Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.
Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.
Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.
Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderis SIA Severstal Distribution Metālapstrādes centrs savu pozīciju ir noturējis un vēl vairāk nostiprinājis, jo apgrozījumu tas palielinājis par vairāk nekā 30,2 milj. eiro; otrajā vietā esošais Bucher Municipal savu pozīciju ir nostiprinājis ar 25 milj. eiro iespaidīgu neto apgrozījuma pieaugumu, savukārt trešajā vietā esošās SIA East Metal apgrozījums sarucis. Pēc nozares uzņēmēju sacītā, neto apgrozījuma apmērs ir tikai viens no svarīgākajiem parametriem, jo vēl svarīgāks pašam uzņēmējam ir tīrās peļņas rādītājs un arī pozīcijas noieta tirgū. Savukārt no valsts viedokļa svarīgākais ir nozares pienesumu valsts makam. SIA Severstal Distribution kopumā (gan no metālu tirdzniecības, gan metālapstrādes produkcijas ražošanas) ir samaksājusi 10 milj. eiro; tikai no mašīnbūves un metālapstrādes visvairāk – 2,69 milj. eiro – samaksājusi AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Jāņem vērā, ka nozare ir vērsta uz eksporta tirgiem, un tas nozīmē, ka tā ir liels darbaspēka nodokļu maksātājs, bet vienlaikus par eksportēto produkciju atgūst pārmaksāto PVN.
«2017. gads būtībā ir turpinājums 2016. gadam, kas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē bija sava veida pagrieziena punkts, kad pēc vairāku gadu stagnācijas ir iezīmējusies izaugsmes tendence,» secina Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Nozares lielāko uzņēmumu neto apgrozījums būtībā ir spogulis tam, kas notiek konkrētās produkcijas tirgū, vienlaikus arī norādot uz eksportu. Savulaik būtiska ietekme uz nozari bija Liepājas metalurgam, taču tagad metālu ražošanas jomā ir palikuši vien tikai daži uzņēmumi – Fonekss Metal, A Holding, kā arī vairāki mazāki –, taču kopumā šajā apakšnozarē uz kādu būtisku pieaugumu vismaz līdz tam brīdim, kamēr nebūs atrisināts jautājums par elektroenerģijas cenu konkurētspēju, nav pamata gaidīt. «Tas attiecas uz visiem uzņēmumiem energoietilpīgajās nozarēs,» piemetina T. Grīnfelds. Vēl viena joma, kurā sarūk spēlētāju skaits un vienlaikus nav skaidrības par vairāku uzņēmumu likteni, ir t.s. citu transportlīdzekļu ražošana. Asociācijas vadītāju priecē, ka pēdējos gados labu attīstības tendenci rāda dažāda veida jahtu ražotāji. Ir arī uzņēmumi, kuri nonākuši grūtībās. «Rīgas Vagonbūves rūpnīca otro maksātnespēju vairs nepārdzīvos, un tā jau pašlaik tiek izpārdota pa daļām, ceru, ka vismaz kāda tās daļa turpinās darboties nozarē,» atzīst T. Grīnfelds.
Nozares lielāko uzņēmumu TOP 100, kā arī visu visu rakstu Lielākie apgroza vairāk par miljardu eiro lasiet pirmdienas, 27.augusta laikrakstā Dienas Bizness!
