Katrs no mums sastopas ar bisfenolu A, to esam spiesti uzņemt no: sporta pudelēm, lielajām 18,9l ūdens pudelēm, skārdenēm, termo čekiem, tējkannām un citiem plastmasas izstrādājumiem.

Vēl 2016. gada nogalē Latvijā pazīstamais medicīnas ķīmijas prof. Ivars Kalviņš nāca klajā ar paziņojumu, ka bisfenols A ir kaitīga viela, kas var izraisīt nopietnas dzimumorgānu slimības, t.sk. vēzi. Nav pagājuši pat daži mēneši, ka tam ir arī augsta līmeņa oficiāls apstiprinājums no Eiropas Ķimikāliju aģentūras.

Kopš 2017. gada 12. janvāra Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēta kā viela, kura atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu ar bīstamības kategoriju 1B. Šādu lēmumu 2017. gada 4. janvārī vienbalsīgi pieņēmusi Eiropas Ķimikāliju aģentūra.

Bisfenola A iepakojumi būs jāmarķē, lai brīdinātu patērētājus

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Ceturtdien notikušajā Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces sēdē par Universitātes rektoru uz nākamajiem četriem gadiem ievēlēts LU zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks, informē LU.

Uz rektora amatu pretendēja arī Datorikas fakultātes dekāns prof. Juris Borzovs.

Par prof. I. Muižnieku balsoja 178 Satversmes sapulces dalībnieki, pret 104, par prof. J. Borzovu balsoja 76, pret 206. LU Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieku, vēlēšanu biļetenus aizpildīja un balsošanā piedalījās 284 dalībnieki.

Rektoru LU Satversmes sapulce ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas notiek aizklāti. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut divus savstarpēji saistītus darījumus – koncerniem W.P.Carey un Kesko Oyj iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār UAB Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem – SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M, informē KP.

KP pieņēma atļaujošu lēmumu, jo konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Apvienošanās ziņojumā uzņēmumi ir snieguši informāciju, ka darījuma rezultātā mainīsies kontroles struktūra pār pārņemamajiem uzņēmumiem – no Kesko koncerna vienpersoniskas uz vairāku uzņēmumu kopīgu īstenotu kontroli. Pirmā darījuma rezultātā tiks pārdota daļa UAB Baltic Retail Properties aktīvu – 70 % kapitāla daļu tiks pārdotas koncerna W.P.Carey piederošam uzņēmumam, kas ir Nīderlandē reģistrēta sabiedrība CPA 17 Pan-European Holding Coöperatief U., tikmēr 10 % kapitāla daļu – koncerna Kesko Oyj piederošajam uzņēmumam SIA Kesko Real Estate Latvia. Atlikušos 20 % kapitāla daļu saglabās Wabashi B.V., Nunica Holdings B.V. un Genopas B.V.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozaru studentu izstrādāto Klīversalas kvartāla labiekārtošanas darbu skatē paziņoti pieci projekti, kas izvēlēti nākamajai kārtai un kuru īstenošanu izvērtēs Klīversalas kvartāla attīstītāji.

LMA un Klīversalas kvartāla sadarbības projekta ietvaros studenti izstrādāja pārdesmit idejas – vides objektus un skulptūras, kas varētu papildināt un pilnveidot topošā Klīversalas kvartāla telpisko vidi. «Klīversala ir iedvesmojoša un romantiska vieta, kur studenti var iejusties grāfa Monte-Kristo lomā un pierādīt sevi kreatīvi, izaicinot sabiedrību radīt vietu, no kuras negribas aiziet», LMA rektors prof. Kristaps Zariņš.

«Klīversalas kvartāls ir nozīmīga Rīgas teritorija, kas daudzas desmitgades bija rīdziniekiem nepieejama. Mūsu mērķis ir atjaunot šo teritoriju kā komfortablu, estētisku un ērtu vidi dzīvošanai un brīvā laika pavadīšanai. Sadarbība ar LMA ļauj studentiem piedalīties savas pilsētas pilnveidošanā, kā arī palīdz mums radīt šeit vitālu, draudzīgu un dinamisku pilsētvidi,» teic Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), Klīversalas kvartāla attīstītāja «Pro Kapital» valdes priekšsēdētājs.

Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) starptautiskā ekspertu komanda, jūnija beigās piecu dienu vizītē uzturoties Latvijā, padziļināti vērtēja septiņu Latvijas augstskolu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Vidzemes augstskolas, Daugavpils Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas pārvaldības efektivitāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kopumā eksperti augsti novērtēja saikni starp studijām un pētniecības programmām augstskolu stratēģisko profilu ietvaros. Tāpat eksperti atzinīgi vērtēja Latvijas augstskolās ievēroto demokrātijas principu, kas ļauj visiem iesaistītajiem - akadēmiskajam un administratīvajam personālam, kā arī studentiem - piedalīties augstskolas pārvaldē. Īpaša uzmanība tika pievērsta augstskolu organizācijas struktūrai un tās atbilstībai mācību un pētniecības procesiem. Tika konstatētas atsevišķas strukturālas nepilnības, kuru novēršana ievērojami uzlabotu augstskolu darba efektivitāti.

Eksperti norādīja uz nepieciešamību pārorientēt augstskolu nākotnes plānus, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību.

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

"Mežaparka Rezidencēs" Rīgā tiks būvēta Dr. Mauriņa Vēnu klīnika - būvniecību plānots sākt nākamgad, un iecerēts, ka filiāle pacientiem būs pieejama 2023. gada pavasarī.

Kopējās projekta izmaksas - aptuveni 8 miljoni eiro.

Iecerēts, ka jaunās klīnikas platība būs ap 3800 kvadrātmetru, tā atradīsies iepretim ēkai "Mežaparka biroji". Tāpat kā biroju ēkas, arī plānotās klīnikas projekta autors ir arhitektu birojs "Didrihsons arhitekti". Pēc biroja vadošā arhitekta Gata Didrihsona sacītā klīnikas arhitektūra ir askētiska, racionāla, tehnoloģiski gudra un medicīnas vajadzībām atbilstoša, tomēr reizē arī eleganta un smalka.

"Baltais būvapjoms saudzīgi iesēdināts starp divām esošajām koku rindām, vienotā harmonijā un īpaši pārdomāti risinot teritorijas labiekārtojumu, ēkas arhitektūru un interjeru. Uzsvars uz vietējo ražotāju materiālu pielietojumu un augstu detaļu kvalitāti," stāsta G. Didrihsons.

“Dr. Solomatina Acu centrs” sadarbībā ar Swedbank ieguldījis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro jaunākās paaudzes femtolāzera VisuMax 800 refraktīvo operāciju iekārtas iegādē.

Šī iekārta ļaus uzlabot acu ārstniecības procesu, samazinot gan acu operāciju laiku, gan arī potenciālos pēc operāciju komplikāciju riskus pacientiem.

Ar jauno iekārtu klīnikas ārsti varēs veikt gan redzes korekcijas, gan radzenes transplantācijas operācijas.

Kā norāda klīnikas vadītājs Prof. Igors Solomatins, “šī iekārta ļaus strādā ne tikai ātrāk, bet arī drošāk. Acu ārstniecība ir kā juveliera darbs – pat mazākai detaļai vai liekai operācijas minūtei ir liela nozīme pacienta atveseļošanās procesā. Tāpēc ar jauno iekārtu mēs varēsim ne tikai paveikt acu operācijas ātrāk, atslogojot acu ķirurgu darbu, bet arī samazināsim ķirurģiskās iejaukšanās laiku, kas savukārt samazina arī operācijas komplikāciju risku. Pacientiem tas nozīmēs ātrāku un galvenais efektīvāku atveseļošanos.”

