ar Ningbo (Ķīnas Tautas Republika) pilsētas delegāciju, lai pārrunātu šā gada jūnijā plānoto Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu ministru (16 + 1 formāta) tikšanos Ningbo pilsētā un Latvijas uzņēmēju dalību Investīciju un tirdzniecības izstādē.

Tikšanās laikā Ningbo pilsētas delegācijas pārstāvji sniedza ieskatu par 2016.gada jūnijā plānotājiem pasākumiem Ķīnas ostas pilsētā Ningbo, t.sk. 16 + 1 valstu jeb Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu ministru sanāksmi par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas jautājumiem, Investīciju un tirdzniecības izstādi EXPO 2016 un Augsto tehnoloģiju izstādi. Tāpat EXPO izstādes laikā plānota 16+1 valstu tirdzniecības un rūpniecības kameru konference par sadarbības jautājumiem.

EM valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa atzina, ka Ķīna ir nozīmīgs Latvijas sadarbības partneris un šogad plānotie pasākumi stiprinās Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību. Sarunās Z. Liepiņa apliecināja augsta līmeņa EM pārstāvju un Latvijas uzņēmēju gatavību piedalīties šogad Ningbo plānotajos pasākumos.

Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti eksportēt savu produkciju uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), it īpaši pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā, trešdien tikšanās laikā ar AAE ekonomikas ministru Sultanu bin Saedu Al Mansūri norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērta abu valstu ekonomiskajām attiecībām. Premjers uzsvēra, ka Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti eksportēt savu produkciju uz AAE, it īpaši pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā. Tāpat liela nozīme esot sadarbībai investīciju jomā, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. «Esam izvēlējušies Datos balstītu nācijas attīstības konceptu, un tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami daudz augsti kvalificēti speciālisti. Uzskatu, ka šajā jomā perspektīvā varētu izveidoties laba sadarbība starp AAE un Rīgas Tehnisko universitāti,» teica Kučinskis.

Tāpat tikšanās laikā puses apsprieda jautājumus, kas skar Rail Baltica projektu un ar to saistīto infrastruktūras objektu izveidi. Abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešams sakārtot jautājumus, kas skar investīciju aizsardzību, sadarbojoties Latvijai un AAE.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), lai Ņujorkā tiktos ar uzņēmējiem un runātu par sadarbības veicināšanu, investīciju piesaistīšanu un eksporta iespējām, informē LTRK.

Savukārt 29.septembrī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Amerikā rīko augsta līmeņa brokastis jeb biznesa dialogu ar LTRK.

Delegācijā iekļauti vairāki uzņēmēji un LTRK prezidents Aigars Rostovskis, savukārt oficiālajās brokastīs piedalīsies arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns.

«Līdz šim LTRK lielu uzsvaru likusi uz eksporta veicināšanu, strādājot gan ar Eiropu, gan Krieviju un citām austrumos esošajām valstīm. Izveidots nozīmīgs pārstāvju tīkls, lai biedri saņemtu kvalitatīvas konsultācijas un ieteikumus. Paplašinot uzņēmēju iespējas, LTRK uzsāk attīstīt sadarbību ar ASV,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, «Latvijai pašreiz būtiski meklēt alternatīvus eksporta tirgus, jo daudzi uzņēmēji cietuši no Krievijas sankciju sekām. Tas ietekmē arī lielu daļu Eiropas valstu ražotājus, tāpēc «jāskatās plašāk»».

Lai aktivizētu pērn atslābušos Latvijas un Baltkrievijas tirdznieciskos sakarus, Latvijas biznesa delegācija ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu ieradusies Minskā; cer uz jauniem biznesa darījumiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vizītes ietvaros paredzētas gan abu valstu dažādu nozaru (tranzīta, farmācijas, kokapstrādes, tūrisma utt.) uzņēmēju savstarpējās tikšanās (uzņēmēju kontaktbirža), gan Latvijas – Baltkrievijas tūrisma biznesa forums, gan arī abu valstu ekonomikas ministru Arvila Ašeradena un Vladimira Zinovskija sarunas. Latvijas dienu Baltkrievijā ietvaros paredzēta arī tikšanās ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas priekšsēdētāju Vladimiru Ulahoviču. Vizīti organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

«Uzņēmuma atbildīgie darbinieki vizītes laikā centīsies atrast sadarbības partnerus Baltkrievijā,» vizītes mērķi skaidro kokapstrādes SIA KEA Marko īpašnieks Māris Peilāns. Viņš norāda, ka uzņēmuma stratēģija ir paplašināt sadarbības partneru loku Baltkrievijā. «Ceram atrast koksnes izstrādājumu ražotājus, kuri būtu ieinteresēti palešu ražošanai nepieciešamo un arī līmēto koka konstrukciju materiālu piegādē,» viņš turpina un norāda, ka uzņēmums šobrīd sekmīgi strādā Baltijas reģionā, bet gatavo produkciju realizē Eiropā.

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union ir parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju Isbjørn Is, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs, kas ir daļa no Food Union grupas stratēģiskā izaugsmes plāna.

Food Union uzņēmumu grupā ietilpst seši uzņēmumi: Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā un Isbjørn Is Norvēģijā.

«Isbjørn Is ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar Norvēģijā iecienītiem produktu zīmoliem. Mēs saredzam potenciālu Isbjørn Is izaugsmei Norvēģijā un pie tā arī strādāsim,» skaidro Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Isbjørn Is ražo un piegādā dažādus saldējuma un saldēto desertu produktus visā Norvēģijā, koncentrējoties uz to tiešo pārdošanu, kā arī pārtikas veikalu ķēdēm visā valstī.