Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Likuma grozījumos mēs saskatām tendences, kas var radīt riskus sabiedrībai, nacionālā zāļu tirgus stabilitātei, zāļu kvalitātei un viltojumu ienākšanai valstī

Tā intervijā atzīst Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.

Latvijas Ārstu biedrība un virkne asociāciju ir izteikušas asus iebildumus pret Veselības ministrijas virzīto zāļu regulējuma maiņas paketi, sakot, ka tā palielinās zāļu blakņu un viltojumu risku. Ko sabiedrībai dos Veselības ministrijas virzītie normatīvo aktu grozījumi?

Jūs man to jautājat?

Zāļu valsts aģentūras atbildības joma ir arī medikamentu kustība valstī un zāļu drošums.

Vispirms jāsaka, ka tā ir Veselības ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu pakete. Mēs vairākkārt esam izteikuši ministrijai viedokli par šiem projektiem. Dažos soļos mēs pat neesam lūgti to darīt, bet vienalga esam bijuši pilsoniski aktīvi un esam to darījuši. Jāsaka, ka tikai ļoti neliela daļa no mūsu ieteikumiem –sīkas detaļas – ir ņemta vērā. Diemžēl aģentūra nav spējusi mainīt ministrijas viedokli un konceptuālo, politisko uzstādījumu šiem noteikumiem.

Zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols, apgūstot jaunus ārvalstu tirgus, šovasar uzsācis eksportu uz Turciju, kā pirmo šajā tirgū piedāvājot medicīnas ierīci Nurse Harvey’s Pro-fort Sprey, informē uzņēmums.

Kā norāda Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs, Latvijas uzņēmums saista lielas cerības ar eksportu uz Turciju, jo šobrīd šīs valsts augu izcelsmes un dabīgo ārstniecības produktu tirgus ir viens no visstraujāk augošajiem pasaulē.

Artjoms Borcovs norāda, ka Turcijas tirgus iekarošana ir loģisks turpinājums pēdējo gadu Silvanols izaugsmei, kurā lielu lomu spēlē tirdzniecības attīstība ārvalstu tirgos: «Turcijas zaļās farmācijas tirgus šobrīd piedzīvo ļoti strauju izaugsmi. Pēc Euromonitora datiem Turcijas zaļās farmācijas tirgus šobrīd ir 30. lielākais pasaulē - pērn tas pieaudzis par 27% un sasniedzis jau 203 miljonu Turcijas liru (TRY) apgrozījumu, turklāt Turcijas klientu interese par dabīgās izcelsmes ārstniecības produktiem tikai palielinās. Silvanols produkcijai šajā tirgū paredzam labu noietu, jo saskaņā ar Euromonitora datiem vislielākais intereses pieaugums ir tieši par pretklepus, saaukstēšanās un alerģijas līdzekļiem - pērn šī tirgus daļa augusi par 38%.»

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Dabisko izejvielu zāļu ražotāja darbība Latvijā ir apdraudēta, jo vairākuma akcionāri kompāniju grasās pārdot ārzemju investoram, kuri ražošanu, visticamāk, pārcels ārpus Latvijas, izplatītā paziņojumā pauž bijušais SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs. Tikmēr pats uzņēmums uzsver, ka turpina savu darbību kā ierasts, bet Silvanols juristi analizējot tiesai iesniegtos dokumentus.

«Interesents, kas vēlas iegādāties Silvanol akcijas, ir Kanādas farmācijas gigants Valeant Pharmaceuticals International Inc., kas pērn jau iegādājās Lietuvas farmācijas kompāniju Sanitas,» norāda K. Ivanovs. Tāpat viņš uzsver, ka šobrīd lielākā daļa Sanitas ražošanas apjomu ir pārcelts prom no Lietuvas, bet Sanitas ražošanas iekārtas tiekot izpārdotas.