Koncertzāle Lielais dzintars atklāj vasaras tūrisma sezonu un, sākot no 4.jūnija, svētdienās pulksten 11 un 13 organizē ekskursijas pa Liepājas koncertzāli.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Stundu garā ekskursija pa koncertzāli notiek gida pavadībā, un tās laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Lielā dzintara zāles, uzzināt faktus par ēkas tapšanu, koncertzāles piedāvājumu, tehniskajām iespējām un ieskatīties notikumu sagatavošanas aizkulisēs.

Tūre sākas mākslas telpā Civita Nova 1.stāvā, turpinot ceļu uz Kamerzāli ēkas 2.stāvā un Lielo zāli 3.stāvā, bet noslēgumā dodoties uz 6. stāva telpām Civita Nova 6 un Eksperimentālo skatuvi, no kurām paveras panorāmas skats uz pilsētu.

Biļetes uz ekskursijām iepriekšpārdošanā pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, interneta vietnē bilesuparadize.lv, kā arī koncertzāles Lielais dzintars informācijas centrā. Ekskursijas notiek latviešu un angļu valodā, pēc īpaša pieprasījuma iespējams organizēt ekskursijas citos laikos un svešvalodās.

#LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posma kopējais finansējums ir 90 miljoni eiro.

Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) prezidents Rolfs Vencels (Rolf Wenzel) trešdien, 28.februārī Parīzē parakstījuši līgumu par 11,5 milj. eiro aizdevumu LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai Torņkalnā, kas tiek veidots par vienu no mūsdienīgākajām studiju un zinātnes centriem Eiropā.

Līdz ar šo EPAB aizdevumu LU pilnībā nodrošinājusi tās Akadēmiskā centra attīstības II posma finansējumu, un tādējādi nākamo triju gadu laikā uz Torņkalnā topošajām Zinātnes un Rakstu mājām varēs pārcelties daļa Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes, humanitāro un sociālo zinātņu jomu fakultātes un šī virziena specializētie zinātniskie institūti. LU Akadēmiskā centra Dabas mājā jau divus gadus izvietotas Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Bioloģijas fakultātes, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka. Projekta kopējais finansējums ir 495 000 eiro.

"Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas," informē prof. I. Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Latvijas Universitāte (LU) kopā ar LU Studentu padomi ir izstrādājusi Rīcības plānu studiju modernizācijai, kas paredz ieviest efektīvu svešvalodu apguvi, kā arī pētniecības praksi akadēmiskajās studiju programmās, informē LU Preses centrā.

Plāna ietvaros tiks strauji attīstīta LU e - studiju vide, dodot studentiem iespēju studiju kursu materiālus un bibliotēkas resursus izmantot elektroniski.

«Rīcības plāns paredz īsā laikā kardināli mainīt un modernizēt studijas Latvijas Universitātē, lai jaunieši, kas mācības pie mums uzsāks jau šoruden, varētu izjust būtiskus uzlabojumus. Pozitīvas pārmaiņas, protams, izjutīs visi Universitātes studenti, īpaši e-studiju vides sniegtās priekšrocības, kas ļaus jauniešiem lekcijās koncentrēties uz apgūstāmo priekšmetu, nevis lekciju pierakstīšanu,» uzsver LU rektors prof. Mārcis Auziņš.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Laikā, kad Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosina pārskatīt šobrīd noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus tirdzniecības nozarei.

Tādejādi paredzot tādus pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju mobilitātes kontrolētu samazināšanu tirdzniecības vietās, apmeklētāju plūsmas vienmērīgu izkliedēšanu starp visiem tirdzniecības nozares dalībniekiem un stingru fiziskās distancēšanās prasību noteikšanu un kontroli, tādējādi mazinot Covid-19 infekcijas izplatības riskus tirdzniecības vietās.

"Pārskatot un nosakot samazinātu maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu uz tirdzniecības vietu platību, vienlaikus ļaujot strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem arī brīvdienās un svētku dienās, mēs panāksim labāku efektu klientu plūsmas sadalīšanai un distancēšanās normu ievērošanai, kā arī mazināsim Covid-19 infekcijas izplatības riskus. Turklāt no šāda lēmuma necietīs komersanti, kuri varēs turpināt savu saimniecisko darbību bez darbības laika ierobežojumiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.