Viņš skaidro, ka ārvalstu investoru neinteresējot zinātniskā potenciāla uzturēšana un nodrošināšana Latvijā - lielās kompānijas Latvija interesē tikai kā noieta tirgus un Silvanol zīmoli, un zīmolu portfeļa/licenču paplašināšana. Lielākā daļa vai visa ražošana tikšot pārcelta ārpus Latvijas.

Pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem, tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP 2018. gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87 % respondentu ir bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.

KP izpēte liecina, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija – 83 % tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus. Tāpat abos zāļu izplatīšanas līmeņos – ražotāju un lieltirgotavu – pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī tās ir grūtības ieplānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas, savukārt lieltirgotavu līmenī – caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Tas savukārt nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.

Saistībā ar konstatētām nepilnībām Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests (NVD) lems par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta, informē ZVA.

Šodien ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas laikā veiktās zāļu «Rigvir» šķīdums injekcijām paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka «Rigvir» sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

Kā procedūru skaidroja ZVA, uzņēmums, kas zāles reģistrējis, ir atbildīgs par katras zāļu sērijas kvalitātes kontroli, tomēr līdztekus tam tirgus uzraudzības gaitā ZVA sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) izņem zāļu paraugus no licencētām lieltirgotavām un aptiekām, lai novērtētu zāļu atbilstību kvalitātes prasībām. Zāļu paraugu kvalitātes testēšana ir rutīnas pasākums, kas var skart jebkuras Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

SIA Silvanols pērn piedzīvojis izmaiņas gan dalībniekos, gan vadībā, savukārt šogad uzņēmums pieteicis sevi ar ambicioziem plāniem – gan otras maiņas ieviešanu ražošanā, gan eksporta horizontu paplašināšanā ar eksotiskām Austrumu valstīm, piemēram, Honkongu. Db.lv viesojās SIA Silvanols, lai skatītu, kā top uzņēmuma visvairāk tirgotais produkts – Faringospray.

Faringospray ietilpst medicīnas iekārtu grupā, un pašlaik veido aptuveni 30% jeb lielāko daļu no kopējā SIA Silvanols saražotā produktu apjoma. Gada laikā tiek saražoti aptuveni 400 tūkstoši Faringospray medicīnas iekārtu.

Kopumā Silvanols produktu portfelī ir aptuveni 50 produkti, bet ne visi produkti tiek aktīvi pārdoti Latvijā. Daži produkti Latvijā nav sasnieguši noteiktus apjomus, tādēļ tie tiek tikai eksportēti, Db.lv stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs.

Patlaban Faringospray tiek eksportēts uz septiņām valstīm, no kurām lielākais tirgus ir Polija, uz kuru tiek eksportēti teju 25% no visa produkta apgrozījuma. Otrs lielākais eksporta tirgus ir Lietuva, kurai seko Azerbaidžāna un Igaunija. Eksotiskākā eksporta valsts, uz kuru aizceļo Faringospray, šobrīd ir Gruzija, taču šī gada plānos ir mērķis iekarot Austrumu tirgu – Honkongu, Ķīnu un blakus esošās valstis, atklāja A. Borcovs.

Zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols realizācija 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, augusi par 27%, sasniedzot 4,1 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda uzņēmuma Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs, pērn viena no uzņēmuma prioritātēm bijusi paplašināt eksporta tirgu un tas arī izdevies - eksports audzis par 52%. Pozitīvā uzņēmuma izaugsmes dinamika turpinās arī šogad, un pirmajā ceturksnī Silvanols apgrozījums bijis 1,15 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākie uzņēmuma Silvanols noieta tirgi 2015. gadā bijuši Latvija, Polija, Rumānija un Igaunija. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Maķedonijā – par 146% un Polijā – par 142%. Arī Latvijā realizācija palielinājusies par 14%, tomēr, kā norāda A.Borcovs, pēdējos gados Latvijas tirgū attīstības pieaugums ir kļuvis lēnāks, kas saistīts ar siltajām ziemām un to, ka cilvēki mazāk lieto pretsaaukstēšanās līdzekļus.

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas jau iesniegts izskatīšanai 5.decembrī gaidāmajā Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Papildus noteikumu projektā paredzēta iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus.

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols investējis 20 000 eiro zīmola atjaunināšanā, lai uzlabotu tā uztveramību vietējā un eksporta tirgos. Prognozēts, ka investīcijas zīmola atjaunināšanā, produktu reģistrācijā un eksporta tirgu paplašināšanā jau nākamā gada laikā nodrošinās Silvanols apgrozījuma pieaugumu par vismaz 50%, sasniedzot 4,25 miljonus eiro, informē SIA Silvanols sabiedrisko attiecību speciāliste Informāciju sagatavoja Sandra Melaničeva.

Jaunajā zīmolā attēlots Austras jeb dzīvības koks apvienojumā ar lāses un lapas simboliem, kas asociējas ar zaļo farmāciju.

Kompānija informē, ka pāreja uz atjaunoto zīmola grafisko identitāti notiks pakāpeniski. Pirmie produkti ar jauno logotipu jau oktobrī nonāks Baltkrievijas, Kazahstānas, Krievijas un Azerbaidžānas tirgū. Visos Silvanols tirgos pāreju uz atjaunināto zīmolu plānots noslēgt līdz nākošā gada beigām.

Jau nākamajā nedēļā no 7.-9.oktobrim SIA Silvanols produktu portfelis ar atjaunināto zīmolu tiks prezentēts pasaulē lielākajā farmācijas izstādē CPhI Worldwide 2014, kas šogad notiks Parīzē. Tajā uzņēmuma delegācija plāno tikties ar esošajiem un potenciālajiem partneriem no, Polijas, Bulgārijas, Gruzijas, Grieķijas, Vjetnamas, Honkongas un citām valstīm.

SIA Silvanols jaunievēlētā valde pirmdien, 24.aprīlī par tās priekšsēdētāju iecēla AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja Valērija Maligina sievu Elīnu Maliginu, informē uzņēmumā.

SIA Silvanols akcionāri papildus Elīnai Maliginai uzņēmuma valdē ievēlēja tā ilggadējo finanšu direktori Lieni Puriņu. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma valdi veido tā valdes priekšsēdētāja Elīna Maligina, ražošanas direktors Jevgeņijs Zainapovs un finanšu direktore Liene Puriņa. Līdzšinējais SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs turpinās darbu AS Olainfarm koncernā.

«Visu savu apzināto dzīvi es esmu strādājusi pie tā, lai palīdzētu Latvijā radīto novērtēt pasaulē. Lai arī vairāk mākslas jomā, tomēr tas ir intensīvs darbs augstas konkurences apstākļos, kas nodrošina lielisku rūdījumu. Es pievienojos Silvanols komandai ar virkni ideju jaunu produktu līnijām, esošo produktu veicināšanai un to tuvināšanai patērētājiem. Nenoliegšu, ka biznesā man ir daudz jāapgūst, bet es esmu apņēmības pilna mācīties, turklāt blakus ir ļoti spēcīgi padomdevēji,» piebilst Elīna Maligina.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols sadarbībā ar Japānas farmācijas kompānijas Takeda Pharmaceutical Company Limited pārstāvniecību Austrijā Takeda Pharma Ges.m.g.H. ir uzsācis produkta kāju vēnu veselībai Venocaps eksportu uz Austriju, informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Gantimurova.

Aprīļa beigās Takeda Pharma Ges.m.g.H. ir piegādāti 20 000 Venocaps iepakojumu, plānots, ka līdz gada beigām uz Austriju tiks nosūtīts vēl vismaz tāds pat skaits šī produkta iepakojumu.

«Austrijas farmācijas tirgum ir raksturīga stabilitāte, augsta iedzīvotāju pirktspēja un prasības pret produktu kvalitāti, un mūsu produkcija spēj tās apmierināt. Mēs turpināsim strādāt, lai paplašinātu eksporta tirgu īpatsvaru Eiropas valstīs,» norāda Artjoms Borcovs, Silvanols valdes priekšsēdētājs.

Takeda interesi Silvanols izpelnījās izstādes CPhI Worldwide 2013 laikā. Pirmajām sarunām par sadarbību sekoja Takeda ekspertu audits Silvanols’ ražotnē, kurā tika novērtētas uzņēmuma kvalitātes sistēmas, ražošanas process un produktu atbilstība kvalitātes prasībām un standartiem. Pēc audita Takeda pārstāvji pieņēma lēmumu uzsākt sadarbību ar Silvanols.

Latvijas zāļu ražotājam Olainfarm šobrīd pieder 70,88% Latvijas zāļu ražotāja Silvanols akciju, liecina Lursoft dati. Tādējādi Olainfarm ir realizējis iepriekš teikto, un palielinājis akciju īpatsvaru.

Proti, maija sākumā Olainfarm paziņoja, ka ir iegādājies 47,5% Silvanols akciju, un tuvākajā laikā plāno slēgt līgumu par vēl 20–30% akciju iegādi.

Atbilstoši Lursoft datiem, pārējās Silvanols akcijas pieder Agrim Aucem (10,39%), Ievai Leimanei (15,41%), un Sandrai Ivanovai (3,31%).

Maija beigās tika veiktas izmaiņas arī Silvanols valdē, proti, valdes locekļa amatā tika ievēlēts Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Tādējādi izmaiņu reģistrēšanas šobrīd Silvanols valdē darbojas piecas amatpersonas – Viesturs Gurtlavs un S. Lapiņš, kā arī Uģis Klētnieks, Ieva Leimane un Gints Plismanis.

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

SIA Silvanols veiksmīgi noslēgusi ERAF projekta SIA Silvanols jauna produkta ieviešana īstenošanu.

Projekts tika realizēts 14 mēnešu laikā. Projekta mērķis bija ieviest uzņēmumā jaunu tehnisko infrastruktūru, lai ieviestu ražošanā jaunus un būtiski uzlabotus farmaceitiskos produktus.

Projekta ietvaros SIA Silvanols iegādājās 13 jaunas ražošanas iekārtas, lai izveidotu jaunu ražošanas līniju tablešu un kapsulu formu ražošanai, un ieviesa ražošanā 4 jaunus produktus – Relaxen Forte, Urisil, Calcistar + D3 un Visan Lutein redzes uzlabošanas kapsulas.

SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs: «Realizētais projekts bija secīgs un mērķtiecīgs turpinājums SIA Silvanols projektam Jauna bezatlikumu ražošanas tehnoloģijas izstrāde, ogu pārstrādei un iegūto starpproduktu izmantošana jaunu veselības veicināšanas produktu izveidei. Esam gandarīti, ka projekta ietvaros izdevās sasniegt visus projekta mērķus un plānotos rezultātus. Projekta ietvaros ieviestā tablešu ražošanas tehnoloģija ir absolūts jauninājums SIA Silvanols ražošanā. Tagad uzņēmumam būs iespēja papildināt savu produktu portfeli ar vēl vienu produktu formu – tabletēm, kas tiks izstrādātas atbilstoši starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Nākotnē projekta ietvaros paveiktais ļaus palielināt uzņēmuma ražošanas jaudu, lai kāpinātu uzņēmuma konkurētspēju Baltijas tirgū, kā arī ļaus saglabāt līdzšinējo SIA Silvanols izaugsmes dinamiku.»

Latvijas farmācijas uzņēmums SIA «Silvanols» pagājušajā gadā strādāja ar neto apgrozījumu 4,587 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5,7% mazāk nekā 2016.gadā, vēsta «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa samazinājusies straujāk - četras reizes, un pēc pēc nodokļu nomaksas bija nepilni 64 tūkstoši eiro.

Salīdzinājumam - 2016.gadā SIA «Silvanols» apgrozījums bija 4,865 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļiem bija 255 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma 2017.gada pārskatā, kas pieejams «Lursoft», norādīts, ka apgrozījums samazinājies tāpēc, ka samazinājusies kontraktražošana; 2016.gadā SIA «Silvanols» īstenoja apjomīgu vienreizēju pasūtījumu.

SIA «Silvanols» pagājušajā gadā Latvijā realizēja produkciju 3,180 miljonu eiro apmērā, Eiropas Savienības valstīs, kur tā lielākie tirgi ir Igaunija un Polija, pārdota produkcija 1,251 miljona eiro apmērā, bet citās valstīs realizēta produkcija 157 tūkstošu eiro apmērā.

Īstenojot daļu no uzņēmuma stratēģijas kļūt par vadošo uztura bagātinātāju ražotāju Baltijas valstīs, zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols paplašina pārdošanas komandu Lietuvā un atver biroju Kauņā.

Plānots, ka 2021. gada nogalē Silvanols apgrozījums Lietuvas tirgū sasniegs 150 000 eiro un 2022. gadā plānotais bruto apgrozījums – 750 000 eiro.

"Mēs nodrošināsim plašāku produktu sortimentu gan aptieku tīklos, gan digitālajā vidē," norāda Silvanols valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa.

Līdz šim Silvanols Lietuvas tirgū nodrošināja produktu pieejamību izmantojot A/S Olainfarm ārpakalpojumu pārstāvniecības atbalstu.

Uzņēmums arī strauji attīstās e-komercijā, 2021. gadā sasniedzot izvirzīto mērķi- nodrošināt interneta platformas un pilnu Silvanols produktu pieejamību Baltijas valstīs.

2020.gadā "Silvanols" strādāja ar 3,724 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,6% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 250 861 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Par zāļu ražotāja SIA Silvanols izpilddirektoru izraudzīts Viesturs Gurtlavs.

SIA Silvanols valde norāda, ka uzņēmuma izvēli veicinājusi V.Gurtlava pieredze Latvijā pazīstamas līzinga kompānijas vadībā un izveidē, kuras pakalpojumus un konsultācijas iepriekš izvēlējies arī SIA Silvanols.

«Ražošana, īpaši farmācijas nozarē ir ļoti komplicēta sfēra, kas prasa plašu zināšanu loku. Viesturam ir lieliskas zināšanas un pieredze finansu nozarē un uzņēmuma vadībā, kā arī daudzpusīga izglītība - uzņēmējdarbībā, jurisprudencē un ražošanā, kas padara viņu par ideālu kandidātu uzņēmuma vadītāja amatam,» komentē SIA Silvanols valdes loceklis Uģis Klētnieks.

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

Starp sirds un asinsrites sistēmu slimībām paredzēto zāļu ražotājiem pastāv spēcīga konkurence, un nav vērojama liela tirgus dalībnieku mainība.

Pēdējo trīs gadu laikā palielinājies arī zāļu vairumtirgotāju skaits, un 2013. gada nogalē Latvijā bija izsniegtas licences 63 zāļu vairumtirgotājiem.

Tā liecina Konkurences padomes (KP) noslēgtā asinsrites sistēmas slimību ārstēšanai paredzētā zāļu tirgus izpēte. Tās laikā KP aplūkoja tirgus struktūru un tendences, kā arī izvērtēja cenu noteikšanu ietekmējošos faktorus, oriģinālo un ģenērisko zāļu pieejamību un to savstarpējo ietekmi.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu ražošanu vai tirdzniecību, jārēķinās ar zāļu ražošanas un izplatīšanas tirgiem raksturīgajām administratīvajām un finansiālajām barjerām, kas saistītas ar reģistrācijas un pārreģistrācijas maksājumiem, ražošanas uzsākšanas un zāļu izplatīšanas izdevumiem. Ģenērisko zāļu ražošanas uzsākšanu un izplatīšanu ietekmē oriģinālo zāļu patentaizsardzība.